Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Restorāns Vincents pēc Mārtiņa Rītiņa aiziešanas būs unikālas profesionālas komandas apvienojums – vīnziņa tandēms ar šefpavāru, un Latvijā līdz šim nekas tāds nav bijis – parasti ir vai nu labs šefpavārs vai labs vīnzinis, nevis to kombinācija, intervijā DB norāda jaunais restorāna Vincents vadītājs Raimonds Tomsons.

Restorānā Vincents Tomsons strādāja 18 gadus, viņš sāka restorānā darbu kā praktikants, tad kļuva par viesmīli, pēc tam – par zāles vadītāju un tagad ir pārņēmis Mārtiņa Rītiņa pienākumus. Viņa kaislība ir uzzināt pēc iespējas vairāk par vīniem. Vēl pirms pāris mēnešiem viņš kala plānus sava zīmola un konsultāciju attīstībai, taču tagad viņš izvēlēts Vincenta direktora amatam.

Kādēļ šim amatam izvēlējās tieši Jūs?

Tas visdrīzāk ir jāvaicā tiem, kuri man to piedāvāja, taču es domāju, ka savu lomu nospēlēja tas, ka es Vincentā esmu sava veida veterāns – es šeit esmu strādājis 18 gadus, bijis blakus Mārtiņam un zinu visus pienākumus gan saistībā ar virtuvi, gan darbiniekiem. Droši vien mans lēmums pārņemt restorāna Vincents vadību ir loģisks un dabisks, jo es pusi savas dzīves esmu veltījis tam, ar ko man vislabāk patīk nodarboties. Tas viss ļauj izjust savu ieguldījumu restorāna attīstībā. Tāpat būtiski, ka mans vārds, pateicoties maniem pēdējiem sasniegumiem, kļuva pietiekami zināms. Protams, mani nepazīst tik labi kā Rītiņu, jo es neesmu šefpavārs, bet viņš mums visiem ir spilgts piemērs, kā ar smagām pūlēm var sasniegt šādu rezultātu. Man direktora amats ir liels gods un liels izaicinājums.

Ar šefpavāra Mārtiņa Rītiņa un bijušā Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja Emīla Jakrina līdzdalību izveidota kompānija SIA "Vincents restorānu serviss", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, un tās kapitālā Jakrinam pieder 40%, kamēr Rītiņam, Monai Martinsonei un Andrim Riekstiņam katram pieder pa 20% kapitāldaļu.

Vienlaikus "Vincents restorānu servisa" valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Rītiņš, kamēr valdes locekļu amatos iecelts Jakrins un Lolita Jēkabsone.

Mārtiņš Rītiņš kļuvis par restorāna Bibliotēka No1 vadītāju 

Līdz ar restorāna "Bibliotēka No1" īpašnieku maiņu šefpavārs Mārtiņš Rītiņš no trešdienas...

"Vincents restorānu servisa" juridiskā adrese ir Kārļa Ulmaņa gatvē 114A, Rīgā.

Komercreģistrā "Vincents restorānu serviss" iegrāmatota pirmdien, 29.jūnijā, bet dibināšanas līgums noslēgts 2020.gada 8.jūnijā.

Jau vēstīts, ka Jakrins šogad aprīlī tika iecelts par arhitektūras, projektēšanas un restorānu biznesa uzņēmuma SIA "Vincents" valdes priekšsēdētāju.

"Vincents" 2018.gadā strādāja ar 2,47 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 157 060 eiro zaudējumus. Savukārt "Vincents" koncerns, kurā ietilpst arī mēbeļu un interjera biznesa uzņēmumi SIA "Vincents Inspira" un SIA "IVN Grupa", kā arī būvniecības ķīmisko piedevu ražotājs SIA "Vincents Polyline", 2018.gadā strādāja ar 5,323 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 73 165 eiro zaudējumus. Uzņēmuma un tā koncerna finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti.

