A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) plānos pēc īpašnieku maiņas ir vilcienu ražošana Rīgā. Tas būtu tikai loģiski, ka RVR Rīgā ražotos vilcienus piedāvātu iegādāties arī AS Pasažieru vilciens (PV), sacīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«RVR veiksmīgi nomainījies īpašnieks, esam šķīrušies no Latvijas Krājbankas, un tagad rūpnīca plāno attīstīties - šajos plānos ir arī pasažieru vilcienu ražošana. Būtu dīvaini, ja mēs PV nepiedāvātu iegādāties vietējo produkciju,» skaidroja Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR bija iesaistīts iepriekšējos PV vilcienu iepirkumos - no viena uzņēmums tika izslēgts, otrā uzvarēja kopā ar Spānijas ražotāju Construcciones Auxiliares de Ferrocariles (CAF), taču šis līgums netika noslēgts.

«Arī trešais iepirkums beidzās bez rezultāta, jo līgums ar Šveices ražotāju Stadler netika noslēgts. Tagad PV paziņoja, ka risinās sarunas ar visiem iepirkumu dalībniekiem, lai rastu risinājumu vilcienu iegādei, tāpēc arī RVR piedāvās savus vilcienus,» sacīja Kamarūts.

Pašreiz kā galvenais darbības virziens AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) ir izvēlēta sliežu transporta modernizācija vai specializētā sliežu transporta ražošana, taču RVR nav atteicies no jaunu pasažieru vilcienu ražošanas, un noteikti to darīs, sacīja jaunieceltais RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«Arī patlaban tiek ražots jauns ritošais sastāvs Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļiem, tās gan ir motrises, nevis vilcieni. Pēdējo četru vagonu motrisi Krievijas dzelzceļam nodevām jau šogad. Šis projekts nav beidzies, un tiks ražotas arī citas jaunas motrises. Šī brīža situācija tirgū prasa spēju zibenīgi pārorientēties un izmantot iespējas, kuras ir tirgū, un pēckrīzes periodā ir salīdzinoši liels pieprasījums vilcienu modernizācijai un remontam, ko arī plānojam sākt tuvākajā laikā,» sacīja Kamarūts.

Jautāts, ja Spānijas vilcienu ražotājs Construcciones y Auxiliares de Ferrocarile (CAF) tomēr nepiegādā vilcienus Latvijai, vai šī pasūtījuma neesamība var radīt problēmas RVR, Kamarūts sacīja, ka problēmas tas neradīs.

Izsludināta maksātnespējīgās AS «Rīgas vagonbūves rūpnīca» (RVR) mantas izsole, savukārt divus uzņēmumam piederošus zemesgabalus pārdos bez izsoles, liecina paziņojumi oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

RVR maksātnespējas procesa administratore Maija Stumbre izsludinājusi RVR piederošās kustamās mantas (pamatlīdzekļu un krājumu) pirmo izsoli ar augšupejošu soli. Kustamās mantas kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 1 368 500 eiro. Izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā.

Izsole notiks šogad 26.martā plkst.15 Stumbres prakses vietā Blaumaņa ielā 36-4, Rīgā.

Tāpat kompānijas administratore bez izsoles piedāvā pretendentam ar augstāko finanšu piedāvājumu iegādāties RVR piederošo nekustamo īpašumu kopumu, kas sastāv no 937/1000 domājamajām daļām no nekustamā īpašuma - zemesgabala un apbūves, Rīgā, Brīvības gatvē 201, un nekustamā īpašuma - zemesgabala un apbūves, Rīgā, Brīvības gatvē 201. Pretendenti piedāvājumus aicināti iesniegt līdz 16.aprīlim plkst.12.

Lai a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca varētu nodarboties ar jauno pasažieru vilcienu izgatvošanu, uzņēmums investēs 13 milj. eiro, bet CAF – 4 milj. eiro.

