Tradicionāli pavasarī Latvijas iedzīvotāji uzzina par pārkāpumiem iestādēs, kam jākalpo sabiedrības interesēs un jābūt paraugam likumu ievērošanā. Tās ir ministrijas, tām pakļautās un citas valsts pārvaldes iestādes, no kurām daudzas gadu no gada saņem sliktas atzīmes no likumības skolotājas – Valsts kontroles (VK). Neapmierinošie vērtējumi nenozīmē tikai to, ka dažādi darbi netika izpildīti veiksmīgi un tiesiski, – aiz vairākuma pārmetumu ir lielas nodokļu naudas summas, kas izsaimniekotas, pārmaksātas vai izlietotas nepamatoti, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Droši zināms, ka pērn valsts pārvaldē izniekoti vismaz 5,8 miljoni eiro, bet to, cik liels ir kopējais Latvijas budžetam nodarītais kaitējums, secināt nav iespējams, jo ne visi VK revīziju ziņojumos publiskotie skaitļi ir nepārprotami norakstāmi kā zaudējumi. Piemēram, vairākumam ministriju visbiežāk izteiktais pārmetums vairākus gadus pēc kārtas ir avansa maksājumu veikšana. VK revidentu izpratnē tā ir neefektīva un neekonomiska naudas izlietošana, savukārt praksē tas nozīmē, ka budžeta gada beigās pāri palikusī nauda tiek samaksāta uz priekšu, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem vai nodokļiem. Tāpat arī iespaidīgie 10 miljoni eiro, par kuriem Latvijas Nacionālajai bibliotēkai iegādātie pamatlīdzekļi un inventārs neesot identificējams, nenozīmē, ka minētā summa uzskatāma par zaudētu. Kā Dienai skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, mēbeles un tehnika atrodoties zem Gaismas pils nu jau salabotā jumta, taču ne plānā paredzētajās telpās, jo tās atbrīvotas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē norisēm.

Pirms Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Liepājas un visas Latvijas tūrisma nozares uzņēmumi gaidīja to kā lielisku iespēju piedāvāt savus pakalpojumus lielam skaitam ārzemju viesu. Tagad, nozīmīgajam notikumam noslēdzoties un redzot, ka visi pasākumi ir gājuši gar degunu reģioniem, jūtamies visu Rīgas svarīgo cilvēku aizmirsti.

Ja arī turpmākajos gados ar vārdu «tūristi» institūcijas sapratīs «Rīgas apmeklētāji», tad situācija nemainīsies un nekādas valsts attīstības un citas stratēģijas nepalīdzēs sekmēt reģionu izaugsmi.

Ļoti cerīgi uztvērām pagājušā gada izskaņā dzirdētos atbildīgo amatpersonu paziņojumus, ka prezidentūras laikā mūsu valstī gaidāms liels tūristu skaita pieaugums. Toreiz tika teikts, ka 200 pasākumu laikā Latviju apmeklēs vairāk nekā 20 tūkstoši Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju – politiķi, amatpersonas un viņu ģimenes. Tika gaidīti arī vairāk nekā 700 ārvalstu žurnālistu.

Šo iespēju parādīt sevi augstajiem viesiem, kas varētu būt nākotnes potenciālie tūristi, gaidīja teju vai visas lielās Latvijas pilsētas un tajās esošie pakalpojumu sniedzēji – viesnīcas un restorāni. Arī Liepājas vienīgā pieczvaigžņu dizaina viesnīca Promenade Hotel ir izmitinājusi augsta līmeņa viesus – ārvalstu uzņēmumu vadītājus un starptautiski atzītus lektorus, un būtu gatava izmitināt arī prezidentūras augstos viesus vai organizēt konferences savās telpās. Mūsu pieredze rāda, ka tie nakšņotāji, kuri vienreiz palikuši viesnīcā, pēc tam esot Liepājā, vienmēr paliek pie mums. Taču visi pasākumi notika Rīgā un līdz Liepājai vai kādai citai Latvijas pilsētai šāds piedāvājums nenonāca. Tas nozīmē, ka izmaksas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā sedza visi Latvijas nodokļu maksātāji, bet ieguvums no tā bija tikai galvaspilsētas uzņēmumiem.