Kompānija "Vincents" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7868 eiro. Uzņēmums pieder Leonam Jakrinam (39,01%), kurš 2020.gada pavasarī miris, kā arī Gunai Eglītei (34,99%) un SIA "VAN G" (26%), kuras vienīgais īpašnieks ir Riekstiņš.

Restorāna "Vincents" jaunais šefpavārs, kurš turpinās īstenot Latvijas Pavārmākslas leģendas- Mārtiņa Rītiņa, iedibinātās restorānu kultūras vērtības, būs Uvis Janičenko, kurš pirms tam apguvis pavāra arodu pasaulslavenos Michelin zvaigžņu restorānos.

Restorāna "Vincents" valdes loceklis Emīls Jakrins uzsver, ka restorāns "Vincents" visu savu pastāvēšanas laiku bijis etalons Latvijas restorānu sfērai un Mārtiņš Rītiņš vienmēr bija šī restorāna dvēsele, tieši šī iemesla dēļ Vincents valde aicināja Mārtiņu atgriezties Vincentā, lai turpinātu dot neizmērojamo pienesumu Latvijas restorānu kultūrai.

Diemžēl, šī gada ieskaņā Mārtiņš devās mūžībā. E.Jakrins atzīst, ka tas bijis īsts izaicinājums nodefinēt restorāna nākotni bez Mārtiņa, taču kopā ar partneriem tika pieņemta vienošanās turpināt Mārtiņa iesākto un saglabāt restorānu Vincents, kā līderi gan Latvijas, gan Baltijas restorānu vidū.

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš devies mūžībā 

73 gadu vecumā mūžībā devies pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, vēsta Latvijas Radio,...

Arī valdes locekle Mona Martinsone piekrīt: "Esam apņēmības pilni turpināt Mārtiņa iesākto un kā viņš pats teiktu "Censties izdarīt labāko, ko vari!" Mēs turpināsim piepildīt Mārtiņa pašmērķi - vienmēr būt soli priekšā citiem, it īpaši kvalitātes ziņā. Vincents bija Mārtiņa ģimene un mājas, tāpēc arī turpmāk mēs vēlamies, lai katrs viesis šeit jūtas gaidīts. Restorāna komanda turpinās rūpēties par ikkatra viesa vēlmēm. Un ar vārdu ikkatru, es vēlos uzsvērt, ka turpināsim īstenot katra klienta īpašās vēlmes un ņemsim vērā ēšanas paradumus, piedāvājot ēdienus gan veģetāriešiem, gan vegāniem. Protams, liela nozīme restorānā vēl aizvien tiks piešķirta produktu izcelsmei un kvalitātei. Nenoliedzami, turpināsim sadarboties ar vietējiem zemniekiem un saimniecībām. No savas puses darīsim visu, lai ikviens izejot ir par vienu neaizmirstamu atmiņu bagātāks un ar vēlmi atgriezties pie mums."

Neprognozējams iespēju laiks 

Šobrīd cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, tādēļ jaunatvērtā...

Jauno šefpavāru U.Janičenko Mārtiņš jau ilgi vēlējās redzēt savā komandā, jo saskatīja viņā lielu potenciālu. Uvis atzīst, ka Mārtiņš noteikti ir Latvijas šefpavāru tēvs un apzinās, ka viņam uzticēta liela atbildība un aiz cieņas pret Mārtiņu, Uvis šo izaicinājumu ir pieņēmis. Viņš uzsver, ka svarīgi apzināties, ka pārmaiņas nenotiek vienā dienā, taču ceļa virziens ir skaidrs, turpināt Mārtiņa iesākto. Jautāts, vai tuvākā nākotnē ir mērķis iegūt arī Michelin zvaigzni? Uvis atbild: "Ir jātiecas uz mēnesi, lai lidinātos starp zvaigznēm, kas zina varbūt kādā jaukā dienā Michelin zvaigznes ieradīsies arī šeit."