«Starta šāviens – līguma parakstīšana starp konkursa uzvarētāju Spānijas kompāniju CAF (kura apakšuzņemējs ir RVR) un a/s Pasažieru vilciens notika 2. aprīlī, un tagad jāīsteno zināšanu pārņemšana, speciālistu apmācība, dažu tehnoloģiju pārnese un ražotnes sakārtošana atbilstoši prasībām,» tuvākā laika uzdevumus min a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) valdes priekšēdētājs Valērijs Igaunis. Viņš norāda, ka jau tuvākajā laikā uz Spānijā esošo CAF ražoni mācīties tiks nosūtīta speciālistu grupa no RVR.

RVR dažādu jomu 30 speciālisti trīs mēnešus stažēsies CAF rūpnīcā. «Mūsu speciālisti ne tikai mācīsies un stažēsies, bet arī piedalīsies šo sešu vilcienu ražošanā. Pēc atgriešanās no Spānijas šie cilvēki kļūs par sava veida kodolu – zinošiem atbildīgajiem par konkrēto jomu,» skaidro RVR ģenerāldirektors Lazars Raizbergs. Spāņi uz Latviju atsūtīts kvalitātes uzraudzīgas speciālistus, kas vienlaikus būs arī mentori Latvijas darbiniekiem. «Šo speciālistu darbu apmaksās CAF. CAF nodrošina apmācību, vilcienu tehniskās dokumentācijas nodošanu RVR, komplektējošo materiālu piegādi, speciālās tehnikas un aprīkojuma piegādes aptuveni 4 milj. eiro vērtībā.

RVR maina vadību un koriģē stratēģiju, fokusējas uz specializētu vilcienu ražošanu, kā arī ES un NVS pasažieru vilcienu modernizāciju un kapitālo remontu . RVR nav atteikusies no jaunu vilcienu ražošanas un noteikti to darīs, taču šā brīža situācija prasa spēju zibenīgi pārorientēties un izmantot iespējas, kuras ir šodien tirgū.

Uzņēmuma akcionāri ir līdzšinējie (Valērijis Igaunis, Ēriks Igaunis, Aivars Ločmelis un Lazars Raizbergs), bet valdē Valērija Igauņa un Lazara Raizberga vietā strādās Gatis Kamarūts (valdes priekšsēdētājs, agrāk a/s VRC Zasulauks valdes priekšsēdētājs, ieņēmis amatus Venden Grupas uzņēmumos), kā arī valdes locekļi Irina Rudzāte (agrāk ir strādājusi a/s Severstaļlat, bijusi direktore SIA EiroSteel un strādājusi a/s Rīgas kuģu būvētava) un Vācijas pilsonis Mihaels Krege (Michael Krege). Padomē strādās līdzšinējais tās priekšsēdētājs Ēriks Igaunis un klātpienācēji no agrākās valdes Lazars Raizbergs un Valērijs Igaunis.

AS Pasažieru vilciens izsludinājis konkursu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei un personāla apmācībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena nav noteikta, bet vilcieni jāpiegādā trīs gadu laikā. Par uzvarētāju tiks izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentos, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, vai uzsākt sarunas. Iepirkums tiek rīkots sarunu procedūras veidā.

PV būtiski mainīs jaunā vilcienu iepirkuma nosacījumus, salīdzinot ar iepriekšējiem, un šajā iepirkumā vēlas iegādāties elektrovilcienus ar 400-450 pasažieru sēdvietām, šodien žurnālistiem sacīja PV finanšu direktors Māris Bremze.

Iepriekšējos iepirkumos PV vēlējās iegādāties vilcienus ar 250-270 sēdvietām. Bremze sacīja, ka prasība pēc ievērojami lielākiem vilcieniem saistīta ar to, ka pasažieru pārvadājumiem ir ievērojams potenciāls augt, līdz ar to augs arī ieņēmumi un tie palīdzēs refinansēt vilcienu iegādi. Patlaban PV izmantoto vilcienu ietilpība sešu vagonu variantā ir 540 sēdvietas, bet četru vagonu versijā - 330 sēdvietas.

Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) līdzīpašnieki 2009. gada nogalē ielaidās darījumā, kurā ar caurkritušā uzņēmēja Vladimira Antonova akceptu Latvijas Krājbanka izsniedza lielāku aizdevumu nekā atļāva likums.

