Pakalpojumi

Intervija: Vincents bez Rītiņa strādās jaunā formātā

Natālija Poriete,30.07.2017

Jaunākais izdevums

Restorāns Vincents pēc Mārtiņa Rītiņa aiziešanas būs unikālas profesionālas komandas apvienojums – vīnziņa tandēms ar šefpavāru, un Latvijā līdz šim nekas tāds nav bijis – parasti ir vai nu labs šefpavārs vai labs vīnzinis, nevis to kombinācija, intervijā DB norāda jaunais restorāna Vincents vadītājs Raimonds Tomsons.

Restorānā Vincents Tomsons strādāja 18 gadus, viņš sāka restorānā darbu kā praktikants, tad kļuva par viesmīli, pēc tam – par zāles vadītāju un tagad ir pārņēmis Mārtiņa Rītiņa pienākumus. Viņa kaislība ir uzzināt pēc iespējas vairāk par vīniem. Vēl pirms pāris mēnešiem viņš kala plānus sava zīmola un konsultāciju attīstībai, taču tagad viņš izvēlēts Vincenta direktora amatam.

Kādēļ šim amatam izvēlējās tieši Jūs?

Tas visdrīzāk ir jāvaicā tiem, kuri man to piedāvāja, taču es domāju, ka savu lomu nospēlēja tas, ka es Vincentā esmu sava veida veterāns – es šeit esmu strādājis 18 gadus, bijis blakus Mārtiņam un zinu visus pienākumus gan saistībā ar virtuvi, gan darbiniekiem. Droši vien mans lēmums pārņemt restorāna Vincents vadību ir loģisks un dabisks, jo es pusi savas dzīves esmu veltījis tam, ar ko man vislabāk patīk nodarboties. Tas viss ļauj izjust savu ieguldījumu restorāna attīstībā. Tāpat būtiski, ka mans vārds, pateicoties maniem pēdējiem sasniegumiem, kļuva pietiekami zināms. Protams, mani nepazīst tik labi kā Rītiņu, jo es neesmu šefpavārs, bet viņš mums visiem ir spilgts piemērs, kā ar smagām pūlēm var sasniegt šādu rezultātu. Man direktora amats ir liels gods un liels izaicinājums.

Jūs tagad pārvaldiet Vincenta restorānu, bet neesat šefpavārs, kā tas bija Rītiņa gadījumā. Turpmāk restorāna šefpavārs būs Aleksandrs Nasikailovs. Kurš turpmāk spēlēs pirmo vijoli – Jūs ar vīnu vai Aleksandrs – ar ēdieniem?

Mēs negribam neko dalīt. Labs vīns vienmēr labi sader ar lielisku ēdienu. Galvenais ir komanda. Ir šefpavārs, someljē un rezultāts – apmierināts klients. Protams, tā kā es tagad vadu restorānu, ir loģiski, ka akcents tiks likts uz vīnu, taču arī Aleksandrs jau 11 gadus restorānā strādā par šefpavāru, un viņam būs jānotur augsta latiņa, kuru ir uzstādījis Rītiņš. Es domāju, ka viņam tas ir liels izaicinājums un tajā pašā laikā liels gods.

Latvijā Aleksandru Nasikailovu īsti labi nepazīst, viņš vienmēr ir bijis Rītiņa ēnā. Vai viņš ir gatavs iznākt no šīs ēnas?

Jā, tā tas ir, jo visi labi zināja Mārtiņu. Mūsu mērķis ir padarīt viņu atpazīstamāku sabiedrībā, lai cilvēki saprastu, ka tas, kas slēpās aiz Mārtiņa, ir laiks, daudz darba un Aleksandrs Nasikailovs. Viņš palīdzēja to realizēt. Mārtiņš vienmēr uzsvēra, ka Vincents ir komanda. Cita lieta, ka Rītiņš arī lieliski māk strādāt uz publiku, tas viņam vienmēr ir labi padevies, tādēļ viņš arī bija restorāna seja un tas ir loģiski.

Vai Jūsu vadībā kaut kādā veidā mainīsies restorāna koncepcija? Kādi uzdevumi Jums ir uzstādīti?

Galvenais Vincenta uzdevums ir turpināt strādāt ar augstvērtīgiem produktiem, jaunām idejām un noturēt to kvalitātes līmeni, kuru noteica Mārtiņš Rītiņš. Paliks slow food koncepcija, sezonas produktu izmantošana, taču būs arī jaunumi. Piemēram, mēs piedāvāsim klientam sākotnēji izvēlēties vīnu, bet pēc tam piedāvāsim tam piemērotu ēdienu. Viss būs otrādi. Tomēr būs iespējams arī izvēlēties klasisko variantu – sākotnēji ēdiens, pēc tam – vīns.

Rītiņš, aizejot no restorāna, sacīja, ka viņš nodarbosies ar slow food. Vai neplānojat sadarboties ar viņu?Pie sarunu galda mēs pagaidām neesam sēdējuši, konkrēta plāna nav, taču domāju, ka kaut kādā mērā sadarbība notiks. Tā kā ir iespējams, ka kādos pasākumos Vincents un Rītiņš vēl tiksies.

Vai Mārtiņš Rītiņš pats nolēma aiziet?

Tas jājautā viņam pašam. Ja cilvēks tā ir izlēmis, tātad viņam bija kādi iemesli. Domāju, ka tur sakrita vairāki apstākļi. Viņš vienmēr ir vēlējies apbraukāt pasauli, ceļot, un beidzot atpūsties. Rītiņš daudzus gadus ir veltījis Vincentam, tādēļ droši vien pienāca laiks aiziet.