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Pateicoties spējai iedrošināt klientus nebaidīties ēdienu līdz galam pagatavot pašiem, restorāns "Buržujs" atradis veidu, kā līdz klientu mājām nogādāt restorāna kvalitātes maltīti.

2012.gadā dibinātā SIA "Jummis" darbu uzsāka ar veikalu "Idille" izveidošanu un pirms pieciem gadiem tiem piepulcēja arī restorānu "Buržujs".

Uzņēmuma vadītājs Gaitis Burba stāsta, ka kopš tā laika uzņēmums strādājis divos virzienos. Viens ir Latvijas mazo uzņēmumu un mājražotāju bioloģiskās pārtikas un ekoproduktu mazumtirdzniecība, otrs - klientu apkalpošana restorānā, kas piedāvāja gan jūras veltes, gan citas maltītes. Patreiz restorāns ir slēgts, bet tā virtuvē rosība turpinās.

Izglābšanos tur savās rokās

Krīzes laikā durvis vēra restorāns "Kozy Eats", kas piedāvā jaunas garšas vegāniskā dzīvesveida piekritējiem un visiem tiem, kuri uzturā vēlas lietot veselīgu pārtiku.

Restorānu Blaumaņa ielā izveidojis Kaspars Daktiņš, kurš sešus gadus ir strādājis viesmīlības biznesā Nīderlandē - gan palīdzējis restorānu vadībā un klientu apkalpošanā, gan bijis šefpavārs. Savas dzīvesbiedres iedvesmots, K. Daktiņš jau sešus gadus ir vegāns.

"Man jau sen bija interese par veselīgu ēšanu, kad pamēģināju uzturā lietot tikai vegānu ēdienus, sapratu, ka jūtos daudz labāk. Protams, vegānisms nenozīmē tikai veselībai draudzīgu uzturu, vegāniem rūp arī tīra vide un ētiska rakstura problēmas, kas ir saistītas ar dzīvniekiem," teic restorāna "Kozy Eats" saimnieks, kuram ēdināšanas iestādes izveide ir pirmie soļi uzņēmējdarbībā.

K. Daktiņš atzīst, ka Latvijā trūkst vegānu restorānu, - tādas vietas, kur vegāni var atrast sev piemērotu maltīti, varot saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. "Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā to ir daudz vairāk, piemēram, Viļņā ir 25 ēstuves vegāniem. Tāpēc vegāniskās ēdināšanas nišā saskatu biznesa potenciālu," saka jaunais uzņēmējs, norādot, ka restorāna mērķa auditorija nav tikai vegāni.

Mārtiņš Ints Rītiņš neuzzinās, vai rīkojās pareizi, aiziedams no restorāna Vincents, bet pavāra profesijai un restorānu biznesam kopumā viņš muguru nepagriezīs nekad.

Ēdiens ir kā glezna, ar ko vēl šodien var pārsteigt cilvēkus, ir pārliecināts pavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņam paveicies pagatavotās un pasniegtās maltītes simfoniju ne vien sadzirdēt, bet arī pašam piedalīties tās tapšanā neskaitāmās zemēs ar vislabākajiem aroda brāļiem pasaulē. Un tas tikai tāpēc, ka M. Rītiņš allaž tiecies turēt augstu līmeni un reputāciju, kā arī vienmēr daudz ceļojis un devies meklēt kaut ko jaunu. Arī tas ļāvis vairāk nekā 20 gadu garumā ar glanci no televīzijas ekrāniem vaicāt, vai tad kaut kas var būt labāks par kārtējo neatkārtojamo kulinārijas šedevru? Tādējādi kopumā liela ir pavāra artava ēšanas kultūras attīstībā Latvijā.