Par to liecina RVR līdzīpašnieka un vadītāja Valērija Igauņa izteikumi, RVR un Latvijas Krājbankas gada pārskati.

«RVR bija vajadzīga papildu kredītlīnija, Latvijas Krājbanka pēc nosacījumiem nevarēja palielināt RVR kredīta apmēru, tāpēc arī četri minētie RVR līdzīpašnieki reģistrēja kompāniju Kiprā - Mysea Enterprises Limited, kuras īpašumā bija 67% RVR akciju, kas tad arī tika izmantotas kā sava veida ķīla (0,7 milj. Ls), kura pēc tam arī bija jāatmaksā tiem pašiem akcionāriem,» DB iepriekš stāstīja V. Igaunis.

Par to, kādu cenu vai arī ko piesolīja samaksāt RVR līdzīpašnieki Krājbankai, kurā šāda veida kredīti, kā liecina Db.lv rīcībā esošā informācija, tika tieši kontrolēti no V. Antonova puses,V. Igaunis neatklāja. Tikmēr Krājbankas 2010. gada pārskats atklāj, ka, iespējams, šāda kredīta izsniegšana, kas var draudēt bankai ar licences anulēšnu, tomēr paredzēja kādu atlīdzību.

Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesniegusi tiesā prasību pret bijušo valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu, informē RVR.

Pēc akcionāru lēmuma šī gada 26. jūnijā Rīgas rajona tiesā iesniegta prasība pret bijušo kompānijas valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu par zaudējumu piedziņu 137 327 eiro apmērā. «Prasība balstīta uz Sabiedrībai nodarīto kaitējumu un zaudējumiem lielā apmērā, kas tieši saistīti ar bijušā valdes priekšsēdetaja G.Kamarūta darbībām laika periodā no 2014.gada 9.jūnija līdz 2016.gada 10.novembrim,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

G. Kamarūts uzskata, ka RVR prasība tiesā ir uzņēmuma Krievijas akcionāra izvēlētā taktika - «labākā aizsardzība ir uzbrukums». Kamarūts aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām nav informēts par RVR iesniegto prasību par zaudējuma piedziņu, tāpēc nevarot to sīkāk komentēt.

Februārī plānots sākt Rīgas Vagonbūves rūpnīcas (RVR) mantas izsoli pa daļām, ziņoja telekompānija LNT.

RVR, ieķīlājot mantu, no šobrīd likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka aizņēmās vairāk nekā 10 miljonus eiro. Oktobrī plānotā Latvijas Krājbankas prasījuma tiesību pret RVR izsole nenotika, jo interesenti nebija iemaksājuši noteikto nodrošinājumu, tādēļ nolemts pa daļām sākt pārdot RVR mantu.

Pirmā izsole paredzēta 17. februārī, kad iecerēts pārdot 49% vagonu remonta centra Zasulauks akciju. Šajā centrā tika remontēti pasažieru vilcieni.

Administratori uzskata, ka Zasulauks nav tieši saistīts ar RVR darbību un šo akciju pārdošana neietekmēs pašu ražošanas uzņēmumu.

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) sarunas ar bankrotējušās komercbankas Latvijas Krājbanka (LKB) administratoru KPMG Baltics (KPMG) par RVR izsniegtā kredīta pārfinansēšanu pagaidām nav devušas rezultātus, informē uzņēmuma pārstāvji.

KPMG uzsverot, ka administratoram nav tiesību pildīt bankas funkcijas, tāpēc prasījuma tiesības pret RVR nodos izsolē citām finanšu institūcijām. Pašlaik ir panākta abpusēja vienošanās, ka augstākā iespējamā uzņēmuma RVR vērtība ir gadījumā, kad uzņēmums strādā un pilda pasūtījumus, kas ļauj nodrošināt pozitīvus uzņēmuma rezultātus nākotnē.