Otrdien Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā atbalstīja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē panākto vienošanos starp Eiropas Parlamentu, Komisiju un Padomi par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu atcelšanu visā Eiropas Savienībā (ES) no 2017. gada 15. jūnija, informē EP.

Deputāts Krišjānis Kariņš, kurš, būdams par regulu atbildīgās EP komitejas pārstāvis, aktīvi strādāja, lai panāktu Parlamenta politisko grupu atbalstu Latvijas prezidentūras piedāvājumam uzsver, ka šodienas balsojums nozīmē, ka sākot jau no 2016. gada 30. aprīļa būtiski samazināsies mobilo sakaru tarifi ceļojot ES, kas atsevišķos gadījumos varētu būt pat līdz četrām reizēm. Regula paredz, ka šī pārejas perioda laikā iedzīvotājiem būtu jāmaksā vietējais tarifs plus neliela piemaksa, kas nedrīkstēs pārsniegt pašreiz noteiktās maksimālās vairumtirdzniecības cenas.

Savukārt, no 2017. gada 15. jūnija, ceļojot ES, par telefona zvaniem, īsziņām un datu lietošanu ikviens ES iedzīvotājs maksātu savu mājas tarifu bez papildu viesabonēšanas izmaksām. Regulā tiek ieļauts arī taisnīgas lietošanas princips, kas ietver periodisku ceļošanu, nevis cilvēkus, kas pastāvīgi dzīvo ārzemēs. Šī principa pielāgošana novērsīs ļaunprātīgu viesabonēšanas režīma izmantošanu un aizsargās industriju, ļaujot tai strādāt bez zaudējumiem un neceļot vietējos tarifus. Tāpat regula paredz vienotus tīkla neitralitātes standartus ES, kas nodrošinātu godīgu konkurenci visiem tirgus dalībniekiem.

Vadošie valsts resori savus darbiniekus aizvadītajā gadā komandējumos sūtījuši gan uz Ludzu, gan otru pasaules malu; kopējās izmaksas pārsniedza 8 miljonus eiro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan visbiežāk apmeklēta Eiropas sirds Brisele, tomēr vairāku iestāžu komandējumu sarakstos eksotisku galamērķu nosaukumu netrūkst. Darba braucienos apgūta arī franču valoda Vidusjūras krastā divu nedēļu garumā, apmeklētas teātra izrādes, tai skaitā «Īsa pamācība mīlēšanā» un iepazītas eksotikas valstis, piemēram, Dienvidamerika, liecina DB apsekotā informācija. 2014. gadā darba ceļojumu apjoms ievērojami audzis, iemesls – ierēdņi komandējumos gatavojās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Visi braucieni tikuši skrupulozi izvērtēti, DB uzsvēra vadošie valsts resori – Valsts prezidenta kanceleja, ministrijas, Saeima un Valsts kanceleja.

«Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumam starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm ir ne tikai tirdzniecības veicināšanas nozīme, bet arī būtiska loma pašlaik, kad Eiropu un pasauli satricinājusi Krievijas Federācijas agresija pret kaimiņvalsti Ukrainu,» uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne trešdien, 18.februārī, pēc komisijas sēdes, kurā deputāti apstiprināja Latvijas prezidentūras mandātu, kas dod tiesības strādāt pie topošā Eiropas Savienības (ES) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) brīvās tirdzniecības līguma.

Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienestā norāda, ka līgums būs abpusējs kompromiss, tomēr tas nemazinās ES noteiktās prasības, tostarp attiecībā uz pārtikas drošumu un kvalitāti - pārtikas piedevu un augšanas hormonu izmantošanu, kā arī ģenētiski modificēto organismu riskiem, komisijas sēdē apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Nevalstisko organizāciju (NVO) un sociālo partneru pārstāvji komisijas sēdē kliedēja izskanējušās bažas par līguma tapšanu slepenībā, paužot gandarījumu, ka sarunas kļuvušas caurskatāmākas. Vienlaikus tika vērsta uzmanība uz nepieciešamību līdz ar līguma noslēgšanu nemazināt darba tiesību standartus. Tāpat NVO un sociālo partneru pārstāvji pauda gandarījumu, ka tiks veikts pētījums par ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Komisijas sēdē piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Latvija ir teju pēdējā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā viens operators nespēj piedāvāt gan fiksētos, gan mobilos telekomunikāciju pakalpojumus otrdien raksta laikraksts Diena.

Uzņemoties un pildot Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus šā gada pirmajā pusgadā, Latvijas politiķu un ierēdņu teiktajā aizvien biežāk dzirdams, cik liela nozīme tautsaimniecībā ir un būs Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) uzņēmumiem. Digitālā dienaskārtība ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm, un vienots digitālais tirgus ir Eiropas Komisijas prioritāte. Tiek īpaši uzsvērts, ka tas nesīs visam reģionam ieguvumus, veidojot spēcīgu konkurētspēju pasaules mērogā un attīstot vietējos tirgus, taču saistās arī ar jauniem tirgus globalizācijas izaicinājumiem.

Jau drīzā nākotnē Latvijas telekomunikāciju operatori saskarsies ar lielu, globālu spēlētāju konkurences izaicinājumu. Redzams, ka, piemēram, Eiropas tirgus dalībnieki jau gatavojas šīs konkurences pieaugumam, ko apliecina telekomunikāciju uzņēmumu darījumi Eiropas valstīs. Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums - kāpēc Latvijā par šo tēmu iestājies diezgan neizprotams klusums? Visā pasaulē augstāka un stabilāka vērtība ir IKT uzņēmumiem, kuri spēj piedāvāt pilnu pakalpojumu spektru - fiksētos un mobilos sakarus, dažādu tehnoloģiju internetu, televīzijas un citus satura pakalpojumus.

Kopumā vairāk nekā 91% no komandītsabiedrības Expo 2015 veiktajiem maksājumiem jeb 777 685 eiro no 851 867 eiro ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem, ņemot vērā nodevumu neesamību vai to apšaubāmo kvalitāti, kā arī izmaksu pamatojošo dokumentu trūkumu.

Tas secināts inventarizācijas komisijas ziņojumā par Ekonomikas ministrijas (EM) un komandītsabiedrības Expo 2015 noslēgto līgumu izpildi. Kopumā EM un Expo 2015 noslēdza divus līgumus - par Latvijas ekspozīcijas starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā, tehniskā projekta izstrādi un par Latvijas ekspozīcijas idejisko ieceri.

Kopumā komisija konstatēja, ka Expo 2015 nav iesniedzis pakalpojumu izmaksu pamatojošus dokumentus ne par pabeigtām aktivitātēm, ne arī darbiem, kas ir sākti un apmaksāti atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktā sniegtajam aprakstam, kuru faktisko izpildes apjomu nav iespējams identificēt. Līdz ar to nebija iespējams novērtēt, vai izmaksas atbilst godīgai komercpraksei. Atsevišķiem darbiem, kuriem pieņemšanas-nodošanas akta aprakstā pakalpojumu sniedzējs ir norādījis trešo pušu izmaksas, komisija norāda uz nepamatoti lielām administratīvajām izmaksām.

Kultūras ministrijas rīkotajā iepirkumā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas jumta un fasādes tīrīšanas veicējiem izraudzītas kompānijas Alfa Vita Life Science GmbH un Remroks, informēja ministrijas pārstāve Dace Vizule.