Pavisam nesen Latvijas Restorānu biedrība publiskajā telpā iezīmēja satraucošu informāciju, norādot, ka virkne restorānu pērn ir apturējuši savu darbību, un izsakot bažas, ka tas varētu būt nozares beigu sākums. Uzsākot savu biznesu, vienmēr pastāv risks, taču galvenais, lai nauda paliek Latvijā. Tieši tāpēc galvenā Valtera restorāna ideja ir tikai tādu produktu izmantošana, kas nāk no Latvijas laukiem.

Vide, kur gūt prieku un smelties enerģiju

Uzsākot savu biznesu, risks pastāv vienmēr, it sevišķi, atklājot jaunu restorānu - nekad nevar zināt, kāda būs cilvēku atsaucība. Pēc pavāra/konditora profesijas apgūšanas, jau 22 gadus esmu strādājis šajā arodā. Sākotnēji vēlējos būt tieši konditors, jo tas šķita daudz saistošāk un interesantāk. Deviņdesmito gadu vidū pavāra darbs nebija tik aizraujošs – gulašs, rosoļniks, kotletes, kamēr konditori gatavoja un cepa dažādas kūkas, eklērus un citus brīnumus, kas noteikti izklausījās daudz labāk par pavāra gatavotajiem ēdieniem. Esmu strādājis par pavāru vairākos restorānos, izmēģināju veiksmi arī ārzemēs, taču dzīvē pienāca brīdis, kad vēlējos kaut ko savu. Nevēlējos būt liels uzņēmējs, bet gribēju radīt darba vidi, kurā būtu patīkami strādāt, rast prieku ik dienas, lai varētu darīt to, ko patiešām vēlos. Tāda bija galvenā motivācija sava restorāna izveidē. Vēlējos darīt to, ko uzskatu par pareizu, dzīvojot saskaņā ar saviem principiem.

Restorāns Vincents no 26.augusta pārtrauks savu darbību, liecina uzņēmuma paziņojums sociālajā tīklā Facebook.

"Kur vienas durvis aizveras, citas atveras – ar šādu noskaņojumu un labi padarīta darba sajūtu optimistiski raugāmies nākotnē. No sirds uzņemsim visus, kuri vēl kaut reizi vēlas atnākt pie mums, smalki pavakariņot un izbaudīt Vincenta īpašo gaisotni. Vēlamies pateikties visiem mūsu viesiem, kas bijuši ar mums kopā visus šos gadus," pauž uzņēmums.

Restorānu “Vincents” 1994.gadā aizsāka leģendārais latviešu šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš pērn devās mūžībā. No nelielas mākslas galerijas un kafejnīcas M.Rītiņš 30 gadu laikā izveidoja smalkāko un populārāko restorānu Latvijā. Tā viesu grāmatu rotā daudzu pasaules valstu līderu un slavenību pateicības.

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) restorānu Klīversala kopš jūnija beigām pārvalda SIA Restorānu serviss, savukārt nu jau bijušais pārvaldītājs uzņēmums SIA OZRT pieteicis maksātnespēju.

Kā liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā publicētā informācija, OZRT vadība maksātnespējas pieteikumu iesniedza 13.jūlijā.

OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe skaidroja, ka lēmums par maksātnespējas procesa ierosināšanu pieņemts lielā nodokļu sloga dēļ, kuru uzņēmums vairs neesot bijis spējīgs nomaksāt.

«Uzņēmums pēdējos gadus strādā ar lieliem zaudējumiem, tāpēc tā valde, izvērtējot operatīvos datus, pieņēma lēmumu uzņēmuma darbību neturpināt. Mūsu uzņēmuma maksātnespējas procesu var uzskatīt par daļu no kopējām problēmām un nesakārtotības, kas valda sabiedriskās ēdināšanas nozarē,» atzina Streņģe.

Ar Restorānu serviss pārstāvjiem līdz šim vēl nav izdevies sazināties.

