Politologs Valts Kalniņš grūtības Vienotībai veidot koalīciju ar Saskaņas centru redz tajā, ka tie būtu divi lieli spēki ar tik pat lielām ambīcijām, kas varētu radīt nestabilitāti.

«Ticamākais modelis patlaban izskatās līdzšinējās koalīcijas modelis,» saka politologs. «Izskatās, ka pašlaik šī koalīcija ir guvusi tādu kā vēlētāju akceptu. Premjera un ZZS pēdējo dienu attiecības liecina, ka viņi orientējas uz koalīcijas turpināšanos, raksta diena.lv.

Pārsteigumi nav izslēdzami, ja ZZS no kāda cita saņem kādus pievilcīgākus piedāvājumus un risinājumus. To pilnīgi izslēgt nevar, lai gan Vienotībai noteikti būs iniciatīva. Grūti iedomāties, ka prezidents pašreizējios apstākļos kā pirmo premjera kandidātu varētu aicināt kādu citu, nevis Dombrovski.»

Ja neskaita nākamā gada budžetu, V. Kalniņš kā jaunās valdības prioritāti, kam pievērsties, redz veselības aprūpi, jo par to vislielākās bažas redzamas iedzīvotāju aptauju rezultātos. «No visām nozarēm visvairāk iedzīvotājus uztrauc veselības aprūpe. Tās sistēma krīzes situācijā ir saņēmusi tik stiprus triecienus, ka blakus budžeta savākšanai valdībai veselības aprūpes stabilizācija noteikti būs prioritāra – lai tā nepārvērstos par nežēlīgu, 100% maksas pasākumu.»

Pretēji paša paustajai vēlmei jau šogad redzēt jaunu valdību Valsts prezidents Andris Bērziņš «paņēmis pauzi». Patlaban prezidents ir sapinies savos skaidrojumos un izteiktajās pretenzijās pret kandidātiem, politologs Jānis Ikstens pauda LTV raidījumā Rīta Panorāmā.

Nevirzot jaunu premjera amata kandidātu, Valsts prezidents rīkojas bezatbildīgi, un izskatās, ka viņš nespēj pamatot savu rīcību, pauda politologs.

Jau ziņots, ka A. Bērziņš trešdien otro reizi noraidīja Vienotības virzīto kandidātu Arti Pabriku. Prezidents par šādu rīcību izšķīries, jo neesot guvis pārliecību par partiju līdz šim izvirzīto kandidātu atbilstību nākamā valdības vadītāja statusam. A. Bērziņš ir devis partijām laiku vienoties par nākamo valdību līdz 7. janvārim, pretējā gadījumā solot nominēt sevis izraudzīto kandidātu.

Politologs J. Ikstens norādīja, ka šobrīd partijas nespēj izpatikt prezidentam, taču bezpartejiskus kandidātus mēdza meklēt gadījumos, kad partijas nespēja vienoties, kuru kandidātu virzīt, bet šoreiz nav tādas situācijas. J. Ikstens pauda neizpratni, kāpēc būtu jāmeklē cits potenciālais premjers, ja partijas vienojas par to kandidātu, kas var nodrošināt, ka valdība sāktu darbu bez ilgas iešūpošanās, kuru atbalsta sabiedrība.

Lai Jaunā konservatīvā partija (JKP) spētu izveidot koalīciju bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), «Jaunās Vienotības» (JV) un «Saskaņas», kļūstot par koalīcijas vadošo spēku, tai jāspēj parādīt ļoti augsta spēja manevrēt, šādu viedokli pauda politologs Filips Rajevskis.

Līdz ar JKP paziņojumu, ka jaunās valdības izveidē tā neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), iespējamie tālākie koalīcijas modeļi var būt dažādi, skaidroja politologs. «JKP tikpat labi varētu tikt galā arī bez ZZS, JV un «Saskaņas», ar pārējām partijām kopā nodrošinot 58 vietas Saeimā, taču tā ir tikai matemātika, nevis politika,» sacīja politologs.

