Salīdzinot Baltijas valstu darbaspēka nodokļu likmes un kopējās izmaksas uz vienu darbiniekam izmaksāto eiro, redzams, ka šobrīd Latvijā tās ir augstākās un izrietoši kavē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju gan ārējos tirgos, gan talantu piesaistē, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
LTRK ieskatā nav pieļaujams darbaspēka nodokļu izmaksu pieaugums. Tādēļ šodien notikušajā diskusijā "Nodokļu politikas evolūcija - tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējīgai uzņēmējdarbības videi" tika aicināts fokusēties uz esošo darbaspēka nodokļu un ar to saistīto izmaksu samazināšanu uzņēmēju konkurētspējas celšanai, ēnu ekonomikas mazināšanu, nodokļu nomaksā iesaistot tos, kas šobrīd no tās izvairās, maksājot aplokšņu algas.
"Šis ir brīdis, kad politiķiem un arī nodokļu administrācijai ir iespēja mainīt pieeju nodokļu sistēmai un attieksmei pret uzņēmumiem. Nav pieļaujami politisku interešu dēļ katram raut nodokļu sistēmas "deķi" uz savu pusi un likt papildus nodokļu, administratīvo un kontroles slogu uz tiem uzņēmumiem, kas tos godprātīgi maksā jau šobrīd.
Ir ideāli piemērots laiks mainīt fokusu - radīt konkurētspējīgu un izaugsmi veicinošu uzņēmējdarbības vidi un nodokļu politiku. Ir jāpārstāj piekopt "strausa politiku" un izlikties, ka neredzam un ignorējam to ļoti būtisko iedzīvotāju daļu, kas visos nodokļu režīmos, it īpaši vispārējā nodokļu režīmā, vispār neiesaistās vai ļoti minimāli iesaistās nodokļu nomaksā, " uzsver LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.
Diskusijas ietvaros tika vērsta uzmanība uz to, ka, lai arī darbaspēka nodokļu slogs ir liels, nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu Latvijā esot samērā zemi. Eksperti to skaidro ar ēnu ekonomiku. Pēc pēdējiem datiem, vairāk nekā piektdaļa strādājošo Latvijā saņem aplokšņu algas. Tika minēts arī tāds aspekts, ka darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs, tādēļ investoriem esam nepievilcīgāki. Arī ražošana Latvijā uzņēmējam izmaksā dārgāk nekā Igaunijā un Lietuvā.
Aigars Rostovskis, LTRK padomes priekšsēdētājs, diskusijā atzīmēja, ka Latvija arī pēc trīsdesmit neatkarības gadiem joprojām varot tikt dēvēta par vienu no trūcīgākajām Eiropas valstīm un pēdējos gados sāk atpalikt arī aiz kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas, ja runa ir par eksporta apjomu, pirktspējas paritāti un citiem kritērijiem, un aicināja diskusijas dalībniekus meklēt kopīgus risinājumus, lai situāciju uzlabotu.
"Sevišķi svarīgi tas ir jaunajai paaudzei, kas ienāk biznesā un kam reģistrēšanās uzņēmējdarbībai dažās valstīs ir tikai klikšķa attālumā. Mums jādomā, kā šos uzņēmīgos cilvēkus saglabāt Latvijā un kā piesaistīt uzņēmīgus cilvēkus no ārpuses," pauda A.Rostovskis.
LTRK viceprezidente E. Rītiņa atgādināja, ka nodokļu politikas revolūcijas virsmērķis, veicinot tautsaimniecības attīstību, ceļot konkurētspēju, palielinot nodokļu maksātāju skaitu un samazinot ēnu ekonomiku, ir palielināt nodokļu ieņēmumus. Mērķis nav palielināt nodokļu slogu esošajiem uzņēmumiem.
Jebkādas nodokļu izmaiņas viņa aicina uzlūkot caur sešiem pīlāriem, kas palikuši nemainīgi - vai tas maina tautsaimniecības struktūru, piesaistot labākos darbiniekus un labāko atalgojumu, cik tā ir konkurētspējīga, ilgtspējīga, stabila, vienkārši administrējama un efektīvi lietojama.
Savukārt LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijā Latvijas Radio saistībā ar notikušo diskusiju norādījis, ka "problēma, kas ir gadu desmitiem nerisināta, ir paredzēt, lai pašvaldības ir finansiāli motivētas savā teritorijā piesaistīt uzņēmumus. Tas ir iespējams, veicot uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izmaiņas, paredzot, ka pašvaldības arī tiek pie nodokļa daļas. Pašlaik viss iekrīt valsts budžetā. Tāpat tās arī ir, iespējams, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma izmaiņas, paredzot, ka daļa nodokļa aiziet pašvaldībās".