Šogad jauno tehnoloģiju uzņēmumu kopā strādāšanas telpas TechHub papildinājuši vairāki jauni uzņēmumi, savukārt vecākie un veiksmīgākie savu pirmo «ligzdu» jau ir pametuši, verot vaļā paši savus birojus.

«TechHub ir pametušas lielākās un vecākās komandas. Datu vizualizācijas lietojumprogrammas uzņēmums Infogr.am ir izveidojis pats savas telpas, savukārt interneta dizaina platforma Froont, digitālo maksājumu platforma Sellfy un palīgs mājaslapas izstrādei Berta CMS ir izveidojuši savu kopdarbības telpu The Mill. Viņu vietā aktivi aicinām jaunus biedrus,» Db.lv stāstīja TechHub komunikāciju speciāliste Inese Mūrniece.

Šoreiz Db.lv piedāvā aplūkot, kādi uzņēmumi nākuši klāt TechHub Riga saimei. Klikšķiniet galerijā augstāk! , lai aplūkotu galeriju augstāk!

Arhitektūras skatē 2016.gada balva Rīgas arhitektūrā atzīmēto būvju autoriem, kas devuši nozīmīgu pienesumu pilsētas arhitektūrā pirmdien, 20.februārī Rātsnamā tika pasniegti pašvaldības apbalvojumi, informē pašvaldībā.

«Pateicoties Jūsu darbam, pilsēta ir kļuvusi krietni skaistāka. Arhitektu profesionālais ieguldījums pilsētas tēla veidošanā ir acīmredzams,» trica Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Balvas tika piešķirtas arhitektei Vitai Polkovņikovai - par inovatīviem tehniskiem risinājumiem un mūsdienīgu iekštelpu vidi Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūvē (Jelgavas ielā 1), arhitektam Arnim Kleinbergam - par veiksmīgu vides savienojumu ar mūsdienīgiem inženiertehniskajiem risinājumiem rekonstruētajā Rīgas Motormuzejā un jaunbūvētajā CSDD klientu apkalpošanas centrā (S.Eizenšteina ielā 6) un arhitektam Vītautam Biekšam – par prasmi projektēšanas un būvniecības procesā apvienot māksliniecisko redzējumu ar praktiskām pasūtītāja vajadzībām Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijā (K.Valdemāra ielā 10a).

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Topošie ierobežojumi pilsētu un novadu domju deputātiem ieņemt amatus pašvaldību iestādēs un uzņēmumos var būtiski ietekmēt deputātu kandidātu sarakstus nākamajām vēlēšanām, vēsta laikraksts Diena.

Laikraksta aprēķini liecina, ka aptuveni puse pašreizējo Rīgas domes deputātu ir finansiāli ieinteresēti, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānotie ierobežojumi netiktu pieņemti. Tomēr uz ienesīgāko papildu ienākumu avotu - Rīgas brīvostu - vismaz pašreizējā redakcijā ierobežojumi neattiektos, lai gan Vienotība vēlas tādus noteikt. Likumprojekts šobrīd neparedz arī ierobežojumus uzņēmumu padomju locekļiem, lai gan arī tajās vairāki Rīgas domnieki saņem visai pieklājīgu atalgojumu.

Rīgas domes koalīcija daudz kritizēta par lēmējvaras un izpildvaras saaugšanu, un amatpersonu ienākumu deklarācijas apliecina, ka daudzi deputāti tieši valdēs un padomēs saņem ievērojami vairāk nekā par deputāta darba veikšanu, norāda Diena. Deputāti Rīgas domē saņem vidēji zem 500 latu mēnesī - ap Ls 5500 gadā, daži mazāk, daži vairāk, īpaši, ja vada domes komitejas. Taču Rīgas satiksmē un vairākos citos uzņēmumos, kuru valdēs un padomēs strādā domnieki, viņu atalgojums ir vairākas reizes lielāks.

Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) nav izturējis uzticības balsojumu, līdz ar to zaudēja galvaspilsētas mēra amatu.

Turlais pēc domes sēdes žurnālistiem norādīja, ka katra jauna situācija liek pieņemt jaunus lēmumus un vienmēr ir nepieciešams saglabāt veselo saprātu.

Viņš arī pauda, ka ārkārtas vēlēšanas ir politiska bezatbildība. Viņš atzina, ka dome, kas nevar pieņemt lēmumus nevar strādāt. Taču viņš uzsvēra, ka, ja apzināti tiek veidota situācija, lai ārkārtas vēlēšanas notiktu, tad tā, viņaprāt, ir politiskā bezatbildība.

Neuzticību Turlajam izteica 31 deputāts - visa opozīcija, pie frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Putniņš un «Neatkarīgo deputātu frakcija", ko veido četri no «Saskaņas» izslēgtie politiķi Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks.

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), līdz ar to aktualitāti pašlaik ir zaudējis jautājums par ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētas pašvaldībā.

Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti - 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti. Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu (LA) - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no «Latvijas attīstībai» un četras no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Četri «Vienotības» un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Rīgas domes deputāti pirms balsojuma Burovu iztaujāja aptuveni piecas stundas, bet Zepam veltīja vien 15 minūtes. Domnieki Burovam uzdeva jautājumus par ļoti dažādiem pašvaldības darba aspektiem. Piemēram, domnieks Valters Bergs (JKP) prasīja, vai Burovs ir iepazinies ar SIA «Novirus» atzinumu, kurā teikts, ka ir tiesisks pamats piedzīt līdzekļus no bijušās «Rīgas satiksmes» valdes un vai viņš to darīs. Burovs apstiprināja, ka ir informēts par atzinumu, bet šobrīd jautājumu vēl vērtējot pagaidu valde.

Otrdien, 11.februārī, Rātsnamā tika pasniegti galvaspilsētas pašvaldības atzinības un pateicības raksti labākajiem 2013.gada arhitektiem.

Apbalvojumus saņēma arhitekte Renāte Truševska, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studente Liena Brasla, ainavu arhitekte Kristīne Dreija, arhitekti Andris Kronbergs, Jānis Biķis un Ivo Kalvelis, arhitektūras tehniķis Kristaps Šulcs, kā arī arhitekts Roberts Riekstiņš.

Atzinības tika piešķirtas arhitektūras skatē «2013. gada balva Rīgas arhitektūrā» atzīmēto objektu arhitektiem pēc Rīgas pilsētas arhitekta biroja rekomendācijām.

Arhitekte Renāte Truševska, arhitektūras studente Liena Brasla un ainavu arhitekte Kristīne Dreija saņēma Atzinību par vērtīgu ieguldījumu Rīgas arhitektūrā – koka apbūves vērtību izcelšanu publiskajā telpā – ēkas Zirgu pasts pārbūvi Latvijas Kultūras akadēmijas teātra studijām Dzirnavu ielā 46.

Rātsnama 2. stāva vestibilā šodien atklāta izstāde, kurā aplūkojami trīs konceptuāli risinājumi Līvu laukuma telpas organizēšanai. Tos izstrādāja Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares studentes sadarbībā ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un Līvu laukuma kafejnīcu īpašniekiem. Piedāvātie projekti risina āra kafejnīcu izvietojuma, labiekārtojuma un aprīkojuma jautājumu ne tikai vasaras, bet arī ziemas sezonā, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Rīgā ar katru gadu pieaug tūristu skaits, tādēļ Līvu laukuma labiekārtošanā noteikti jāatrod saprātīgs kompromiss starp uzņēmējdarbības un vides estētikas prasībām,» norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Iepriekšējā mācību gada laikā trīs jauno vides mākslinieču grupas veica pētījumus mākslas un urbānās vides mijiedarbībā Rīgas vēsturiskā centra apbūvē, kas kļuva par pamatu priekšlikumiem Līvu laukuma labiekārtojumam. Būtiska loma studenšu vīzijās ir transformējamo konstrukciju pielietojumam.