Eksperts norādīja, ka JKP vēlētāji šādu soli, proti, nesadarbošanos ar ZZS, varētu prasīt, ņemot vērā, ka JKP retorika bija agresīva un ar uzstādījumu, ka viss, ko iepriekšējā valdība darījusi, ir nepareizi. Šī iemesla dēļ zināma loģika JKP solī nesadarboties ar ZZS ir, tomēr atklāts ir jautājums, vai koalīciju spēs izveidot no četriem spēkiem, un šajā ziņā jāparāda ļoti augsta spēja manevrēt, uzskata Rajevskis.

Pastāv diezgan liela iespēja, ka referendums par eiro ieviešanu Latvijā notiks, uzskata politologs Ivars Ījabs.

Jautāts, kāpēc pēdējā laikā no dažādu politisko spēku puses pastiprinās aktivitātes pret eiro ieviešanu Latvijā, Ījabs sacīja, ka tam ir vairāki iemesli.

«Pirmkārt, jau politiskā dzīve kopumā patlaban ir pietiekami konfrontējoša, jo pašreizējā Saeimā ir daudzskaitlīgi pārstāvētas partijas, kurām nav svešs populisms. Eiro ieviešana šim populismam ir ļoti pateicīga tēma, jo sabiedrības noskaņojums pret eiro nav spīdošs un eiroskepticisms Latvijas sabiedrībā vienmēr ir bijis diezgan stiprās pozīcijās. Lielā mērā par to ir atbildīgi arī atsevišķi politiķi, kas līdz šim ir skandējuši to, cik Eiropas Savienība ir slikta, kā Brisele ierobežo mūsu nacionālās tiesības un tamlīdzīgas lietas,» norādīja politologs.

Valsts prezidents Andris Bērziņš var justies laimīgs ar izdarīto izvēli, aicinot zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību, uzskata politologs Jānis Ikstens.

Viņaprāt, prezidents varot justies laimīgs, jo ir dabūjis tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, kādu, iespējams, ir gribējis. Par to liecinot salīdzinoši gludais [premjera kandidāta nosaukšanas] process, saka Ikstens.

Straujuma nav atstājusi strauja un neapdomīga cilvēka iespaidu, tāpēc valdības vadīšana turpināšoties līdzšinējā premjera Valda Dombrovska (V) stilā. Ne darbība ministres amatā, ne arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāres amatā nav radījusi revolucionāra cilvēka iespaidu. «Tā nebūs nekāda [Einara] Repšes uguņošana vai [Andra] Šķēles mācīšana,» sprieda politologs.

Ja Rīgas domē tiktu izveidota jauna koalīcija, tad tur veidotos kaut kas līdzīgs kā savulaik Jūrmalā. «Es domāju, ka tad būtu jauna Jūrmalgeita, proti, Rīgageita,» intervijā Latvijas Radio norādīja politologs Andris Runcis.

Viņš arī skaidroja, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) var neuztraukties līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2013.gadā, jo pašreizējā koalīcija ir stabila, tāpēc politologs nezina, kam ir jānotiek, lai N.Ušakovu atbrīvotu no amata. Savukārt par skandālu, kas saistīts ar Edgaru Jaunupu un Aināru Šleseru (LPP/LC) A.Runcis norāda, ka no tā iegūst Vienotība un arī A.Šlesers, taču ne SC, ne N.Ušakovam tas neesot vajadzīgs.

Jāatgādina, ka E.Jaunups 16.septembrī atklāja, ka LPP/LC līdera pārstāvju neafišētu piedāvājumu mainīt Rīgas vadību, savukārt A.Šlesers to noliedz.

A.Runcis arī piebilst, ka politiskā temperatūra kāpj un šis pēdējais skandāls tikai apliecinot – tuvojas vēlēšanu drudzis.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atrodas tādā stāvoklī, kad viņš ir «gatavs mirt kopā ar Krieviju», trešdien Ukrainas telekanālam Hromadske atzina pazīstamais Krievijas politologs Svjatoslavs Belkovskis.

