Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Diskusijā par darba nespējas apmaksas modeļa maiņu saduras darba devēju un darbinieku intereses – pirmajiem ir vēlme padarīt Latvijas regulējumu un darba vidi konkurētspējīgāku, samazinot izdevumus par slimojošajiem darbiniekiem, otri grib saglabāt darba devēja iesaisti vismaz esošajā līmenī, kompensējot darba nespēju iespējami ilgi un maksimālā apmērā.

Abas šīs pozīcijas var tuvināt, ja darba devēji saskatītu modeļa maiņā iespēju konkurēt par darbiniekiem, piemēram, ieguldot veselības apdrošināšanā. Darbinieki šādā gadījumā varētu izraudzīties atbildīgākos darba devējus, kuri piedāvā apdrošināšanu.

Darba ņēmējiem Latvijā pirmā slimības diena šobrīd netiek apmaksāta, proti tā jāsedz pašiem. Nākamās astoņas dienas apmaksā darba devējs, tad slimības pabalsta izmaksu pārņem valsts. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir argumentējusi, ka šī ir Baltijas valstīs salīdzinoši neizdevīgākā sistēma, un ir rosinājusi mainīt darba nespējas lapu apmaksas kārtību, palielinot neapmaksāto slimības dienu skaitu līdz trim, kā arī samazinot naudas summas apmēru, ko izmaksā par katru slimošanas dienu. Piedāvātā reforma lielā mērā izriet no negodprātīgas darbinieku rīcības, ņemot viltus slimības lapas.

Latvijā būtu jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

"Darba devēju ieskatā būtu jāmazina ieradums nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, un regulējumam būtu jābūt tādam, kas motivē atgriezties darbā, nevis rada pēc iespējas izdevīgākus apstākļus slimot un nenākt uz darbu," teica Gorkšs.

Viņš arī pauda, ka darba nespējas lapu apmaksa un izsniegšanas kārtība ir viens no valsts konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem.

"Darba nespējas lapu regulējuma būtu jābūt tādam, ka mēs veicinām iedzīvotājus atgriezties darbā," atzīmēja LDDK ģenerāldirektors.

Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien plkst.10.30 rīkos preses konferenci, kurā pamatos savu nostāju pret ieceri samazināt darba nespējas lapu apmaksu. LBAS ir kategoriski pret darba devēju ieceri mazināt darba nespējas lapu apmaksu.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kritizē Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nav prezentēts.

LDDK un LTRK izplatījušas paziņojumu, norādot, ka 20.augustā norisinājās tikšanās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kur LDDK, LTRK un citiem sadarbības partneriem bijusi iespēja izteikt viedokli par 16.augustā iesūtīto nodokļu izmaiņu piedāvājuma projektu.

Nav gan zināms, vai šajā laikā projektā nav veiktas korekcijas.

Kā aģentūru LETA informēja LDDK pārstāve Ance Jaks, darba devēji noraida 16.augustā iesūtīto piedāvājumu un prasa to pārveidot atbilstoši kopā izvirzītajiem mērķiem. Organizāciju ieskatā, šis scenārijs neatbilst valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem un turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.

LDDK prezidents Andris Bite apgalvo, ka piedāvājums neatbilst ne mērķim veicināt darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, ne arī mērķim vienkāršot nodokļu administrēšanu.

Notiek centieni sabalansēt budžetu un neveikt sāpīgas "griešanas", uzsvēra premjere Evika Siliņa (JV), komentējot diskusijas par nodokļu reformu.

Viņa akcentēja, ka nodokļi un budžets ir valdības darbakārtības jautājums. Pēc Siliņas paustā, nākamā gada budžeta izveidošana nav vienkārša, piemēram, Igaunija par 2% palielina pievienotās vērtības nodokli, Somija - samazina cilvēkresursus, budžetu valsts pārvaldē, arī sociālās garantijas.

