«Mēs nekādā veidā neliekam paralēles man un veikalam, jo mēģinam panākt rezultātus ar saturu. Kā piemērs pasaules praksē kalpo arī vairāki zināmi urbānās kultūras zīmoli, kuri ir bijuši nosaukti savu īpašnieku vārdos, kā piemēram - G Unit, Snoop Dogg, Outkast, tas ilgtermiņā var būt kā piektais ritenis. Labāk, ja tā ir neatkarīga lieta,» biznesa portālam Db.lv saka apģērba veikala Hood shop īpašnieks, mūziķis Ozols jeb Ģirts Rozentāls.
Ar veikala telpām Brīvības ielā skatuves mākslinieks saistīts aptuveni 15 gadus. Iepriekš mūziķim piederēja veikals «Street shop», taču izteikts hip-hop veikals bija zaudējis savu aktualitāti gan tā īpašniekam, gan patērētājiem. Nāca laiks, kad «snīkeru» apavu kultūra sāka kļūt aizvien populārāka, gan pasaulē, gan Austrumeiropā. «Man laicīgi atnāca informācija no kosmosa, jutu, ka kaut kas ir jāmaina un aiztaisījām ciet veikalu Street shop, kas bija darbojies desmit gadus un atvērām šo – Hood shop,» atceras Ģ.Rozentāls. Šogad veikals svin piecu gadu pastāvēšanas jubileju. Par godu tam, ik pa laikam veikals izlaidīs preces ar dizainu, kas saistīts ar šiem gadiem.
Veikalā iespējams iegādāties ne tikai apģērbu un apavus, bet arī grāmatas un vinila plates, taču veikala saimnieks norāda, ka to nevarētu nosaukt par biznesu un ienākumu avotu. «Es dažreiz brīnos, kā grāmatnīcas pastāv, bet laikam ir auditorijas, kas lasa». Tāpat izveidota arī neliela galerija, kurā ik pa brīdim savus darbu izvieto dažādi vietējie ielu mākslinieki. Veikala pamatvirziens ir apģērbu un apavu tirgošana, bet šobrīd vairāk tiek attīstīts tieši apavu segments. Tiek strādāts uz konkrētu auditoriju, kam šķiet saistoši tā dēvētie retro vai «street wear» apavi. Piemēram, retro ir tie apavi, kas izlaisti, sākot no 70.-90. gadiem. Vairāki brendi un vadošie zīmoli ir izveidojuši remiksus vecajām kolekcijām vai arī izlaiduši jaunas kolekcijas. Veikalā var iegādāties apavus, kas iegādāti no to izplatītājiem gan Latvijā, gan Baltijā, Polijā, Vācijā un citur Eiropā.
Runājot par veikala attīstību šajos piecos gados, Ģirts Rozentāls norāda, ka uzņēmums lēnām, bet aug. Veikals turpina paplašināt sortimentu un seko līdzi aktualitātēm. «Tā ir maza mikro pasaule, kurā dzīvo šis veikals.» Uz jautājumu, vai ir klienti, kuri veikalu apmeklē, lai satiktu mūziķi, Ozols nosaka: «Es nevienā brīdī nepozicionēju šo kā savu veikalu. Esam bez izkārtnes jau piekto gadu un nevaram sūdzēties. Nevienā brīdī nav bijusi sajūta, ka mums vajadzētu izkārtni. Mēs esam super underground store, darbojamies pa īstam un tad viss sanāks.» Galvenais no mārketinga instrumentiem ir sociālie tīkli.
Mūziķis uzskata, ja veido savu apģērba līniju, tad nedrīkst iesaistīt tajā savu skatuves vārdu. Viņaprāt, tas beigās nostrādās ar mīnusa zīmi. «Piemēram, mūziķa karjera aizies slikti, bet apģērba brends aizies labi un tad būs peripētija - tu kā mākslinieks esi izbeidzies, bet brends vēl dzīvo. Tas sanāk kaut kā neloģiski. Pirms kādiem desmit gadiem es sapratu, ka lielākā kļūda ir tā, ka mūziķi savus zīmolus nosauc savā skatuves vārdā. Labāk, ja tas neatkarīgs un nesaistīts ar mākslinieku.»
2011. gadā mūziķim bija plāns atvērt savu apģērbu ražotni, taču projekts pārtraukts, jo sapratis, ka tas nebūs rentabli. Šobrīd veikala apģērba kolekcija tiek veidota, izmantojot gatavas piegrieztnes un uz tām tiek veidots orģināldizains. Mūziķis atzīst, ka šajā segmentā ir daudz spēcīgu konkurentu, taču katram ir sava klientu grupa. Hood shop klienti ir cilvēki kam interesē «street wear» mode un apavi.
Arī pats mūziķis nēsā veikalā pieejamos apavus. Viņš novērojis, ka šobrīd «street wear» mode ir saplūdusi ar «luxury fashion». «Var jau naudu tērēt, bet man vienmēr ir licies, ka stipri foršāk un stilīgāk ir tad, ja ar parastām lietām var panākt to pašu efektu, ko ar 500 vai 1000 eiro vērtu t-kreklu. Tas nepadara cilvēku stilīgu,bet parāda, ka tev ir laba finansiālā puse. Man tas ir pilnīgs mikslis. Tas varbūt kaut kas dārgs ar kaut ko no second hand. Es vispār par to neiespringstu. Ja es varu, tad es nopērku, ja nevaru, tad nenopērku. Ja man kaut ko vajag, tad ieeju second hand, piemēram, bikses filmēšanai. Tas ir tikai apģērbs. Forši, ja vari atļauties un nopirkt. Krutākie cilvēki ir tie, kas spēj izdarīt tā, lai labi izskatās, nevis apģērbties brendos».
Tuvākajā nākotnē mūziķis ar veikalu vēlētos iegūt starptautisku atzinību un uz to lēnām tiecas. «Latvija un Baltija ir tik liela, cik tā ir. Esmu laika gaitā to sapratis un esmu izbaudījis to uz saviem pleciem, tāpēc utopiski un baigi grandiozie plāni nav. Nav sajūta, ka vajag ļoti ārdīties un kārpīties.» Paralēli veikala vadīšanai un mūziķa karjerai Ozols vada arī apdrukas kompāniju. Viņaprāt, reperim Latvijā 100% sevi nodrošināt ir grūti un vienmēr ir vajadzīgs, kāds plāns B, piemēram, darbs studijā, ierakstu veidošana.