http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(423).jpg
Fakts, ka valsts uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) valde nu ir politizēta līdz pēdējai iespējai, nav apšaubāms, un tagad atšķiras tikai hipotēzes par to, kāpēc lielākie speciālisti pasažieru pārvadājumu jautājumos pa dzelzceļu ir izrādījušies tieši ekspolitiķi.
Naivākā no tām - nevajag uztraukties, jo arī politiķiem pēc noiešanas no skatuves kaut kur ir jāstrādā… It īpaši jau tāpēc, ka tieši PV ir iesaistīts iepirkumā par jaunu vilcienu iegādi kopumā 144 miljonu latu vērtībā plus vēl daudzi miljoni latu jaunuzbūvēto transporta līdzekļu tehniskajai uzturēšanai. Populārākā no versijām - valdošie politiķi vēloties uzlikt savu ķepu uz daļiņas no šā daudzmiljonu darījuma, izmantodami to, ka vietējā kompānija RVR ir parādā naudu krahu piedzīvojušajai Latvijas krājbankai, un tādējādi varbūt varētu izdoties šā uzņēmuma pārņemšana līdzīgi tam scenārijam, kāds savulaik tika realizēts attiecībā uz aviokompāniju airBaltic. Ja tā tiešām ir, izskatās, ka šādas shēmas organizatori (lai kas viņi arī būtu) šo to nav ņēmuši vērā. Pats būtiskākais aspekts šajā stāstā ir tas, ka PV ir noslēdzis līgumu par jauno vilcienu būvniecību ar Spānijas kompāniju CAF, nevis Latvijas uzņēmumu RVR. Protams, ir dzirdēta versija, ka daļēji šo vilcienu montāža varētu notikt Rīgā, bet tas nekur vēl nav zvanīts. Redzot, ka šim projektam par visām varītēm ķepu cenšas uzlikt vietējie politbāleliņi, spāņi var spert visai loģisku soli un pateikt - projektu no A līdz Z realizēsim kaut kur citur, tikai ne Latvijā. Realizējoties šādam scenārijam, nav izslēgts, ka Latvija var attapties pie sasistas siles - RVR būs pārņemts, bet pasūtījuma nebūs, un varēs pieaicināt kādu konsultantu, kurš par teju zvaigžņotu samaksu pētīs, kā un kam RVR tālāk labāk pārdot. Vēl tikai jāpiemin, ka atšķirībā no airBaltic nu jau kādreizējā privātā akcionāra RVR īpašnieki nav pat likuši manīt, ka nespētu kārtot saistības ar kreditoriem vai gribētu pieteikt savu maksātnespēju.
Taču šim stāstam ir vēl otra puse… Redz, šā vilcienu iepirkuma lielākais pluss ir tas, ka lielāko daļu no minētajiem 144 miljoniem latu jeb 100 miljonus latu tiek plānots saņemt no Eiropas Komisijas (EK). Bet paradoksālā kārtā tieši Latvijas vadošās amatpersonas šobrīd dara teju visu iespējamo, lai šos 100 miljonus latu nesaņemtu. Proti, dažādas valsts amatpersonas gandrīz vai mēģina pārtrumpot viena otru, stāstot, cik ļoti jauno vilcienu iepirkuma līgums neatbilstot kaut kādām tur prasībām, un rezultātā EK varot Latvijai atteikt minēto finansējumu. EK tikai brīdināja par riskiem, bet mūsējie jau sāka kladzināt, ka Latvijai noslēgtais līgums ir slikts un nekam nederīgs. Ņemot vērā, ka šobrīd EK cenšas taupīt naudu, bet Latvija to vien dara kā bļaustās, ka 100 miljonus latu tā neesot pelnījusi, šis apstāklis var tikt uztverts kā uzprasīšanās attiecīgo soli arī spert. Un kāda jēga būtu pārņemt RVR šāda scenārija gadījumā?!
Nevar izslēgt, ka visi izteikumi un lēmumi šo vilcienu sakarā ir kādas supersmalki izskaitļotas shēmas sastāvdaļa, tomēr lielā mērā izskatās, ka tādā gadījumā shēmotāji var smagi pārrēķināties, riskējot ar kārtējo papildslogu nodokļu maksātājiem.
