Spānijas mašīnbūves uzņēmuma Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles (CAF) apakšuzņēmējs AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) uzskata, ka AS Pasažieru vilciens (PV) bijušajām un esošajai valdei jāuzņemas atbildība par vērienīgā vilcienu iepirkuma novilcināšanu, šodien žurnālistiem sacīja RVR līdzīpašnieks Aivars Ločmelis.
Pēc viņa sacītā, atbildība par nekvalitatīva līguma izstrādāšanu jāuzņemas bijušajiem PV vadītājiem Andulim Židkovam un Nilam Freivaldam, kā arī esošajam vadītājam Artim Birkmanim un Satiksmes ministrijai kā PV kapitāldaļu turētājai.
«Tā kā RVR ir apakšuzņēmējs, mums noslēgtā līguma saturs nav zināms. Tomēr, pēc visiem pieejamās informācijas spriežot, līgumā ir vairāki strīdīgi punkti. Piemēram, kāpēc konkursa nolikumā ir apvienoti vilciena ražošanas un apkalpošanas līgumi?» retoriski vaicāja Ločmelis.
Tāpat viņš atzina, ka piegādes un uzturēšanas līgumā paredzēti pienākumi izpildītājam nodrošināt remonta centru. «Šī prasība nav izpildāma, jo remonta centrs nepieder piegādātājam, bet gan VAS Latvijas dzelzceļš (LDz). Tādējādi izpildītājs nevar nodot PV īpašumā to, kas izpildītājam nepieder. Tas ir neloģiski. Neviens šādu līgumu neparakstīs,» uzsvēra RVR līdzīpašnieks.
Latvijas dzelzceļš šo apgalvojumu vērtēja kā kļūdainu. Patiesībā pasažieru vilcienus remontē AS VRC Zasulauks, un šis uzņēmums atrodas uz Satiksmes ministrijai vai valstij piederošas zemes. Savukārt ēku valdītāji ir Latvijas dzelzceļš, kas tās iznomājis "Pasažieru vilciens". "Esam tikai ēku valdītāji," uzsver LDz.
VRC Zasulauks akcionāri ir PV - 51% un RVR - 49%.
Ločmelis uzskata, ka līguma izstrādātājiem ir jāatzīst savas kļūdas un tās jālabo. «Jābūt politiskai atbildībai par to, kas notiek. Kolektīvā bezatbildība ir apnikusi,» uzsvēra uzņēmējs.
Tāpat Ločmelis sacīja, ka neesot neviena dokumenta, kurā būtu apliecināts, ka Latvija zaudēs Eiropas naudu, realizējot šo projektu. «Eiropas likumdošanā ir paredzēta gan izmaiņu pieņemšanas kārtība, gan norādīts, kas šīs izmaiņas var veikt. Ja tiks rīkots jauns vilcienu iepirkuma konkurss, pastāv risks zaudēt Eiropas līdzfinansējumu,» teica RVR līdzīpašnieks, norādot, ka vilcieni Latvijai ir nepieciešami un tie tiks pirkti, «ja ne šodien, tad rīt». Jautājums esot par to, kas šo projektu finansēs un kur vilcieni tikšot ražoti.
Ločmelis arī norādīja - ja pasažieru vilcienus tomēr ražos CAF, sadarbojoties ar RVR, Latvijā papildus tiktu radītas 500 jaunas darbavietas, darbiniekiem vidēji bruto algā maksājot 750 latu, iedzīvotāju ienākuma nodoklī un valsts obligātajās sociālajās iemaksās gadā iemaksājot 2,58 miljonus latu. Viņš prognozēja, ka projekta gaitā valsts nodokļos saņemtu desmit miljonus latu, bet kopumā no projekta realizācijas valsts ekonomika iegūtu 100 miljonus latu.
Kā ziņots, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka izteica bažas par jauno vilcienu iepirkuma projekta novilcināšanu. Savukārt AS Pasažieru vilciens (PV) uzskata, ka nav pamata bažām par jauno vilcienu iepirkuma projekta novilcināšanu, jo ir noteikts precīzs termiņš sarunām par līguma grozījumiem - tās var turpināties līdz 2.oktobrim.
PV pašlaik prioritārais darbības mērķis esot valdības akceptēto līguma grozījumu saskaņošana, lai pēc iespējas ātrāk veicinātu līguma noslēgšanu ar CAF.
Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tiek plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums būs 100 miljoni latu, savukārt PV līdzfinansējums šā projekta realizācijai būs 44 miljoni latu. Savukārt otra līguma daļa paredz šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Kopumā līguma vērtība ir 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu). Jaunajiem vilcieniem ir jābūt saražotiem līdz 2015.gada augustam.
PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no valstij piederošās Latvijas dzelzceļa kompānijas Latvijas dzelzceļš veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī PV tika pārveidots par valsts uzņēmumu.