Divus mēnešus pirms piena kvotu sistēmas atcelšanas, kas gaidāma 1. aprīlī, Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par 85,55%. Ja atlikušajā kvotu pastāvēšanas laikā izslaukumi būtiski neaugs, tad pastāv cerība uz kvotas pārsniegumu mazāk par prognozēto 1%, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lauksaimniecības Datu centra jaunākā informācija liecina, ka piena ražošanas kvotu 100% apmērā līdz februāra sākumam bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita. Valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels – tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kas pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas. «Valsts rezervē pieejamais kvotas apjoms ir niecīgs, bet tas mums ir jāsadala visiem pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumos ierakstītajai formulai,» saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

Latvijas piensaimnieki pašlaik pārdzīvo diezgan grūtus laikus – piena iepirkuma cena ir vien 23 centi par kilogramu, savukārt optimālā cena ir 32 centi. Daudzi zemnieki ar bažām gaida pavasari, nezinot, kā izdosies paveikt visus iecerētos lauku darbus, jo trūkst naudas, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Zemkopības ministrijā (ZM) gan norāda, ka piena iepirkuma cenas zemākais punkts varētu būt sasniegts februārī un martā, bet gada otrajā pusē varētu būt sagaidāms cenas kāpums. Turklāt zemniekiem liels atspaids bijis valsts atbalsts pērnā gada nogalē par piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanu un izvērtēšanu – 13,9 miljonu eiro apmērā. Tāpat Eiropas Savienība (ES) februāra beigās mūsu piena ražotājiem kā papildu atbalstu piešķīra 7,72 miljonus eiro. Arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks uzsver, ka, neraugoties uz zemo piena iepirkuma cenu, nozare tomēr attīstās un situāciju pagaidām nevar dēvēt par katastrofālu.

Šajā kvotas gadā tiek prognozēta kvotas pārpilde par 101%, kas Latvijai varētu veidot vairāk nekā divus miljonus eiro lielu soda naudu, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē norādīja Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

«Iepriekš prognozējām, ka kvotas pārpilde varētu būt 103%, tomēr patlaban aprēķini liecina, ka pārpilde būs nedaudz mazāka - 101%. Līdz ar to soda naudas apmērs varētu būt nedaudz vairāk kā divi miljoni eiro. Šis 1% tiks aprēķināts tiem ražotājiem, kas nebūs iekļāvušies savās kvotās,» sacīja Galvanovska.

Viņa arī norādīja, ka patlaban daudzas piensaimniecības cenšas samazināt tauku procentu pienā, lai izvairītos no attiecīgas kvotas pārsniegšanas. Tomēr, ja tiks pārkāptas noteiktās robežas, atkal varētu rasties problēmas.

«Var nākties maksāt soda naudu par tīšu tauku procenta samazināšanu. Saimniecībām par to stipri jāpiedomā. Pieļaujamais tauku procents ir šāds - nedrīkst būt zem 2%, bet maksimālais slieksnis virs 7%,» norādīja Galvanovska.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem Latvijai noteiktā piena kvota šajā kvotas gadā ir izpildīta par 99,1%, līdz ar to kvota nebūs pārpildīta, šodien Gulbenē notiekošajā reģionālajā konferencē informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Tikko Latvijas Datu centra vadītājs atsūtīja man īsziņu, ka kvotas izpilde uz 1.aprīli ir par 99,1%. Lai gan līdz oficiālajam termiņam - 15.aprīlim - vēl ir laiks, tomēr prognozēju, ka centrs nav kļūdījies un rādītājs būs apmēram tāds pats,» sacīja ministrs.

Tas savukārt nozīmē, ka Latvija būs izvairījusies no iepriekš prognozētās soda naudas vairāku miljonu eiro apmērā par kvotas pārsniegšanu.

Kā ziņots, sākot ar 1.aprīli, visā ES atcelta piena kvotu sistēma, kas ražotājiem un pārstrādātājiem nozīmē pārmaiņas tirgū saistībā ar iespējamo pārprodukciju un cenu svārstībām.