Viņš arī norādīja, ka Putins Ukrainas prezidentu Petro Porošenko neuztver kā līdzvērtīgu sarunu partneri.

Ukraina nav galīgais mērķis, bet gan placdarms sarunām ar Rietumiem, skaidroja politologs. Caur Ukrainu Putins runā ar ASV prezidentu Baraku Obamu un vadošo rietumvalstu līderiem.

«Ir vajadzīgi cilvēki, kas spētu Putinu pārliecināt par politiskās līnijas maiņu. Šādi potenciālie kandidāti ir trīs - Romas pāvests Francisks, ASV eksprezidents Bils Klintons un Lielbritānijas ekspremjers Tonijs Blērs,» norādīja eksperts.

«Putins ir ļoti frustrēts, viņš ļoti cieš no tā, kas ar viņu notika, un viņš pieprasa kaut ko, kas varētu mazināt ļoti neveiksmīgās Austrālijas vizītes efektu,» skaidroja politologs.

Pēc ietekmes izplešanas daļā Ukrainas teritoriju Krievijas prezidents Vladimirs Putins ķersies klāt Kalnu Karabahai un Latvijai, intervijā radio Brīvība sacīja Krievijas politologs Staņislavs Belkovskis.

«Es uzskatu, ka pēc Ukrainas viņam uzdevums būs Kalnu Karabahas neatkarības atzīšana. Pateicoties tam, viņš saņems ASV, Kanādas un Francijas armēņu diasporas atbalstu, kas no ārpolitiskā skatu punkta viņam ir svarīgi,» sacīja politologs.

«Un vēl - panākt prokrievisko spēku nonākšanu pie varas Latvijā, jo viņam vajag uzlikt kāju uz Baltijas. Igaunijā un Lietuvā viņš to nevar izdarīt, bet Latvijā - var,» norādīja Belkovskis.

«Es uzskatu, ka NATO valstu - jebkuru - teritorijā Putins nerīkosies tā, kā viņš rīkojas Ukrainā,» piebilda politologs.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.

«Es esmu gatavs ņemt atpakaļ precīzi 3/8 (trīs astotdaļas) no visām riebeklībām, ko esmu teicis par viņu šajos četros gados. Taču tajā jau ir meklējams tas Zatlera figūras traģisms: viņš ir labs cilvēks, bet ne politiķis,» savā blogā satori.lv politologs Ivars Ījabs.

Viņš skaidro, ka V. Zatlera mērķis ir augstākā mērā slavējams: oligarhu ietekmes mazināšana. Taču, vai šis mērķis tagad tiks sasniegts ar ārkārtas vēlēšanām, - par to varētu šaubīties. «Ja izdosies – celsim Zatleram pieminekli, un es būšu pirmais, kas aģitēs ziedojumu vākšanas kampaņā. Taču var arī neizdoties, vairāku iemeslu dēļ».

Politologs skaidro, ka Zatlers, iespējams, neapzinās, ka ar šo iniciatīvu ir nogāzis Dombrovska valdību, kura tomēr ir stabilitātes avots valsts attīstībai. Viņš norāda, ka pieņēmums, ka Vienotība pēc vēlēšanām iegūs vairāk, nekā tai jau ir, ir diezgan patvaļīgs pieņēmums. Turklāt citas 10. Saeimā pārstāvētās partijas varētu saglabāt līdzšinējās pozīcijas vai pat tās palielināt.

Krimā ar Krievijas līdzdalību sākta «Abhāzijas scenārija» īstenošana, lai panāktu Krimas atdalīšanu no Ukrainas, Krievijas telekanāla Doždj ēterā piektdien sacīja ukraiņu politologs Volodimirs Fesenko.