"Mēs saprotam, ka "griešanas" būtu sarežģītas un tās ilgtermiņā atstātu sekas arī uz tautsaimniecību. Tāpēc nodokļu reforma ir jāsalāgo ar budžetu, jo citādāk to nevar pieņemt. Nodokļi un budžets nav atraujami viens no otra, jo tas vienmēr ir saistīts ar fiskālo telpu," pauda Siliņa.

Ministru prezidente akcentēja, ka vasarā politiskajās aprindās, politiķu starpā notika diskusijas, kā šis modelis varētu izskatīties, savukārt otrdien, 20.augustā, partneri tika iepazīstināti ar kompromisa variantu, kas bija politiķu caurskatīts. Viņa uzsvēra, ka tā bija pirmā reize, kad partneri, iespējams, ieraudzīja priekšlikumos to, ko viņi tur nevēlējās redzēt, jo tie personīgi skāra katru organizāciju.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome vienbalsīgi apstiprinājusi jauno viceprezidentu sastāvu nākamajiem trim gadiem, kurā turpmāk darbosies septiņi viceprezidenti – četri no iepriekšējā sasaukuma, trīs jaunpienācēji.

LTRK viceprezidenta pienākumus no iepriekšējā sasaukuma turpinās pildīt Jelgavas Tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška, “TET” pārstāve un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, SAF valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, PROinvest vadītāja Lienīte Skaraine. Savukārt AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, uzņēmēja, Nemo valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega Grāpe un Cēsu Uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Suškins viceprezidentu sastāvam ir šī sasaukuma jaunpienācēji.

“LTRK ir uzņēmēju organizācija, kurā visu nosaka biedru aktivitāte. Un man ir patiess prieks, ka ir izdevies nokomplektēt jaudīgu viceprezidentu komandu - profesionāļus, ar lielu pieredzi uzņēmējdarbībā. Nākamajos trīs gados mūs darbības fokuss būs uz atbalstu biedru eksporta darbībās, privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm.", atzīmē LTRK prezidents Aigars Rostovskis,

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) projekta "LEF Network Azerbaijan" ietvaros izveidojusi tīmekļvietni "export-cluster.eu", kurā apkopoti dažādi materiāli un informatīvi resursi, lai uzņēmumiem palīdzētu paplašināt darbību un konkurētspēju ārvalstu tirgos, informē LTRK.

Organizācijā norāda, ka eksporta klastera mājaslapa ietver materiālus, resursus un labo praksi no eksporta projektiem tādās valstīs kā Azerbaidžāna, Ukraina, Ķīna un Namībija. Platformas galvenā prioritāte ir starptautisko partnerību veicināšana, apvienojot dažādas zināšanas un perspektīvas, lai nodrošinātu labāko praksi un inovatīvas pieejas eksporta attīstībā.

LTRK norāda, ka platformas saturu veido projekti, kas ir īstenoti sadarbībā ar partneriem gan no Eiropas Savienības, gan ārpus tās.

LTRK sola, ka mājaslapas saturs tiks regulāri papildināts ar jaunākajiem materiāliem un resursiem, atkarībā no īstenotajiem projektiem un sadarbībām ar citām valstīm.

Darba devēji būtu gatavi diskutēt par piecu slimības dienu apmaksu, izriet no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektora Kaspara Gorkša teiktā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes".

Viņš teica, ka patlaban darba devējs Lietuvā apmaksā divas slimības dienas, Igaunijā - piecas dienas, bet Latvijā - astoņas dienas.

LDDK uzskata Lietuvas modelis būtu vispiemērotākais Latvijai. Vienlaikus, viņš apzinās, ka pāreja uz divu dienu apmaksu no darba devēja puses varētu būt ļoti liels lēciens. Tāpēc ir diskutēts par pāreju uz piecām dienām, kas jāapmaksā darba devējam.

Pēc viņa teiktā, darba devēji Latvijā 2023.gadā apmaksājuši 4,2 miljonus darba nespējas, bet vidējais darba nespējas lapu ilgums bijis 7,3 dienas.