Konkursā piedalījās trīs pretendenti. Par uzvarētājiem izraudzīts kompāniju piedāvājums par zemāko piedāvāto līgumcenu 97 268 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Summas lielāko daļu veido materiālu un iekārtu izmaksas, bet mazāko daļu - konkrētā darba veikšanas izmaksas. Paredzēts, ka darbiem tiks izmantots īpašs pacēlājs un līdzekļi virsmu mazgāšanai un pārklāšanai.

Vizule akcentēja, ka LNB tiks veikta ne tikai fasādes un jumta tīrīšana, bet arī jumta seguma apstrāde ar speciālu līdzekli, kas ļaus nākotnē samazināt gan nosēdumu veidošanos, gan arī attiecīgi mazgāšanas izmaksas. Speciālo līdzekļa piegāde ietilpst līgumcenā.

Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Jau trešo gadu pēc kārtas Latvijas valodas tehnoloģiju uzņēmums «Tilde» guvis uzvaru mašīntulkošanas «olimpiskajās spēlēs» WMT 2019, kas pagājušajā nedēļā noslēdzās Florencē, Itālijā.

Šogad «Tilde» sacensībās piedalījās ar savu jaunāko mašīntulku lietuviešu valodai, kuru eksperti atzina par kvalitatīvāku nekā «Google», «Microsoft» un citu tehnoloģiju milžu tiešsaistes sistēmas.

«Uzvara WMT sacensībās parāda, ka Latvijā var tik radītas pasaules mēroga mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Tildes uzvaru nodrošina gan ilgstoši ieguldījumi pētniecībā – mūsu uzņēmumā strādā nu jau 9 zinātņu doktori, - gan cieša sadarbība ar Latvijas un Eiropas universitātēm un zinātniskajiem centriem. Jaunās mašīntulkošanas tehnoloģijas var pielāgot dažādu uzņēmumu vajadzībām, tādējādi veicinot Baltijas valstu konkurētspēju Eiropā un pasaulē,» stāsta «Tilde» valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Uzņēmuma darbības efektivitāte un zemās izmaksas ļauj cerēt uz papildu ieņēmumiem

Tā sarunā ar Dienas Biznesu, raksturojot nozares aktualitātes Eiropā un Latvijā, norāda VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Viņš Eiropas aeronavigācijas drošības organizācijas Eurocontrol (Eirokontrole) mītnē Briselē Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē programmas ietvaros Eirokontroles (EUC) dalībvalstu pārstāvjus pēc EUC Pagaidu padomes kārtējās sēdes informēja par aviācijas nozari Latvijā.

Latvija iestājās EUC 2010. gadā, tai sekoja Gruzija un Igaunija, intervijā Dienas Biznesam norāda D. Tauriņš. Valsti šajā organizācijā pārstāv Civilās aviācijas aģentūra tās vadītāja Māra Gorodcova personā, taču LGS ir faktiskais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs (ANSP), kura uzdevums ir uzlabot gaisa pakalpojumu sniegšanu drošuma, vides saudzēšanas un ekonomiskās aktivitātes ziņā. Pēc viņa teiktā, EUC dalībvalstu vidū domas par to, vai tai būtu bijis jāpaliek tikai Eiropas organizācijai (uz ko norāda nosaukums) vai tomēr jāpaplašinās vēl vairāk nekā šobrīd, kad tās rindās jau ir Ukraina, Turcija un citas valstis, kas nav ES sastāvā, dalās. Šobrīd sarunas notiekot arī ar Ķīnu, Maroku un citām valstīm.

No š.g. 1.-3.jūnijam Rīgā notika Eiropas lauksaimnieku organizācijas COPA-COGECA Prezidija sēde, uz kuru ieradušies vairāk nekā 100 lauksaimnieki no visas Eiropas Savienības (ES). COPA-COGECA ir lielākā profesionālā lauksaimnieku organizācija Eiropā, kura apvieno vairāk nekā 76 organizācijas no 26 ES dalībvalstīm. Kā svarīgākie temati tika apspriesti piena nozares smagā situācijā, iespējamie risinājumi un bioloģiskās lauksaimniecības sektora turpmākā attīstība, teikts paziņojumā medijiem.