Vai Jūsu personīgie plāni sava zīmola attīstībā saistībā ar jaunajiem pienākumiem ir mainījušies?

Mans zīmols nekur nav pazudis. Man ir sava mājaslapa, sava konsultāciju kompānija un tas pastāv paralēli darbam restorānā. Uzskatu, ka šīs lietas viena otrai netraucē. Zīmols tikai iegūst no tā, ka es šobrīd esmu Vincenta direktors, bet restorāns iegūst no tā, ka es esmu labākais someljē Eiropā un ieņemu septīto vietu starp someljē pasaules čempionātā. Tādēļ iegūst abas puses.

Vai nākamgad Vincents bez Mārtiņa Rītiņa aizvien būs pirmais restorāns Latvijā?

Laiks rādīs. Ir tāds mērķis, taču mēs zinām, ka ieņemt pirmo vietu ir vieglāk, nekā to noturēt. Tā ir liela atbildība, taču mērķis tāds ir un tas ļoti motivē. Papildus stimuls noturēt zīmolu, strādāt cītīgāk, lai pierādītu ne tikai citiem apkārtējiem, bet arī sev, uz ko tu esi spējīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ar Rītiņa un Jakrina līdzdalību izveidots jauns uzņēmums

LETA,30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šefpavāra Mārtiņa Rītiņa un bijušā Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja Emīla Jakrina līdzdalību izveidota kompānija SIA "Vincents restorānu serviss", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, un tās kapitālā Jakrinam pieder 40%, kamēr Rītiņam, Monai Martinsonei un Andrim Riekstiņam katram pieder pa 20% kapitāldaļu.

Vienlaikus "Vincents restorānu servisa" valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Rītiņš, kamēr valdes locekļu amatos iecelts Jakrins un Lolita Jēkabsone.

Mārtiņš Rītiņš kļuvis par restorāna Bibliotēka No1 vadītāju 

Līdz ar restorāna "Bibliotēka No1" īpašnieku maiņu šefpavārs Mārtiņš Rītiņš no trešdienas...

"Vincents restorānu servisa" juridiskā adrese ir Kārļa Ulmaņa gatvē 114A, Rīgā.

Komercreģistrā "Vincents restorānu serviss" iegrāmatota pirmdien, 29.jūnijā, bet dibināšanas līgums noslēgts 2020.gada 8.jūnijā.

Jau vēstīts, ka Jakrins šogad aprīlī tika iecelts par arhitektūras, projektēšanas un restorānu biznesa uzņēmuma SIA "Vincents" valdes priekšsēdētāju.

"Vincents" 2018.gadā strādāja ar 2,47 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 157 060 eiro zaudējumus. Savukārt "Vincents" koncerns, kurā ietilpst arī mēbeļu un interjera biznesa uzņēmumi SIA "Vincents Inspira" un SIA "IVN Grupa", kā arī būvniecības ķīmisko piedevu ražotājs SIA "Vincents Polyline", 2018.gadā strādāja ar 5,323 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 73 165 eiro zaudējumus. Uzņēmuma un tā koncerna finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti.

Kompānija "Vincents" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7868 eiro. Uzņēmums pieder Leonam Jakrinam (39,01%), kurš 2020.gada pavasarī miris, kā arī Gunai Eglītei (34,99%) un SIA "VAN G" (26%), kuras vienīgais īpašnieks ir Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāna "Vincents" jaunais šefpavārs, kurš turpinās īstenot Latvijas Pavārmākslas leģendas- Mārtiņa Rītiņa, iedibinātās restorānu kultūras vērtības, būs Uvis Janičenko, kurš pirms tam apguvis pavāra arodu pasaulslavenos Michelin zvaigžņu restorānos.

Restorāna "Vincents" valdes loceklis Emīls Jakrins uzsver, ka restorāns "Vincents" visu savu pastāvēšanas laiku bijis etalons Latvijas restorānu sfērai un Mārtiņš Rītiņš vienmēr bija šī restorāna dvēsele, tieši šī iemesla dēļ Vincents valde aicināja Mārtiņu atgriezties Vincentā, lai turpinātu dot neizmērojamo pienesumu Latvijas restorānu kultūrai.

Diemžēl, šī gada ieskaņā Mārtiņš devās mūžībā. E.Jakrins atzīst, ka tas bijis īsts izaicinājums nodefinēt restorāna nākotni bez Mārtiņa, taču kopā ar partneriem tika pieņemta vienošanās turpināt Mārtiņa iesākto un saglabāt restorānu Vincents, kā līderi gan Latvijas, gan Baltijas restorānu vidū.

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš devies mūžībā 

73 gadu vecumā mūžībā devies pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, vēsta Latvijas Radio,...