"Mūsu galvenā naratīva ir par to, ka valstij būtu jāuzņemas lielāka atbildība," uzsvēra Gorkšs.

Viņš akcentēja, ka LDDK nekad nav rosinājusi slimiem cilvēkiem doties uz darbu. Viņaprāt, valstij uzņemoties lielāku atbildību, tai arī būtu lielāka motivācija izstrādāt uzraudzības mehānismus un veikt citas izmaiņas. "Šobrīd, ja darba devējs sedz lauvas tiesu slimības lapu, valsts var izturēties kūtri pret attiecīgu izmaiņu veikšanu," pauda LDDK ģenerāldirektors.

Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast.

Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies par savu dzīvi, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība, proti, vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība jeb tas, vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam. Finansiālā labbūtība ir cieši saistīta ar dzīvei nepieciešamo algu (living wage) un, lai gan tā nav pati svarīgākā no visām komponentēm, tiklīdz cilvēks nesaņem pietiekami, finansiālais aspekts kļūst par dominējošo, jo prātu nodarbina jautājums, vai man pietiks naudas. Starptautiskie dati liecina, ka cilvēki par naudas jautājumiem raizējas aptuveni 13 stundas mēnesī. Ņemot vērā, ka labbūtību veido vairākas komponentes, rodas jautājums - vai darba devējs var palīdzēt visās?

Pērn izveidotās valdības saudzēšanas periods ir beidzies, un turpmāk nevalstiskās organizācijas sagaida konkrētas rīcības, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš pauda, ka iepriekšējās valdības laikā daudz tika runāts par sociālā dialoga trūkumu ar valsti, taču tagad šajā jomā situācija vismaz ar Ekonomikas ministriju uzlabojusies. "Domāju, ka saudzēšanas periods jaunajai valdībai ir beidzies. Jāsāk tiešām prasīt darbus un šie darba plāni ir, bet jautājums ir - kā mēs tos realizēsim," norādīja Bite.

Cita starpā Bite izcēla birokrātiskā sloga mazināšanas jautājumu, kā arī LTRK un LDDK kopīgi definēto mērķi veicināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju pasaules tirgos, piemēram, salāgojot nodokļu slogu ar kaimiņvalstīm. "Gadiem Latvijas nodokļu likmes ir bijušas augstākas nekā konkurentvalstīs tepat aiz robežas. Mēs gadiem strādājām biznesa vidē, kurā bijušas augstākas izmaksas, dēļ dažādām obligāto iepirkumu komponenšu afērām un tamlīdzīgi," skaidroja Bite.

Finanšu ministrija (FM) atcēlusi trešdien plānoto preses konferenci par nodokļu politikas pārskatīšanas rezultātiem un piedāvāto izmaiņu scenāriju, aģentūru LETA informēja FM.

Kā norāda FM, šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka iespējamais nodokļu pārskatīšanas scenārijs bija guvis daļēju atbalstu koalīcijas partneru vidū, kā arī otrdien notikušajā nodokļu politikas koordinācijas darba grupas sociālo un sadarbības partneru vidū izskanēja atšķirīgi viedokļi un tika rosināts turpināt darbu, lai tos tuvinātu.

"Tiklīdz tiks sabalansēti risinājumi ar finanšu iespējām, ņemot vērā nākamā gada valsts budžeta prioritāti - iekšējo un ārējo drošību -, Finanšu ministrija par to informēs plašāk," sola FM.

Kā vēstīts, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) otrdienas vēlā vakarā izplatīja paziņojumu, kritizējot FM 16.augustā piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nav prezentēts.

Divkosība Latvijas gaumē – Latvijas lielāko uzņēmēju biedrībās aktīvi pārstāvēti starptautiskie koncerni, kas Krievijā darbu turpina.

Kamēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iestājas par pilnīgu tirdzniecības saišu pārraušanu ar Krieviju un jau paziņojusi, ka gatavojas no biedru rindām izslēgt 25 vietējos uzņēmumus, kuri turpina eksportu uz Krieviju un nav gatavi to pārtraukt konkrētos termiņos, Dienas Biznesa veiktā izpēte rāda, ka dažādu uzņēmumus pārstāvošo organizāciju rindās ir virkne starptautisko kompāniju vietējie meitas uzņēmumi, lai gan to mātes uzņēmumi turpina aktīvu darbu Krievijā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nenoliedzami ir mūsu valsts ietekmīgākās uzņēmējus apvienojošās organizācijas, kuru vadība publiskajā telpā īpaši skaļi mudinājusi politiķus un ierēdņus meklēt veidus, kā vietējiem uzņēmējiem liegt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Fokusā pamatā ir tieši preču eksports un tranzīts. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš tikko paziņoja, ka kamera varētu pārtraukt sadarbību ar tiem biedriem, kuri turpina eksportēt uz Krieviju. Tagad tiks organizētas atkārtotas tikšanās ar 25 biedriem, lai vienotos par termiņiem, kuros tie pārtrauks darbu Krievijā. Ja termiņš netiks ievērots, uzņēmums no biedru rindām tiks izslēgts, neņemot vērā to, ka tas darbojas, ievērojot sankcijas un citas prasības attiecībā uz darbu Krievijā. Baltkrievija esot ārpus redzesloka šobrīd. Tāpēc noprotams, ka īpašā attieksme piemeklēs tikai vietējos uzņēmumus, kas preču eksportam izmanto Latviju un nav noslēpušies ārzonās un izveidojuši jaunas piegāžu ķēdes.

Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" (LTRK) atkārtoti aicina politikas veidotājus pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju.

Latvijas sabiedrībai ir nepieciešami skaidri un drosmīgi politiski lēmumi šajā sarežģītajā laikā, un mēs ceram, ka politiķi to sapratīs un rīkosies atbilstoši veselam saprātam, norāda LTRK.

LTRK uzsver, ka demokrātijas un starptautisko tiesību normu ievērošana ir fundamentāli svarīga mūsu valsts un pasaules stabilitātei un drošībai. Jau vairāk nekā divus gadus Krievija īsteno brutālu karu Ukrainā, kura atbalstīšanā iesaistījusies arī Baltkrievija, tāpēc, mūsuprāt, ir skaidrāk par skaidru, ka turpināt ekonomisko sadarbību, kas pēc būtības ir asiņains bizness, ir jāpārtrauc.

Ir radusies dīvaina situācija, kad vistiešāk iesaistītā puse - uzņēmēju komūna, skaļi un skaidri pauž savu nostāju - sadarbība jāpārtrauc, politiķi izvēlas ignorēt vai "mīkstināt" šo prasību.

Augstas kredītu likmes, ne vienmēr pieejami banku pakalpojumi – tās ir tikai dažas no problēmām, kurām uzņēmēji kopā ar finanšu institūciju pārstāvjiem mēģina rast risinājumus.

Par finanšu pieejamību un citām problēmām uzņēmēji diskutēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales Biznesa forumā “Uzņēmumu ceļš uz kapitāla tirgu”.

“Lai gan par grūtībām ar finanšu pieejamību runājam vairākus gadus, uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu. Pievienotās procentu likmes ir nemainīgi augstas un kombinācijā ar lielu mainīgo procentu likmju īpatsvaru atspoguļojās ļoti augstās kredītu procentu likmēs. Eiropas Investīciju bankas aptauja liecina, ka finansiāli ierobežoto uzņēmumu īpatsvars Latvijā 2023. gadā bija tikai nedaudz zemāks nekā 2022. gadā un vairāk nekā divas reizes pārsniedz Igaunijas un Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Lai situāciju vērstu par labu, arī uzņēmumu kreditēšanas segmentā jāstiprina konkurence, cita starpā samazinot kredītu pārfinansēšanas izmaksas,” foruma atklāšanā problēmu iezīmēja LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška.