Kārtējais kvotas gads sākās pērn 1.aprīlī, beidzās šogad 31.martā, un tās apjoms Latvijā bija nemainīgs - 781 132 tonnas. Uz 1.martu kvotas izpilde bija par 91,91%, aptuvenie rezultāti par galīgo izpildi būs pieejami pēc 15.aprīļa, savukārt precīzs aprēķins būs gatavs pēc lauksaimnieku gada deklarāciju apkopošanas - pēc 15.maija.

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Lietuvā notikušajā Baltijas valstu piensaimniecības kooperatīvu vadītāju sanāksmē 20.augustā tika nolemts rakstīt kopīgu vēstuli EK Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, aicinot sniegt arī īpašu atbalstu kooperatīviem. Vienlaikus piensaimnieki vienojās par nepieciešamību ciešākai sadarbībai, izveidojot vienotu zīmolu Baltijas valstīs ražotajiem piena produktiem un kopīgi virzot iniciatīvu par godīgu ienākumu sadali starp ražotāju, pārstrādi un tirgotāju, teikts paziņojumā medijiem.

Kopīgajā vēstulē Filam Hoganam piensaimnieki norāda uz Baltijas valstu īpaši smago situāciju kopš Krievijas noteiktā pārtikas embargo, akcentējot, ka vidējā piena cena Baltijā šobrīd ir 20 eiro centi par kilogramu, salīdzinājumā ar 30 eiro centiem par kilogramu pārējā Eiropā. Ambiciozā lauku attīstības programma iepriekšējā periodā (2007.-2014.g.), kas paredzēja saimniecību modernizāciju un jaunu fermu skaita pieaugumu, lai sasniegtu prasīto lopu skaita pieaugumu situāciju padara vēl saspringtāku. Ņemot vērā, ka kooperācija Baltijā joprojām turpina attīstīties un nav pietiekamā apmērā, nepieciešami ilgtermiņa risinājumi - inovatīvi Eiropas Savienības (ES) pasākumi turpmākai kooperācijas veicināšanai starp Baltijas lauksaimniekiem un jau esošajiem kooperatīviem, atbalstītu savas pārstrādes un produktu realizācijas uzsākšanu.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Piena ražošanas attīstību 2015. gadā ietekmēs piena kvotu režīma atcelšana aprīlī un zemās ES piena cenas gada sākumā, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes eksperti.

Dažas dalībvalstis pašlaik izjūt kvotu ierobežojumus, un tām vajadzēs samazināt piena piegādes 2015.gada pirmajā ceturksnī, lai izvairītos maksāt pārlieku lielas nodevas kvotas pārsnieguma un zemāku piena cenu dēļ. Tas jo īpaši attiecas uz Dāniju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Latviju, Nīderlandi un Poliju.

Citas lielākās piena ražotājas valstis neierobežo kvota. Šīm dalībvalstīm piena ražošanas izmaiņas ietkemēs tādi faktori, kā piena cenu izmaiņas, barības izmaksu samazinājums un pašreizējie labvēlīgie lopbarības apstākļi. Tomēr jāuzsver, ka jebkādu piena ražošanas apjoma samazināšanu ir grūti sasniegt, jo saimniecībās ir liels slaucamo govju skaits. Turklāt daudzi lauksaimnieki varbūt nevēlas samazināt savus ganāmpulkus, lai nesamazinātu savu spēju paplašināt piena ražošanu tad, kad kvota būs atcelta un tirgus atguvies. Tā rezultātā ir sagaidāms, ka 2015. gadā piena piegāde pārstrādes uzņēmumiem turpinās pieaugt, pirms tā nedaudz samazināsies 2016. gadā.

Vairums tirgotāju saņēmuši ražotāju vēstules ar līdzīgu tekstu, kur tiek brīdināti par iepirkuma cenu kāpumu un norādītas jaunās cenas nākamajam gadam, informē Latvijas tirgotāju asociācija.

Piemēram. pamatojoties uz straujo piena iepirkuma cenas kāpumu līdz pat 40%, par kuru piena ražotāji pārdod pienu pārstrādātājiem, ražotājs A/S Cesvaines Piens ir palielinājis pārdošanas cenas arī savai saražotajai produkcijai. Pamatojoties uz šo A/S Siera Nams paziņo par pārdošanas cenu paaugstināšanu A/S Cesvaines Piens ražotajām precēm ar 06.01.2017 datumu.