Šādi politologs reaģēja uz informāciju, ka bruņoti cilvēki - atbilstoši mediju ziņām un Ukrainas iekšlietu ministra Arsēna Avakova teiktajam tie ir Krievijas karavīri - Krimā ielenkuši Sevastopoles Belbekas lidostu, kur atrodas Ukrainas armijas daļa. Kā piektdien paziņoja Avakovs, Krievija sākusi bruņotu iebrukumu Ukrainā.

«Aerodromu sagrābšana Krimā atgādina ļoti labi pārdomātu, režisētu, koordinētu militāru operāciju,» sacīja Fesenko. «Šī scenārija uzsākšana nozīmē, ka Krimā sākas iekšpolitiskā krīze (..), otrkārt, ap Krimu rodas starptautiski politiska krīze, (..) jo šādas lielas teritorijas statusa maiņa - turklāt statusa maiņa konflikta formā -, protams, novedīs pie nopietnas krīzes, pirmkārt, attiecībās starp Krieviju un Ukrainu.»

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) otrās valdības 100 dienās paveiktais vērtējams neviennozīmīgi, atzina aģentūras BNS aptaujātie eksperti.

Pētījumu kompānijas Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis atzina, ka viņam ir grūti vērtēt valdības darbu, jo tā ir iesākusi to pašu kursu, ko iepriekšējais Ministru kabinets. «Tas ir zīmogs, kas nāca līdzi,» viņš sacīja.

Arī politikas eksperts Jānis Ikstens, komentējot Straujumas valdības 100 dienas, norādīja, ka valdības darba stilā vērojams «tas pats iepriekšējais rāmais stils».

«Brīžiem šķiet, ka daži ministri ir aktīvāki un izlēmīgāki par valdības vadītāju. Valdības rīcības politikā redzama svaidīšanās un neizlēmība, piemēram, jautājumā par mikrouzņēmuma nodokli,» kritizēja politologs.

Kaut arī mērķis ieviest eiro līdz šim ir bijis nozīmīgs konsolidējošs un disciplinējošs elements valdošās koalīcijas darbā, pēc mērķa sasniegšanas politisko situāciju valstī tas nemainīs, uzskata politologs Ivars Ījabs.

«Domāju, ka lielā mērā tas atkarīgs no tā, kā eiro funkcionēs. Es ieteiktu valdībai rūpīgi sekot, lai eiro ieviešana, īpaši mazumtirdzniecībā, notiktu daudz maz godīgi un saprotami, kas ir valdības uzdevums, un par to jārunā ar pašiem tirgotājiem,» saka Ījabs.

«Nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās eiro nebūs uzmanības centrā, ja vien ar to nenotiks kas slikts, un es nedomāju, ka tuvākā gada laikā kaut kas tāds varētu notikt,» piebilda politologs.

Pēc Ījaba domām, būtiskas izmaiņas valdībā pagaidām nav gaidāmas: «Varbūt ministru vidū kāds varētu pamainīties, bet domāju, ka Valdis Dombrovskis (V) būs premjers līdz nākamajām vēlēšanām.»

Krievija savu piedāvājumu Ukrainai kļūt par federālu valsti izteikusi, lai Ukraina varētu to noraidīt, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra.

Krievija šo ierosinājumu izteikusi, lai tai nevarētu pārmest, ka tā nav izteikusi nekādu piedāvājumu. «Taču tas ir noraidāms, jo tas principā norāda uz Krievijas iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās,» skaidroja profesors.

Turklāt, ja minēto piedāvājumu nav izteicis pats Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vai prezidents Vladimirs Putins, šo Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu nevar uzskatīt par oficiālu Krievijas valdības piedāvājumu. «Šajā līmenī tas ir mēģinājums zondēt pozīciju,» piebilda Skudra.

«Krievija mēģina runāt par Ukrainas lietām, nerunājot ar pašu Ukrainu,» viņš sacīja.