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs interjers –, taču ne vienmēr, sakombinējot šos faktorus, tiek panākts vēlamais rezultāts

Īpaši grūti šo faktoru izpildi noturēt ilgtermiņā, nevis tikai rozā briļļu periodā. Nereti ir tādi spēlētāji, kuri atver kafejnīcu, bet jau pēc gada vai pat īsāka laika šajā vietā jau ir cita nosaukuma ēdinātājs. DB uzrunāja restorānu biznesa ekspertus, kam ir izdevies sevi pierādīt, esot tirgū ilgus gadus, spītējot krīzei un dažādiem pārmaiņu vējiem patērētāju garastāvoklī.

«Teorijas grāmatas saka, ka vari atvērt restorānu absolūti pareizi pēc visiem kritērijiem, bet tik un tā var gadīties, ka kaut kas neaiziet. Tāpat vari atvērt restorānu, pieļaujot kļūdas, bet cilvēkiem patīk, viņi iemīl un iet uz to.

Citās nozarēs nav tik plaši izplatīta netveramo faktoru ietekme, kas nosaka, vai restorāns būs veiksmīgs un ilglaicīgs.

Ādažos šonedēļ atklāts ceturtais zīmola Hercogs restorāns.

Restorāna īpašnieks Andris Rūmītis jaunajā restorānā sola godīgas cenas un gardu mājas ēdienu. Līdz šim Hercogs zīmola restorāni atklāti Mārupē, Mežaparkā un Ķīpsalā.

Rūmītis DB pastāstīja, ka jau ilgu laiku cilvēki viņu aicināja atvērt restorānu Ādažos, jo šajā vietā trūkst ģimenes restorāna. Viņš uzskata, ka jaunā restorāna atrašanās vieta ir pievilcīga: «Tuvumā ir Saulkrasti, Tallinas šoseja, militārā bāze – arī karavīriem labi jāpaēd, lai viņi būtu stipri.»

Ieguldīto līdzekļu apmēru Rūmītis neatklāj, atzīstot, ka investēts daudz naudas, taču investīcijas vēl nav noslēgušās. «Aprēķins ir vienkāršs: trīs gadu laikā restorānam jāatpelna ieguldītās investīcijas. Parasti nomas līgums ir uz pieciem gadiem, un pēdējos divus gadus vari sākt pelnīt,» viņš skaidro. «Šo telpu remontu sākām pirms gandrīz diviem gadiem un bija paredzēts to atvērt pērnā gada martā, taču tas neizdevās. Atvēršana aizkavējās vairāku iemeslu dēļ – atļauju, finanšu un citu,» piebilst A. Rūmītis.

Vīna bāra Garage un restorāna Hot’e līdzīpašnieks Jānis Jenzis uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta veikto pārbaužu laikā restorānā notiek nepieļaujamas lietas. Tajā pašā laikā nodokļu politika valstī liek uzņēmējiem šajā nozarē ieiet ēnu ekonomikā, viņš stāsta portālam rus.db.lv.

Nesen portāls publicēja 3 pavāru restorāns un Restorāns 3 līdzīpašnieka Ērika Dreibanta viedokli par to, kā VID darbinieki restorāna personālu iztaujā viesu klātbūtnē. Tā rezultātā restorāns cieš zaudējumus. Vakar kļuva zināms, ka, nespējot nomaksāt lielos nodokļus, par maksātnespēju paziņojusi kompānija OZRT, kas pārvaldīja Nacionālās bibliotēkas restorānu Klīversala. Kas notiek nozarē? Šo jautājumu portāls uzdeva Jānim Jenzim.

