Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda uz vairākiem trūkumiem Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātajā Enerģētikas stratēģijā 2050.gadam, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.

LDDK pārstāvji pauž, ka stratēģijas forma un saturs vairāk atgādina informatīvu ziņojumu, un, lai to sauktu par stratēģiju, nepieciešami vairāki precizējumi un papildinājumi.

LDDK pēc savu biedru un ekspertu viedokļu apkopošanas nosūtījusi KEM atzinumu, piedāvājot gan konceptuālus, gan specifiskus komentārus stratēģiskā dokumenta uzlabošanai.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka stratēģijās ir jābūt skaidriem izvērtēšanas posmiem un pielāgošanās procedūrām.

Vienlaikus LDDK ieskatā, lai KEM piedāvājumu pārveidotu no informatīva ziņojuma par stratēģijas cienīgu dokumentu, ir nepieciešams ņemt vērā kritiku un ieteikumus.

Darba devējus pārstāvošā organizācija norāda, ka nav atbalstāma stratēģijas bieža pārskatīšana - tas liek domāt par dokumenta nepatstāvību un mazina tiesisko paļāvību iekļautajiem mērķiem un plānotajām politikām.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide, kā arī sociālā dialoga stiprināšana, piektdien LDDK rīkotajā pasākumā pavēstīja organizācijas prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka cilvēkkapitāls Latvijā netiek pietiekami attīstīts un izmantots, tāpēc šajā gadā plānots likt uzsvaru uz šī procesa attīstīšanu, tostarp darba tirgū piesaistot tos resursu, kas ir uz vietas.

Bites ieskatā Latvijā ir pietiekami daudz darbaspēka rezervju, tomēr "katrai pusei ir jāiziet no komforta zonas". Kā piemēru Bite minēja, ka darba tirgū varētu iesaistīt jauniešus, starp kuriem ir liels procents bezdarbnieku, pensionārus, ilgstošos bezdarbniekus, kā arī cilvēkus ar invaliditāti. Tomēr nepieciešamas vairākas izmaiņas, tostarp arī motivējošas sistēmas, kas varētu sniegt pienesum Latvijai.

Runājot par konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi, Bite sacīja, ka "tas lielā mērā ir valsts jautājums - kā pārliecināsim, ka konkurētspējīgas vides attīstība ir absolūti nepieciešama, lai attīstītos".

Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izteikto aicinājumu.

Tāpat Siliņa sacīja, ka atbilstoši LDDK aicinājumam nākamgad tiks strādāts pie tā, lai vairākām ministrijām īstenotu tēriņu samazināšanas pasākumus, tostarp īstenotu nulles budžeta pieeju.

Premjere skaidroja, ka šāda vēlme bijusi jau šogad, bet tas izdevies tikai Klimata un enerģētikas ministrijai, kura ir jauna ministrija. "Uzreiz to paveikt nevar," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka tiks meklētas arī citas iespējas izdevumu samazināšanai.

Siliņa sacīja, ka valdība nav gatava samazināt tēriņus aizsardzības nozarei, bet vienlaikus skatīsies, kā nozare šos piešķirtos līdzekļus tērē.

Tāpat tikšot meklētas iespējas valsts kapitālsabiedrību padomju skaita samazināšanai, pārskatīti to atalgojuma principi. Plānots arī pārskatīt komandējumu naudas, iespējams, atceļot 30% piemaksas par ārvalstu komandējumiem. Vienlaikus premjere uzsvēra, ka medicīna nepārtraukti būs valdības darba kārtībā, meklējot iespējas piešķirt papildu līdzekļus.

Latvijā ir jāpāriet uz efektīvu valsts budžeta veidošanu, kas vērsta uz noteiktu uzdevumu sasniegšanu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji.

LDDK atzīmēja, ka organizācija iestājas par tādu 2025.gada valsts budžetu, kura tēriņi ir uz rezultātu vērsti un paredz konkrētu minimālo robežu izdevumu samazināšanai ministrijās, to padotības un citās centrālajās pārvaldes iestādēs.