Rietumu sankcijas nepiespiedīs Kremli mainīt politiku, tās pat nenovedīs pie ievērojama ekonomiskā efekta, tomēr Krievijas nostāju daudz būtiskāk var ietekmēt iekšējie, ekonomiskie riski, atzina Krievijas Zinātņu akadēmijas Situāciju analīzes centra Stratēģisko novērtējumu nodaļas vadītājs Sergejs Utkins.

Viņš uztver sankcijas kā stingru Krievijas īstenotās politikas noraidīšanu, nevis kā šīs pašas politikas ietekmēšanas instrumentu.

«Sankcijas pret Irānu, kaut arī tās ir bijušas ļoti spēcīgas, nenoveda pie problēmas atrisināšanas, un valsts ir iemācījusies sadzīvot ar tām, pat ņemot vērā to, ka tika liegts budžetu veidojošs resurss. Gadījumā ar Krieviju pat tas būtu grūti īstenojams: Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes daudz lielākā mērā nekā ASV no Irānas naftas. Krievijas tirdzniecības apgrozījuma daļa ar ASV veido 3%, mums ar Ukrainu - 5%, savukārt Eiropas Savienības (ES) daļa [ar Krieviju] veido 50%. Jautājums ir par to, vai kāds Eiropā mēģinās pārraut šīs saites,» vērtē speciālists.

Valsts prezidenta Valda Zatlera (attēlā) izredzes tikt ievēlētam uz otro termiņu politologs Aigars Freimanis vērtē kā 40 pret 60.

Viņš Telegraf skaidro, ka patlaban koalīcija sastāv no divām partijām, ja tā nemainīsies līdz vasarai, tad politiķiem, pirmkārt, jāskatās kā sadalīta vara. «Ko viņi ieraudzīs? Premjers ir no Vienotības, Saeimas spīkers – Vienotība, kā arī visas vadošās ministrijas ir pakļautas Vienotībai. Sanāk, ka it kā prezidenta amats pienāktos ZZS,» norāda A.Freimanis.

Runājot par citiem iespējamiem kandidātiem, politologs norāda, ka teorētiski tā varētu būt arī Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Taču viņas potenciāls pakāpeniski iekonservējies un devalvējies. A.Freimanis arī piebilst, ka alternatīvu pretendentu uz politisko līderu lomām Latvijā nav.

«Kādi var būt argumenti, lai par premjera kandidātu nenosauktu bijušo Valsts prezidentu? Es to pat iedomāties nevaru. Ja jau drosme bija, tad esi drosmīgs līdz pēdējam, nevis aicini par premjera kandidātu Valdi Dombrovski no konkurējošas partijas,» tā par bijušā Valsts prezidenta un Zatlera Reformu partijas līdera Valda Zatlera plāniem par premjeru virzīt Dombrovski sacījis politologs Filips Rajevskis.

Vaicāts, kas īsti uzvarēja šajās vēlēšanās, Rajevskis teicis: «Uzvarēja tie, kam bija disciplinētākais vēlētājs, - Saskaņas centrs un Nacionālā apvienība. Viņi vislabāk izmantoja to, ka līdzdalība vēlēšanās bija zema. SC tāpēc, ka vai puse vēlētāju neaizgāja uz vēlēšanām, tagad var apgalvot, ka viņus atbalsta trešā daļa sabiedrības.»

Uz jautājumu: «Vai tomēr nevaram domāt, ka arī no tiem, kuri neaizgāja uz vēlēšanām, trešā daļa atbalstītu SC?» politologs atbildējis: «Visticamāk, ka ne. Tie, kas nav aizgājuši uz vēlēšanām, tie vienmēr ir mērenākie. Zaudētāji no tā, ka vēlētājs neaizgāja uz vēlēšanām, nepārprotami ir Vienotība, ZZS un drusku Zatlera Reformu partija.»

Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu, palielinot Latvijas iespējas saņemt lielāku Baltkrievijas kravu daļu uz Klaipēdas rēķina, uzskata Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs.