Situācija Latvijas ekonomikā varētu būt labāka, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka uzņēmēji Latvijā pēdējos gados ir saskārušies ar vairākiem lieliem pārbaudījumiem, tostarp Covid-19 pandēmiju, virkni problēmu finanšu sektorā, kā arī Krievijas sākto pilna apmēra iebrukumu Ukrainā.

"Šajos apstākļos mums ir jāspēj pašiem organizēties, kļūt labākiem, konkurētspējīgākiem, un palīdzēt radīt tādu biznesa vidi, kas ir vērsta uz attīstību," uzsvēra Valainis.

Viņš pauda, ka ekonomikas uzlabošanai ministrija strādā pie vairākiem iespējamiem risinājumiem, tostarp ne tikai pie finanšu instrumentu pieejamības, bet arī birokrātiskā sloga mazināšanas. Piemēram, Ekonomikas ministrijā (EM) notiek darbs pie birokrātiskā procesa mazināšanas būvniecības nozarē, ar kuru iecerēts samazināt par aptuveni 70% laiku, kas nepieciešams no idejas līdz būvniecības projekta realizācijai.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Par Nacionālā veselības dienesta lēmuma – samazināt apmaksas tarifu laboratorijām par 25 populārākajiem analīžu veidiem – potenciālajām sekām gan cilvēku veselībai, gan viņu personīgajām finansēm Guntars Gūte sarunājas ar SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu

Saprotu, ka no 1. jūnija ir izmaiņas valsts un laboratoriju savstarpējās attiecībās. Gribu lūgt jūs iezīmēt, kādas tieši ir šīs izmaiņas. Un kā tas ietekmēs pacientus?

Šī tēma ir plašāka, jo šīs izmaiņas ietekmēs gan pacientus, gan arī pārējās Latvijā strādājošās laboratorijas. Izmaiņas ir pavisam konkrētas – no 1. jūnija valsts samazina tarifu 25 populārākajiem analīžu veidiem, proti – turpmāk valsts laboratorijām maksās mazāku summu par analīžu veikšanas pakalpojumu. Piemēram, tās ir holesterīna, glikozes, ALAT, pilnās asins ainas analīzes.

Savā gana ilgajā darbā laboratoriju jomā esmu piedzīvojusi vismaz trīs reizes šādas valsts apmaksāto pakalpojumu finansējuma izmaiņas, bet šoreiz finansējuma izmaiņas laboratorijām ir diezgan sāpīgas, jo šāds lēmums bija pilnībā negaidīts, kuram arī zināmā mērā pietrūka garāka ietekmes izvērtējuma, jo šobrīd problēmas ar trūkstošo finansējumu par laboratoriju pakalpojumu apmaksu tiek pārliktas uz laboratorijas pleciem. Laboratorijas gaidīja, ka jau no šā gada 1. janvāra sāks darboties elektroniska sistēma, kurā būtu redzami visi ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu veiktie pacientu nosūtījumi analīžu veikšanai, kas attiecīgi ļautu arī Nacionālajam veselības dienestam (NVD) precīzi izsekot katra pacienta informācijai. Taču, tā kā šis modelis netika izstrādāts un ieviests, trūkstošā finansējuma dēļ no 1. jūnija NVD samazina tarifus, tas nozīmē – tā kā, piemēram, mūsu uzņēmums ir ieguldījis diezgan ievērojamas summas laboratorijas automatizācijā un arī jaunu telpu būvniecībā, patlaban mums jādomā, kā kompensēt izdevumus, kas mums radīsies tarifu samazināšanas dēļ. Jo visus pēdējos gadus laboratorijas tarifu pieaugums bija tikai personāla atalgojuma paaugstināšanai, un mēs saprotam, ka personālam atalgojumu samazināt nevaram, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Latvijā ar attiecīgās kvalifikācijas darbinieku deficītu. Tādēļ diemžēl izskatās, ka šo izdevumu pieauguma sadaļu nāksies pārcelt uz pacientu maku, tas nozīmē, ka situācija ar pacienta līdzmaksājuma pieaugumu atkal pasliktināsies. Latvija būtībā jau šobrīd ir pirmajā vietā Eiropā pēc pacientu līdzmaksājuma apjoma veselības aprūpes sistēmā, kas patlaban jau ir aptuveni 40%. Līdz ar to šis procents vēl nedaudz pieaugs, neskatoties uz to, ka gan Eiropas Komisija ir aicinājusi un arī pati Veselības ministrija (VM) definējusi, ka mums jātiecas uz pacientu līdzmaksājuma proporcijas samazināšanu.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Latvijai līdz 2040.gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji - sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, liecina domnīcas LaSER veiktais pētījums.