Koncepcija Līvu kvartāls ir racionāls, īsā laikā īstenojams projekts. Telpiskais risinājums slēpjas laukuma vēsturiskās struktūras un īpašumtiesību interpretācijā, atsedzot laukumu veidojošās apbūves fasādes no tām neraksturīgiem uzslāņojumiem (piemēram, marķīzēm un verandām Meistaru ielas frontē). Laukuma vidējā daļa izmantojama un organizējama ar oriģināla dizaina vissezonas moduļa tipa ārtelpas mēbelēm (piem., solemi, krēsliem, galdiem, saulessargiem/lietussargiem, tirdzniecības vietām u.tml.) atbilstoši sezonai vai pasākumam.

Ceturtdien, 31. martā, svinīgi atklāts restaurētais Kuldīgas Vecais rātsnams, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un nozīmīga Kuldīgas vecpilsētas kultūras mantojuma daļa. Kopumā ēkas restaurācija izmaksāja vairāk nekā pusmiljonu eiro.

Kuldīgas Veco rātsnamu bija nepieciešams restaurēt, jo ēka bija sliktā tehniskā stāvoklī. Vecais rātsnams ir nozīmīgs gan kā pilsētbūvniecības paraugs, gan kā tradicionālo kultūras vērtību radīšanas vieta, jo tajā darbojas Kuldīgas Aktīvās atpūtas centrs, Tautas lietišķās mākslas studijas Varavīksne un Ķocis, kā arī radošā fotostudija. Pēc pašvaldības pasūtījuma ēkas tehnisko projektu izstrādāja SIA Wonderfull, bet ēkas restaurāciju atbilstoši iepirkumam gada laikā veica SIA Ostas celtnieks.

Lai apmeklētājiem būtu iespējams iepazīt tradicionālu 19. gadsimta sākuma koka ēku būvniecības tradīciju, atjaunots vēsturiskais telpu plānojums un anfilāde abos ēkas stāvos, kā arī viens no diviem vēsturiskajiem manteļskursteņiem, atsegtas laikmetam raksturīgās būvkonstrukcijas, būvdetaļas un sienu gleznojumi. Atjaunota arī maģistrāta zāle, kur kādreiz izlēma pilsētas svarīgākos jautājumus, atsegti koka siju griesti, saglabātas vēsturiskās un pēc 1973. gada projekta izgatavotās detaļas, kas bija labā tehniskā stāvoklī. Balstoties uz arhitektoniski māksliniecisko izpēti, vēsturiskajā atrašanās vietā atgriezušās kāpnes. Tā kā bija nepieciešams paplašināt amatnieku darbnīcas un nodrošināt tajās pietiekošu gaismu, 2. stāva pažobelēs atsegtas un jumtā uz Alekšupītes pusi izveidotas Kuldīgai raksturīgās, jau esošajām analogas logu izbūves. Veikta arī vecā rātsnama fasādes restaurācija. Darbos izmantotas tradicionālās metodes un materiāli.

Pasniegti Rīgas domes apbalvojumi pagājušā gada labākajiem arhitektiem.

Arhitektam Aleksejam Birjukovam balva tika piešķirta par labas arhitekta prakses standartu uzturēšanu un objekta kvalitāti industriālā pilsētvidē, projektējot biznesa centra jaunbūvi Piedrujas ielā 7.

Arhitektei Ijai Rudzītei balvu piešķīra par arhitektoniski veiksmīgu Latvijas nacionālās bagātības - koka - izmantošanu, Rīgas pilsētvidē veidojot sabiedrībai atvērtu telpu, projektējot biroju ēkas pārbūvi un jaunbūvi Vaiņodes ielā 1.