Jau ziņots, ka Kučinskis šonedēļ Minskā ticies ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un premjerministru Andreju Kobjakovu. Vizītes laikā viņš uzsvēris nepieciešamību stiprināt abu valstu ekonomiskās attiecības, it īpaši transporta un loģistikas jomā.

Kā ziņu aģentūrai BNS piektdien sacījis Jonavičs, šīs vizītes laikā lielākā uzmanība pievērsta Baltkrievijas kravu tranzītam un Astravjecas atomelektrostacijai.

Lietuviešiem nav izdevies pārliecināt Latviju pievienoties ierosmei boikotēt elektroenerģiju, kas tiks ražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā kodolspēkstacijā, par kuras neatbilstību drošības standartiem raizējas Lietuva. Latvija un Lietuva arī nemitīgi sacenšas par Baltkrievijas kravu tranzītu.

«Cilvēki, kas starptautiskajā politikā orientējas daudz labāk nekā es, runā par to, ka esam atgriezušies aukstajā karā. Ir sākusies jauna ēra, ko raksturo centieni pārzīmēt Eiropas karti. Redzam strauju polarizāciju. Atšķirībā no aukstā kara laikiem, kad Padomju Savienībai bija sabiedrotie, Krievijai šajā gadījumā sabiedroto nav,» intervijā žurnālam Sestdiena, runājot par krīzi Ukrainā, stāstījis politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.

Jautāts, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins darbojas racionāli, viņš atbildējis: «Tas ir interesants jautājums - ir viņš zaudējis prātu vai nav? Pieņemot, ka nav, viena kalkulācija ir tāda, ka, krītot Janukovičam un pamalē parādoties pilnīgi cita veida Ukrainas līderiem, Putins uzskatīja, ka šie jaunie spēki ietu prom no sadarbības ar Krieviju. Tas nozīmētu, ka Putina lolojums - Eirāzijas savienība kā pretmets Eiropas Savienībai - paliktu bez ļoti nozīmīga spēlētāja. Otrkārt, Krievijai un Ukrainai ir ciešas ekonomiskas saites, tātad, Ukrainai aizejot, uz Eiropu aizietu arī Austrumukrainas rūpnieciskais komplekss Donbass. Treškārt, tie varēja būt kādi apsvērumi par to, ka Ukrainas it kā antikrieviskā koalīcija varētu pārskatīt līgumu par Krievijas jūras kara bāzes uzturēšanos Sevastopolē. Vārdu sakot, Putins saredzēja virkni apdraudējumu un tāpēc izšķīrās par šādu rīcību, kura acīmredzami bija plānota jau iepriekš,» skaidrojis politologs.

«Mums bieži vien, it īpaši par tā saukto oligarhu laiku, ir izveidojies priekšstats, ka politika ir mašīna, ar kuras palīdzību kļūt bagātam. 95 procentos gadījumu tas ir garām,» tā intervijā žurnālam Playboy saka politologs Ivars Ījabs.

«Pirmkārt, publiskos politiskos amatos ir mazas algas. Protams, var izmantot politisko resursu materiālu labumu gūšanai, bet ir jāzina, kā to darīt. Nav iespējams vienkārši iet un izkārtot sev baigos miljonus. To, kuri kaut ko tādu spējīgi darīt, Latvijā nav daudz. Saeimā tagad gandrīz puse deputātu ir ienākuši, tā sakot, no ielas. Iedomāties, ka šādi ļaudis var izkārtot tādas ekonomiskās rebes, lai atlikušo mūžu varētu pavadīt Maldivu salās… Aizmirstiet, tas tā nav!» viņš skaidro.

«Ja runā par paša došanos politikā, nebūtu īpašas problēmas pārdot savu reputāciju. Latvijā ir diezgan maz cilvēku, kas to grib un vienlaikus arī objektīvi var darīt, līdz ar to katrās vēlēšanās viņiem parādās kārdinošais piedāvājums pārdot savu reputāciju,» intervijā norāda populārais politologs.