Pirmā problēma, pēc restorāna īpašnieka domām, ir VID darbinieku attieksme pret tiem uzņēmējiem, kurus viņi pārbauda. «Patlaban VID dodas reidos uz visiem Latvijas restorāniem,» viņš stāsta. «Labi, lai viņi pārbauda, mēs neesam pret to. Taču jautājums ir par to, ar kādām metodēm tas tiek darīts – tas ir murgs. Piemēram, vakarā, kad cilvēki vakariņo, inspektori vienkārši ienāk restorānā un uz veselu dienu to slēdz, lai veiktu pilnu pārbaudi. Tā ir bijis vairākas reizes, piemēram, restorānā Piens. Viesnīcas Bergs restorānā divu dienu laikā pārbaudes tika veiktas četras reizes! Es pilnībā saprotu VID darbiniekus, kuri nāk pie mums veikt pārbaudes, jo viņi pilda savu pienākumu un nav vainīgi. Runa ir kopumā par VID politiku, un to var pielīdzināt gestapo politikai!»

Prezentēts Ziemeļvalstu un Baltijas restorānu jaunākais ceļvedis White Guide. Tajā apkopoti labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās, Grenlandē un Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Par labāko Latvijas restorānu atzīts restorāns «Vincents», informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Svinīgajā ceļveža atvēršanas pasākumā tika paziņots arī Baltijas restorānu TOP 30. Šajā kategorijā par labāko Latvijas restorānu tika atzīts restorāns «Vincents», kas šogad ieņēma otro vietu, piekāpjoties Tallinas restorānam «Noa Chef’s Hall».

Labāko trīsdesmitniekā iekļauti vēl 4 Latvijas restorāni – Annas muižas restorāns «Kannas» (17. vieta), «Restorāns 3» (19. vieta), «COD» (24. vieta) un «Bibliotēka Nr.1» (26. vieta).

White Guide Baltic kopumā iekļauti 160 restorāni, 30 no tiem ir no Latvijas (alfabētiskā secībā): 36. Līnija (Jūrmalā), «Bibliotēka Nr. 1 restorāns», «COD», «Dikļu pils», «Entresol», «Ferma», «Goldingen Room» (Kuldīgā), «Jonathan Restorāns» (Amatas novadā), «Kannas» (Amatas novadā), «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «Le Dome», «Laivas» (Jūrmalā), Liepupes muižas restorāns, «Locale», Mālpils muižas restorāns, «Mo» (Liepājā) «Muusu», «Per Se», «Pļavas» (Ainažos), «Restorāns 3», «Riits», «Riviera», Skrundas muiža (Skrundā), «St. Petrus», «3 pavāru restorāns», «Valmiermuižas alus darītavas restorāns» (Valmiera), «Valtera restorāns», «Vīna studija», «Vincents» un «Zoltners» (Tērvetes pagastā).

Tuvāko trīs gadu laikā Kentucky Fried Chicken (KFC) restorānu skaitu Baltijā plānots paplašināt līdz vismaz 20. Latvijā primāri jaunie restorāni atradīsies Rīgā (gan centrā, gan arī mikrorajonos), taču franšīzes turētājs, uzņēmums Apollo Group, neizslēdz iespēju ar laiku ieiet arī citās Latvijas lielākajās pilsētās atkarībā no tā, cik liels būs iedzīvotāju pieprasījums, informē uzņēmumā.

Pagaidām konkrētākas restorānu atvēršanas vietas un laiki vēl nav zināmi un notiek pārrunas ar potenciālo KFC lokācijas vietu īpašniekiem. «Šobrīd visi resursi tiek koncentrēti uz abu esošo restorānu pilnveidošanu un darbinieku apmācībām, lai nodrošinātu labāko klientu servisa kvalitāti un pēcāk arī uzsāktu aizvien straujāku paplašināšanos,» komentēja uzņēmuma pārstāve Daiga Zīmele.

Līdz ar to konkrētas nākotnē plānoto investīciju summas šobrīd netiek atklātas, bet plānots, ka tie būs vairāki miljoni eiro. «Uz šo brīdi abu esošo restorānu izveidē un pilnveidošanā jau ir investēts teju miljons,» sacīja D.Zīmele.