LDDK prezidents Andris Bite norāda, ka LDDK atbalsta valdības 27.augusta Ministru kabineta sēdē izvirzīto mērķi ierobežot valsts pārvaldes tēriņus, kas esošajā situācijā ir būtiski un veicams, vienlaikus domājot par ekonomikas stimulēšanu ar nodokļu reformu un birokrātijas mazināšanu.

"Prioritāri ir nepieciešams pāriet uz efektīvu budžeta veidošanu, kas vērsta uz noteiktu uzdevumu sasniegšanu, lai veicinātu ekonomikas izaugsmes strauju augšupeju," atzīmē LDDK prezidents Andris Bite.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzinīgi vērtē ieceri Saeimā debatēt par ekonomikas izaugsmes mērķiem un līdzekļiem tās nodrošināšanai, informē LDDK.

Vienlaikus aicinām fokusēties uz konkrētiem darbiem skaidri noteiktos termiņos, jo šobrīd ekonomiskā izaugsme ir raksturota ar vairumā gadījumu pareiziem virsrakstiem, bet nav skaidrs, ar kādiem darbiem un par kādiem līdzekļiem ieceres īstenot.

"LDDK uzskata, ka ir nepieciešams veikt tūlītējas izmaiņas vairākos tautsaimniecības attīstībai būtiskos virzienos. Lai panāktu nepieciešamo ekonomikas izrāvienu un Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, ir jāmaina darbaspēka nodokļu regulējums, jāgroza Darba likums un efektīvi jāpārvalda cilvēkkapitāla attīstība. Politiķiem, uzņēmējiem un sabiedrībai ir jānotic, ka varam sasniegt izvirzītos mērķus - no komforta zonas būs jāizkāpj visiem," pauž LDDK prezidents Andris Bite.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome aicina nekavējoties izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam, vienlaikus turpinot iesaistīt darba devēju pārstāvjus šajos procesos, aģentūru LETA informēja LDDK.

LDDK prezidents Andris Bite norāda, ka šobrīd valsts iestāžu vadītāju atlases process liek apšaubīt administratīvo resursu izlietojuma lietderību un neveicina nevalstisko organizāciju motivāciju un uzticēšanos valsts pārvaldei. Vienlaikus LDDK padomes locekļi un darbinieki iegulda resursus, lai nodrošinātu darba devēju pārstāvību un kompetences amatu kandidātu atlasē.

"Ja tiekam iesaistīti šajos procesos, tad sagaidām cieņu pret mūsu laiku un darbu, pretējā gadījumā ministri var ieviest sistēmu, kur politiski izvēlas vadītājus, un attiecīgi uzņemties pilnu atbildību par rezultātu," pauž Bite.

LDDK ikdienā iesaistās gan valsts iestāžu, gan valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju atlases komisijās. Konfederācija norāda, ka šie konkursi līdz šim rīkoti tā, lai tie būtu caurspīdīgi un demokrātiski. Tomēr bieži konkursos uz svarīgiem amatiem valsts un pašvaldību sektorā trūkst atbilstošu kandidatūru, uz konkursiem piesakās vieni un tie paši kandidāti vai tie noslēdzas bez rezultāta un netiek sniegts detalizēts skaidrojums par iemesliem, kāpēc atlases komisiju izvēlētie kandidāti netiek virzīti apstiprināšanai.

Notiek centieni sabalansēt budžetu un neveikt sāpīgas "griešanas", uzsvēra premjere Evika Siliņa (JV), komentējot diskusijas par nodokļu reformu.

Viņa akcentēja, ka nodokļi un budžets ir valdības darbakārtības jautājums. Pēc Siliņas paustā, nākamā gada budžeta izveidošana nav vienkārša, piemēram, Igaunija par 2% palielina pievienotās vērtības nodokli, Somija - samazina cilvēkresursus, budžetu valsts pārvaldē, arī sociālās garantijas.

"Mēs saprotam, ka "griešanas" būtu sarežģītas un tās ilgtermiņā atstātu sekas arī uz tautsaimniecību. Tāpēc nodokļu reforma ir jāsalāgo ar budžetu, jo citādāk to nevar pieņemt. Nodokļi un budžets nav atraujami viens no otra, jo tas vienmēr ir saistīts ar fiskālo telpu," pauda Siliņa.

