Šā gada pirmajos septiņos mēnešos pārpalikums kopbudžetā bija 207,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn pieauga par 76 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrija.
Pārpalikumu kopbudžetā veidoja pārpalikums gan pašvaldību budžetā 108,6 miljonu eiro apmērā, gan valsts budžetā 99 miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz kopbudžeta nodokļu un nenodokļu virsplāna ieņēmumiem šā gada septiņos mēnešos, kā arī minēto ieņēmumu pieaugumu, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, kopā par 245,6 miljoniem eiro, kopbudžeta ieņēmumu kāpums 34 miljonu eiro apmērā vērtējams kā mērens.
Zemais pieauguma temps pamatā saistāms ar būtisku kritumu ieņēmumos no ārvalstu finanšu palīdzības, kur šā gada septiņos mēnešos vērojams samazinājums par 222,9 miljoniem eiro jeb 30,4%, jo Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda investīciju aprite vēl nav tik intensīva, lai varētu saņemt Eiropas Komisijas (EK) atmaksas atbilstoši iepriekšējo gadu līmenim.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns septiņos mēnešos izpildīts 100,4% apmērā, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 18,1 miljonu eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 218,6 miljoniem eiro jeb 5,4%, kur lielāko kāpumu nodrošināja darbaspēka nodokļu ieņēmumi, pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu ieņēmumi.
Lielākie virsplāna ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos iekasēti no akcīzes nodokļa – par 20,3 miljoniem eiro jeb 4,4% vairāk nekā periodā plānots. Salīdzinot ar septiņiem mēnešiem pērn, ieņēmumi pieauga par 37,2 miljoniem eiro jeb 8,3%. Ieņēmumu kāpums galvenokārt saistāms ar dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājuma patēriņa pieaugumu, kā arī ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu.
Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts speciālajā budžetā nodrošināja lielākos kopbudžeta nodokļu ieņēmumus jeb 1 219,9 miljonus eiro, kas iekasētas 100,1% apmērā no periodā plānotā jeb par 1,8 miljoniem eiro vairāk nekā plānots. Salīdzinājumā ar pirmajiem septiņiem mēnešiem pērn ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām pieauga par 36,7 miljoniem eiro jeb 3,1%. Jāatzīmē, ka ieņēmumi no šīm iemaksām fondēto pensiju shēmā iekasēti par 8,3 miljoniem eiro jeb 3,8% vairāk nekā plānots septiņos mēnešos un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu ieņēmumi kāpuši par 53,7 miljoniem eiro jeb 31,2%, kas skaidrojams ar iemaksu likmes palielināšanu no 5% uz 6% 2016. gadā.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izpilde jūlijā pārsniedza plānoto par 5,9 miljoniem eiro jeb 3,4%, kas kopumā sekmēja šā gada septiņu mēnešu PVN izpildi no periodā plānotā par 100,1%. Salīdzinot ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem, vērojams PVN ieņēmumu kāpums par 64,4 miljoniem eiro jeb 6%, ko nodrošināja PVN atmaksu īpatsvara samazināšanās. Šā gada septiņos mēnešos atmaksāts par 70,1 miljonu eiro jeb 13,2% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Straujākais atmaksu samazinājums ir nodokļu maksātājiem, kuri darbojas būvniecības nozarē, tirdzniecības un automobiļu un motociklu remonta nozarē.
Turpretī ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēti par 15,1 miljonu eiro jeb 1,7% mazāk nekā periodā plānots. Galvenais neizpildes iemesls ir saistāms ar būtiski pieaugušajām atmaksām, kas tiek veiktas, pamatojoties uz iesniegtajām gada ienākumu deklarācijām. Šā gada septiņos mēnešos atmaksāti 68,5 miljoni eiro, kas ir par 19,4 miljoniem eiro jeb 39,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Atmaksu palielināšanās skaidrojama arī ar IIN atmaksas procesa daļēju automatizēšanu pēc gada ienākumu deklarācijas apstrādes. Taču, neskatoties uz būtisko atmaksu kāpumu, salīdzinājumā ar pērnā gada septiņiem mēnešiem ieņēmumi no IIN pieauga par 40,6 miljoniem eiro jeb 5%.
Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada septiņos mēnešos 5 090,1 miljona eiro apmērā bija par 42 miljoniem eiro mazāki salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Zemāki izdevumi vērojami visos budžeta līmeņos, izņemot valsts speciālo budžetu, kur izdevumi sociālajiem pabalstiem joprojām ir augstākā līmenī nekā gadu iepriekš. Kopumā lielāko ietekmi izdevumu samazinājumā radīja izdevumi valsts parāda apkalpošanai par 55,1 miljonu eiro jeb 20,8%, parāda restrukturizācijas rezultātā, kā arī kopbudžeta kapitālo izdevumu kritums par 157,6 miljoniem eiro jeb 39,6%, kas pamatā skaidrojams ar ES fondu iepriekšējā plānošanas perioda projektu pabeigšanu pērn un jaunā plānošanas perioda investīciju uzsākšanu, kā rezultātā ir mazākas investīcijas pašvaldību projektos šā gada septiņos mēnešos. Izdevumu samazinājums precēm un pakalpojumiem par 14,2 miljoniem eiro jeb 2,2% pamatā saistāms ar lielākiem izdevumiem pērn prezidentūras un XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nodrošināšanai, savukārt Nacionālo bruņoto spēku stiprināšanai šogad novirzīts par 19,2 miljoniem eiro vairāk.
Lielākais izdevumu kāpums šā gada septiņos mēnešos vērojams subsīdijām un dotācijām - par 125,8 miljoniem eiro jeb 12,9%, galvenokārt valsts pamatbudžeta subsīdijām un dotācijām komersantiem, tostarp aprīlī veiktais līdzekļu pārskaitījums AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” 59,2 miljonu eiro apmērā, lai daļēji kompensētu obligātā iepirkuma komponentes izmaksas, kā arī par 55 miljoniem eiro augstāki maksājumi lauksaimniekiem, jo notiek aktīvāka jaunā plānošanas perioda ES fondu apguve nekā pērn. Finanšu ministrijas (FM) izdevumi subsīdijām un dotācijām palielinājušies par 27,9 miljoniem eiro, kas pamatā saistāms ar šā gada jūlija izdevumiem attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalsta programmu īstenošanai 29,6 miljonu eiro apmērā. Izdevumi veselības aprūpes nodrošināšanai kāpuši par 22,1 miljonu eiro, salīdzinot ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem, tai skaitā izdevumiem ārstniecībai un kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksai.
Kopbudžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada septiņos mēnešos palielinājušies par 67,4 miljoniem eiro jeb 4,5%. No tiem, uzlabojoties dzimstības rādītājiem valstī, palielinās valsts pamatbudžeta izdevumi bērnu kopšanas pabalstiem un ģimenes valsts pabalstiem, kā arī saistībā ar saņēmēju skaita pieaugumu palielinās izdevumi pabalstiem invalīdiem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana. Valsts speciālajā budžetā izdevumi sociālajiem pabalstiem pieaug daudz straujāk, ko pamatā nosaka lielāki izdevumi slimības un bezdarbnieka pabalstiem, kā arī vecāku pabalstiem, kas galvenokārt ir saistīts ar minēto pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu. Kopš 2015. gada, kad tika veiktas izmaiņas likumdošanā, atceļot pabalstu apmēra ierobežojumu, turpinās vidējā pabalsta apmēra pieaugums šiem pabalstu veidiem, ko ietekmē arī minimālās algas straujais pieaugums 2014. gadā un 2015. gadā, veicinot vidējās algas kāpumu. Tāpat 2016. gada pirmajos mēnešos turpinās tendence pieaugt slimības un bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaitam. Neskatoties uz reģistrētā bezdarba līmeņa pakāpenisku samazināšanos, bezdarbnieku īpatsvars, kas saņem pabalstu, pieaug. Ja 2012. gada beigās bezdarbnieku pabalsta saņēmēju īpatsvars no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita bija 24%, tad jau šī gada vidū īpatsvars attiecīgi ir pieaudzis līdz 50%, kā rezultātā pabalsta saņēmēju skaits pieaug. Tāpat izdevumi valsts pensijām šā gada septiņos mēnešos bija augstāki nekā pirms gada, jo daļa no 2015. gada janvāra sākumā izmaksājamām pensijām tika izmaksātas 2014. gada decembra beigās. Vienlaikus izdevumu pieaugumu ietekmēja pensiju vidējo apmēru mēnesī palielināšanās, galvenokārt saistībā ar veikto pensiju indeksāciju 2015. gada 1. oktobrī.
FM informē, ka 2016. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 0,9% no IKP, kas ir par 0,1 procentpunktu zemāks, salīdzinot gan ar Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019. gadam, gan ar likumā “Par valsts budžetu 2016. gadam” noteikto deficīta līmeni. Zemāku deficītu pamatā nosaka mazāki procentu izdevumi, iemaksas ES budžetā un mazāki kapitālie izdevumi ES fondu projektiem (īpaši pašvaldību budžetos) nekā iepriekš tika plānots.