Pavisam nesen iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» atvērts jauna koncepta KFC restorāns, kurā tiek nodarbināti 25 darbinieki. Savukārt, KFC restorānā Audēju ielā strādā 23 darbinieki.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Rīgā atvērts jauns augstākās virtuves restorāns Per sé (tulkojumā no latīņu valodas – pats par sevi).

Restorāns atrodas Smilšu ielā, un orientēsies uz Vidusjūras virtuvi, kā arī ēdiena saderību ar vīnu. «Mēs iegādājāmies restorānu Per sé šā gada pavasarī, pēc tam aptuveni divu mēnešu laikā izveidojām ēdienkarti un vīnu karti, kā arī nolīgām personālu. Mēs paši esam no Sanktpēterburgas un mums daudz pieredzes ir darbā ar vīnu – restorānā atrodas aptuveni 400 vīnu, tādēļ savas prasmes un zināšanas centīsimies pielietot arī Rīgā,» intervijā norāda restorāna līdzīpašnieks Romāns Koritko. Viņš dzimis Rīgā, taču pēc tam uz dzīvi pārcēlies uz Sanktpēterburgu, taču, pēc viņa teiktā, jau sen sapņojis par restorānu Vecrīgā.

«Man jau sen patika restorāns Per sé. Es uz to devos ar ģimeni un draugiem, un pēc tam mēs sākām sarunas par tā iegādi,» stāsta Romāns. Uz jautājumu, kādēļ viņš iegādājies jau strādājošu restorānu, nevis atvēris jaunu, viņš atbildēja, ka ir grūti atrast piemērotu vietu, kā arī grūtāk ir tādēļ, ka jāveic remonts un jāiekārto restorāns. Viņš uzsver, ka restorāns Per sé jau strādāja ar panākumiem, un tas tika iekļauts White Guide 10 ieteicamo restorānu topā, tāpat arī Trip Adviser rekomendācijās, taču restorāns ir populārāks tūristu, nevis vietējo iedzīvotāju vidū, un jaunie īpašnieki šo tendenci centīsies mainīt. Viņu mērķis ir izveidot Per sé par gastronomijas gidu, palielināt tā popularitāti vietējo iedzīvotāju vidū, kā arī radīt konkurenci tādiem restorāniem kā Riviera, Rossini un citiem, taču tajā pašā laikā tas neplāno konkurēt ar restorānu Vincents. «Kaut gan no Vincenta ir aizgājis Mārtiņš Rītiņš, mēs neesam tā konkurenti, kaut gan es Per sé dēvētu par augstās virtuves restorānu,» viņš uzsver.

Ieskatoties šīs nedēļas britu portālos, nevar nepamanīt ziņu, ka Londonā par maksātnespēju paziņojuši 25 pasaulslavenā britu šefpavāra, grāmatu autora un TV zvaigznes Džeimija Olivera restorāni, no kuriem 23 ir itāļu virtuve.

Pats šefs to saista ar Brexit negatīvo ietekmi, taču medijos lasāmie ekspertu secinājumi gan ir citi. Dž. Olivera restorānu bēdīgo galu, kas rezultējies vairāk nekā 1000 darba vietu zaudēšanā, ietekmēja augstās īres un pārtikas cenas, kā arī, lai cik tas dīvaini nešķistu, bet neapmierinošā ēdiena kvalitāte. Portāla Dailymail.co.uk aptaujātie restorānu kritiķi norāda, ka restorāna cenas bija pārāk augstas ātrai ikdienas maltītei, no vienas puses, un tajā pašā laikā ēdiena kvalitāte neatbilda augstā stila restorānu piedāvājumam, no otras puses. Vai par Džeimija Olivera neveiksmēm būtu jāuztraucas Latvijas restorānu īpašniekiem?