Latviešu uzņēmējiem trūkst pragmatisma, un to vajadzētu vairot. Dziesmu svētki un latviešu kultūra ir novecojusi vērtība, jaunas vērtības jāgaida no biznesa vides.

Tā pauž politologs un mediju eksperts Sergejs Kruks intervijā Latvijas Avīzei. Pragmatisms var rasties tad, kad ir uzticība citam cilvēkam. Ja kāds nāk ar novitāti, lauž ierasto kārtību un piedāvā jaunu kārtību, jaunu tehnoloģiju, tad jābūt garantijām, ka veiksmes gadījumā viņu uzslavēs, nevis zem šī jauninājuma parakstīsies priekšnieks, norāda Sergejs Kruks. Bet neveiksmes gadījumā nemocīs, bet teiks: doma bija laba, meklēsim, kur bija kļūda, norāda eksperts. Latvijā, viņaprāt, veidojas visai stingras vertikālās hierarhijas attiecības, un to veicina arī luterānisms: cilvēkiem par vērtību uzskata turēšanos vienā darba vietā līdz mūža galam. Tas bremzē sociālo mobilitāti, jo modernajā sabiedrībā nepieciešams, lai cilvēki ātri pārvietotos: no viena uzņēmuma uz citu, no vienas valsts malas uz citu, no vienas valsts uz citu. Kur viņu smadzenes vai darba rokas ir vajadzīgas. Tas arī neveicinot iekšējo rotāciju.

Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Krievijā ir atlikta līdz parlamenta vēlēšanām, tā paziņojusi Krievijas aģentūra Regnum, atsaucoties uz diplomātisko avotu Maskavā. Savukārt Latvijas politisko ekspertu aprindās datuma pārcelšana tiek saistīta ar Maskavas vēlmi ieraudzīt nākamās valdība formu un to, kam V.Zatlers uzticēs to vadīt.

Konkrēta datuma nenorādīšana otrajā oficiālajā ielūgumā, paredzēja iespējās korekcijas. Lēmumus patlaban pieņemot Krievijas puse, taču Latvija vēlētos, lai vizīte notiktu vēl šā gada rudenī, Telegraf norādījis ārlietu ministrs Aivis Ronis.

«Maskava vēlas precīzi zināt, kāda būs politiskā saskaņošana Latvijā pēc vēlēšanām un kā šajā situācijā uzvedīsies V.Zatlers. Piemēram, ja Saskaņas centrs (SC) saņems daudz balsu, bet prezidents par premjera kandidātu neiecels Jāni Urbanoviču, tas pārrunām dos pavisam citu fonu,» norāda politologs Kārlis Daukšts. Viņš arī neizslēdz, ja prezidenta izvēle izrādīsies nepieņemama Maskavai, V.Zatlera brauciens ievilksies uz nenoteiktu laiku.

«Vēlēšanu rezultāti Maskavā radījuši zināmu īgnumu. Viņiem paliek cerība, ka Rietumiem patīkamā Vienotība un Valda Dombrovska valdība, kas saņēma Vācijas kancleres Angelas Merkeles padomu veicināt attiecības ar Krieviju, to traktēs kā mudinājumu sadarboties ar Saskaņas centru,» laikrakstam Diena stāstījis politologs Kārlis Daukšts.

«Mēs bieži vien maz zinām, kas īsti veido Krievijas ārpolitiku. Liekas, ka to neveido Ālietu ministrija, bet gan Putins,» norādījis politologs.

Viņš arī stāstījis: «Lielajā spēlē mēs diemžēl esam sīka vienība. Par mūsu vietu pasaulē diemžēl aizvien runā nevis ar Zatleru, bet Maskava ar Briseli vai Vašingtonu. Nav patīkami tā domāt un to dzirdēt, tomēr es uzskatu, ka mēs diemžēl aizvien neesam pilnvērtīgi ārpolitikas subjekti. Mēs aizvien esam globālās politikas objekti - tie, par kuriem spriež.»