Piena cena veikalos šī gada laikā bijusi tiešām viena no zemākajām pēdējo piecu gadu laikā un bija vidēji 0,72 – 0,75 eiro litrā. Augustā sākās kāpums uz 0,80, decembrī jau 0,91 eiro litrā un, iespējams, ka 2017.gada janvārī sasniegs 2012. un 2014.gada cenu - 0.96, 0,97 litrā. Pagaidām vēl stabila ir krējuma cena, kas svārstās ap 1,20 eiro, bet decembrī cena jau pakāpusies līdz 1,25 (360 g). Cena pieaugot, iespējams, sasniegs augstāko 2007.gada līmeni - 1,54 eiro. Sviesta cena pagaidām ir stabila un atgriezusies š.g. janvāra līmenī - 1,03 eiro par 200 g paciņu. Savukārt jāatzīmē, ka augstākā sviesta cena pēdējos piecos gados bijusi 2014.gadā - 1,65 eiro par paciņu. Biezpiena cena bijusi svārstīga – no 0,89 līdz 0.97 par 180 g paciņu un decembrī cena nav sasniegusi š.g. janvāra līmeni.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem par piensaimniecību 2014.gada deklarācijās Latvijai paredzētā piena kvota par pēdējo gadu pirms tās brīvlaišanas ir izpildīta par 99,14%, informēja Lauksaimniecības datu centra (LDC) direktora vietniece Erna Galvanovska.

«Šis ir galīgais rādītājs pēc visu piensaimniecību deklarāciju iesniegšanas, kuru termiņš bija 15.maijs. Šis rezultāts apstiprina iepriekšējās cerības par veiksmīgu izvairīšanos no soda naudām,» sacīja Galvanovska.

Tāpat viņa atzina, ka sodas naudas ies secen arī Lietuvai, tikmēr Igaunijai nāksies maksāt apmēram divus miljonus eiro sodu, jo tur piena kvota pārsniegta par 1%.

LDC vadītāja arī norādīja, ka saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulām zemniekiem jāturpina sniegt dati par piena ražošanu, turklāt tas jādara vēl trīs gadus.

Gan piena ražotājiem, gan pircējiem paliek spēkā noteikumi par attiecīgo datu sniegšanu LDC. Savukārt visa dokumentācija jāsaglabā vēl trīs gadus, jo jebkurā laikā var ierasties Eiropas Komisijas inspektoru audits un par nepareiziem datiem uzrēķināt soda naudu valstij. Tā jau ir noticis Lietuvā, kur tika aprēķināts apmēram miljona eiro sods. Savukārt Latvijā inspektori nav bijuši kopš 2004.gada, tā ka pārbaudes ir pilnībā iespējamas,» atzina LCD vadītāja.

Noslēdzies pēdējais – 2014./2015. – piena kvotu gads un saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra informāciju šā gada 1. jūnijā piena kvotas izpilde ir 99,15%, savukārt tiešās tirdzniecības piena kvotas izpilde ir 95,32%, informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

«Esmu gandarīts, ka, saskaņā Lauksaimniecības datu centra sniegtajiem piena kvotas izpildes datiem piena kvota Latvijā nav pārsniegta un Latvijas piena ražotājiem nebūs jāmaksā soda naudas, kas būtu jādara, ja piena kvota būtu pārsniegta,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Krievijas embargo pēdējā gada laikā Latvijas piena ražotājiem nesis 53-60 miljonus eiro zaudējumus, un Eiropas Komisijas (EK) piešķirtais finansējums 8,5 miljonu eiro apmērā zemniekus neapmierina, šodien Latvijas radio programmā Labrīt teica Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvis Guntis Gūtmanis.

Katastrofa, izmisums, milzīgi dziļa bedre, no kuras netiksim ārā - ar šādiem epitetiem situāciju piensaimniekiem raksturoja Gūtmanis.