Arhitektei Diānai Zalānei balva tika piešķirta par prasmīgu mūsdienīgas funkcionalitātes iedvešanu Rīgas pilsētas arhitekta R. G. Šmēlinga (1840-1917) projektētajā vingrotavā, atjautīgi saglabājot būves vēsturisko struktūru, projektējot ēkas pārbūvi par klīniku Vingrotāju ielā 1.

Dekoratīvs, arī praktisks elements rotā Bauskas Rātsnama ieejas kāpņu sienu. Tur ierīkots dzeramā ūdens avots jeb strūklaka, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Baiba Šulce paskaidrojusi, ka šādas strūklakas izbūve bijusi Rātsnama atjaunošanas idejas autores arhitektes Irēnas Bākules iecere. 17. gadsimtā šādi manierisma stilā gatavoti ūdens avoti bijuši ļoti izplatīti. Nav gan liecību, ka tāds bijis Bauskā.

Rātslaukumu un Rātsnamu atjaunojot, nolemts – šādam objektam jābūt. Strūklaka pievienota pilsētas dzeramā ūdens sistēmai, tādēļ to droši varot lietot.

Svētku laikā strūklaka darbosies testa režīmā, jo vēl jāveic regulēšana. Meistariem jāpabeidz arī labiekārtošanas darbi, skaidro Bauskas Dzīve.

Laikā, kad pie Rātsnama notiks pikets, pieprasot Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) atkāpšanos no amata, Rātslaukumā vienlaikus pulcēsies arī Ušakova atbalstītāji, lai paustu pretēju viedokli un atbalstītu domes priekšsēdētāju.

Bijušais domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja rīt, 3.decembrī, no plkst.13 līdz 14 organizē piketu, pieprasot Ušakova atkāpšanos no amata. Pikets Ušakova atbalstam iecerēts tajā pašā laikā un vietā - 3.decembrī no plkst.12.30 līdz 14.30.

Ušakova atbalsta akcijas organizators ir inženiertīklu būvniecības firmas SUIS Rīga vadītājs Jānis Jukšinskis, kurš atrodams arī partijas Saskaņas centrs ziedotāju sarakstā.

Jukšinskis uzskata, ka Ušakovs ir vienīgais, kas kaut ko darījis Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā, jo pēc notikušā viņš atstādinājis sešus būvvaldes darbiniekus, organizējis faktu izpēti. «Nolaidības dēļ ir radīti milzīgi zaudējumi tautai. Protams, morāla atbildība ir vienmēr, bet negribu dalīt, kurš ir vainīgs. Ticu, ka viņa vadībā ir iespējams atrast atbildīgos,» sacīja Ušakova atbalstītājs.

Tas, ka tiek skatītas idejas par atsevišķu pilsētas rajonu izmantošanas zināmu organizāciju, nav nekas jauns vai unikāls – tajā pašā gadskārtējā MIPIM var redzēt daudzus un dažādus piemērus.

Jau vairākus gadus MIPIM ir arī Rīgas pilsētas stends. Būs arī 2012. gadā – un tas ir labi, jo nevaram cerēt, ka Laimes Lācis pats atradīs pie mums ceļu. Jautājums gan ir par to, ko un kā šādās reizēs rādīt. Formāli pilsētai ir attīstības plāns, ir pat skaists koka makets, ko diemžēl nevar paņemt uz šo izstādi telpu nomas izcenojuma dēļ. To it labi varēs aizstāt ar interaktīvu ekrānu, kas arī nākamā gada MIPIM stendā būšot. Tik tālu labi, bet te arī sākas problēmas.