Ministru prezidente akcentēja, ka vasarā politiskajās aprindās, politiķu starpā notika diskusijas, kā šis modelis varētu izskatīties, savukārt otrdien, 20.augustā, partneri tika iepazīstināti ar kompromisa variantu, kas bija politiķu caurskatīts. Viņa uzsvēra, ka tā bija pirmā reize, kad partneri, iespējams, ieraudzīja priekšlikumos to, ko viņi tur nevēlējās redzēt, jo tie personīgi skāra katru organizāciju.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kritizē Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nav prezentēts.

LDDK un LTRK izplatījušas paziņojumu, norādot, ka 20.augustā norisinājās tikšanās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kur LDDK, LTRK un citiem sadarbības partneriem bijusi iespēja izteikt viedokli par 16.augustā iesūtīto nodokļu izmaiņu piedāvājuma projektu.

Nav gan zināms, vai šajā laikā projektā nav veiktas korekcijas.

Kā aģentūru LETA informēja LDDK pārstāve Ance Jaks, darba devēji noraida 16.augustā iesūtīto piedāvājumu un prasa to pārveidot atbilstoši kopā izvirzītajiem mērķiem. Organizāciju ieskatā, šis scenārijs neatbilst valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem un turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.

LDDK prezidents Andris Bite apgalvo, ka piedāvājums neatbilst ne mērķim veicināt darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, ne arī mērķim vienkāršot nodokļu administrēšanu.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nepieļaut atteikšanos no obligātā centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātnēs, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.

LDDK norāda, ka iniciatīva - atteikties no obligātā eksāmena dabaszinātnēs - izskanējusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē šogad 13.novembrī. Tomēr uzņēmēju organizācijas kategoriski iebilst pret šādu soli, kas būtu pretrunā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem un tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

Valdība 2022.gada septembrī atbalstīja noteikumus, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./2026.mācību gadā vidējās izglītības pakāpē, savukārt pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./2025.mācību gadā, uzsver LDDK.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pasniegusi Gada balvas labākajiem darba devējiem 10 kategorijās, informēja LDDK.

Tostarp kategorijā "Par uzņēmuma ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā - par sniegto atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju veicināšanai" apbalvota AS "Latvijas finieris".

Kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu sabiedrības veselības veicināšanā un veselības nozarei" balvu ieguvusi Rīgas Stradiņa universitāte, bet kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu izglītības iestādēm (izglītībai un pētniecībai), ieguldījumiem to infrastruktūrā un izglītības procesā" balvu saņēmusi AS "Mikrotīkls".

LDDK Gada balvu kategorijas "Izcilība uzņēmējdarbībā 2024" apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības attīstībā" piešķirta AS "Balticovo", bet apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības ilgtspējas veicināšanā" - AS "Cēsu alus".

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apbalvojumu "Gada tautsaimnieks 2023" saņēmis SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs un biedrības "Veselības aprūpes darba devēju asociācija" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, informēja LDDK.

Vienlaikus LDDK pasniegusi apbalvojumus arī virknei konfederācijas locekļu. Par nozīmīgu ieguldījumu sociālā dialoga stiprināšanā apbalvots LDDK goda prezidents Vitālijs Gavrilovs, SIA "Latvijas mobilais telefons" prezidents Juris Binde, ilggadējs AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs Juris Biķis, kā arī uzņēmēji: Arkādijs Suškins, Jevgēņijs Kalējs un Saeimas deputāte, uzņēmēja Aiva Vīksna (AS).

Tikmēr par ieguldījumu LDDK organizācijas attīstībā apbalvoti ilggadējie darbinieki Ieva Jaunzeme, Līga Meņģelsone, Ilona Kiukucāne, Jolanta Vjakse, Anita Līce, Pēteris Leiškalns.

LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993.gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus - uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.