Viņš klāstīja, ka tieši Baltijas valstu lauksaimnieki no Krievijas embargo cieš visvairāk, un piena iepirkuma cenu kritums ir visdramatiskākais Eiropā. Tieši ražotājs ir tas, kas šajā situācijā «iznes vislielāko smagumu», apgalvoja LOSP pārstāvis. Piena iepirkuma cenu krituma dēļ dienā vidēji zemnieku saimniecība zaudē 173 eiro, kas ir apmēram 63 000 eiro gadā.

Gūtmanis uzskata, ka EK piešķirtais finansējums nesedz zaudējumus, kurus pēdējā gada laikā ir ieguvši lauksaimnieki un tikai dos iespēju pavilkt laiku - apmēram līdz jaunajam gadam. Viņš īsti neredz izeju no situācijas - par Eiropas piešķirto naudu piensaimnieki varēs nosegt daļu tikai zaudējums un atmaksāt aktuālos parādus.

Piena lopkopībā pagaidām nevar spert pārdrošus investīciju soļus, kas saistīts ar situāciju globālajā tirgū, uzskata biedrības Zemnieku Saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pēc viņa teiktā, piena iepirkuma cenas patlaban ir stabilas, lai gan tām ir tendence samazināties. Ja piena iepirkuma cenas būtiski nemainīsies, tas liecinās par stabilitāti piena lopkopības sektorā. Tomēr ar investīcijām jābūt piesardzīgiem. «Pārdrošus soļus attiecībā uz investīcijām nevar spert. Ir rūpīgi jāplāno saimnieciskā darbība, bet tas attiecas uz visiem sektoriem - gan gaļas ražošanu, gan piena lopkopību, gan augkopību. Cenu līmenis pasaules tirgos tomēr norāda, ka mēs nevaram attīstīties tik intensīvi, kā varbūt vēlētos,» sacīja Lazdiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka piena lopkopības saimniecībām ir jāturpina attīstīties, lai tās varētu samazināt ražošanas izmaksas. Tas īstenojams, ieviešot precīzas, jaunas un modernas tehnoloģijas.

Latvijas piena tirgū gaidāmas lielas problēmas saistībā ar pārprodukciju, aģentūrai BNS pastāstīja piena pārstrādes uzņēmuma Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

«Ja, runājam par Latvijas kopējo situāciju, tad tā, protams, ir drūma. Latvijā ir pagājuši laiki, kad varēja nodarboties ar izejvielas eksportu. Atsevišķi kooperatīvi veras ciet, atbrīvojas liekais piens un pie pārprodukcijas piena ražotāji, protams, ir samazinājuši piena iepirkuma cenas, kas nav labi, taču pie šādas lauksaimniecības politikas, ka tik maza valsts orientējas uz izejvielas eksportu, tas bija paredzams,» sacīja Šņepsts.

Viņš teica, ka valdībai ir jārealizē konsekventa eksporta politika, lai Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi varētu eksportēt pārpalikušo pienu, kā arī jānodrošina regulāras eksporta subsīdijas uz trešajām valstīm, kam jābūt pieteikami lielām, lai stabilizētu piena iepirkuma cenu. «Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Eiropai un citām valstīm kopumā piens nav un nebūs vajadzīgs, jo pēc piena kvotu atcelšanas piena apmēri tikai pieaugs. Arī Latvijā ir vesela virkne fermu, kas nav piepildītas ar govīm, jo [piena ražošanu ierobežo] kvotas,» atzīmēja Šņepsts, piebilstot, ka piena sektors patlaban ir lielu problēmu priekšā.

Polijas piena pārstrādes uzņēmumi no aprīļa varētu pārtraukt piena iepirkšanu Lietuvā, jo Eiropas Savienība TAD atcels savas piena kvotas, piektdien vēstīja laikraksts Lietuvos žinios.

Polijas uzņēmumi iepirka pienu Lietuvā, lai izvairītos no iespējamām sankcijām par piena kvotu pārsniegumu. Sākotnējās aplēses liecina, ka Polijas uzņēmumi Lietuvā iepirka līdz 400 tonnām piena dienā.

«Līdz šim Polijas uzņēmumi kropļoja piena tirgu, jo pārdeva savu pienu Baltkrievijā par 26 eiro centiem un tā vietā iepirka pienu Lietuvā,» laikrakstam teicis piena pārstrādes uzņēmuma Marijampoles pieno konservai vadītājs Raimunds Karpavičs.