Attīstītājs ar apsveicamu domu par projektu Rīgā pieies pie šī ekrāna, atradīs kartē viņu interesējošu pilsētas rajonu un, ja viņam smaida veiksme, ieraudzīs attīstības plāna rozā vai sarkanīgo krāsu, kas pieļauj darījumu apbūvi. Te arī veiksme beigsies, jo sīkākas detalizācijas plānā nav, jo pilsētai nav konkrēta viedokļa, ko tā katrā konkrētajā vietā gribētu redzēt. Tā vietā attīstītājiem liek priekšā uzņemties milzīgu risku, ieguldot naudu koncepcijas un projekta izstrādē. Par projekta realizācijas iespējām garantiju nekādu, jo ir paredzēta sabiedriskā apspriešana. Kas un kā tajā piedalās, lielākajā skaitā gadījumu laikam nevienam ar attīstības procesiem pazīstamam nebūs jāstāsta. Neskatoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, attiecīgās instances var gan piekrist, gan nepiekrist projektam. Tāpat var piekrist vai nepiekrist domnieki.

Ar partiju Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai deputātu balsu vairākumu šodien Rīgas domes sēdē nolemts noteikt, ka no nākamā gada 1. janvāra Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem sabiedriskais transports kļūs nedaudz lētāks, bet pārējie iedzīvotāji maksās dubultā.

No 1. janvāra Rīgā deklarētie iedzīvotāji līdzšinējo 50 santīmu vietā par biļeti Rīgas sabiedriskajā transportā maksās 42 santīmus jeb 0,60 eiro, savukārt Rīgā nedeklarētajiem pasažieriem biļete maksās 84 santīmus jeb 1,20 eiro.

Līdzīgas atšķirības plānotas arī mēnešbiļešu cenās, taču skolēniem un studentiem, kas apmeklē izglītības iestādes Rīgas administratīvajā teritorijā, noteiktās atlaides neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas tiks palielinātas no 60% līdz 80%.

Lai saņemtu deklarētā iedzīvotāja atlaidi, būs jāsaņem personificēts e-talons, kas kļūs arī par Rīdzinieka karti. Tālāk viss notikšot automātiski - nekādas izziņas vai citi dokumenti nebūs nepieciešami. Tiem, kas Rīgā deklarēsies līdz 31.decembrim, tiks piešķirta viena bezmaksas mēnešbiļete.

Rīgas Brīvostas valdes locekļa amatā bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Aināra Šlesera (LPP/LC) vietā plānots iecelt Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC).

Šādas izmaiņas Brīvostas valdē šodien atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti. Šlesers zaudējis Brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, jo tika ievēlēts 10.Saeimā.

Komiteja arī atbalstīja redakcionālus labojumus Rīgas domes lēmumā par Rīgas Brīvostas valdes ievēlēšanu saistībā ar Brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (LPP/LC) ievēlēšanu par Rīgas vicemēru un valdes locekļa Vadima Jerošenko (SC) ievēlēšanu Rīgas domē.

Ameriks sēdes laikā deputātiem paskaidroja, ka jau vēsturiski Rīgas domes priekšsēdētājs esot bijis arī Rīgas Brīvostas valdē - tā tas bijis arī iepriekšējo galvaspilsētas mēru Aivara Aksenoka (TB/LNNK, tolaik JL), gan Jāņa Birka (TB/LNNK) domes vadīšanas laikā.

Jelgavas Dome nolēmusi dot zaļo gaismu, lai atsāktu pašvaldības darbiniekiem izmaksāt dāsnas prēmijas un atvaļinājuma pabalstus, kā arī piešķirt papildu apmaksātas atvaļinājuma dienas.

Šos labumus pašvaldībā un tās vadībā strādājošie varēs sākt baudīt vien pēc gada, jo līdz 2011. gada beigām to liedz likums par pašvaldību darbinieku atlīdzību, raksta portāls zz.lv.

Deputāti apstiprinājuši nolikumu, kurā noteikta pašu deputātu un pašvaldības darbinieku atlīdzības kārtība. Nolikums, kurš spēkā stāsies 1.septembrī, deputātiem ļaus apmaksāt sakaru izdevumus līdz 10 Ls mēnesī, tādā pašā apjomā kompensēt sabiedriskā transporta izdevumus, kā arī izmaksāt līdz 20 Ls par savas automašīnas lietošanu.

