Jaunākā «DNB Latvijas barometra» pētījuma dati, kas parāda iedzīvotāju vērtējumu situācijai valstī, īpašus pārsteigumus nav nesuši - rādītāji gan mazliet svārstās, bet, analizējot ilgākā laika periodā, vērojama pozitīva tendence.
Interesanti, ka, vērtējot situāciju valstī, iedzīvotāji ir piesardzīgāki nekā iepriekšējā pētījumā, bet, analizējot savas ģimenes materiālo stāvokli un tā iespējamās izmaiņas, vērtējumi kļuvuši mazāk kritiski (abi indeksi sasnieguši augstākos rādītājus kopš 2008. gada).
Nedaudz detalizētāk analizējot sabiedrības noskaņojumu, jāsecina, ka pētījuma dalībnieki, kuri esošo situāciju vērtē atzinīgāk, arī nākotnē lūkojas optimistiskāk: no tiem, kuri savas ģimenes finansiālo situāciju atzīst par labu, uzlabošanos prognozē 41%, no tiem, kuri to uzskata par viduvēju, - 21%, bet no aptaujātajiem, kas stāvokli patlaban vērtē kā sliktu, - tikai 9%. Tiesa, visās trīs grupās vairāk nekā puse aptaujāto prognozē zināmu stabilitāti.
Arī priekšstati par Latvijas ekonomiskās situācijas izmaiņām ir saistīti ar esošās situācijas vērtējumu: no respondentiem, kas to uzskata par labu (šī grupa gan ir ļoti neliela), uzlabošanos nākamā gada laikā prognozē 54%, no tiem, kas to atzīst par viduvēju, - 39%, bet no aptaujas dalībniekiem, kas uzskata, ka Latvijas ekonomikas stāvoklis ir slikts, uzlabošanos prognozē 17% (visas grupas gan biežāk uzskata, ka situācija nemainīsies, nevis prognozē situācijas pasliktināšanos).
Ņemot vērā, ka tikai 20% aptaujāto valdības darbu vērtē pozitīvi, bet 71% ar to ir neapmierināti, interesanti, ka ikgadējo rudens aktualitāšu – jauna mācību gada – kontekstā izglītības un zinātnes ministra nomaiņu kā labāko risinājumu izglītības sistēmas uzlabošanai iedzīvotāji izvēlējušies retāk (14%) nekā citus piedāvātos variantus.
Tiesa, simpātijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajām reformām kopumā pauž tikai 16% pētījuma «DNB Latvijas barometrs» dalībnieku, biežāk norādot, ka pārmaiņas izglītības sistēmā gan ir vajadzīgas, taču – ne IZM piedāvātās reformas (43%). Tomēr, lūgti paust viedokli par piedāvātajiem ierosinājumiem, konkrētas iniciatīvas atbalsta vairāk nekā tie 16% aptaujāto, kuri ministrijas ierosinātās reformas uzskata par pareizām un vajadzīgām. Raksturojot sabiedrības viedokli, vērojams, ka lielāku atbalstu (nekāda pārsteiguma!) saņem priekšlikumi par iespējām saņemt pakalpojumus vairāk un bez maksas (jāatgādina – vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka labākais risinājums izglītības sistēmas uzlabošanai ir lielāka finansējuma piešķiršana šai jomai). Visnotaļ populāri ir arī ierosinājumi par ierēdņu skaita mazināšanu un to nomaiņu.
Jāpiebilst, ka «DNB Latvijas barometra» pētījums gan liecina, ka iedzīvotāji paši atzīst – viņu vēlmes ir lielākas nekā valsts iespējas tās īstenot: nodrošināt pilnībā valsts apmaksātu izglītību dažādos līmeņos prasa no 27% (par augstāko izglītību visās jomās) līdz 88% (par pamatizglītību) Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr to, ka pašreizējos apstākļos iespējams pilnībā nodrošināt bezmaksas izglītību, norāda tikai no 8% (par augstāko izglītību visās jomās) līdz 69% (par pamatizglītību) respondentu.
Pētījuma rezultāti sasaucas ar citos pētījumos novēroto – vēlme pēc bezmaksas pakalpojumiem ir liela (lai gan, detalizētāk pētot, nereti izrādās, ka par kvalitāti cilvēki tomēr ir gatavi piemaksāt). Īpaši tas attiecas uz jomām, kuras vēl salīdzinoši nesen bija pilnībā valsts apmaksātas – veselību, izglītību.
Jāpiebilst arī, ka nestabilitāte un neprognozējamība izglītības politikā atsaucas arī uz citām jomām: piemēram, runājot par lielāku bērnu skaitu ģimenēs, cilvēki vēlētos ne tikai lielākus pabalstus par bērniem, bet arī garantijas, ka spēs viņiem nodrošināt pienācīgu izglītības līmeni, līdz ar to – arī labākas nākotnes izredzes. Tādējādi, lai arī esošā izglītība sistēma un tās finansējums tieši skar tikai daļu iedzīvotāju, notiekošajam līdzi seko un savus secinājumus par to, kā rīkoties, ņemot vērā valsts politiku, izdara krietni lielāka cilvēku grupa.