Lai nefinanšu (ilgtspējas) ziņošana būtu noderīga un sasniegtu iecerētos mērķus, ir nepieciešami precīzi un prasībām atbilstoši dati, savukārt uzņēmumiem ir jāveido labi strukturēta ilgtspējas pārvaldība, secinājuši Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “ESG, bez E. Sociālo un pārvaldības jautājumu vērtēšana uzņēmumā” dalībnieki.

“Ieviešot jaunos nefinanšu ziņošanas standartus, mums ir jāstrādā pragmatiski un samērīgi. Uzņēmumiem ir jāapkopo informācija, kas ir svarīga biznesa lēmumu pieņemšanai. Būtiskākā prasība ir pārredzamība un atklātība,” vebinārā atzina Eiropas Komisijas grupas vadītājs ilgtspējas ziņošanā Tomass Dods (Thomas Dodd).

Eksperts atgādināja, ka primāri ar ilgtspēju saistītās informācijas izvērtēšana ir nepieciešama finanšu tirgiem, lai investori varētu novirzīt līdzekļus biznesam, kas meklē zaļajam kursam atbilstošus risinājumus un projektus. Tāpat tā palīdz labāk pārvaldīt nefinanšu, piemēram, klimata riskus un nodrošina lielāku biznesa caurspīdību.

Latvijā publiskajai pārvaldei būtu jāstrādā pie tā, lai veicinātu uzticēšanos, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš norādīja, ka galvenie ēnu ekonomiku veicinošie faktori ir nodokļu slogs, nodokļu nomaksas sarežģītībā, kā arī nodokļu nomaksas morāle un kopējā uzticēšanās valdībai.

Gorkšs akcentēja, ka, pēc OECD datiem, Latvijā uzticēšanās valdībai līmenis ir otrs zemākais, taču uzticēšanās valsts pārvaldei ir cieši saistīta ar normatīvu izmaiņām un to izpildi.

"Ja analizē šīs valdības darbu, tad kavēšanās un sasteigta normatīvu virzīšana ir kļuvusi par šīs valdības vizītkarti," sacīja Gorkšs, uzsverot, ka šādam valdības darbam ir tieša saistība ar to, cik kvalitatīvs ir regulējums, kas tieši ietekmē vēlmi pildīt tajā noteikto.

Vienlaikus, runājot par paredzētajām nodokļu izmaiņām, Gorkšs atzīmēja, ka ieņēmumu sadaļa, salīdzinot ar pagājušo gadu, visos nodokļos, izņemot pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir pildījusies labāk. Ieņēmumu palielināšana nav lielākā problēma, problēma ir izdevumu samazināšana.

Izmaiņas nodokļu pamatnostādnēs nav politisks rīks, bet gan veids, kā stiprināt valsts ekonomiku un vecināt konkurētspēju, tādēļ Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Finanšu ministriju, tās koordinētās darba grupas locekļus un koalīcijas partnerus vienoties par vienu no piedāvātajiem darbaspēka nodokļu scenārijiem un pilnveidot to atbilstoši nospraustajiem ekonomiskajiem mērķiem.

Valdības rīcības plānā (36.1.pasākumā) ir minēts, ka līdz šī gada 31. maijam, sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem (t.sk. LDDK), tiks izstrādātas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, apņemoties nodrošināt ekonomisko izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, kas stimulē darbaspēka mobilizāciju, investīcijas produktivitātes pieaugumā un kapitāla uzkrāšanos.

Svarīgi, lai Finanšu ministrija un koalīcijas partneri vienotos par Latvijas ekonomikai tik nepieciešamajām izmaiņām nodokļu regulējumā un virzītos uz to apstiprināšanu. Nu jau apritējis gads, kopš Finanšu ministrijā tiek organizēta Nodokļu pilnveidošanas darba grupa, lai izstrādātu vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šajā laikā darba grupas ietvaros darbojušies dažādi eksperti, un ir ieguldīts milzīgs darbs un resursu apjoms gan no pašas Finanšu ministrijas, gan no iesaistītajiem partneriem, salīdzinot dažādas izvēles un meklējot optimālos risinājumus.

