Burtnieku novada uzņēmējs Uldis Reņģe, kurš 16 gadus bija pārtikas ražošanas uzņēmuma Milda MK īpašnieks, šobrīd nodarbojas ar savu sirdslietu – elektroniku.
Kopā ar dēlu Ivaru, kurš ir programmētājs, viņš ir radījis elektrības sargsuni Gdog un Maple CO2 monitoru. Ideju uzņēmējam netrūkst, būdams kaislīgs makšķernieks, viņš ir iecerējis izstrādāt ierīci, ar kuru no Daugavas ārā vilināt samus.
No pārtikas pie inovācijas
«Man ļoti žēl, ka pirms deviņiem gadiem pārdevu uzņēmuma kapitāldaļas latviešu puišiem, kuri, kā es domāju, spēs ar savām zināšanām un esošajiem resursiem šo uzņēmumu pacelt. Tiku atstādināts no vadības, arī daudzi citi aizgāja. Kad uzņēmumam nocērt galvu, grūti to mākslīgi pieaudzēt. Viens pēc otra mainījās direktori, kā rezultātā uzņēmums ir bankrotējis un tiek izpārdots tā īpašums,» nopūšas uzņēmējs, atgādinot, ka savulaik tajā bijušas simts darba vietas un tas ir strādājis visu diennakti. «Tam bija visi ISO sertifikāti, uz Lietuvu vien katru dienu tika eksportētas 20 tonnas produkcijas,» atceras U. Reņģe. Jautāts, kāpēc pārdevis uzņēmuma kapitāla daļas, viņš teic, ka 16 gadu laikā bija izdedzis. «Tas ir ļoti ilgs laiks pārtikas ražošanā, kas ir ļoti smags bizness. Teju visi pārtikas uzņēmumi, cik man zināms, ir pārdoti. Tā degsme, ar ko sākām, 90. gadu pirmajā pusē, nodzisa zem spiediena, kas nāca no visām pusēm. To bija grūti izturēt,» neslēpj uzņēmējs. 1993. gadā viņš bija nodibinājis arī SIA Gercini – uzņēmumu augļu audzēšanai un pārstrādei, kas kopš 2007. gada nodarbojās ar pārtikas ražošanas un fasēšanas iekārtu izgatavošanu un uzstādīšanu. Šobrīd tas nav aktīvs, jo visus spēkus un enerģiju U. Reņģe kopā ar savu sievu Ilonu un bērniem velta uzņēmumam GDog, kas nodarbojas ar inovatīvu produktu izstrādi un ražošanu.
Taustāms ieguvums
Tā kā U. Reņģi uztrauc CO2 līmeņa pieaugums, kas pēdējos 50 gados ir būtiski palielinājies, viņš kopā ar dēlu Ivaru radījis energomonitoringa iekārtu GDog un Maple CO2 monitoru. Ideja par elektrības patēriņa uzraudzīšanas iekārtu radās, jo tāda bijusi nepieciešama pašiem. 2014. gadā ģimenes mājsaimniecībā pēkšņi pamatīgi pieauga elektrības patēriņš un līdz ar to arī ikmēneša izmaksas. «Zinu šo saimniecību, zinu, cik tai ir jātērē, bet patēriņš ir kādas divas trīs reizes lielāks, nekā tam teorētiski vajadzētu būt,» saka U. Reņģe. Lai saprastu, kas mājā nogājis greizi, viņš nolēmis iegādāties ierīci, kas reģistrētu saimniecībā notiekošo. Taču nav varējis neko atbilstošu atrast, tāpēc izlēmis, ka jātaisa pašam.
Visu rakstu lasiet 6. novembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!