«Mēs jau divus gadus esam bankrotējušās LKB debitori, kur šajā laikā esam maksimāli centušies no savas puses pildīt uzņemtās saistības, taču pilnvērtīga finanšu partnera trūkums visu šo laiku ir traucējis piesaistīt līdzekļus uzņēmuma turpmākai attīstībai. KPMG nespēja vienoties ar tām bankām, kas piedāvāja pārņemt RVR saistības pret LKB, jo vienīgā šādu prasījumu tiesību pārņemšana pēc KPMG atļautās procedūras iespējama izsoles ceļā. Mūsuprāt, patlaban esam uz pareizā ceļa kopā ar saviem potenciālajiem partneriem, un tiks organizēta saistību cesija izsoles veidā. Tāpēc mēs pozitīvi vērtējam KPMG solījumu izsolīt prasījuma tiesības kā vienu veselumu, ļaujot uzņēmumam turpināt darbu, » uzsver RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) turpinās sadarbību ar Spānijas uzņēmumu Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A. (CAF), ražojot vilcienus Austrumu tirgiem. Ražošana, visticamāk, tiks izvērsta citā valstī, bet Rīgā paliks tikai tukša RVR čaula, norāda RVR valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis.

«Valdība izdarīja visu, lai šī vienošanās netiktu panākta. Ja būtu bijusi griba to panākt, tad tas ir pāris minūšu jautājums, lai parakstītu vienošanos, ka līgums tiek pagarināts uz dienu vai vairākām, kamēr tiek panākta vienošanās par grozījumiem. Šādas gribas nebija, jo jau pusnaktī bija sagatavots paziņojums medijiem, ka vienošanās nav panākta,» sacīja Igaunis.

Viņš piebilda, ka RVR vienošanās par sadarbību ar CAF netiek pārtraukta, Spānijas uzņēmums nodos RVR vilcienu ražošanas tehnoloģijas, investēs iekārtās, lai ražotu vilcienus Austrumu tirgum, tomēr ražošana, visticamāk, tikšot izvietota ārpus Latvijas. Pagaidām vēl esot pāragri teikt, kurā valstī šī ražotne varētu tikt izveidota.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas vakar pieņemto lēmumu ir sākts AS «Rīgas vagonbūves rūpnīca» (RVR) maksātnespējas process.

Par procesa administratori iecelta Maija Stumbre.

RVR maksātnespējas process tika sākts jau šī gada aprīlī, taču RVR to apstrīdēja un augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma pārtraukt maksātnespējas procesu, jo RVR bija sedzis parādsaistības pret tās bijušo valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu.

Kamarūts šo tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kas savā spriedumā norādīja, ka pirmās instances tiesa nepilnīgi bija interpretējusi Maksātnespējas likumu, jo, lai gan Kamarūts bija saņēmis neizmaksāto darba algu, par viņu nebija veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Tiesa savā lēmumā arī uzsvēra, ka fakts, ka sākotnējās parādsaistības pret Kamarūtu sedza trešā persona - SIA «Felzer», kura ietilpst vienā koncernā ar RVR, liecina par to, ka uzņēmums ir praktiski maksātnespējīgs, jo pats nespēj segt savas parādsaistības. Tāpat tiesa atsaucās uz pirmās instances 16.augusta tiesas sēdi, kurā RVR pārstāvis tiesai norādīja, ka uzņēmumam ir vairāk nekā miljonu eiro liels nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī to, ka RVR saņēmis vairākas kreditoru pretenzijas un brīdinājumus. Apgabaltiesas ieskatā, šie fakti liecināja, ka uzņēmumam ir ilgstošas maksātspējas grūtības un acīmredzami trūkst apgrozāmo līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai.

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) ar sadarbības partneri Ēģiptē cer tikt pie vairāku simtu miljonu eiro līguma konkursā par 700 vagonu piegādi Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma vajadzībām, aģentūrai LETA pastāstīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR sadarbībā ar partneri Ēģiptē, kas darbojas Militārās rūpniecības ministrijas paspārnē, vasaras sākumā iesniedza piedāvājumu attiecīgajā konkursā. Konkrētais projekts esot RVR vairāku gadu darbs, tāpēc uzņēmumam ir ļoti liela interese par šo konkursu. Piedāvājums paredz, ka daļu vagonu ražotu sadarbības partneris Ēģiptē, daļu RVR, bet atlikušo - abi uzņēmumi sadarbojoties.