Nolikumā noteikta arī kārtība, pēc kuras tiks maksāta mēnešalga pašvaldības darbiniekiem. Katras iestādes izveidota vērtēšanas komisija ne retāk kā reizi trīs gados izvērtēs katra darbinieka kvalifikācijas pakāpi, pēc kuras arī varēs noteikt atalgojumu.

Rīgas domes bloka Vienotība deputāti vērsušies pie pašvaldības SIA Rīgas nami vadības, lūdzot sniegt skaidrojumu par uzņēmuma zaudējumiem 300 tūkstošu latu apjomā, kas radušies neefektīvu kultūras pasākumu dēļ.

Deputāti ir sašutuši par Rīgas namu nespēju nodrošināt kultūras pasākumu efektīvu īstenošanu, kā rezultātā pašvaldībai nākas segt šī uzņēmuma radītos zaudējumus, kuru summa pieaug, bet atskaites par līdzekļu izlietojumu netiek sniegtas.

Lai pārrunātu šo problēmu, opozīcijas deputāti šodien tikās ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku, kurš ir Rīgas namu kapitāla daļu turētāja pārstāvis. «Esam sapratuši, ka Rīgas nami nespēj efektīvi apstrādāt šo funkciju, un to atzina arī Ameriks,» sacīja domnieks Olafs Pulks (V). Deputāti vēlas panākt, lai uz Izglītības, kultūras un sporta komiteju atnāk Rīgas namu vadītājs vai kāds no valdes locekļiem, kurš varētu paskaidrot, kas notiek uzņēmumā. Uzņēmuma valdes loceklis Almers Ludviks 13.oktobra komitejas sēdē nespēja detalizēti izskaidrot, kam nepieciešams papildu finansējums.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja pašvaldības 2019.gada budžeta grozījumus, vienlaikus pirmo reizi vairāku gadu laikā neplānojot no domes budžeta SIA «Rīgas satiksmei» piešķirt papildus lūgto naudu.

Budžeta grozījumus tradicionāli neatbalstīja domes opozīcijas deputāti, bet atbalstīja vairums koalīcijas domnieku.

Pirmo reizi par budžeta grozījumiem komiteja lēma 18.oktobrī, taču tā kā koalīcijas deputāti nespēja vienoties par atbalstu vienam no iesniegtajiem priekšlikumiem, sēde tika pārcelta par pusotru nedēļu.

Kopumā koalīcijas pārstāvji bija iesnieguši divus priekšlikumus. Deputāti Artūrs Hroļenko (S) un Oļegs Burovs (GKR) piedāvāja piešķirt 100 000 eiro dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un renovācijai, lai nodrošinātu to projektu realizāciju, kurus iespējams īstenot līdz gada beigām.

Savukārt garas diskusijas koalīcijas deputātu starpā izvērtās par otru atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Proti, domnieki bija rosinājuši 40 000 eiro novirzīt Rīgas Zoodārzam, 14 000 eiro - dzīvojamo māju energoefektivitātes popularizēšanai un 250 000 eiro - informācijas tehnoloģiju iegādei Rīgas skolām.

Visbiežāk pie vainas esot viņi paši, pie šāda secinājuma nonākusi kāda portāla ogrenet.lv lasītāja.

Ogrēniete Linda L. portālam uzticējusi savas pārdomas par to, kāpēc, viņasprāt, tik ļoti neveicas mazajiem uzņēmējiem un individuālajiem komersantiem. Staigājot pa Ogri, viņa ik pa laikam pamanot, ka atkal kāda bodīte vai salons aizvēries ciet. Tukšajās telpās ievācas nākamais, arī tas pēc kāda laika seko iepriekšējā pēdās.

Lai kā arī varētu vainot valdību, kuras īstenotā politika neveicina mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstību, tomēr lielā mērā pie savām neveiksmēm vainīgs esot arī pats uzņēmējs. Pie tāda secinājuma viņa nonākot ik reizi, kad rodas nepieciešamība vērsties pie kāda mazā tirgotāja vai pakalpojumu sniedzēja.