Kad Krievija pērn augustā noteica sankcijas pārtikas un lauksaimniecības produkcijas importam no Lietuvas un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Lietuvas uzņēmumi mēģināja piegādāt jēlpienu Baltkrievijai. Tomēr decembrī piena eksports saruka līdz 1931 tonnai no 11 538 tonnām novembrī pēc tam, kad Baltkrievija noteica 30% nodevu valūtas maiņas darījumiem un vēlāk arī veica savas valūtas devalvāciju.

Vidzemes piensaimnieki – četras zemnieku saimniecības un viena privātpersona - tiesā iesūdzējuši bijušo iekšlietu ministru un kādreizējo Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru.

Viņa piena uzpirkšanas uzņēmums «Kalnbudes» pērn palicis parādā lielas summas par piegādāto svaigpienu, - ceturtdien vēstīja LNT Ziņas.

Procesi pret Jaundžeikaru sākti Limbažos, Madonā un Valmierā.

No Jaundžeikara uzņēmuma «Kalnbudes» piensaimnieki tiesā vēlas piedzīt kopsummā 110 255 eiro kā pamatsummu, plus vēl kavējuma soda procentus, jo prasības celtas par notikumiem 2018.gada sākumā. No izdalītajiem atsevišķajiem pieciem procesiem šodien Vidzemes rajona Limbažu tiesa skatīja Siguldas novada Allažu pagasta piensaimniecības «Jaunveltiņi» prasību atgūt 29 tūkstošus eiro.

Naudas nesaņemšana laikā zemniekiem radījušas problēmas, LNT Ziņām skaidroja z/s «Jaunveltiņi» piensaimnieks Aivars Krūmkalns: «Pirms pavasara, kad jāiegādājas visi materiāli lauku apstrādei, kad ir lielākie izdevumi, tajā brīdī parādās lielākais robs vairāk nekā mēneša budžeta apjomā. Tas, protams, rada zaudējumus, jo ir jāaizņemas papildu līdzekļi, par ko savukārt jāmaksā procenti.»

Pēc kvotu sistēmas atcelšanas piena apjomi Latvijā sāk palielināties, bet cerības par vietējā patēriņa pieaugumu nozare nelolo , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kvotu sistēmas atcelšanas diena – 1. aprīlis – nebija pastardiena Latvijas piena nozarei, saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska. Vēl līdz pat 15. maijam, kad nozares dalībniekiem jāiesniedz gada deklarācijas, varētu tikt precizēts piena kvotas izpildes apjoms, kas pašlaik provizoriski aprēķināts 99,1% apmērā, bet iepriekš tika prognozēts pat 99,9% apmērā. E. Galvanovska uzskata, ka uz augšu varētu tikt precizēti cipari aiz komata.

Prognozēt grūti

«Piensaimniekiem nekas īpaši nav mainījies – pasaules gals nav pienācis un govis jāturpina slaukt. Pašlaik problēma ir piena cena, kurai tika prognozēts pieaugums, bet noticis tieši pretēji – dažos kooperatīvos,» piebilst E. Galvanovska.

Ierobežojumu atcelšana – kā starta šāviens attīstīties gribošajiem piena ražotājiem

Līdz pat pēdējam Latvija balansējusi uz naža asmens, un daudz noteiks tas, kā būs nostrādājuši ražotāji pēdējā dienā pirms kvotu sistēmas krišanas 31. martā. Ir vai nav pārsniegtas piena kvotas, būs skaidrs ap 10. aprīli, sola Lauksaimniecības datu centra (LDC) direktora vietniece Erna Galvanovska. «Prognozējam kvotu izpildi par 99,9%,» viņa saka.