Finanšu ministrija (FM) atcēlusi trešdien plānoto preses konferenci par nodokļu politikas pārskatīšanas rezultātiem un piedāvāto izmaiņu scenāriju, aģentūru LETA informēja FM.

Kā norāda FM, šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka iespējamais nodokļu pārskatīšanas scenārijs bija guvis daļēju atbalstu koalīcijas partneru vidū, kā arī otrdien notikušajā nodokļu politikas koordinācijas darba grupas sociālo un sadarbības partneru vidū izskanēja atšķirīgi viedokļi un tika rosināts turpināt darbu, lai tos tuvinātu.

"Tiklīdz tiks sabalansēti risinājumi ar finanšu iespējām, ņemot vērā nākamā gada valsts budžeta prioritāti - iekšējo un ārējo drošību -, Finanšu ministrija par to informēs plašāk," sola FM.

Kā vēstīts, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) otrdienas vēlā vakarā izplatīja paziņojumu, kritizējot FM 16.augustā piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nav prezentēts.

Nespējot atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus nodokļu izmaiņām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir izstrādājušas savu piedāvājumu, kura pamatā ir pāreja uz fiksētu neapliekamo minimumu jau no 2025.gada, kā arī grafiks minimālās mēneša darba algas un neapliekamā minimuma celšanai, informēja LBAS.

Sociālie partneri piedāvā nākamgad minimālo mēneša darba algu celt par 40 eiro jeb līdz 740 eiro, bet fiksēto neapliekamo minimumu noteikt 500 eiro, paredzot, ka turpmākajos gados tas pieaugs, sasniedzot 80% no attiecīgā gada minimālās mēnešalgas.

Arodbiedrību savienība norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā valdība un sociālie partneri ir intensīvi strādājuši pie nodokļu politikas reformām, balstoties uz FM 20.augustā prezentēto darbaspēka nodokļu scenāriju. FM piedāvājums tika uzņemts ar kritisku reakciju gan no LBAS, gan darba devēju organizāciju puses, kā rezultātā LBAS un LDDK divpusējās pārrunās ir izstrādājušas savu piedāvājumu.

Darba devēju organizācijas iepriekšējās sarunās ar valdību kā potenciālu darbaspēka nodokļu reformas kompensējošo mehānismu ir rosinājušas palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par 1%. LBAS PVN palielināšanu neatbalsta, uzsverot, ka lielākais slogs PVN paaugstināšanas gadījumā gulsies uz mazo algu saņēmējiem, tajā pašā laikā ietekmējot visus darbiniekus neatkarīgi no darba algas līmeņa.

Nodokļu reformas neīstenošana būtu bezatbildība, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš atzīmēja, ka LDDK no nodokļu reformas sagaidīja konkurētspējas uzlabošanu un birokrātijas mazināšanu, taču tas netiek piedāvāts. "Nevienā no pasākumiem nesaskatījām uzlabojumus - tieši otrādi," teica Gorkšs, piebilstot, ka piedāvājums ietver virkni jaunu pasākumu, kas visdrīzāk apgrūtinās vēl vairāk vienu vai otru procesu.

Tāpat Gorkšs atzīmēja, ka Finanšu ministrijas un koalīcijas partneru prezentētais piedāvājums "drīzāk atgādina pensiju fondu slēptu ielikšanu kabatās, lai spētu palielināt budžeta tēriņus".

LDDK ģenerāldirektors minēja, ka šīs reformas atstāšana bez rezultāta būtu bezatbildīgs solis. "Pabeigt šo procesu bez rezultāta būtu ļoti liela bezatbildība un tuvredzība, jo ir skaidrs, ka mēs atrodamies recesijas vai stagnācijas brīdī un, ja mēs šobrīd nerīkosimies, pēc gada jau varam atpalikt vēl vairāk," sacīja Gorkšs.

Darba vide tā sauktajās trešajās valstīs, acīmredzamās klimata pārmaiņas, ģeopolitiskā nestabilitāte, Covid-19 pandēmijas sekas un citi apstākļi ir likuši pārvērtēt skatu uz piegādes jeb vērtības ķēdēm.