RVR vadītājs piebilda, ka Latvijā varētu tikt ražoti aptuveni 300 vagonu. Potenciālā līguma darbības laiks būtu vairāk nekā trīs gadi, kas tostarp ietvertu projektēšanas darbus.

Pēc Kamarūta paustā, RVR viesojušies pārstāvji no Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma un Transporta ministrijas, kas atzinīgi novērtējuši uzņēmumu. Patlaban Ēģiptē tiek izvērtēti konkursā iesniegtie piedāvājumi. Lai gan konkrētu laiku, kad varētu tikt pieņemts lēmums par uzvarētāju konkursā, RVR vadītājs nevēlējās prognozēt, viņš pauda, ka Ēģiptes puse ir ieinteresēta procesu noslēgt pēc iespējas ātrāk, jo ritošais sastāvs ilgstoši nav atjaunots.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis nodrošinājumu AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) komercķīlām, liecina Firmas.lv informācija.

VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Pirmās piedziņas daļas Speciālā piedziņas nodaļa ar 11.marta lēmumu piemērojusi RVR aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai.

RVR uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts aģentūrai LETA parāda konkrēto summu atteicās nosaukt, taču norādīja, ka ar VID ir saskaņots grafiks un aizliegums apgrūtināt nekustamo īpašumu ir papildu nodrošinājums. Parāda cēlonis esot fakts, ka Azerbaidžānas dzelzceļš nav norēķinājies par pagājušajā gadā paveikto, un nesamaksātā summa sasniedzot gandrīz vienu miljonu eiro.

Pasažieru vilcienu dīzeļvilcienu modernizācijas projektu uzliktais nodrošinājums neietekmēšot, uzsvēra Kamarūts.

Spānijas mašīnbūves uzņēmuma Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles (CAF) apakšuzņēmējs AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) uzskata, ka AS Pasažieru vilciens (PV) bijušajām un esošajai valdei jāuzņemas atbildība par vērienīgā vilcienu iepirkuma novilcināšanu, šodien žurnālistiem sacīja RVR līdzīpašnieks Aivars Ločmelis.

Pēc viņa sacītā, atbildība par nekvalitatīva līguma izstrādāšanu jāuzņemas bijušajiem PV vadītājiem Andulim Židkovam un Nilam Freivaldam, kā arī esošajam vadītājam Artim Birkmanim un Satiksmes ministrijai kā PV kapitāldaļu turētājai.

«Tā kā RVR ir apakšuzņēmējs, mums noslēgtā līguma saturs nav zināms. Tomēr, pēc visiem pieejamās informācijas spriežot, līgumā ir vairāki strīdīgi punkti. Piemēram, kāpēc konkursa nolikumā ir apvienoti vilciena ražošanas un apkalpošanas līgumi?» retoriski vaicāja Ločmelis.

Tāpat viņš atzina, ka piegādes un uzturēšanas līgumā paredzēti pienākumi izpildītājam nodrošināt remonta centru. «Šī prasība nav izpildāma, jo remonta centrs nepieder piegādātājam, bet gan VAS Latvijas dzelzceļš (LDz). Tādējādi izpildītājs nevar nodot PV īpašumā to, kas izpildītājam nepieder. Tas ir neloģiski. Neviens šādu līgumu neparakstīs,» uzsvēra RVR līdzīpašnieks.

Jau 2014. gada vidū Rīgā būs pieejami pirmie jaunie vilcieni, kā to paredz izstrādātais vilcienu piegādes grafiks, savā paziņojumā norāda Spānijas kompānija Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF).

