Pirms Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Liepājas un visas Latvijas tūrisma nozares uzņēmumi gaidīja to kā lielisku iespēju piedāvāt savus pakalpojumus lielam skaitam ārzemju viesu. Tagad, nozīmīgajam notikumam noslēdzoties un redzot, ka visi pasākumi ir gājuši gar degunu reģioniem, jūtamies visu Rīgas svarīgo cilvēku aizmirsti.
Ja arī turpmākajos gados ar vārdu «tūristi» institūcijas sapratīs «Rīgas apmeklētāji», tad situācija nemainīsies un nekādas valsts attīstības un citas stratēģijas nepalīdzēs sekmēt reģionu izaugsmi.
Ļoti cerīgi uztvērām pagājušā gada izskaņā dzirdētos atbildīgo amatpersonu paziņojumus, ka prezidentūras laikā mūsu valstī gaidāms liels tūristu skaita pieaugums. Toreiz tika teikts, ka 200 pasākumu laikā Latviju apmeklēs vairāk nekā 20 tūkstoši Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju – politiķi, amatpersonas un viņu ģimenes. Tika gaidīti arī vairāk nekā 700 ārvalstu žurnālistu.
Šo iespēju parādīt sevi augstajiem viesiem, kas varētu būt nākotnes potenciālie tūristi, gaidīja teju vai visas lielās Latvijas pilsētas un tajās esošie pakalpojumu sniedzēji – viesnīcas un restorāni. Arī Liepājas vienīgā pieczvaigžņu dizaina viesnīca Promenade Hotel ir izmitinājusi augsta līmeņa viesus – ārvalstu uzņēmumu vadītājus un starptautiski atzītus lektorus, un būtu gatava izmitināt arī prezidentūras augstos viesus vai organizēt konferences savās telpās. Mūsu pieredze rāda, ka tie nakšņotāji, kuri vienreiz palikuši viesnīcā, pēc tam esot Liepājā, vienmēr paliek pie mums. Taču visi pasākumi notika Rīgā un līdz Liepājai vai kādai citai Latvijas pilsētai šāds piedāvājums nenonāca. Tas nozīmē, ka izmaksas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā sedza visi Latvijas nodokļu maksātāji, bet ieguvums no tā bija tikai galvaspilsētas uzņēmumiem.
Manis teikto ļoti spilgti ilustrē jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šī gada pirmajos četros mēnešos Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 360 500 viesu, kas ir par 3.4% vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. To var saistīt ar prezidentūras norisi Latvijā. Tajā pašā laikā pamats priecāties ir tikai rīdziniekiem, jo 83.5% viesu palika galvaspilsētā. Ja reģionu attīstīšana tiešām būtu politiķu un ierēdņu prioritāte šie skaitļi būtu citādāki.
Šāda situācija bija par spīti tam, ka Latvijas attīstības plānos un citos valstiski būtiskos dokumentos ir atrodamas norādes, cik būtiska reģionu ekonomiskās aktivitātes veicināšana. Viens no svarīgākajiem normatīvajiem aktiem mūsu valstī ir «Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam». Tā 53. pants vēsta, ka «reģionu attīstības pamatā ir bijusi ekonomiskās aktivitātes atraisīšana, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu sektorā.» Ja mēs gribam, lai pēc pieciem gadiem dokumentā rakstītais sakristu ar realitāti, par reģioniem ne tikai nedrīkst aizmirst, bet ir jāizmanto katra iespēja. Pagaidām nav skaidrs, kā par valsts nākotnes plāniem atbildīgie cilvēki plāno panākt, ka pēc pieciem gadiem arī Latvijas reģioni būs attīstīti, ja viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir tas, lai cilvēkiem ir kur strādāt.
To, ka tūrisma jomā nav pietiekami izmantota sadarbība starp privāto, valsts un pašvaldību sektoru un sabiedriskajām organizācijām savā Mārketinga stratēģijā 2010. līdz 2015. gadam konstatēja jau Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Tagad ir 2015. gads un nekas daudz nav mainījies. Joprojām šajā nozarē visi cīnās paši par sevi – valsts, pašvaldības un privātais sektors. Par to, kas notiek reģionos nereti vispār aizmirstot.