Mums aizvien vairāk nākas iedziļināties tajā, kas ir mūsu sadarbības partneri un kā tie var ietekmēt mūsu biznesa noturību, ilgtspēju un reputāciju, atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “Ja tava ķēde ir garāka par Eiropas Savienību jeb ilgtspēja piegāžu ķēdēs” dalībnieki.

“Tradicionāli biznesā vienmēr ir uzsvērta piegādes ķēdes efektivitāte, proti, mēs runājam par uzņēmumiem, kuri ir atlasīti, lai piegādātu konkrētas preces vai pakalpojumus noteiktā laikā par konkrētu summu. Izrādās, ar to nepietiek. Mums ir jāizprot, kā veidojas piegādes ķēde un ar ko tālāk sadarbojas mūsu piegādātāji. Cik lielā mērā esam atkarīgi no stratēģiskajiem partneriem, un cik lielas ir iespējas tos aizvietot, ja kaut kas noiet greizi,” dažus no patlaban aktuālajiem jautājumiem uzskaita SIA “Futurcene” valdes priekšsēdētāja Ieva Kustova.

Spiediens uz uzņēmējiem kļūt zaļākiem pieaug ar katru dienu, norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš norāda, ka ilgtspēja un darbs pie klimata pārmaiņu mazināšanas ir tie aspekti, kas turpmākajos gados aizvien vairāk ietekmēs gan biznesa modeļus, gan darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas.

Lai informētu uzņēmējus par jaunākajām tendencēm un aktualitātēm ilgtspējas jomā, LDDK vebinārā "Kā zaļais kurss mainīs darba vidi un darbinieku prasmes?" bija pulcējusi ekspertus, kas dalījās savā pieredzē par zaļajai pārejai nepieciešamajām darbinieku prasmēm, zaļo personālvadību, aktualitātēm nefinanšu ziņošanā, kā arī par nefinanšu ziņošanas nosacījumiem attiecībā uz darba vidi.

OECD darba tirgus ekonomiste Dzana Topalovica vebinārā norādīja, ka no 2015. līdz 2019.gadam OECD valstīs aptuveni 7% darbinieku strādāja emisiju intensīvās nozarēs, piektā daļa - videi draudzīgās profesijās.

Darba devēji būtu gatavi diskutēt par piecu slimības dienu apmaksu, izriet no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektora Kaspara Gorkša teiktā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes".

Viņš teica, ka patlaban darba devējs Lietuvā apmaksā divas slimības dienas, Igaunijā - piecas dienas, bet Latvijā - astoņas dienas.

LDDK uzskata Lietuvas modelis būtu vispiemērotākais Latvijai. Vienlaikus, viņš apzinās, ka pāreja uz divu dienu apmaksu no darba devēja puses varētu būt ļoti liels lēciens. Tāpēc ir diskutēts par pāreju uz piecām dienām, kas jāapmaksā darba devējam.

Pēc viņa teiktā, darba devēji Latvijā 2023.gadā apmaksājuši 4,2 miljonus darba nespējas, bet vidējais darba nespējas lapu ilgums bijis 7,3 dienas.

"Mūsu galvenā naratīva ir par to, ka valstij būtu jāuzņemas lielāka atbildība," uzsvēra Gorkšs.

Viņš akcentēja, ka LDDK nekad nav rosinājusi slimiem cilvēkiem doties uz darbu. Viņaprāt, valstij uzņemoties lielāku atbildību, tai arī būtu lielāka motivācija izstrādāt uzraudzības mehānismus un veikt citas izmaiņas. "Šobrīd, ja darba devējs sedz lauvas tiesu slimības lapu, valsts var izturēties kūtri pret attiecīgu izmaiņu veikšanu," pauda LDDK ģenerāldirektors.

Nodokļu palielināšana šobrīd būtu kļūda, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

"Skaidrs, ka celt nodokļus šobrīd būtu kļūda, jo ekonomika no tā neaugs ne straujāk, ne arī labāk," teica LDDK prezidents.