Tiekoties ar lauksaimniekiem, Ministru prezidente Laimdota Straujuma aicināja COPA-COGECA lauksaimniekus sniegt priekšlikumus par situācijas uzlabošanu ES lauksaimniecībā. Ministru prezidente norādīja, ka šobrīd Eiropā no visiem normatīvajiem aktiem aptuveni 50% ir tieši lauksaimniecības nozarē, tādēļ viņa aicināja COPA-COGECA dot uzdevumu zinātniekiem izstrādāt priekšlikumus birokrātijas mazināšanai. Tas palīdzētu taupīt izmaksas, un veicinātu Eiropas lauksaimnieku konkurētspēju, norādot, ka «tikai bizness var apstādināt birokrātijas sniega bumbu.» Runājot par tā saukto Junkera investīciju plānu, L.Straujuma norādīja par iespēju dalībvalstīm sadarbībā ar valstu attīstības finanšu institūcijām radīt īpašas platformas, lai spētu tādā veidā piesaistīt finanšu līdzekļus.

Investīcijas un naudas pieejamība ir tas pedālis, uz ko būtu jāspiež, lai mūsu IKP pieaugtu

Situācija, ka mūsu komercbankas nekreditē apstākļos, kad tām nav kur naudu likt, nav normāla. Valdībai ir komercbankām jājautā, cik objektīvi ir tie iemesli, kādēļ tās nekreditē tautsaimniecību. Savukārt, ja tās nevēlas uzņemties nekādu riska daļu, bet pelnīt tikai uz komisijām un kontu apkalpošanu, tad ir savi alternatīvie ceļi. Tā intervijā saka Ekonomistu apvienības 2010 prezidents dr. oec. Ojārs Kehris.

Kā Latviju ietekmēs Eiropas Centrālās Bankas (ECB) ekonomiku stimulējošie pasākumi – kvantitatīvā stimulēšana, negatīvā procentu likme, paplašinātā aktīvu pirkšanas programma?

Tie netiešā veidā jau ietekmē. Jo ECB noteiktās kvantitatīvās stimulēšanas, kas tika paziņotas janvārī un martā sāktas īstenot, bija pareizs risinājums pareizā laikā. Jau gaidas vien, ka kaut kas tāds notiks, deva savus rezultātus. Pirmie dati liecina, ka kreditēšana eirozonā uzlabojas – diemžēl Latvija te ir izņēmums – un kredīti ir pieejamāki. Uzlabojums jau ir. Ja pieprasījums pieaugs eirozonā, tas viennozīmīgi pozitīvi ietekmēs arī mūs. Diemžēl mēs nezinām, cik ilgi šī politika turpināsies, jo tā ir atkarīga arī no inflācijas rādītājiem eirozonā. Gan ECB politika, gan Junkera plāns, – kas gan ir divas dažādas lietas, tomēr tēmētas vienā virzienā, – ir piemēri, ka Eiropa savas problēmas risina ļoti lēnām, ļoti novēloti, tomēr, kad tās tiek risinātas, lielais rullis tomēr strādā, un risinājumi dod rezultātu.

Ministrijas nopūlas ar Eiropas fondu jaunajiem spēles noteikumiem

Būtībā visās ministrijās ir pa kādai uz ES fondu finansējumu pretendējošai jomai, kas netiek galā ar Briseles prasītajiem ieguldāmās naudas efektivitātes kritērijiem, intervijā DB atzīst Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Vai ES fondi aizvien ir galvenais publisko investīciju avots Latvijā?