CAF norāda, ka, kopš Pasažieru vilciens (PV) atzina CAF par konkursa uzvarētāju, ir bijuši dažādi mēģinājumi mainīt iepirkuma procedūras rezultātus, lai atceltu lēmumu par tiesībām noslēgt līgumu, mēģinājumi pārtraukt iepirkuma procedūru un sākt jaunu iepirkumu, kā arī aizkavēt līguma noslēgšanu, lai nebūtu iespējams izpildīt piegādes grafiku, kā arī vispār nepieļaut līguma noslēgšanu. Gan Iepirkumu uzraudzības birojs, gan tiesa noraidīja līdz šim izskatītos pieteikumus kā nepamatotus. Līdz ar tiesas saņemto atļauju slēgt līgumu un līguma noslēgšanu, iepirkuma procedūra ir pabeigta, un ir uzsākts darbs pie līguma izpildes.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(423).jpg

Fakts, ka valsts uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) valde nu ir politizēta līdz pēdējai iespējai, nav apšaubāms, un tagad atšķiras tikai hipotēzes par to, kāpēc lielākie speciālisti pasažieru pārvadājumu jautājumos pa dzelzceļu ir izrādījušies tieši ekspolitiķi.

Naivākā no tām - nevajag uztraukties, jo arī politiķiem pēc noiešanas no skatuves kaut kur ir jāstrādā… It īpaši jau tāpēc, ka tieši PV ir iesaistīts iepirkumā par jaunu vilcienu iegādi kopumā 144 miljonu latu vērtībā plus vēl daudzi miljoni latu jaunuzbūvēto transporta līdzekļu tehniskajai uzturēšanai. Populārākā no versijām - valdošie politiķi vēloties uzlikt savu ķepu uz daļiņas no šā daudzmiljonu darījuma, izmantodami to, ka vietējā kompānija RVR ir parādā naudu krahu piedzīvojušajai Latvijas krājbankai, un tādējādi varbūt varētu izdoties šā uzņēmuma pārņemšana līdzīgi tam scenārijam, kāds savulaik tika realizēts attiecībā uz aviokompāniju airBaltic. Ja tā tiešām ir, izskatās, ka šādas shēmas organizatori (lai kas viņi arī būtu) šo to nav ņēmuši vērā. Pats būtiskākais aspekts šajā stāstā ir tas, ka PV ir noslēdzis līgumu par jauno vilcienu būvniecību ar Spānijas kompāniju CAF, nevis Latvijas uzņēmumu RVR. Protams, ir dzirdēta versija, ka daļēji šo vilcienu montāža varētu notikt Rīgā, bet tas nekur vēl nav zvanīts. Redzot, ka šim projektam par visām varītēm ķepu cenšas uzlikt vietējie politbāleliņi, spāņi var spert visai loģisku soli un pateikt - projektu no A līdz Z realizēsim kaut kur citur, tikai ne Latvijā. Realizējoties šādam scenārijam, nav izslēgts, ka Latvija var attapties pie sasistas siles - RVR būs pārņemts, bet pasūtījuma nebūs, un varēs pieaicināt kādu konsultantu, kurš par teju zvaigžņotu samaksu pētīs, kā un kam RVR tālāk labāk pārdot. Vēl tikai jāpiemin, ka atšķirībā no airBaltic nu jau kādreizējā privātā akcionāra RVR īpašnieki nav pat likuši manīt, ka nespētu kārtot saistības ar kreditoriem vai gribētu pieteikt savu maksātnespēju.

Latvijas Krājbankas prasījumu izsole pret AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) trešdien nenotika, jo neviens no

potenciālajiem dalībniekiem nebija iemaksājis prasīto nodrošinājumu, informē Krājbankas maksātnespējas administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Viņš uzsvēra, ka pirms izsoles par RVR interesējās vairāki interesenti. Tagad administrators lems, kā rīkoties tālāk - varianti ir vairāki, bet par konkrētu risinājumu tiks lemts nedaudz vēlāk, norāda KPMG pārstāvis.

Db.lv jau rakstīja, ka kredītlīnijas un aizdevumu līgumu kopējā summa ir 9,6 miljoni latu, savukārt prasījuma tiesību novērtējums un izsoles sākumcena bija 7,88 miljoni latu.

RVR sarunas ar Krājbanka administratoru KPMG Baltics par RVR izsniegtā kredīta pārfinansēšanu pagaidām nav devušas rezultātus, iepriekš informēja uzņēmuma pārstāvji.