Indijas bagātākajam cilvēkam Mukešam Ambani drīzumā varētu tikt atņemta viņa milzīgā ģimenes māja, kuru daudzi uzskata par visdārgāko pasaulē. To varētu izdarīt tāpēc, ka pastāv aizdomas, ka zeme uz kuras atrodas māja, tikusi pārdota nelegāli, vēsta Daily Mail.

Zemi Mumbajā miljardierim 2002. gadā pārdeva Kurimbhoja Ibrahima Kodžas Bāreņu patversmju trasts, kopējā darījuma summa tika lēsta 3 miljonu britu mārciņu apmērā.

Tomēr vietējās varasiestādes norāda, ka šo darījumu nav apstiprinājušas attiecīgās struktūras, kuras uzrauga labdarības iestāžu īpašumus. Varasiestādes ir uzsākušas tiesvedību, lai atgūtu pārdoto zemes gabalu.

Pats M. Ambani, kurš ir konglomerāta Reliance Industries vadītājs un pasaules devītais bagātākais cilvēks, 173 metrus augstajā debesskrāpī ievācās aizvadītajā gadā.

Māja, kurai dots nosaukums Antila, ir ievērojama ar saviem izmēriem un īpatnējo arhitektūru. Tajā ir trīs helikopteru nosēšanās laukumi, seši stāvi, kas atveltīti, lai tur izvietotu automašīnas (kopskaitā tajos ir vieta 168 automašīnām), balles zāle, vairāki peldbaseini, 50 vietu kinoteātris, deviņi lifti, gaisa satiksmes kontroles telpas, skaistumkopšanas salons, jogas studija, trīs stāvi ar dārziem un telpa, kurā tiek uzturēts mākslīgs sniegs.

Pašas ražo un rada tirdzniecības platformu citiem Latvijas ražotājiem. Tāds ir Ingrīdas Ceples un Diānas Rijnieces biznesa modelis, kas apvienots veikalā Micars

Pretēji cietiem Latvijas ražotāju veikaliņiem, kas mājvietu raduši Vecrīgā vai kādā no darbīgajām Rīgas centra ielām, mājīgais veikaliņš Micars iekārtots Rimi lielveikalā Dzirciema ielā, kur visapkārt ir dzīvojamās mājas. «Mūs jau sauc par Pārdaugavas džipsijiem, jo pēdējos gados esam pārvākušās vairākas reizes un veiksmi izmēģinājušas gan Spicē, gan Dammē, kā arī pirmsākumos kopā ar citiem ražotājiem saimniekojām veikalā Rīga Plaza. Tagad esam piezemējušās šajā vietā un ceram, ka uz palikšanu, jo sajūta te ir laba. Cilvēku plūsma arī līdz ar atpazīstamību kļūst aizvien lielāka,» stāsta Ingrīda.

Gan Ingrīdai, gan Diānai ir savs zīmols, kas sāka attīstīties gandrīz vienā laikā pirms aptuveni deviņiem gadiem. Ingrīda darina Peoonia somas, bet Diāna ir tamborēto bērnu cepuru Happu Ulula idejas autore un veidotāja. Pirms sava biznesa sākšanas abas strādājušas algotu darbu cita uzņēmuma paspārnē. Ingrīdai ir grāmatvedes un ekonomistes izglītība, bet Diāna ir mārketinga speciāliste. Zināšanas tagad lieti noder kopīgā biznesā. Abu enerģisko un dzīvespriecīgo sieviešu ceļš krustojās 2015. gada ziemā, kad kopā ar citiem mazajiem Latvijas ražotājiem izveidoja Ziemassvētku PopUp veikalu Rīga Plaza.

Ģimene ar trīs bērniem Francijā, Nantē kļuvusi par pirmo pasaulē, kas ievācas ar 3D printeri izprintētā mājā, vēsta BBC.