Arī valdes locekle Mona Martinsone piekrīt: "Esam apņēmības pilni turpināt Mārtiņa iesākto un kā viņš pats teiktu "Censties izdarīt labāko, ko vari!" Mēs turpināsim piepildīt Mārtiņa pašmērķi - vienmēr būt soli priekšā citiem, it īpaši kvalitātes ziņā. Vincents bija Mārtiņa ģimene un mājas, tāpēc arī turpmāk mēs vēlamies, lai katrs viesis šeit jūtas gaidīts. Restorāna komanda turpinās rūpēties par ikkatra viesa vēlmēm. Un ar vārdu ikkatru, es vēlos uzsvērt, ka turpināsim īstenot katra klienta īpašās vēlmes un ņemsim vērā ēšanas paradumus, piedāvājot ēdienus gan veģetāriešiem, gan vegāniem. Protams, liela nozīme restorānā vēl aizvien tiks piešķirta produktu izcelsmei un kvalitātei. Nenoliedzami, turpināsim sadarboties ar vietējiem zemniekiem un saimniecībām. No savas puses darīsim visu, lai ikviens izejot ir par vienu neaizmirstamu atmiņu bagātāks un ar vēlmi atgriezties pie mums."

Neprognozējams iespēju laiks 

Šobrīd cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, tādēļ jaunatvērtā...

Jauno šefpavāru U.Janičenko Mārtiņš jau ilgi vēlējās redzēt savā komandā, jo saskatīja viņā lielu potenciālu. Uvis atzīst, ka Mārtiņš noteikti ir Latvijas šefpavāru tēvs un apzinās, ka viņam uzticēta liela atbildība un aiz cieņas pret Mārtiņu, Uvis šo izaicinājumu ir pieņēmis. Viņš uzsver, ka svarīgi apzināties, ka pārmaiņas nenotiek vienā dienā, taču ceļa virziens ir skaidrs, turpināt Mārtiņa iesākto. Jautāts, vai tuvākā nākotnē ir mērķis iegūt arī Michelin zvaigzni? Uvis atbild: "Ir jātiecas uz mēnesi, lai lidinātos starp zvaigznēm, kas zina varbūt kādā jaukā dienā Michelin zvaigznes ieradīsies arī šeit."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Liela daļa Kurzemes uzņēmēju atbalsta nodokļu reformu

Zane Atlāce-Bistere,02.06.2017

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un LTRK padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Ventspils pilsētas rīkotajā biznesa forumā, kas notika Uzņēmēju dienu Kurzemē 2017 ietvaros, noskaidrots, ka lielākā daļa uzņēmēju atbalsta plānoto vidēja termiņa nodokļu reformu, bet jāturpina uzsāktā cīņa ar ēnu ekonomiku un jābūt publisko pakalpojumu sasaistei ar nomaksātajiem nodokļiem.

Biznesa forumā, kur pirmā daļa tika veltīta paneļdiskusijai Nodokļu politika Latvijā un investīciju piesaiste reģionos, piedalījās LTRK padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols, Ventspils domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vitoliņš un LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Diskusiju vadīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā norādīja E.Rītiņa, tad darbs pie vidēja termiņa nodokļu stratēģijas notiek ļoti intensīvi un pašreiz pabeigts tikai pirmais posms – koncepcija apstiprināta Ministru Kabinetā. Patlaban būtiski veikt likumu izmaiņas tā, lai līdz septembrim gūtu arī Saeimas atbalstu visos lasījumos, tādējādi nostiprinot reformu pirms nākamā gada valsts budžeta izstrādes. “Mēs varam izveidot tādu nodokļu stratēģiju, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmumu attīstību un nodokļu maksātāju pieaugumu, vai arī piekopt līdzšinējo politiku, kas vērsta uz nodokļu celšanu un jaunu nodokļu ieviešanu,” sacīja E.Rītiņa, piebilstot, ka biznesa videi būtiskākās izmaiņas ir uzņēmumu ienākumu nodokļa maksāšanas kardinālas izmaiņas, atsakoties no avansa maksājumiem, ieviešot 0% reinvestētās peļņas nodokļa likmi, visiem ienākumu veidiem likmes tiek izlīdzinātas uz 20%, savukārt atsevišķiem ienākumu veidiem saglabājot 10% likmi, “pašreiz situācija ir tāda, ka uzņēmēji domā, ko darīt ar peļņu gada beigās, bieži vien izvēloties to paslēpt, bet pēc dažiem mēnešiem, dodoties uz banku pēc kredīta, nākas vilties, jo finanšu rādītāji nav pietiekami labi. Reformas mērķis ir audzēt kompāniju kapitālu, tādējādi domājot par attīstību ilgtermiņā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā formāta veikalu izaugsmi veicina vairākas objektīvas globālas tendences, tostarp urbanizācija, informē Žanna Kristeļa, «Nielsen Latvia» komunikācijas nodaļas vadītāja.

Pilsētnieki dzīvo arvien kompaktākos dzīvokļos, kuros ne vienmēr ir vieta produktu uzglabāšanai. Cilvēki apprecas un izveido ģimenes krietni vēlāk. Aizvien vairāk cilvēku dzīvo vieni - tas attiecas gan uz gados jauniem, gan veciem cilvēkiem. Mazās mājsaimniecības retāk gatavo, tām nav nepieciešams daudz produktu. Jaunatnes koncentrēšanās uz karjeras izaugsmi veicina augstāku ienākumu līmeni, salīdzinot ar citām iedzīvotāju grupām. Šādiem patērētājiem mazā formāta veikali kļūst par racionālu izvēli.

Aizņemtības palielināšanās darbā noved pie tā, ka patērētāji cenšas izvairīties no rūpēm mājās un brīvo laiku velta atpūtai, vienlaikus palielinot ēšanas ārpus mājām popularitāti. Mazie veikali ar ierīkotu vietu maltītes ieturēšanai, kā reiz, piedāvā šādu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns Vincents no 26.augusta pārtrauks savu darbību, liecina uzņēmuma paziņojums sociālajā tīklā Facebook.