Uzvirmojusi ideja Pasažieru vilcienam atpirkt no Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) tai piederošos 49% a/s VRC Zasulauks, kas remontē pasažieru vilcienus .

Premjera Valda Dombrovska pārraudzītā Pārresoru koordinācijas centra (PKC) darba grupa rekomendē valstij piederošās a/s Pasažieru vilciens (PV) līdzdalības palielināšanu VRC Zasulauks (VRC) līdz 100%, paredzot nākotnē abus uzņēmumus apvienot, DB uzzināja no sagatavotā ziņojuma, ko 28. maijā Ministru kabinets bija plānojis izskatīt, taču jautājumu no darba kārtības svītroja.

PKC rekomendāciju pamato ar netaisnīgo situāciju, kad PV pats nodrošina pasūtījumu, bet labumu no tā gūst privātais akcionārs – RVR. Nozares atbildīgā Satiksmes ministrija (SM) neatbalsta šādu PKC priekšlikumu, PV šobrīd esot svarīgāki darbi darāmi, bet RVR norāda: jāredz piedāvājums, ko vērtēt. RVR bija iesaistījusies vērienīgajā, bet fiasko cietušajā PV sludinātajā jauno vilcienu iegādes konkursā. Tajā uzvarēja Spānijas kompānija CAF, kura par savu apakšuzņēmēju izvēlējās RVR. Tiek pieļauts, ka tieši šī iemesla dēļ arī tiek meklēta iespēja, kā RVR pilnībā atbīdīt no pasažieru vilcienu jomas, arī no to remontiem.

Maijā tiks izsolītas likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka ieķīlātās 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) akcijas, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Tāpat tiks izsolītas Krājbankai piederošās prasījuma tiesības pret RVR 14,1 miljona eiro apmērā.

Kustamās mantas lietu kopības izsoles sākumcena ir 4,5 miljoni eiro.

Izsole notiks 15. maijā.

Db.lv jau rakstīja, ka februārī sākta RVR mantas izsole pa daļām.

RVR, ieķīlājot mantu, no šobrīd likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka aizņēmās vairāk nekā 10 miljonus eiro. Pērn oktobrī plānotā Latvijas Krājbankas prasījuma tiesību pret RVR izsole nenotika, jo interesenti nebija iemaksājuši noteikto nodrošinājumu, tādēļ nolemts pa daļām sākt pārdot RVR mantu.

Februāra vidū tika izsludināta RVR piederošo 49% VRC Zasulauks akciju izsole, taču tā nenotika, jo nebija pieteicies neviens pretendents. Pēc informācijas paziņošanas par šo izsoli bija interese no vairākiem pretendentiem, tai skaitā Latvijā strādājošajām kompānijām.

Ceturtdien veiksmīgi notikusi likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka ieķīlāto 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) akciju un prasījumu tiesību izsole, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Krājbankai piederošās prasījuma tiesības pret AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca un 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca akcijas iegādājusies SIA East-West Industrial Group, informē uzņēmums.

Akcijas iegādātas ar mērķi uz AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca bāzes izveidot mašīnbūves klasteru transporta mašīnbūves un smagās mašīnbūves augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai.

SIA East-West Industrial Group ir izveidota (reģistrēta 2014.gada 8.maijā) kopīgi sadarbojoties trim dalībniekiem ar mērķi iegādāties AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca.

Uzņēmumā apvienojusies Krievijas privātā kapitāla uzņēmumu grupas, kuras sastāvā ietilpst viens no vadošajiem smagās mašīnbūves holdingiem PTPA, kura pamata darbība ir saistīta ar cauruļvadu infrastruktūras elementu ražošanu, saldēšanas iekārtu ražošanu u.c. ar ražošanas uzņēmumiem Krievijā un ES valstīs, kuru pārstāv Krievijas pilsonis Igors Sušencovs, Latvijā reģistrēts investīciju uzņēmums SIA CBLM un Latvijas pilsonis Aleksandrs Brandavs, kura uzņēmējdarbība ir saistīta ar pasažieru pārvadājumiem. A. Brandavs ir SIA Rīgas Karte vadītājs.