Jā, finansējums kohēzijas politikas (KP) ietvaros, ko mēs ikdienā saucam par ES fondiem jeb struktūrfondiem, aizvien veido lielāko daļu no Latvijas publiskajām investīcijām. FM to redz kā būtiskāko publisko investīciju resursu ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai un ir īpaši ieinteresēta, lai tas tiktu izmantots efektīvi.

Atskatoties uz šīs valdības pirmo darbības gadu, transporta un sakaru jomā sekmīgi noritējis darbs pie projektiem, kuru ietekmi pozitīvi izjutīs ikviens iedzīvotājs – autoceļu sakārtošana, dzelzceļa satiksmes attīstīšana un viesabonēšanas tarifu samazināšana.

To otrdien, 3. novembrī, valdības sēdē norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, uzsverot, ka viena no Satiksmes ministrijas galvenajām prioritātēm vienmēr ir bijusi un joprojām ir autoceļu joma, un 2015.gadā veikti būvdarbi uz 1098.4 km valsts autoceļu.

Nozīmīgākie autoceļu sakārtošanas remontdarbi tikuši veikti uz Liepājas šosejas - 70 km garumā, tāpat plašāki remonti notikuši uz Klaipēdas šosejas no Nīcas līdz Rucavai, Vidzemes šosejas (A2) posmā no Langstiņiem līdz Garkalnes dzelzceļa pārvadam, kā arī uz autoceļa Daugavpils – Rēzekne (A13), kur veikta 20 km gara posma rekonstrukcija.

Sekmīgi turpinājusies Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica īstenošana - 2014. gada oktobrī dibināts triju Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail, kura uzdevums ir jaunā dzelzceļa trases projektēšana, būvniecība un mārketings.

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos pārpalikums kopbudžetā bija 207,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn pieauga par 76 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikumu kopbudžetā veidoja pārpalikums gan pašvaldību budžetā 108,6 miljonu eiro apmērā, gan valsts budžetā 99 miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz kopbudžeta nodokļu un nenodokļu virsplāna ieņēmumiem šā gada septiņos mēnešos, kā arī minēto ieņēmumu pieaugumu, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, kopā par 245,6 miljoniem eiro, kopbudžeta ieņēmumu kāpums 34 miljonu eiro apmērā vērtējams kā mērens.

Zemais pieauguma temps pamatā saistāms ar būtisku kritumu ieņēmumos no ārvalstu finanšu palīdzības, kur šā gada septiņos mēnešos vērojams samazinājums par 222,9 miljoniem eiro jeb 30,4%, jo Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda investīciju aprite vēl nav tik intensīva, lai varētu saņemt Eiropas Komisijas (EK) atmaksas atbilstoši iepriekšējo gadu līmenim.

Notikusi kārtējā ekonomiskā mērķa sakāve, bet par Nacionālā attīstības plāna vai jebkura cita plāna izpildi neviens ierēdnis vai amatpersona ar savu ādu īsti neatbild

NAP nosprausto 20% mērķi rūpniecības sniegumam iekšzemes kopproduktā sasniegt... neizdosies. Latvijas reputācija investoru vidē ir... sabojāta. Maksātnespējas aģentūrai pienācīgu vadītāju atrast... nav izdevies. Lielu, energoietilpīgu ražotāju Latvijā, ja elektroenerģijas cena nekļūs konkurētspējīga,... nebūs. Tie ir daži no Ministru prezidenta biedra un ekonomikas ministra Arvila Ašeradena secinājumiem par valsts ekonomiskajām izredzēm.

Kārtējais NAP mērķis ir atcelts. Tā vietā Ašeradens rosina ierakstīt jaunu apņemšanos par produktivitātes kāpināšanu. Kārtējā ekonomikas mērķa sakāvi ir atzinis cilvēks ar amatu, bet dziļākajā būtībā par NAP vai cita plāna izpildi neviens ierēdnis vai amatpersona ar savu ādu neatbild. Piemēram, ielūkojoties Maksātnespējas pamatnostādņu projektā, ko šodien skata valdībā, mulsina teikumi, kas atkārtojas ar identisku vēstījumu, vien ar mainītu vārdu kārtību. Var jau būt, ka radošajai ierēdniecībai, kas strādāja pie dokumenta, vajadzēja pievilkt lapu skaitu līdz kādam noteiktam daudzumam.