Kvotu sistēmas laikā pieninieki strādājuši arvien ražīgāk, gada vidējo izslaukumu no vienas saimniecības palielinot vairāk nekā četras reizes. «Domāju, ka miljonu tonnu sasniegsim. Bet saražot jau var, taču – ko tālāk?» vaicā Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. «Aktivitātes cerībā iekustināt vietējo tirgu ir guldītas smiltājā. Pašlaik 50% piena apēdam uz vietas, atlikušais jāizved. Arī cenu tagad vairāk diktēs situācija pasaulē, un tieši industriālo produktu cena. Nupat vājpiena pulveris bija sasniedzis divus tūkst. EUR par tonnu, bet cena jau iet uz leju. Piena iepirkuma cena Latvijā jau ilgāku laiku ir ap 22 centiem, un izskatās, ka aprīlī nekas būtiski nemainīsies,» prognozē J. Šolks. «Cenu kāpums ES netiek prognozēts, tomēr nozare Latvijā kāps uz augšu, lai arī nelieliem soļiem. Ja piena iepirkuma cena sasniegs vidējo ES līmeni, tad miljonu tonnu gadā mēs noteikti sasniegsim. Tas būtu optimāls līmenis Latvijai,» piebilst E. Galvanovska.

Otrdien, 15. septembrī, ES Lauksaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē Luksemburgā Eiropas Komisija (EK) piedāvāja atbalstam Latvijas piena ražošanas un cūkkopības nozarēm piešķirt 8,5 miljonus eiro, informē Zemkopības ministrija.

«Šodien Luksemburgā Eiropas Komisijas piedāvājumā atbalstam piena nozarei ir ņemta vērā Baltijas īpašā situācija. Aprēķinus komisija veica visām Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm, izmantojot objektīvus ekonomiskus kritērijus. Šis Eiropas Komisijas priekšlikums demonstrē zināmu solidaritāti un izpratni par Krievijas sankciju rezultātā visvairāk ietekmētajām valstīm,» pēc ES lauksaimniecības ministru un EK sanāksmes sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Kopējais finansējums tirgus krīzes risināšanai ir 500 miljoni eiro, no tā 420 miljoni eiro tiek sadalīti dalībvalstu starpā, par pamatu ņemot dalībvalstu piena apjomu pēdējā – 2014./2015. kvotas gadā, piena cenas starpību, salīdzinot ar ES vidējo, Krievijas embargo un sausuma ietekmi, kā arī cūkgaļas cenas samazinājumu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) ir uzsācis izmaksāt atbalstu par ciltsdarbu piena šķirņu ganāmpulkos pasākumā Valsts atbalsts par piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu izvērtēšanu, informē LAD.

Lauku atbalsta dienests atbalstu par vienas piena šķirnes slaucamās govs produktivitātes datu noteikšanu un izvērtēšanu lauksaimniekiem piešķir par piena šķirņu slaucamo govi (tostarp pirmpieni), kurai pēdējās noslēgtās standarta laktācijas (240 – 305 dienas) izslaukums ir līdz 6999 kilogramiem un piena šķirņu slaucamo govi, kurai nebija noteikta produktivitāte – 49,28 eiro.

Par piena šķirņu slaucamo govi, kurai pēdējās noslēgtās standarta laktācijas (240 – 305 dienas) izslaukums ir no 7000 līdz 8999 kilogramiem, tiks piešķirti 59,28 eiro.

Par piena šķirņu slaucamo govi, kurai pēdējās noslēgtās standarta laktācijas (240 – 305 dienas) izslaukums ir vismaz 9000 kilogrami tiks piešķirti 71,28 eiro.

Otrdien, 15. septembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka valsts atbalsta piešķiršanas kārtību piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu izvērtēšanai. Izmaiņas noteikumos paredz, ka atbalstu varēs piešķirt visiem primārajiem piena ražotājiem, neatkarīgi no tā, vai piens nodots katru mēnesi. Savukārt, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu piešķirto atbalsta finansējumu 7,6 miljonu apmērā, noteikumos palielināta atbalsta likme par 0,70 eiro.

Ņemot vērā to, ka šogad beidza darbību piena ražošanas kvotu sistēma, daudzi ganāmpulki, lai nepārpildītu tiem piešķirtās piena piegādes kvotas, izlēma pēdējos mēnešos nenodot pienu pārstrādei, bet izmantot, piemēram, pašu patēriņam. Šodien valdībā atbalstītās izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz nodrošināt atbalstu visiem primārajiem piena ražotājiem, kas laika posmā no 2015. gada no 1. janvāra līdz 31. jūlijam nodevuši pienu pārstrādei, neatkarīgi no tā, vai tas nodots katru mēnesi.