"Kur vienas durvis aizveras, citas atveras – ar šādu noskaņojumu un labi padarīta darba sajūtu optimistiski raugāmies nākotnē. No sirds uzņemsim visus, kuri vēl kaut reizi vēlas atnākt pie mums, smalki pavakariņot un izbaudīt Vincenta īpašo gaisotni. Vēlamies pateikties visiem mūsu viesiem, kas bijuši ar mums kopā visus šos gadus," pauž uzņēmums.

Restorānu “Vincents” 1994.gadā aizsāka leģendārais latviešu šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš pērn devās mūžībā. No nelielas mākslas galerijas un kafejnīcas M.Rītiņš 30 gadu laikā izveidoja smalkāko un populārāko restorānu Latvijā. Tā viesu grāmatu rotā daudzu pasaules valstu līderu un slavenību pateicības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Ja bezdarbniekam nebūs iespēja sēdēt uz pabalstiem, tad viņš ies un meklēs iespēju pelnīt

Dienas Bizness,09.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pareizi tiks stimulēti bezdarbnieki un no Latvijas aizbraukušie tautieši, tad tuvākajos gados būs iespējams sakārtot darba tirgu tā, lai uzņēmēji spētu attīstīties, pauda diskusijas dalībnieki Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā Rīgas biznesa foruma diskusijā, kas notiks sadarbībā ar banka Citadele, biznesa augstskolu Turība un finanšu attīstības instrumentu Altum.

Atklājot biznesa forumu, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pauda, ka darbaspēka pieejamība kļūs par arvien aktuālāku problēmu, ko nepieciešams risināt vairākos veidos, savukārt LTRK prezidents Aigars Rostovskis sacīja, ka tieši pareizie stimuli būs tie, kas cilvēkiem liks meklēt iespējas strādāt, pelnīt un būt aktīviem: «Ja cilvēkam ir auksti, viņš meklē iespēju, lai siltāk apģērbtos, tātad, ja bezdarbniekam nebūs iespēja »sēdēt« uz pabalstiem, tad viņš normālā situācijā ies un meklēs iespēju strādāt un pelnīt.»

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš savā prezentācijā skaidroja, ka vissliktākajā situācijā pašreiz atrodas mazie uzņēmēji, jo tradicionāli viņi ir spējīgi maksāt mazākas algas, tādēļ grūtāk atrast darbiniekus, jo tos piesaista lielie komersanti. Savukārt kā viens no risinājumiem varētu kalpot valsts pārvaldes reforma, kur tuvākajos gados paredzēts atbrīvota no darba pietiekami daudz cilvēku, kas būs pieejami privātajam sektoram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO, VIDEO: Tukumā tukšus salmus nekuļ, bet gan iegulda tos biznesā

Ilze Žaime,08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rītiņu ģimene Tukumā ir ienācēji, kas nu jau deviņus gadus pastāvīgi uzņem viesus Salmu darbnīcā un muzejā.

«Mūsdienu cilvēki arvien vairāk attālinās no laukiem un lauku vides. Cilvēki vairs nezina, kas ir salmi, ka tie nāk no labības,» secina Kristīne Zihmane-Rītiņa, kas kopā ar vīru Juri no salmiem un siena gatavo skulptūras.

Šobrīd «Salmu darbnīca» ir Rītiņu pāra pilna laika nodarbošanās, lai gan abiem ir citas profesijas: Juris iepriekš vairāk nekā 25 gadus pavadījis, strādājot televīzijā, bet Kristīne ir zinātniece. Viņa stāsta, ka arī salmu lietu izveide ir vesela zinātne. Tēlu izveide ir radošs process, bet par tehnisko pusi vienmēr ir jādomā līdz: «Kā tu salmus paņemsi, ar kuru galu sāksi. Katras figūras izveidei ir sava tehnoloģiskā puse. Ja mēs veidojam kolekcijas vienā eksemplārā mūsu muzeja papildināšanai, tad var variēt, izmantot arī sarežģītākus paņēmienus. Tām figūrām, ko veidojam vairumā, ir ļoti svarīgi saprast, kādā veidā to darīt. Tiek veikta laika uzskaite, cik minūtēs ko var izdarīt. Protams, tas ir roku darbs un mums tas ir ļoti svarīgi - ekonomēt laiku un darbu padarīt pēc iespējas tehniski vienkāršāku, jo jābūt ir arī rezultātam». Visus izmantotos materiālus meistari ievāc paši savās pļavās un laukos. Nopirkt labu, kvalitatīvu materiālu ir grūti, tam ir jābūt pareizi uzglabātam, smaržīgam, bez piejaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā sagatavot uzņēmuma iekšējo sistēmu līdz ienāk E-rēķini PEPPOL formātā? 

Sadarbības materiāls,21.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē ir izplatīts maldīgs uzskats, ka E-rēķins ir PDF rēķins, kas nosūtīts elektroniski un derīgs bez paraksta – tā nav!

Kas ir e-rēķins?

E-rēķins ir digitāla formāta rēķins, kas tiek sagatavots no rēķina izrakstītāja ERP, grāmatvedības, vai kādas citas sistēmas, kas ir konfigurētas ar zemāk aprkastītu E-rēķinu formāta savienojumu, un nosūtīts uz rēķina saņēmēja sistēmu, neizmantojot epastu, vai fizisku piegādi.