No 4. līdz 6. februārim Latvijas prezidentūras ietvaros Rīgā norisinās starptautiska konference Jaunās kohēzijas politikas izaicinājumi 2014.-2020. gadam: akadēmiska un politiska debate. Tās laikā, 4. februārī, konferences dalībnieki apmeklē Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansēto jauno AS Olainfarm gatavo zāļu formu ražotni, informē Finanšu ministrija.

Ražotnei paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 2,5 miljonu eiro apmērā.

Projektu vizītes laikā tiks apskatīta AS Olainfarm jaunā gatavo zāļu formu ražotne, kas ietver nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkni, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkni un gatavo zāļu formu izstrādes laboratoriju.

AS Olainfarm jaunās gatavo zāļu formu ražotnes izveide ir lielākais finansiālais ieguldījums farmācijas ražošanas attīstībā Baltijas valstīs 2014. gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro ir ERAF finansējums.

«Šo projektu lolojām gana ilgi, un Eiropas Savienības fonda finansējums ļāva to sākt un īstenot ātrāk, nekā mēs to būtu izdarījuši tikai saviem spēkiem. Tādas nozares kā farmācija ir jāturpina atbalstīt, jo tās ir zinātņietilpīgas un rada augstu pievienoto vērtību,» piebilst Salvis Lapiņš, AS Olainfarm valdes loceklis.

Latvija devusi mandātu Eiropas Komisijai (EK) sarunām ar Krieviju par Nord Stream 2 cauruļvada darbību, aģentūrai LETA šodien pēc valdības sēdes sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka Latvijas uzskats šajā jautājumā ir konsekventi turēties pie Eiropas Enerģētikas savienības vadlīnijām, kas paredz iekšējā dabasgāzes tirgus attīstību un konkurences veicināšanu, piegādes avotu diversifikāciju un ekonomikas dekarbonizāciju. Valdības ieskatā Nord Stream 2 neatbilst šīm vadlīnijām.

Pēc viņa teiktā, tāpat attiecīgais projekts neparedz investīcijas jaunās dabasgāzes ieguvēs, vien kalpojot par Krievijas gāzes piegādes ceļu maiņas instrumentu.

Ašeradens pauda, ka tas būtu pozitīvi, ja sarunas ar Krieviju uzņemtos Eiropas Savienība (ES) un tas notiktu Igaunijas prezidentūras laikā ES padomē, tāpēc Latvija devusi EK skaidru mandātu par to, kādas vienošanās vajadzētu panākt attiecībā uz Nord Stream 2.

Izstrādāta direktīva, ar kuras stāšanos spēkā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiktu noteikti vienoti principi uzņēmumu maksātnespējas regulējumā, aģentūru LETA informēja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Rasnačs šonedēļ notiekošajā ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē Luksemburgā pauda atbalstu minētajai direktīvai, uzsverot, ka ES līmenī ir nepieciešama harmonizācija maksātnespējas tiesiskā regulējuma jomā, un atzinīgi novērtējot Austrijas prezidentūras laikā panāktos kompromisus jaunajā regulējumā.

Paredzēts, ka izstrādātā direktīva noteiks visās ES dalībvalstīs kopīgus principus attiecībā uz grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem un to iespējām izmantot agrīnās pārstrukturēšanas mehānismus, lai dzīvotspējīgie uzņēmumi izvairītos no maksātnespējas un atgrieztos ekonomiskajā apritē. Vienlaikus šādas procedūras mazinās arī novēlotu maksātnespējas procesu uzsākšanu un mazinās aktīvu vērtības samazināšanas risku.

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.