Jau ziņots, ka šā gada 18. augustā valdībā atbalstītās izmaiņas valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz ciltsdarbam nepieciešamo atbalsta maksājuma summu – 7,6 miljonus eiro, lai nodrošinātu piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanas un izvērtēšanas pakalpojumu. Valsts atbalsts ļaus saglabāt ražošanas apjomu un nodrošinās augstvērtīgu piena šķirņu slaucamo govju saglabāšanu ganāmpulka ciltskodolā.

Pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, turpināja pieaugt saražotās lopkopības produkcijas apjomi visās galvenajās nozarēs, it īpaši saražotās liellopu un putnu gaļas, kā arī piena apjoms, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

2014. gada beigās lauku saimniecībās audzēja 422 tūkstošus liellopu – par 15,5 tūkstošiem jeb 3,8% vairāk nekā pirms gada. Liellopu, kuri ir vecumā līdz vienam gadam un vecāki par diviem gadiem, skaits pieaudzis attiecīgi par 9,1 tūkstoti jeb 8,3% un 6,9 tūkstošiem jeb 3,1%. Savukārt viena līdz divu gadu vecu liellopu skaits ir nedaudz samazinājies – par 0,4 tūkstošiem jeb 0,6%. Slaucamo govju skaits palielinājies par 0,9 tūkst. jeb 0,5%, zīdītājgovju – par 5 tūkst. jeb 17,3%.

Cūku skaits gada laikā samazinājies par 18,1 tūkstoti jeb 4,9%, ko daļēji ietekmēja arī Āfrikas cūku mēra izplatība. Eksportēto cūku skaits 2014. gadā samazinājies par 5,7%, bet importēto cūku skaits - par 38,6%.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem ļauj ielūkoties Jaunpils pienotavas ražotnē, kur top biezpiens.

Uzņēmums savu darbību sāka 1912. gadā, kad tika dibināta viena no pirmajām piensaimnieku sabiedrībām Latvijā – Jaunpils piensaimnieku biedrība. Tajā pašā gadā tika uzcelta pirmā pienotavas ēka. Šīs biedrības galvenā ražotā produkcija bija eksportsviests, siers un tehniskais biezpiens.

1937.gada 16.oktobrī tika iemūrēts pamatakmens esošās Jaunpils pienotavas ēkas būvei, bet pēc II Pasaules kara pienotava bija izdemolēta un darbi pilnībā tika atjaunoti tikai 1947.gadā.

Jaunpils pienotava laika gaitā ietilpusi dažādu lielo kombinātu sastāvā – Rīgas piena kombināta, Jelgavas piena kombināta un Tukuma piena kombināta, taču 2001.gadā uzņēmums atdalījās no citu kombinātu sastāva un izveidojās atsevišķa akciju sabiedrība Jaunpils pienotava.

Gaļas liellopu audzētājiem laika apstākļu dēļ šī sezona bijusi pārbaudījumiem pilna, aģentūrai LETA atzina biedrības «Zemnieku saeima» pārstāve Līva Norkārkle.

«Gaļas liellopu audzētājiem šī sezona bija pārbaudījumiem pilna, jo pavasarī bija pārāk sauss un zāle neauga, savukārt laikā, kad bija jāgādā lopbarība ziemai, bija pārāk lietains un neizdevās savākt kvalitatīvu lopbarību,» sacīja Norkārkle, atgādinot, ka lielākoties gaļas liellopi tiek audzēti pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

Norkārkle piebilda, ka gaļas liellopu audzēšanas saimniecības arvien vairāk pievēršas augkopībai - proteīnaugu audzēšanai liellopu nobarošanai, kas ir iepriecinošs fakts.

Pēc viņas teiktā, pēdējo gadu laikā gaļas liellopu nozare ir piedzīvojusi izaugsmi. Tas ir saistīts ar piena krīzi, kamdēļ piensaimnieki pārgāja uz gaļas liellopu audzēšanu, kā arī gaļas liellopu audzēšanai piemēroto platību apgūšanu.