Viens no mūsu valsts klupšanas akmeņiem un attīstības bloķētājiem ir fakts, ka mums nav atbilstošas ekosistēmas, kur tiek radītas idejas, norāda Daunis Auers, domnīcas LaSER valdes priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes (LU) sociālo zinātņu profesors. Mēs vēlamies būt daļa no šīs sistēmas, radot datos un zinātnē balstītas idejas, kas ilgtermiņā palīdzētu valsts attīstībai, atzīmē D.Auers. Arī Aigars Rostovskis, viens no domnīcas LaSER dibinātājiem un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents, piekrīt - lai kaut kas mainītos, kaut kas ir jādara. Noslīdēt atpakaļ ir ļoti viegli, jo tas ir straujš process, tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai tas nenotiktu, spriež A.Rostovskis.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Kopējām klientu un banku attiecībām zemākais punkts varētu būt aiz muguras un šobrīd notiek kustība pareizajā virzienā, intervijā sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka sadarbība ar bankām vairs nav sistēmiska problēma, kas skar lielu daudzumu klientu. Latvijas Bankas dati rāda, ka to klientu skaits, kas saskaras ar problēmām, kļūst arvien mazāks.

Latvijas Banka kā uzraugs par šā gada uzraudzības prioritāti noteikusi finanšu pakalpojumu pieejamību. Gada sākumā Latvijas Banka nosūtīja visām bankām ļoti skaidru redzējumu, kādi pasākumi būtu jāīsteno, lai finanšu pakalpojuma pieejamība un sadarbība ar klientiem uzlabotos.

"Skatāmies uz virzieniem, kuros ir jāīsteno galvenās aktivitātes. Pirmais ir pārbaudes. Mēs vērtējam, kā bankas izvērtē un apkalpo tieši zema riska klientus. Zema riska Latvijas rezidentiem banku pārbaužu un izpētes slogam būtu jābūt daudz mazākam nekā augsta riska nerezidentu klientiem, tādēļ mēs gribam pārliecināties, ka pieejas abām klientu grupām ir atšķirīgas. Paralēli mēs vērtējam komisijas maksu pamatotību. Tāpat mēs ļoti vēršam uzmanību uz klientu apkalpošanas standartu un kultūru," skaidroja Purgaile.

Līdz 2026.gadam Rīgā plānots pārbūvēt satiksmes pārvadu pār Kārļa Ulmaņa gatvi Bauskas ielā, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departaments izsludinājis iepirkumu par satiksmes pārvada pārbūves būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Piedāvājumu iesniegšana paredzēta līdz 30.aprīlim. Līguma izpilde paredzēta 14 mēnešu laikā.

Kā aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē, SIA "Inženierbūve" 2023.gada jūnijā veikusi pārvada pārbaudi. Pēc inspekcijas datiem, būvprojekts jāīsteno ne vēlāk kā 2026.gadā.

Eksperti norāda, ka satiksmes pārvadu drīkst ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm, tas arī varot uzņemt tramvaja slodzes un gājēju slodžu kombinācijas.

Tomēr, lai nodrošinātu konstrukcijām nepieciešamo ilgizturību un satiksmes drošību, esot steidzami jāīsteno atjaunošanas vai pārbūves projekts.