“Šeit ir būtiski, lai jebkurš uzņēmums padomātu par savas sistēmas esošo vai plānoto nodrošinājumu” saka Mārtiņš Kaļva, procesu automatizācijas eksperts no MS Solutions

Kas uzņēmējus sagaida nākotnē?

Šāda E-rēķinu sistēma, ļaus efektīvi apmainīt rēķinu saturu mašīnlasāmā formā, kas būs viegli apstrādājams sistēmām un būtiski samazinās kļūdu iespēju un nepieciešamību pēc manuālas apstrādes resursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

73 gadu vecumā mūžībā devies pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, vēsta Latvijas Radio, atsaucoties uz grāmatas "De Profundis. Mārtiņš Rītiņš" autori Lindu Apsi.

Kā norādīja Latvijas Radio, Rītiņš miris pēc vairāku nedēļu smagas cīņas ar slimību.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Rītiņš dzimis 1949.gada 19.oktobrī Anglijā. 1971.gadā viņš beidzis Vestminsteras tehnikumu. Daļu dzīves Rītiņš pavadīja Kanādā, bet kopš 1993.gada dzīvoja Latvijā.

No 1976. līdz 1992.gadam Rītiņš strādājis viesnīcu tīklā "Grand Metropolitan Hotels" Anglijā, savukārt no 1984. līdz 1992.gadam viņš bija uzņēmuma "Martins Catering Ltd" īpašnieks Toronto.

Savukārt no 1994.gada Rītiņš bija restorāna "Vincents" direktors un šefpavārs. Pēc 23 gadu darba restorānā "Vincents" šefpavārs darbu tajā pameta 2017.gadā.

Latvijas Radio atzīmēja, ka Rītiņa darbs novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas restorāns "Čarlstons" septembrī pārtrauks darbību, liecina restorāna ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Restorāna pārstāvji informē, ka iestādes pēdējā darba diena būs 3.septembris.

Slēgs restorānu Vincents 

Restorāns Vincents no 26.augusta pārtrauks savu darbību, liecina uzņēmuma paziņojums sociālajā...

Restorāns atrodas Blaumaņa ielā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka restorāna īpašnieks SIA "BBQ" pērn strādāja ar 839 820 eiro apgrozījumu, kas ir par 45,9% vairāk nekā 2021.gadā, vienlaikus uzņēmums cieta zaudējumus 105 346 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu pirms tam.

Uzņēmuma gada pārskatā par 2022.gadu teikts, ka uzņēmums nodarbina 30 darbiniekus.

"BBQ" reģistrēts 2009.gadā, tā pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Artūrs Birnbaums.

LETA jau vēstīja, ka Rīgas rajona tiesa 2022.gada jūnijā pasludināja "BBQ" tiesiskās aizsardzības procesu.

Tāpat vēstīts, ka augusta beigās par darbības beigšanu paziņoja arī Mārtiņa Rītiņa veidotais restorāns "Vincents".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti balsojumā apstiprināja 20 komiteju un divu apakškomiteju sastāvu, un EP deputāti no Latvijas strādās astoņās dažādās komitejās.

Budžeta komitejā strādās bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Savukārt bijušais galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks darbosies Transporta un tūrisma komitejā, kur strādās arī politiķis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). Zīle kopā ar politiķi Inesi Vaideri (JV) strādās arī Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā.

Zīle iepriekš bija paudis vēlmi strādāt Lauksaimniecības komitejā, taču pašlaik vietu tur nav saņēmis. Kā informēja EP deputāta pārstāvis Kārlis Būmeisters, politiķis par vietu komitejā vēl cīnīties pēc «Breksit» un Apvienotās Karalistes deputātu pozīciju maiņām.

EP deputāts kopā strādās trīs komitejās, jo būs aizstājējs Budžeta komisijā. Zīle arī ievēlēts par savas politiskās grupas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) pirmo viceprezidentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prezentēts Ziemeļvalstu un Baltijas restorānu jaunākais ceļvedis White Guide. Tajā apkopoti labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās, Grenlandē un Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Par labāko Latvijas restorānu atzīts restorāns «Vincents», informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Svinīgajā ceļveža atvēršanas pasākumā tika paziņots arī Baltijas restorānu TOP 30. Šajā kategorijā par labāko Latvijas restorānu tika atzīts restorāns «Vincents», kas šogad ieņēma otro vietu, piekāpjoties Tallinas restorānam «Noa Chef’s Hall».

Labāko trīsdesmitniekā iekļauti vēl 4 Latvijas restorāni – Annas muižas restorāns «Kannas» (17. vieta), «Restorāns 3» (19. vieta), «COD» (24. vieta) un «Bibliotēka Nr.1» (26. vieta).

White Guide Baltic kopumā iekļauti 160 restorāni, 30 no tiem ir no Latvijas (alfabētiskā secībā): 36. Līnija (Jūrmalā), «Bibliotēka Nr. 1 restorāns», «COD», «Dikļu pils», «Entresol», «Ferma», «Goldingen Room» (Kuldīgā), «Jonathan Restorāns» (Amatas novadā), «Kannas» (Amatas novadā), «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «Le Dome», «Laivas» (Jūrmalā), Liepupes muižas restorāns, «Locale», Mālpils muižas restorāns, «Mo» (Liepājā) «Muusu», «Per Se», «Pļavas» (Ainažos), «Restorāns 3», «Riits», «Riviera», Skrundas muiža (Skrundā), «St. Petrus», «3 pavāru restorāns», «Valmiermuižas alus darītavas restorāns» (Valmiera), «Valtera restorāns», «Vīna studija», «Vincents» un «Zoltners» (Tērvetes pagastā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņš Ints Rītiņš neuzzinās, vai rīkojās pareizi, aiziedams no restorāna Vincents, bet pavāra profesijai un restorānu biznesam kopumā viņš muguru nepagriezīs nekad.

