No trīs cilvēku tipiem - A, B un C - Latvijā visvairāk varētu būt sastopami «grāmatveža» jeb B tipa cilvēki, stāsta Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas psiholoģijas bakalaura un maģistra studiju programmu direktore profesore Guna Svence.
Jautājumā par to, kas, viņasprāt, var noteikt to, vai kāds cilvēks var kļūt vai nekļūt par līderi, viņa norādīja, ka kādreiz esot mācīts, ka cilvēkā visu nosaka vide un audzināšana, skola. «Izrādās, ka tā nav. Sociālajā psiholoģijā ir runa par trīs tipa personībām - A tipa, B tipa un C tipa personībām.»
A tipa personība ir tā, kuras potenciāls ir spēcīgāks par jebkādiem šķēršļiem. Tādas personības parasti ir orientētas uz ātru darbību, ātru ideju ģenerēšanu, ātru lietu saprašanu un sajušanu. «Tā ir personība, kuru var raksturot ar diviem vārdiem - risks un azarts,» atzina Svence.
Jautāta, cik liela daļa šādu personības tipu varētu būt sastopama Latvijas sabiedrībā, viņa, pēc subjektīviem novērojumiem, atzīmēja, ka Latvijā ir kādi 5% A tipa cilvēku, savukārt visvairāk Latvijā noteikti varētu būt B tipa cilvēku.
B tipa personības vairāk šaubās, ir nogaidošākas un piesardzīgākas, kas automātiski nenozīmē kaut ko sliktu. Piemēram, šāda tipa cilvēki biežāk sastopami tādā amatā kā grāmatvedis, teica psiholoģe, piebilstot, ka esot grūti iztēloties tādu grāmatvedi, kas ar lielu azartu riskē.
«Savukārt C tipa personības ir psiholoģiski un emocionāli atkarīgie, kuri ir absolūti atkarīgi no citu viedokļa - stāv pavisam malā un tikai pieslienas vairākumam. Šāda tipa cilvēki pamatā ir nomākti. Tas var būt saistīts arī ar ģenētisko potenciālu. Proti, noteiktu hormonālo balansu, kas rada aktivitāti. Šī tipa cilvēkiem aktivitāte jau ir zema no bērnības. Otra lieta, kas var radīt C tipa cilvēkus, ir kāda noteikta veida pieredze, kas ir radījusi tādu pārdzīvojumu, kura dēļ personības aktivitāte ir samazinājusies,» norādīja Svence.
Jautāta par ģenētiskā materiāla saistību ar kāda noteikta tipa personības izveidošanos, psiholoģe skaidroja, ka ģenētiskais materiāls ir viens no svarīgākajiem pamatiem personības izveidē, jo tas nosaka to, vai un cik uzņēmīgs kāds cilvēks var vai nevar būt jau no šūpuļa, no dzimšanas. Taču tas ir noteicošs faktors tieši tiem 5% no sabiedrības, kas jau ir piedzimuši kā ģēniji. Tādiem cilvēkiem nekādi šķēršļi neliegs izpausties viņu personībai un radošumam.
«Līdz ar to var teikt, ka par izcilu līderi cilvēks piedzimst. Protams, noteiktos apstākļos arī daļā B tipa cilvēku var atmodināt kaut ko ģeniālu vai inovatīvu. Bet ne vienmēr. Taču tos, kas ir ģeniāli no dabas, nekādas normas neapspiedīs. Bet ir tādi, kam ir potenciāls, bet tādus var nomākt ar vidi, ekonomisko vai politisko situāciju,» atzina Svence.
Viņa uzsvēra, ka būtībā ekonomika, politika un vide jeb ārējie apstākļi ir tie, kas var radīt stimulu jaunām idejām un izpausmēm. Bet, lai tas varētu notikt, jābūt ģenētiskajam materiālam. «Piemēram, viens spiedīgos apstākļos var pakārties, cits - radīt ģeniālu ideju,» teica psiholoģe.