Māja ar četrām guļamistabām ir prototips lielākiem projektiem, kuru mērķis ir padarīt māju celtniecību ātrāku un lētāku.

Mājas printēšana aizņēmusi 54 stundas, bet vēl četri mēneši aizvadīti, kamēr tā aprīkota, piemēram, ar logiem, durvīm un jumtu. Mājas izmaksas ir 176 000 Lielbritānijas sterliņu mārciņu (aptuveni 195 000 eiro).

Mājas izstrādes komanda tagad uzskata, ka šādu māju jau varētu izprintēt 33 stundās.

Ģimene iepriekš mitinājusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados celtā daudzdzīvokļu blokmājā.

Zemāk skatāms BBC video angļu valodā:

''Esmu pārliecināts, ka, izmantojot savu tehnoloģiju, mēs varam iztaisnot pat Pizas torni,'' mierīgi apgalvo Uretek vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Pamatīgāk iepazīstoties ar uzņēmuma līdz šim veiktajiem darbiem, ir jāatzīst, ka Reinera-Latiševa pašpārliecinātā nostāja nav bez pamata - tā piemēram, Uretek ir veiksmīgi atjaunojis nosēdušās veikala grīdas stāvokli 500 m2 platībā tikai dažu vakaru gaitā, turklāt tā, ka klientu apkalpošana netika ne uz brīdi pārtraukta.

''Patiešām, Tartu lielveikala Prisma grīdas atjaunošanas procesā vislielākais izaicinājums bija apstāklis, ka jārēķinās ar klientu apkalpošanas uzņēmuma darba īpatnībām. Ir zināms, ka, ja veikals ir slēgts ilgāk par divām nedēļām, tad klientu plūsmas atjaunošanai ir nepieciešami aptuveni seši mēneši. Izmantojot tradicionālās grīdas koriģēšanas metodes, Prisma būtu jāslēdz uz aptuveni diviem mēnešiem, kas bija pilnīgi neiedomājami,'' atminas Reiners-Latiševs. 500 kvadrātmetru grīdas platības izlīdzināšanas un stabilizēšanas darbi ilga kopumā četrus vakarus un naktis, netraucējot tirdzniecības centra ikdienas darbu. Citā gadījumā Uretek dažu stundu laikā koriģēja uzņēmuma Haapsalu Uksetehase biroja betona grīdas.

„Esmu pārliecināts, ka, izmantojot savu tehnoloģiju, mēs varam iztaisnot pat Pizas torni,” mierīgi apgalvo Uretek vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Pamatīgāk iepazīstoties ar uzņēmuma līdz šim veiktajiem darbiem, ir jāatzīst, ka Reinera-Latiševa pašpārliecinātā nostāja nav bez pamata - tā piemēram, Uretek ir veiksmīgi atjaunojis nosēdušās veikala grīdas stāvokli 500 m2 platībā tikai dažu vakaru gaitā, turklāt tā, ka klientu apkalpošana netika ne uz brīdi pārtraukta.

„Patiešām, Tartu veikala „Prisma” grīdas atjaunošanas procesā vislielākais izaicinājums bija apstāklis, ka jārēķinās ar klientu apkalpošanas uzņēmuma darba īpatnībām. Ir zināms, ka, ja veikals ir slēgts ilgāk par divām nedēļām, tad klientu plūsmas atjaunošanai ir nepieciešami aptuveni seši mēneši... Izmantojot tradicionālās grīdas koriģēšanas metodes, „Prisma” būtu jāslēdz uz aptuveni diviem mēnešiem, kas bija pilnīgi neiedomājami,” atminas Reiners-Latiševs. 500 kvadrātmetru grīdas platības izlīdzināšanas un stabilizēšanas darbi ilga kopumā četrus vakarus un naktis, netraucējot tirdzniecības centra ierasto rutīnu.