Viņš atzīmēja, ka valstij būtu jāsper drosmīgāki soļi, proti, darbaspēka nodokļu ziņā, kā arī mazā biznesa regulējumā nodokļi ir jāsamazina līdz līmenim, kas ir konkurētspējīgs ar kaimiņvalstīm.

Vienlaikus Bite arī norādīja, ka, samazinot attiecīgos nodokļus līdz konkurētspējīgam līmenim, īstermiņā valsts budžetā būs mazāki ieņēmumi, taču valdībai tiek piedāvāti arī kompensējošie pasākumi, kādi būtu jāievieš, lai varētu šo īstermiņa ienākumu samazinājumu kompensēt.

"Tabulās veidosies mīnusi, bet dzīvē viss bieži vien notiek citādāk," sacīja Bite, vienlaikus paužot pārliecību, ka ilgtermiņā šāds lēmums viennozīmīgi dos pozitīvu rezultātu, jo daļa biznesa, kas šobrīd ir pelēkajā ekonomikā, sāks maksāt nodokļus.

Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa apturējusi darbu pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa vairāk nekā pusotru gadu katru nedēļu analizēja visus esošos nodokļus, tostarp pamatmērķis bija darbaspēka nodokļu sloga konkurētspējas palielināšana.

Taču trešdienas, 12.jūnija, sēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji paziņoja, ka Latvijā valsts budžeta ieņēmumi pildās slikti, tāpēc nav iespējams šobrīd veikt kādas izmaiņas un ir jāgaida labāki laiki.

LDDK prezidents pauda, ka šāds paziņojums bija pilnīgi negaidīts. "Nedēļas laikā kaut kas notika. Nedēļu atpakaļ vēl viss bija pēc plāna," piebilda Bite, atzīmējot, ka nav skaidrs, kurš šādu lēmumu ir pieņēmis.

Bite arī uzsvēra, ka sociālie partneri vēlas dzirdēt skaidrojumu, kurš ir pieņēmis lēmumu par tālāko procesu apturēšanu.

No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Latvijā būtu jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

"Darba devēju ieskatā būtu jāmazina ieradums nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, un regulējumam būtu jābūt tādam, kas motivē atgriezties darbā, nevis rada pēc iespējas izdevīgākus apstākļus slimot un nenākt uz darbu," teica Gorkšs.

Viņš arī pauda, ka darba nespējas lapu apmaksa un izsniegšanas kārtība ir viens no valsts konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem.

"Darba nespējas lapu regulējuma būtu jābūt tādam, ka mēs veicinām iedzīvotājus atgriezties darbā," atzīmēja LDDK ģenerāldirektors.

Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien plkst.10.30 rīkos preses konferenci, kurā pamatos savu nostāju pret ieceri samazināt darba nespējas lapu apmaksu. LBAS ir kategoriski pret darba devēju ieceri mazināt darba nespējas lapu apmaksu.

Saeima šonedēļ noraidīja deputāta Andreja Judina (JV) priekšlikumu paredzēt uzņēmējiem kriminālatbildību par konkurences pārkāpumiem publiskos iepirkumos. Par priekšlikumu balsoja deputāti no “Jaunās Vienotības”, “Progresīvajiem” un “Nacionālās apvienības”, tomēr deputātu vairākumam balsojot pret, priekšlikums neguva Saeimas atbalstu.

Iepriekš saturiski tādu pašu priekšlikumu Saeimas Juridiskajā komisijā jau bija iesniedzis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Iebildumus pret priekšlikumu izteica uzņēmēju organizācijas, izsakot neapmierinātību par to, ka organizācijas par šādu priekšlikumu nemaz nav tikušas informētas un nav notikusi diskusija – tā vietā priekšlikums tika iesniegts uz 2. lasījumu likumprojektā par kriminālatbildības pastiprināšanu dzīvnieku spīdzinātājiem. Uzņēmēju pārstāvji pauda, ka priekšlikumā saredz riskus, kas radīs negatīvas sekas uzņēmējdarbības videi Latvijā. “Ir svarīgi stiprināt uzņēmējdarbības vidi, tomēr cietumsodi uzņēmējiem nav pareizais virziens” – uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.