Pasažieru vilciens velk uz sarunu procedūru ar ražotājiem jaunu vilcienu iegādei; nav izslēgta pašreizējo modernizācija

Līdz ar elektrovilcienu ilgtermiņa nomas iepirkuma procedūras pārtraukšanu jaunā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valde šobrīd cenšas tikt skaidrībā par tālāko rīcību: rīkot jaunu konkursu vai sarunu procedūru, liekot uzsvaru uz jauna ritošā sastāva iegādi. Taču pastāv iespēja vēl ilgu laiku braukt arī ar vecajiem vilcieniem, tos modernizējot, kā jau tiek darīts dīzeļvilcienu gadījumā, pieļauj eksperti.

Vēl braucami

«Tas ir izdarāms,» par iespēju modernizēt esošos elektrovilcienus saka motorvagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmuma VRC Zasulauks (51% akciju pieder PV un 49% – a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR)) tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Pēc viņa teiktā, šobrīd PV izmanto 1983./84. g. un 1988./89. g. RVR ražotos vilcienus, kuriem var veikt vai nu t.s. vidējo vai galveno kapitālo remontu. Pirmajā gadījumā ekspluatācijas laiks tiek pagarināts par sešiem, otrajā – par 15 gadiem. Viņš pieļauj, ka esošo vilcienu tālāka ekspluatācija varētu arī nebūt dārgāka par jaunu izmantošanu, ņemot vērā apkalpošanas izmaksas. Tā kā ražotāji cenšoties ar to pelnīt, tad īpaši dārgi izmaksā dažādu bojājumu novēršana. Piemēram, šobrīd kabīnes bojājuma gadījumā pēc sadursmes ar kādu dzīvnieku metāla daļas tiek noņemtas, taisnotas utt., bet ir ārvalstu ražotāji, kas paredz, ka šāda bojājuma gadījumā jāmaina visa kabīne, kam ir pavisam citas izmaksas. Ņemot vērā vilcienu tagadējo aizpildījumu, A. Vasiļjevs pieļauj, ka varētu iztikt arī ar esošā ritošā sastāva modernizāciju.

No šā gada decembra Cēsu ekspresis tiks pagarināts līdz Valmierai, bet Liepājas virzienā tiks norīkoti vēl divi vilcieni nedēļā, informē Pasažieru vilciena pārstāve Agnese Līcīte.

AS «Pasažieru vilciens» izskatīšanai Sabiedriskā transporta padomes sēdē ir virzījusi vairākus priekšlikumus izmaiņām vilcienu grafikā, lai uzlabotu vilcienu pasažieru ērtības un iespēju biežāk izmantot vilcienu satiksmi. 20.septembrī padome pieņēma lēmumu par Cēsu ekspreša pagarināšanu līdz Valmierai un papildu vilcienu norīkošanu Liepājas virzienā.

Sākot no š.g. decembra, tiks pagarināts vilciena ekspresreisa Rīga-Cēsis un Cēsis-Rīga maršruts līdz Valmierai, pa ceļam paredzot vilciena apstāšanos arī pieturvietā Lode. Vilciena atiešanas laiks no Cēsīm darbdienu rītos un pienākšanas laiks Cēsīs vakaros paliks līdzšinējais.

Tika apstiprināts arī priekšlikums papildināt vilcienu kustības sarakstu ar vairākiem vilcienu reisiem, tai skaitā maršrutā Liepāja-Rīga norīkot vilcienu sestdienās un maršrutā Rīga-Liepāja norīkot vilcienu svētdienās. Šāda iespēja tika rasta, ņemot vērā infrastruktūras lietošanas maksas samazināšanos, tādēļ virkne līdzšinējo vilcienu tehnisko reisu tiks iekļauta pasažieru pārvadājumu tīklā. Jauni vilcienu reisi tiks norīkoti arī maršrutos Rīga-Krustpils, Rīga-Skulte, Rīga-Aizkraukle, Rīga-Lugaži u.c. Par konkrētiem vilcienu atiešanas laikiem pasažieri uzzinās, stājoties spēkā jaunajam vilcienu kustības sarakstam.