Iespējams, jo mācība ir gana skaudra – lai cik slavens nebūtu tavs vārds, lai cik grāmatu tu nebūtu sarakstījis un cik TV šovos piedalījies, tava restorāna veiksmi noteiks tikai precīzi saprasta mērķauditorija un pareizi noteiktas cenas un kvalitātes attiecības. Proti, cilvēki nebūs gatavi maksāt par ikdienas maltīti, lai cik slavens šefs to arī negatavotu, tādu cenu, kādu prasa izsmalcināti restorāni. Līdz ar to viena no būtiskākajām mācībām varētu būt: skaidri apzināties savu mērķauditoriju, tās vēlmes un maksātspēju. Ja kāds restorāns sevi sludina par demokrātisku un tā ēdienkartē ir pastas un burgeri, tad ir nesaprātīgi uzlikt tādas cenas, kādas ir aktuālas tā dēvētajiem high end restorāniem.

Mēs vēlamies paplašināt Hercogs zīmolu un tuvākā gada laikā atvērt trīs restorānus Rīgā – viens nupat atklāts Ķīpsalā, otru atvērsim Mežaparkā, bet trešo – Ādažos, kur jau notiek būvniecība, portālam DB pastāstīja Hercogs īpašnieks Andris Rūmītis.

Viņš atzīmēja, ka ideja atvērt restorānu Ķīpsalā radusies pati no sevis. Mums radās iespēja pārņemt šo vietu, kur bija restorāns Fabrika, un mēs to izmantojām, viņš stāsta. Tāpat viņš atzina, ka paralēli iecerēto restorānu atvēršanai viņš skatās arī uz citām vietām, kur trūkst restorānu.

Viņš skaidro, ka restorānā Hercogs Mārupē akcents likts uz ģimenes restorānu, bet Ķīpsalā – uz pieaugušajiem, taču arī šeit piedāvās bērnu stūrīti. Rūmītis atzina, ka, kaut arī restorāna Fabrikas Hercogs virtuve būs līdzīga Mārupes restorāna piedāvājumam, Ķīpsalā līmenis būs nedaudz ekskluzīvāks, ko prasa atrašanās vieta un iepriekšējā restorāna Fabrika apmeklētāju ieradumi. Restorānu Hercogs šefpavārs ir Nauris Nummurs. Vidējais čeks restorānā uz cilvēku ir 25 eiro.

Sāku kā deviņdesmito gadu viduča pavārs-konditors – tā par sevi saka Valtera restorāna dibinātājs Valters Zirdziņš. Tajā laikā konditoreja likās skaistāka, dižāka, jo kulinārija vairāk asociējās ar padomju laika virtuvi. Lūzuma punkts bija ap 2000.gadu, kad es aizbraucu uz Vāciju, un man bija iespēja mācīties un strādāt tieši restorānā.

Pirms sava restorāna atvēršanas es dzīvoju un strādāju Valmierā, biju pavārs Dikļu pilī. Zinu, ka daudziem pavāriem ir sapnis par savu restorānu, un man bieži likās, ka es to nekad neizdarīšu. Vienmēr pietrūka kāds cilvēks, draugi, kas pamudina.

Domājot par savu restorānu, man bija blociņš ar pierakstiem. Tajā viena lappuse bija ar restorāna nosaukumiem, bija maziņi knifiņi, zīmēti trauki, dēlīši. Zināju, ka negribu lielu restorānu, kantainu, taisnstūra telpu. Telpām jābūt interesantām, mājīgām, ar māju sajūtu.

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki savus sapņus nepiepilda, ir bažas – par kādu naudu es to izdarīšu? Daudzi saka – man jau tā nauda dzīvē neinteresē. Bet tomēr, lai uztaisītu restorānu, vajag kaut kādus līdzekļus. Pat ja tev ir māja, ir arī dakšas jānopērk, pannas un katli. Tas droši vien bija viens no iemesliem, kāpēc arī es kādu laiku to nedarīju, baidījos darīt vai nezināju, kā to izdarīt.