Atbildot uz jautājumu: «Kā jūs vērtējat 10.Saeimas vēlēšanu rezultātus?», K. Daukšts sacījis: «Nākas piekrist tiem, kas iekšējo nestabilo procesu dēļ jaunajai koalīcijai un pat Saeimai neparedz ilgu mūžu. Tai izteikti trūkst nepieciešamās viengabalainības, lai pārdzīvotu gaidāmās grūtības ar nepopulārajiem lēmumiem par budžeta konsolidāciju.»

Septembrī gaidāmo ārkārtas vēlēšanu «murgainākais» iznākums būtu eksprezidents Valdis Zatlers kā Ministru prezidents, sacīja politologs Andris Runcis.

Pēc viņa teiktā, Zatlers nav spēcīgs ekonomikas un ārpolitikas jautājumos, līdz ar to nebūtu spējīgs vadīt valsti sarežģītā finansiālā situācijā.

«Diemžēl Zatlera reformu partijai ir labas izredzes, neskatoties uz tās neveiksmīgo nosaukumu,» piebilda eksperts, norādot, ka tā nav definējusi skaidru politisko un ekonomisko kursu, taču vienlaikus atņems elektorātu stabilākām partijām.

«Pierādās teiciens - kur divi latvieši, tur trīs partijas, turklāt ZRP pagaidām vienīgais vadmotīvs ir mītiska cīņa pret oligarhiem,» uzsver politologs, vienlaikus retoriski vaicājot, kad Zatlers ir melojis sabiedrībai - uzrunā Latvijas Universitātē 26.aprīlī, kad slavējis Saeimas darbu, vai 28.maijā, kad rosinājis tās atlaišanu.

«Protams, premjeram ir savi trūkumi. Viņš nav nekāds spožais orators un ideologs, taču savu darbu dara un atstāj samērā nekaitīga cilvēka iespaidu,» runājot par pašreizējo Latvijas premjeru Valdi Dombrovski, intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis politologs Ivars Ījabs.

«Viņš neārdās, publiski muļķības nerunā, nevienam uz varžacīm nekāpj. Es teiktu, ka sabiedrība pie Dombrovska ir pieradusi. Diez vai kaut ko labāku par viņu būtu iespējams atrast,» viņš turpinājis.

«Grūti iedomāties citu premjera kandidātu, par kuru visi spētu vienoties. Tieši šā iemesla dēļ Dombrovska valdībai stāv priekšā vēl daudzas garas dienas,» uzskata politologs.

Viņš norāda: «Acīmredzot tieši šāds valdības modelis ar samērā mierīgu premjeru Latvijā ir gana strādātspējīgs. Ministru prezidents galvenokārt pilda koordinatora, faktiski tāda kā krupjē lomu. Solīdi izvelk kārtis un pieklājīgi saka: tagad, lūdzu, kungi, spēlēsim šādi...»

Nepatīkami pārsteigumi pēc vēlēšanām būs noteikti, bet pateikt visu patiesību pirms vēlēšanām varētu būt ārkārtīgi bīstami, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda politologs Juris Rozenvalds.

Viņam piekrīt arī politologs Aigars Freimanis:«Domāju, nepatīkami pārsteigumi ir gaidāmi, bet nevaram prognozēt to virzienu, varam vien nojaust no iepriekš realizētā – nodokļi plusā, izdevumi mīnusā, varam prognozēt pa jomām, kurās ietekme var būt lielāka. Acīmredzot sociālā budžeta sadaļa ir tik liela, ka tur būs lielāka interese noņemt. Varbūt ir kāds cits pārsteigums vēl.»

Savukārt uz jautājumu vai varētu vēl parādīties pēdējā brīža kompromati par politiķiem, politologi atbild, ka tiem, kuriem reputācijas problēmas jau uzkrātas gadu gaitā, vairs neko izdarīt nevarot. A.Freimanis norāda, ka nevar iedomāties, ko varētu izvilkt par tiem, kuru reputācijas ir pieklājīgas.