Otrdien Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā atbalstīja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē panākto vienošanos starp Eiropas Parlamentu, Komisiju un Padomi par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu atcelšanu visā Eiropas Savienībā (ES) no 2017. gada 15. jūnija, informē EP.
Deputāts Krišjānis Kariņš, kurš, būdams par regulu atbildīgās EP komitejas pārstāvis, aktīvi strādāja, lai panāktu Parlamenta politisko grupu atbalstu Latvijas prezidentūras piedāvājumam uzsver, ka šodienas balsojums nozīmē, ka sākot jau no 2016. gada 30. aprīļa būtiski samazināsies mobilo sakaru tarifi ceļojot ES, kas atsevišķos gadījumos varētu būt pat līdz četrām reizēm. Regula paredz, ka šī pārejas perioda laikā iedzīvotājiem būtu jāmaksā vietējais tarifs plus neliela piemaksa, kas nedrīkstēs pārsniegt pašreiz noteiktās maksimālās vairumtirdzniecības cenas.
Savukārt, no 2017. gada 15. jūnija, ceļojot ES, par telefona zvaniem, īsziņām un datu lietošanu ikviens ES iedzīvotājs maksātu savu mājas tarifu bez papildu viesabonēšanas izmaksām. Regulā tiek ieļauts arī taisnīgas lietošanas princips, kas ietver periodisku ceļošanu, nevis cilvēkus, kas pastāvīgi dzīvo ārzemēs. Šī principa pielāgošana novērsīs ļaunprātīgu viesabonēšanas režīma izmantošanu un aizsargās industriju, ļaujot tai strādāt bez zaudējumiem un neceļot vietējos tarifus. Tāpat regula paredz vienotus tīkla neitralitātes standartus ES, kas nodrošinātu godīgu konkurenci visiem tirgus dalībniekiem.
No 2017.gada 15.jūnija Eiropas Savienībā būs aizliegts piemērot viesabonēšanas tarifus par telefonsarunām, īsziņām un mobilā interneta lietošanu. Savukārt jau no 2016.gada 30.aprīļa viesabonēšanas uzcenojums (salīdzinājumā ar tarifu, ko abonents maksā savā mītnes zemē) nedrīkst pārsniegt: 0,05 eiro minūtē par balss zvaniem; 0,02 eiro par īsziņu; 0,05 eiro par megabaitu par mobilā interneta lietošanu.
Maksimālo uzcenojumu par zvanu saņemšanu Eiropas Komisija precizēs vēlāk, bet gaidāms, ka tas būs ievērojami zemāks nekā par izejošajiem zvaniem.
Ja mobilo sakaru operators varēs pierādīt, ka viņš nespēj atpelnīt izmaksas, ko rada sakaru nodrošināšana citās ES dalībvalstīs, un ka jaunie noteikumi ietekmēs arī cenas vietējiem abonentiem, regulators katrā dalībvalstī (Latvijā - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija) varēs atļaut ārkārtas gadījumā noteikt nelielu papildmaksu, lai atgūtu šīs izmaksas. EP deputāti likumdošanas sarunās panāca, ka dalībvalstu regulatoriem būs tiesības operatora noteikto piemaksu mainīt vai neatļaut.
Lai aizsargātu nozares operatorus pret iespēju, ka lietotāji varētu šo likumu izmantot ļaunprātīgi, piemēram, darbojoties mūžīgā viesabonētāja režīmā, operatoriem pie zināmiem nosacījumiem varētu atļaut iekasēt nelielu piemaksu, kurai tomēr jābūt zemākai par pašreizējiem vieabonēšanas tarifu griestiem. Precīzus noteikumus par to, kā tas parādīsies līgumos par sakaru pakalpojumu sniegšanu, vēl izstrādās Eiropas Komisija, sadarbojoties ar telekomunikāciju nozares regulatoriem dalībvalstīs.
Jaunie noteikumi uzliek pienākumu interneta pieslēguma nodrošinātājiem vienlīdzīgi izturēties pret visu veidu saturu, proti, nedrīkstēs bloķēt vai palēnināt piekļuvi noteiktam saturam, lietojumprogrammai vai pakalpojumam komerciālu apsvērumu dēļ. To drīkstēs darīt vien tad, ja vien tas būs vajadzīgs tiesas spriedumu pildīšanai, tiesību aktu pildīšanai, kiberuzbrukumu apkarošanai vai datplūsmas pārblīves novēršanai. Ja minēto iemeslu dēļ būs jāiejaucas datplūsmā, tam būs jānotiek pārredzami, nediskrimējoši un proporcionāli, un to nedrīkstēs darīt ilgāk, nekā nepieciešams.
Tomēr operatoriem būs ļauts piedāvāt specializētus pakalpojumus (piemēram, labāku interneta kvalitāti, kas vajadzīga noteiktu pakalpojumu sniegšanai), bet tikai ar nosacījumu, ka tas neietekmēs pārējo datu plūsmas kvalitāti.
Interneta ātrumam jāsasniedz solītais
EP deputāti panāca, ka interneta nodrošinātājiem būs topošajiem līgumslēdzējiem par fiksētā vai mobilā interneta pakalpojumiem skaidri jānorāda, ar kādu vidējo augšupielādes un lejupielādes ātrumus viņi var rēķināties (salīdzinājumā ar reklāmu, kurā parasti norāda maksimālo interneta ātrumu).
Datplūsmas atšķirības no solītā, ja tās būs pastāvīgas vai gadīsies regulāri, sniegs lietotājam tiesības uz kompensāciju vai līguma laušanu. Dalībvalstu regulatori būs atbildīgi par lēmumu, vai solītā un reālā interneta ātruma atšķirības ir pietiekamas, lai to uzskatītu par līguma pārkāpumu.