Ēdiens ir kā glezna, ar ko vēl šodien var pārsteigt cilvēkus, ir pārliecināts pavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņam paveicies pagatavotās un pasniegtās maltītes simfoniju ne vien sadzirdēt, bet arī pašam piedalīties tās tapšanā neskaitāmās zemēs ar vislabākajiem aroda brāļiem pasaulē. Un tas tikai tāpēc, ka M. Rītiņš allaž tiecies turēt augstu līmeni un reputāciju, kā arī vienmēr daudz ceļojis un devies meklēt kaut ko jaunu. Arī tas ļāvis vairāk nekā 20 gadu garumā ar glanci no televīzijas ekrāniem vaicāt, vai tad kaut kas var būt labāks par kārtējo neatkārtojamo kulinārijas šedevru? Tādējādi kopumā liela ir pavāra artava ēšanas kultūras attīstībā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papīra izmantošana rēķinu saņemšanai Latvijā saglabāsies vēl vismaz desmit gadus, prognozē finanšu tehnoloģiju un e-rēķinu risinājumu uzņēmuma AS "Fitek" vadītājs Latvijā Edgars Strazds.

Runājot par rēķinu izsūtīšanas pakalpojumiem, Strazds teica, ka abi risinājumi - digitālie un papīra - sadalās proporcijā apmēram 50% pret 50%. Diezgan lielu daļu joprojām veido papīra formāta rēķini, un tas saistīts ar to, kāds "Fitek" pakalpojumu pircējiem, lielajiem uzņēmumiem, ir klientu loks.

"Piemēram, ja tas ir kāds no pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina telekomunikācijas vai apsaimniekošanas pakalpojumus, tad jāsaprot, ka daļa no viņu klientiem joprojām ir gatavi saņemt rēķinus tikai papīra formātā. Tas ir jautājums par to, cik liela kopumā ir digitālā attīstība, kā arī to, cik lielas vispār šiem cilvēkiem ir iespējas saņemt rēķinus digitālā formātā," skaidroja Strazds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Lielveikaliem ienākot mazā formāta veikalu segmentā, iegūst pircēji

Liene Dupate-Ugule, SIA Maxima Latvija,23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā formāta jeb convenience veikalu attīstība ir globāla mazumtirdzniecības tendence, kas ir saistīta ar pircēju dzīvesveida un iepirkšanās paradumu izmaiņām.

To savukārt nosaka straujais dzīves temps un tirgus spēlētājiem kā atvērtās ekonomikas dalībniekiem ir jāpielāgojas šīm izmaiņām, meklējot labākos risinājumus, lai būtu tuvāk pircējiem.

Būtiski, ka šādas tirgus izmaiņas ir tiešs ieguvums Latvijas pircējam – saasinoties konkurencei, atbilstoši augs ne vien servisa līmenis, bet nozares spēlētāji konkurēs par arvien izdevīgāku cenu piedāvājumu un ērtāku iepirkšanos.

Mazā formāta veikalu segmenta attīstība ikvienam uzņēmējam un nozares dalībniekam nozīmē efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu visās darbības jomās - veikalu pieejamībā un ērtībā, apkalpošanas kvalitātē, izdevīgā cenu piedāvājumā un citos pircējiem būtiskos apsektos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Nav pieļaujams darbaspēka nodokļu izmaksu pieaugums

Db.lv,16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot Baltijas valstu darbaspēka nodokļu likmes un kopējās izmaksas uz vienu darbiniekam izmaksāto eiro, redzams, ka šobrīd Latvijā tās ir augstākās un izrietoši kavē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju gan ārējos tirgos, gan talantu piesaistē, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

LTRK ieskatā nav pieļaujams darbaspēka nodokļu izmaksu pieaugums. Tādēļ šodien notikušajā diskusijā "Nodokļu politikas evolūcija - tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējīgai uzņēmējdarbības videi" tika aicināts fokusēties uz esošo darbaspēka nodokļu un ar to saistīto izmaksu samazināšanu uzņēmēju konkurētspējas celšanai, ēnu ekonomikas mazināšanu, nodokļu nomaksā iesaistot tos, kas šobrīd no tās izvairās, maksājot aplokšņu algas.

"Šis ir brīdis, kad politiķiem un arī nodokļu administrācijai ir iespēja mainīt pieeju nodokļu sistēmai un attieksmei pret uzņēmumiem. Nav pieļaujami politisku interešu dēļ katram raut nodokļu sistēmas "deķi" uz savu pusi un likt papildus nodokļu, administratīvo un kontroles slogu uz tiem uzņēmumiem, kas tos godprātīgi maksā jau šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cēsu biznesa forumā meklē veidus, kā uzrunāt aizbraucējus

Rūta Lapiņa,17.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu uzņēmēju forumā «Cilvēks. Ideja. Inovācija.» piektdien, 17.novembrī, klātesošie secināja, ka vienīgais veids, kā atgriezt Latvijā aizbraukušos cilvēkus ir ekonomikas straujāka attīstības veicināšana, maksājot lielākas algas un paaugstinot produktivitāti, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTKR) Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

LTRK padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa pauda, ka daudz kļūdas tika pieļautas veidojot jauno nodokļu politiku, tostarp nemotivējot pašvaldības piesaistīt uzņēmējdarbību un no tā gūstot labumu, kā arī ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli. «No vienas puses mēs gribam, lai cilvēki brauc atpakaļ, bet no otras piedāvājam viņam nekonkurētspējīgu darbaspēka nodokļu regulējumu, kur patiesībā labu algu saņēmēji tiek sodīti, uzliekot milzīgu IIN,» sacīja E.Rītiņa.

To apstiprināja arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, piebilstot, ka nodokļu reformu ieteicams veikt kopā ar novadu reformu, jo, izveidojot sistēmu, kur arī pašvaldības gūtu papildu labumu no biznesa, daļa no vietvarām nespētu izdzīvot, tāpēc būtiski stiprināt novadus tos apvienojot. Viņš arī norādīja, ka uzņēmējdarbība ir iespējama tikai tajā vietā, kur ir cilvēki, tāpēc Cēsis dara visu, lai attīstītu skolas un īpaši profesionālo vidusskolu, lai biznesam varētu nodrošināt profesionāļus. Tāpat arī daudz tiek strādāts pie tā, lai attīstītu infrastruktūru un satiksmes iespējas, piemēram, meklējot veidus, kā sasniegt Rīgu stundas laikā, braucot ar vilcienu, un meklējot citus risinājumus. Tas ir būtiski nākotnei, jo domnīcas «Certus» pētījums pierāda, ka tās pilsētas, kas atrodas tuvāk galvaspilsētai, nākotnē var cerēt uz iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas nozīmē, ka attālākām vietām jādara viss, lai cilvēkiem nodrošinātu ērtu nokļūšanu no vienas vietas uz otru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā nokavējuma naudas sistēma netiks mainīta līdz 2021. gadam, kad spēkā stāsies vienotais nodokļu konts un vienlaikus arī notiks nodokļu sistēmas izvērtēšana

Šādu Finanšu ministrijas piedāvājumu, kas izteikts informatīvajā ziņojumā par nokavējuma naudas izvērtējumu, atbalstīja Ministru kabinets. Finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja, ka pašreizējā nokavējuma naudas sistēma ir izveidota ļoti pareizi, jo tā ļauj diskutēt un vienoties ar tiem uzņēmumiem, kuri godprātīgi vēlas maksāt nodokļus, bet nonākuši kādās grūtībās. Taču tā neattiecas uz krāpniekiem un tiem, kuri negrib maksāt nodokļus. Šādu valdības pozīciju pozitīvi vērtēja arī vairāki DB aptaujātie uzņēmēji un nodokļu konsultanti.

«Pašlaik konceptuāli nevajadzētu mainīt likumdošanas normas attiecībā uz nokavējuma naudas apmēru un griestiem, it īpaši, ja uzņēmēji ir pie tiem pieraduši un zina, kādi tie ir atkarībā no pašu rīcības, » uzsver Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām iemaksas VSAOI 5% apmērā jāveic 1.pensiju līmenī

LETA,26.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā veiks pensiju 1.līmenī, šodien nolēma Sociālo un darba lietu komisija, galīgajam lasījumam gatavojot grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu.

Šāds risinājums šodien pēc karstām diskusijām tika pieņemts, sešiem komisijas deputātiem balsojot par, bet četriem - pret.

Deputāti asi kritizēja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu, kas paredzēja, ka 5% VSAOI tiks maksāts pensiju 3.līmenī.

Īpaši asu kritiku par iemaksu novirzīšanu 3.pensiju līmenim izteica Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (S), kurš norādīja, ka šādā veidā privātajam sektoram tiktu uzdāvināts liels finansējums, turklāt atvēlēta arī šīs naudas administrēšana.

Klementjevs vairākkārt uzstāja LM dalīties ar aprēķiniem, cik liels finansējums šādā veidā tiktu nodots privātajām struktūrām, tomēr precīzu atbildi nesaņēma.

Tāpat komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) norādīja, ka likuma izstādes darba grupā tika panākta vienošanās, ka personām, kuras vēlas novirzīt naudu 3.pensiju līmenim, proti, privātiem fondiem, to var darīt paši, jo šādai rīcībai ir atsevišķa norma - likums par privātajiem pensiju fondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo teju 50 kontu vietā Latvijā no 2021. gada būs vienotais nodokļu konts, turklāt nodokļu maksājumi tajā būs jāveic līdz katra mēneša 23. datumam.

To paredz Saeimas galīgajā lasījumā akceptētie grozījumi vairākos nodokļu likumos. Paredzēts, ka nodokļu maksātājs vienotajā nodokļu kontā iemaksās iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļus, pievienotās vērtības, akcīzes, dabas resursu, izložu un azartspēļu, mikrouzņēmumu, elektroenerģijas un subsidētās elektroenerģijas nodokļus, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, patentmaksu, maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, uzņēmējdarbības riska nodevu un arī muitas maksājumus. Uzņēmēji par vienotu nodokļu kontu Latvijā runājuši jau daudzus gadus, kopš tāds tika ieviests Igaunijā, tomēr iepriekš līdz reāliem darbiem tāda ieviešanai dažādu iemeslu dēļ netika nonākts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darījumu tūrisma nozares jaunā iespēja – hibrīdpasākumi

Inese Šīrava, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore,14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc COVID periodā.

Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.

Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums šobrīd ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

KP: Maxima un Rimi darbība mazā formāta veikalu segmentā var radīt nesamērīgas konkurences pozīcijas lielajiem tirgus dalībniekiem

LETA,09.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības veikalu tīklu «Maxima» un «Rimi» sāktā darbība «convenience store» jeb mazā formāta veikalu segmentā var radīt nesamērīgas konkurences pozīcijas lielajiem tirgus dalībniekiem, uzskata Konkurences padome (KP).

KP aģentūrai LETA atklāja, ka pārtikas mazumtirdzniecība Latvijā ir augsti koncentrēts tirgus, kurā ir divi lieli spēlētāji – «Rimi» un «Maxima». «KP jau iepriekš ir paredzējusi, ka tirgus koncentrācija varētu arvien palielināties, kas pašlaik novērojama kā lielo mazumtirdzniecības ķēžu jaunu nišu meklēšana, lai stiprinātu savas pozīcijas tirgū,» uzsvēra iestādē.

KP atzina, ka tā ir piesardzīga par šādu lielveikalu tīklu attīstību, jo, lai arī patērētājiem teorētiski tiek paplašinātas izvēles iespējas, tas var radīt nesamērīgas konkurences priekšrocības lielajiem tirgus dalībniekiem. «Proti, uzsākot savu darbību mazā formāta veikalu nišā, lielveikaliem ir pieejami daudz lielāki finanšu resursi savu pozīciju stiprināšanai, tādējādi palielinās mazumtirdzniecības sektora koncentrācija un lielveikalu iepirkumu varas pozīcija, jo tie, atverot jaunus veikalus, spēj iepirkt arvien vairāk. Ilgtermiņā tas var samazināt konkurenci konkrētajā tirgū, jo mazie veikali var lemt par iziešanu no tirgus,» skaidroja padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Mazā formāta veikali ļauj ietaupīt laiku

Anda Daliņa, Nielsen Latvia Mazumtirdzniecības klientu apkalpošanas nodaļas vecākā speciāliste,14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā formāta veikalu skaits, to popularitāte pircēju vidū un apgrozījums arī Latvijā pieaugs. Arī Baltijas valstīs mēs piedzīvojam tās pašas pārmaiņas, ko citur pasaulē – urbanizācija, samazinās mājsaimniecības izmērs - dzimstības līmeņa samazinājums, vairāk cilvēku izvēlas dzīvot vieni paši, arvien biežāk cilvēki ietur maltītes ārpus mājas un citi iemesli. It īpaši tādām pircēju grupām kā jaunieši, strādājoši cilvēki arvien svarīgāk būs ietaupīt laiku uz katru iepirkšanās reizi, un tieši to piedāvā mazā formāta veikali.

Jau šodien redzam, ka mazumtirdzniecības ķēdes investē mazā formāta veikalu atvēršanā un attīstībā – Rimi Mini un Rimi Express, Maxima Express, parādās jauni spēlētāji kā, piemēram, Kool, tāpat arī tieši šī – mazā formāta – veikalos redzam vislielāko klāstu dažādu inovāciju, it īpaši attiecībā uz ēdienu un dzērienu līdzņemšanai piedāvājumu, kā arī pircēju ērtību nodrošināšanu, piemēram, pašapkalpošanās kases.

Jau šobrīd novērojam tendenci, ka tā saucamo «Convenience» jeb ērto iepirkumu veikalu apgrozījums Latvijā pieaug ievērojami straujāk, nekā lielveikalu apgrozījums, it īpaši runājot par pārtikas preču kategorijām. Arī citu «mazo» veikalu, kuru platība ir mazāka par 400 kvadrātmetriem, apgrozījums, piemēram, šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijā pieaudzis straujāk, nekā lielo supermārketu un hipermārketu apgrozījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi uzņēmumi ļauj darbiniekiem aizpildīt darba laika uzskaites tabeli, lai mēneša beigās uzņēmumam būtu pieejams nostrādāto stundu pārskats. Darba laika uzskaites tabeles dati tiek izmantoti darbinieku algu un projektu izmaksu aprēķiniem. Teorētiski viss izklausās vienkārši – darbinieki ātri pieraksta savas darba stundas, bet patiesībā tas nereti rada problēmas.

Parasti dati tiek pierakstīti papīra tabelē. Atkarībā no uzņēmuma īpatnībām, tiek apkopoti šādi dati:

• darbinieka vārds,

• darba dienas sākums,

• darba dienas beigas,

• kopējais stundu skaits,

• projekta nosaukums,

• paveiktais darba daudzums.

Tomēr bieži vien nesalasāmu darbinieku rokrakstu dēļ darba laika uzskaites tabelē norādītie laiki ir neprecīzi vai nesaprotami. Katrā ziņā papīra vai excel tabelēm ir daudz ierobežojumu, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma kopējo veiktspēju. Bet labā ziņa ir tāda, ka tirgū ir pieejamas arī mūsdienīgas darba laika uzskaites sistēmas, piemēram, Begin programmatūra, kas šīs problēmas atrisina un optimizē uzņēmuma procesus. Lasiet tālāk un uzziniet, kā elektroniska darba laika uzskaites sistēma ir labāka par papīra tabelēm!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs,28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru