Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts, sacīja Trikātas KS direktors, jaundibinātā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas piens projekta vadītājs Raimonds Freimanis.

Viņš norādīja, ka Latvijā piena iepirkuma cenas pēdējos mēnešus ir bijušas ļoti stabilas un it kā esošais piena trūkums Latvijā to kāpumu nevarētu veicināt. «Īstermiņā [piena iepirkuma cenu izmaiņu] nebūs. Piena cena jau aptuveni astoņus mēnešus ir bijusi ļoti stabila. Tā drīzāk pēc mēneša vai diviem varētu mazliet samazināties. Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts,» uzsvēra Freimanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijas piena pārstrādātāju, tostarp Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) pārmetumi par piena eksportēšanu nav pamatoti. «Publiski mūs visu laiku kritizē šīs savienības [LPCS] vadītājs Šolka kungs. Piemēram, runājot par piena eksportu uz Lietuvu, viņš nepārtraukti publiski kritizē kooperatīvus. Taču ir jautājums – vai Latvijas piena pārstrādātāji gribētu nopirkt to pienu, kas aiziet uz Lietuvu, vai arī tā ir tikai kritika kritikas pēc? Ja viņi gribētu šo pienu nopirkt, sadarbību nekādi nevar veicināt, kādu visu laiku kritizējot. Es pieņemu, ka vienkārši kāds ir jākritizē kritikas pēc, un viss. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs savienības biedrs – Jēkabpils piena kombināts – ir viens no lielākajiem piena eksportētājam,» pavēstīja Trikātas KS direktors.

Motoklubs Vēja brāļu ordenis tūkstošiem eiro investējis degvīna ražošanā, kas sākta pērn septembrī un ar kuru šogad plānots iepazīstināt plašāku publiku, atklāj motokluba prezidents Aivars Freimanis jeb Frīdis.

Kā stāsta A. Freimanis, vēja brāļiem jau kādu laiku ir pašiem savs degvīns VB40, ko ražo pēc kluba biedru izvēlētas receptes tepat Latvijā un ko var iegādāties 0,5 litru tilpumā gan plastmasas, gan stikla pudelē.

Degvīna, kuram savu vārdu piešķīris slavenais motoklubs un kas ir 40% grādu stiprs, ražošana sākta 2013. gadā septembrī, Rīgā, SIA Yellow Stone dzērienu ražošanas rūpnīcā, stāsta viens no degvīna izplatītāja SIA Tris-A īpašniekiem Artūrs Trencis.

Degvīns pagaidām pieejams aptuveni 20 tirdzniecības vietās un bāros. Kā skaidro A. Freimanis, uz lielajiem tirdzniecības tīkliem, kā Maxima vai Rimi, viņi neejot, jo iznākot vairāk finansiāli zaudēt, lai tikai tiktu tur iekšā.

Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro, norādīja "Merks" Nekustamo īpašumu attīstības direktors Mikus Freimanis.

Lucavsalas kvartālā celtniecību plānots sākt nākamā gada pavasarī, informēja Freimanis. Plānots, ka piecu gadu laikā tiks pabeigts viss kvartāls, bet projekts dalīsies būvniecības fāzēs un pirmie iedzīvotāji mājokļos varētu ievākties aptuveni 2022.gada vidū. Kopumā projektā būs trīs kārtas.

"Savukārt Zaķusala ir apjomīgs projekts un tas tiks realizēts vismaz 10 kārtās. Infrastruktūru plānojam attīstīt jau šī gada otrajā pusē," informēja Freimanis.

Viņš informēja, ka Lucavsalā "Merks" esošajā zemes īpašumā būs tikai dzīvojamās mājas, ar atbalstošām funkcijām - komercplatībām. Biroju ēkas "Merks" zemes īpašumā Lucavsalā nav plānotas. Savukārt Zaķusalā "Merks" izskata iespēju, ka varētu uzbūvēt arī biroju ēku pie Salu tilta.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Kulinārijas produktu ražošanas nozarē ir problēmas piesaistīt darbiniekus un sevišķi trūkst strādnieku, aģentūrai LETA sacīja kompānijas Latvijas Pārtikas ražotājs komercdirektors Andris Freimanis.

Viņš pastāstīja, ka nozarē vislielākā problēma patlaban ir darbaspēka nodrošināšana, kas kļūst arvien izteiktāka liksta, tuvojoties gada siltajiem mēnešiem. Pēc Freimaņa teiktā, galvenā problēma ir tieši nevēlēšanās strādāt. "Darba kultūra ir zema un tas ir arī attieksmes jautājums. Jo neatkarīgi no tā, vai tu algā maksā 500 vai 700 eiro, darbinieku attieksme no tā nemainās. Esam neskaitāmas reizes par to pārliecinājušies, teica kompānijas komercdirektors.

Freimanis pastāstīja, ka Latvijas Pārtikas ražotājam patlaban ir četras aktuālas vakances, kurās nepieciešami darbinieki. Visvairāk trūkst tieši zemāk kvalificēta darba darītāju - strādnieku un ceha darbinieku. Uzņēmums šo problēmu risina, piesaistot darbaspēku no reģioniem.

AS Pasažieru vilciens (PV) valdes maiņa ir sīkumiņš uz PV lielā iepirkuma procesa fona, jo gan no komunikācijas, gan no birokrātiskā procesa viedokļa tas izskatās pēc gauži netīras norises, kurā neviens ne par ko negrib atbildēt, radot sajūtu - lai viss plūst savā nodabā, kā beigsies, tā beigsies, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda sociologs un pētījumu centra Latvijas fakti vadītājs Aigars Freimanis, runājot par izmaiņām PV valdē.

Freimanis norādīja, ka cilvēki, kurus pašlaik virza PV valdē, neatbilst tai noskaņai, kura pēdējās nedēļas laikā bija parādījusies. Ar trijām dažādām mutēm - Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V), ekonomikas ministra Daniela Pavļuta, finanšu ministra Andra Vilka (V) - tika teikts, ka PV valdē strādās tikai profesionāļi, bet te pēkšņi parādās divi valdes locekļi, kurus sabiedrība pazīst kā politiķus dažādās kapacitātēs, vērtēja sociologs.

«Tas, protams, nenozīmē, ka viņi tūdaļ ir zemē metami, bet neveiklības un nervozitātes sajūtu tas rada. Taču, no otras puses, mūsu sabiedrība ir tā trenēta uz visādām cūcībām, ka gan jau šī arī paies garām,» sacīja Freimanis.

Lielveikalu ķēdes Elkor skandalozo akciju izmantojuši vairāki simti cilvēku, no kuriem lielākā daļa bijuši Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi, pavēstīja Elkor valdes loceklis un mārketinga direktors Ronalds Freimanis.

Runājot raidījumā Dienas rīts, viņš tomēr norādīja, ka pašlaik uzņēmums vēl neesot apkopojis galīgos datus. «Mēs uzskatām, ka esam piesaistījuši jaunu klientu grupu,» sacīja R. Freimanis, piebilstot, ka uzņēmums radījis tūristiem draudzīgu iespaidu.

Elkor pārstāvis skaidroja, ka uzņēmums savas akcijas plāno ilgāku laiku uz priekšu. Tāpēc jaunākā akcija, kuras ietvaros Latvijas iedzīvotājiem tiek piedāvāta 11% atlaide, nav uzskatāma par sava veida atvainošanos. R. Freimanis arī uzsvēra, ka Elkor pastāvīgi organizē dažādas akcijas, kuras ir nozīmīgākas nekā minētā.

Db.lv jau vēstīja, ka no piektdienas, 27. aprīļa, Elkor plāno «apsveikt» Latvijas iedzīvotājus Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienā, 4. maijā, un vienu nedēļu piedāvās atlaides pirkumiem 11% apmērā. Šis, pēc Elkor teiktā, ir nākamais uzņēmuma atlaižu politikas solis.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) otrās valdības 100 dienās paveiktais vērtējams neviennozīmīgi, atzina aģentūras BNS aptaujātie eksperti.

Pētījumu kompānijas Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis atzina, ka viņam ir grūti vērtēt valdības darbu, jo tā ir iesākusi to pašu kursu, ko iepriekšējais Ministru kabinets. «Tas ir zīmogs, kas nāca līdzi,» viņš sacīja.

Arī politikas eksperts Jānis Ikstens, komentējot Straujumas valdības 100 dienas, norādīja, ka valdības darba stilā vērojams «tas pats iepriekšējais rāmais stils».

«Brīžiem šķiet, ka daži ministri ir aktīvāki un izlēmīgāki par valdības vadītāju. Valdības rīcības politikā redzama svaidīšanās un neizlēmība, piemēram, jautājumā par mikrouzņēmuma nodokli,» kritizēja politologs.

Šodien, pēc sarunas ar a/s Diena valdi, kurā pārrunāti sadarbības principi, panākta vienošanās, ka par laikraksta Diena galveno redaktoru kļūst Aigars Freimanis. Galvenā redaktora pienākumus A.Freimanis sāks pildīt ar šā gada 7.janvāri.

Tiekoties ar valdi, A.Freimanis ir pārrunājis redakcijas pārvaldes formātu, struktūru un redakcionālo neatkarību. Valdes uzstādītais stratēģiskais mērķis ir stiprināt medija līderpozīcijas, paplašināt auditoriju.

Pēc profesijas A.Freimanis ir filozofs. Kopš 1990.gada vadījis Tirgus un sociālo pētījumu institūtu Latvijas Fakti. Strādājot par sociologu, ieguvis lielu pieredzi sabiedrisko procesu vērtēšanā un analizēšanā.

Līdzšinējam laikraksta Diena galvenā redaktora pienākumu izpildītājam Guntim Bojāram piedāvāts turpināt darbu AS Diena, turpmāk vadot un attīstot koncerna multimediju platformas.

Laikraksts Diena un portāls Diena.lv ir AS Diena produkti. AS Diena ir viens no lielākajiem mediju koncerniem Baltijā, kas nodarbojas ar laikrakstu, žurnālu un grāmatu izdošanu, ziņu portālu veidošanu, preses piegādi un tipogrāfijas pakalpojumiem. Kopējā mediju auditorija ir vairāk nekā pusmiljons lasītāju un portālu lietotāju.

Satiksmes ministrija VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) valdē ieceļ vēl vienu kādreizējo Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Gintu Freimani.

G.Freimanis aizstās iepriekšējo valdes locekli Edmundu Kancēviču. «Šāds lēmums pieņemts, lai veicinātu LGS izaugsmi un nodrošinātu vēl labāku valsts aktīvu pārvaldību,» Db.lv sacīja Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa, nekonkretizējot, kādas pretenzijas ministrijai bijušas pret E. Kancēviču.

Četrus gadus - līdz 2004. gadam - G.Freimanis ieņēmis Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieka amatu, un bija atbildīgs par Eiropas Savienības struktūrfondu apguves jautājumiem. Jāpiebilst, ka LGS valdes priekšsēdētājs pašlaik ir Dāvids Tauriņš, kas arī ir bijis Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks. D. Tauriņš gan Db.lv sacīja, ka ar Gintu Freimani kopā Finanšu ministrijā nav strādājis, jo tur strādājuši atsevišķos laika periodos, tomēr novērtējot jaunā LGS valdes locekļa starptautisko pieredzi, kas aviācijas nozarē ir ļoti būtiska. G.Freimanim ir pieredze arī banku sektorā, ekonomikas jautājumu risināšanā un publisko reformu sfērā. No 2009. līdz 2010. gadam viņš darbojies kā a/s Parex Banka uzraugošās padomes loceklis, savukārt 2009. gadā piedalījies Latvijas Hipotēku un Zemes bankas pārveidē. Tāpat no 2008. līdz 2009. gadam G.Freimanis bija uzņēmuma GF Consulting īpašnieks un direktors, bet pirms tam Pasaules Bankas izpilddirektora padomnieks, specializējoties Eiropas un Centrālāzijas reģiona, Eiropas Savienības paplašināšanās un citos jautājumos. G.Freimanis turpinās pildīt Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieka pienākumus ekonomikas un finanšu jautājumos.

Lai pārbaudītu, vai piens, ko pērkam lielveikalos, patiešām atzīstams par īstu pienu, nevis ražots no sausā piena pulvera, laikraksts Diena veicis piena sastāva pētījumu, izvēloties 12 populārus piena veidus un to laboratorisku pārbaudi uzticot Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes laboratorijai.

Pārbaudes rezultāti esot vērtējami kā iepriecinoši, jo parādījuši, ka visi izpētei iesniegtie piena veidi ražoti no piena, nevis sausā piena pulvera jeb dehidrēta piena.

«Sausā piena klātbūtne nevienā no analizētajiem produktiem nav konstatēta,» par laboratorijā veiktajiem 12 piena veidu izpētes rezultātiem oficiālā atzinumā informējusi LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne Inga Ciproviča.

Viņa gan atzinusi, ka Latvijā vispār nav akreditētas, oficiālas metodes sausā piena klātbūtnes noteikšanai pasterizētā pienā.

«Iesniegto piena veidu testēšanai lietotas neakreditētas metodes, bet zinātnisko pētījumu darbos norādītās, analizējot denaturēto olbaltumvielu īpatsvaru, mikroskopējot paraugus un nosakot Maillard reakcijas produktu un šķīstošā triptofāna fluorescences vērtības 290/340 un 330/420 nm viļņu garumā speciāli sagatavotajiem paraugiem. Lietotās testēšanas metodes ļauj spriest par izejvielu izcelsmi produktu ražošanā, bet simtprocentīgu apstiprinājumu nesniedz,» pārbaudes gaitu izklāstījusi I. Ciproviča. Tomēr Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne uzskata, ka lietotās metodes sniedz rezultātus ar ticamību tuvu 100 procentiem.

Šodien vērojama «tipiska referenduma vēlētāju aktivitāte», komentējot jaunākos vēlētāju aktivitātes rezultātus, sacīja sociologs un Latvijas Fakti vadītājs Aigars Freimanis.

Jau ziņots, ka līdz plkst.16 referendumā piedalījušies 482 180 pilsoņi, kas ir gandrīz trešdaļa jeb 32,32% no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija par balsotāju aktivitāti.

Freimanis uzsvēra, ka šāda vēlētāju aktivitāte vērtējama kā tipiska referenduma aktivitāte, kad skaits tomēr ir mazāks nekā Saeimas vēlēšanās un «referenduma tradīcija tiek ievērota».

Sociologs prognozēja, ka līdz vēlēšanu beigām nobalsojušo skaits varētu arī sasniegt 50%, kas būtu ļoti labs rādītājs.

Lielākā daļa no vēlēt gribētājiem līdz pusdienas laikam jau savu izvēli varētu būt izdarījusi un lielākā intriga slēpjoties tajā, cik būs nobalsojuši pret Saeimas atlaišanu. Diezgan droši varot prognozēt, ka vairākums būs par Saeimas atlaišanu, sacīja Freimanis.

Kopienas Latvijā izveidojušas racionālu sadzīvošanas modeli, ko nosaukt citādi kā par sekmīgu ir grūti, jo nav bijis nekādu būtiski pamanāmu starpetnisku konfliktu. Starpetniskās attiecības Latvijā ir veiksmes stāsts uz daudzu citu valstu fona, savu viedokli sarunā ar laikrakstu Diena pauda sociologs, Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis.

Viņš atgādināja notikumus Igaunijā saistībā ar Bronzas kareivja pieminekļa pārvietošanu, kad valsts galvaspilsētā Tallinā izcēlās nekārtības. «Mums nekas tāds nav bijis,» uzsvēra A. Freimanis.

Runājot par paredzēto 150 tūkstošu parakstu nepieciešamību, lai rīkotu referendumu, A. Freimanis atzina, ka šāda versija viņam šķiet pārspīlēta. Viņš pieļāva, ka varētu ņemt piemēru no līdzīgiem pilsoniskās brīvas ierobežojumiem, piemēram, Saeimas vēlēšanām, kurās pastāv piecu procentu barjera. Tomēr tas arī ir spēcīgs sašaurinājums mazskaitlīgajām sabiedrības grupām.

«Ja 10 tūkstošu parakstu gadījumā radās sajūta, ka mazskaitlīga grupa uzkrauj procesa otro kārtu visai sabiedrībai, kas to apmaksā no valsts budžeta, tad 150 tūkstošu pavisam noteikti ir demokrātijas ierobežojums - šāds atbalstītāju skaits jau atbilst nopietnai politiskajai pārstāvniecībai Saeimā, » piebilda A.Freimanis.

Latvijas Mobilā telefona (LMT) meitasuzņēmums ZetCom, kurš plašāk zināms ar sarunu karti Amigo, ir iecerējis divu, trīs gadu laikā trīskāršot Amigo klientu skaitu, šodien raksta Dienas bizness.

Lielu artavu mērķu sasniegšanā ir izvirzījis jaunais Amigo valdes priekšsēdētājs Artūrs Freimanis, kurš sākotnēji uzņēmumā bija sācis strādāt par pārdošanas vadītāju, bet ņemot vērā, ka ilggadējais uzņēmuma vadītājs Egils Trumpe nolēma darba attiecības pārtraukt, A. Freimanim tika piedāvāta valdes priekšsēdētāja vieta.

Šobrīd Amigo ir aptuveni 100 tūkst. klientu, bet A. Freimanis klientu skaitu ir iecerējis palielināt līdz 300 tūkst. Ņemot vērā Tele2 ievērojamo sarunu kartes Zelta Zivtiņa klientu bāzi un Bites sarunu kartes lietotājus - smelties jaunus klientus Amigo būs kur, smaidot saka A. Freimanis. Jau gada sākumā Amigo izcēlās ar skaļu un pretrunīgi vērtētu reklāmas kampaņu, kurā tika salīdzināti Amigo vidējie mēneša ienākumi ar Bites datiem.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Aptaujātie uzņēmēji un asociāciju pārstāvji ir izvairīgi un piesardzīgi savās prognozēs par to, kurš tad no diviem zināmajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem būtu piemērotākais šim amatam.

Jāatgādina, ka pašreizējam Valsts prezidentam Valdim Zatleram tagad ir oficiāls konkurents cīņā par amatu. Jūnija sākumā, lemjot par prezidenta ievēlēšanu, Saeimas deputātiem būs jāizšķiras starp V. Zatleru un Saeimas deputātu Andri Bērziņu (ZZS), kurš patlaban vada Saeimas Tautsaimniecības komisiju.

Principā jau neviens, bet ja tomēr jāvērtē, tad gan vienam, gan otram kandidātam ir savi plusi un mīnusi, DB norādīja nerūsējošo tērauda cauruļu ražotāja SIA Rigamet pārstāvis Zigurds Beinerts. Ja nāktu jauns Prezidents, tad būtu interesanti redzēt, kas mainītos, ja mainītos. Savukārt pašreizējais Valsts prezidents jau esot iestrādājies.

Kārtējo reizi sastrīdējušies mobilo sakaru operatori Bite Latvija un Latvijas Mobilā telefona (LMT) meitas uzņēmums ZetCom, kura zīmols ir Amigo, izriet no abu pušu paziņojumiem medijiem.

Bite Latvija ziņo, ka savu klientu sūdzības par it kā maldinošiem zvaniem no personām, kas uzdevušās par Bites pārstāvjiem, bet faktiski klientiem piedāvājušas līgumus par Amigo pakalpojumiem, nodevusi tālāk Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC). Cik noprotams, klientiem zvanīts it kā par jauniem Bites tarifu plāniem, bet pēc tam piedāvātas līgumattiecības ar Amigo.

«Esam iesnieguši klientu sūdzības PTAC šo situāciju izskatīšanai. Esam par godīgu konkurenci un ceram, ka PTAC objektīvi izvērtēs klientu iesniegumus, lai šāda maldinoša rīcība pret klientu interesēm tiktu izbeigta un konkurence telekomunikācija nozarē tiktu veikta atbilstoši ētikas un likumu normām,» pārliecināta ir Bites klientu apkalpošanas vadītāja Oksana Stankeviča.

Šā gada rudenī, pārceļoties uz jaunajām ražošanas telpām Stopiņu novadā, SIA Latvijas Pārtikas ražotājs attīstījis un paplašinājis piedāvātas produkcijas sortimentu, radot jaunas darbavietas Salaspils, Stopiņu novada un Rīgas iedzīvotājiem.

«2015.gadā SIA Latvijas pārtikas ražotājs iegādājās jaunas ražošanas telpas un iekārtas. Ieguldījums uzņēmuma attīstībā ļauj palielināt kulinārijas produkcijas ražošanas apjomus vismaz trīs reizes,» informē SIA Latvijas Pārtikas ražotājs komercdirektors Andris Freimanis. «Ādažos, kur iepriekš atradās SIA Latvijas Pārtikas ražotājs galvenā ražotne, turpinās darboties uzņēmuma gaļas pārstrādes cehs.»

«Lai nodrošinātu ērtu darbinieku nokļūšanu uz jauno darbavietu, no Ādažiem uz jauno ražotni Stopiņu novadā tiek organizēts autobuss. Tāpat kolēģiem tika piedāvāta iespēja turpināt strādāt gaļas pārstrādes cehā Ādažos,» skaidro A.Freimanis, papildinot, ka pašreiz SIA Latvijas Pārtikas ražotājs strādā 62 darbinieki, no kuriem 14 ir jauni uzņēmuma kolēģi.

Latvijas piens plāno realizēt vairākus projektus un nodrošināties ar apgrozāmajiem līdzekļiem.

Lai veicinātu SIA Latvijas piens rūpnīcas attīstību un aktīvāku eksporta tirgu apgūšanu, īpašnieki risina sarunas par investora piesaisti, liecina kompānijas sniegtā informācija. DB veidotajā TOP 500 pēc neto apgrozījuma SIA Latvijas piens 2012. gadā ierindojās 267. vietā.

Viens no kompānijas dibinātājiem, Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs skaidro, ka Latvijas piens ir kooperācijas projekts Baltijas mērogā, tādēļ papildus finanšu līdzekļu piesaiste tiek izvērtēta kooperācijas iekšienē. Galvenais sarunu partneris ir Latvijas lielākais graudkopības un rapša LPKS Latraps, kas ir konceptuāli piekritis atbalstam. Kā kļuva zināms DB, Latraps valde lēmumu par iesaistīšanos projektā varētu pieņemt ceturtdien.

Pāris dienas pirms vēlēšanām divkārt ir sarucis neizlēmušo vēlētāju skaits, savukārt Zatlera Reformu partijai (ZRP) un Vienotībai ir vienāds reitings, liecina aģentūras Latvijas fakti aptaujas rezultāti.

Vēl pirms nedēļas savu izvēli 11. Saeimas vēlēšanās, nezināja 28,6% vēlētāju, taču pāris dienas pirms vēlēšanām svārstīgo pilsoņu skaits sarucis uz pusi – līdz 14,1%. Savukārt vēlēšanās nepiedalīsies 10,5% pilsoņu (pirms nedēļas – 6%).

Reitingu līderis joprojām ir Saskaņas centrs (SC), ko atbalsta 21,2% vēlētāju, pirms nedēļas – 20,3%.

Savukārt Vienotības un ZRP reitings ir vienāds – par ZRP balsotu 15,3%, bet Vienotību – 15,1% vēlētāju. Pirms nedēļas Vienotība bija apsteigusi ZRP, proti, par Vienotību balsotu 13,6%, bet ZRP – 11,4%.

ASV nodibināta konsultāciju kompānija Latvijas biznesa atbalstam; Lielbritānijā uzsvars uz e-pakalpojumiem

Pēc Latvijas līdz šim lielākā biznesa foruma ASV Spotlight Latvia, kas norisinājās pērnruden (DB 31.10.2017.), viens no Latvijas–ASV Tirdzniecības kameras (LatCham) līdzdibinātājiem Pēteris Freimanis ir nodibinājis uzņēmumu The PGF Group ar mērķi atbalstīt Latvijas kompāniju ieiešanu ASV tirgū un otrādi – konsultēt Amerikas uzņēmējus, kas interesējas par Latviju un ES.

«Esmu jau kādu laiku strādājis šādā veidā, bet nolēmu to darīt arī oficiāli, jo saredzu, ka ir šāda veida uzņēmuma trūkums ASV,» lēmumu par uzņēmuma dibināšanu DB komentē P. Freimanis. Līdz ar šo Latvijas uzņēmumiem The PGF Group sniedz trīs veida pakalpojumus – reprezentāciju, konsultācijas un biznesa apkalpošanu.

«Zatlers bija krēsla prezidents, kura vārdu lielā mērā uztaisīja amats. Diemžēl šis kapitāls nav ilgtermiņa parādība. Protams, Zatlers Saeimā iebrauks, nešaubīgi.»

To laikraksta Neatkarīgā organizētajā diskusijā sacījis sociologs Aigars Freimanis (Latvijas fakti).

«Viņam ir iespēja palikt par politisko lielgabalu, nonākot kādā no partijām un reanimējot tās reputāciju – visreālāk Vienotībā. Tomēr nedomāju, ka Zatlers varēs konkurēt ar tās līderiem,» turpinājis Freimanis, piebilstot: «Drīzāk – nē. Ja viņš savukārt veidos pats savu politisko spēku, tas neapšaubāmi būs vērsts pret visām partijām, bet pirmām kārtām jau pret Vienotību. Trešā versija – darboties kādā nevalstiskā organizācijā. Skan jauki, bet tad tvaiks izies ārā vēl ātrāk nekā partijā. Politikā Zatlers ir kā banāns – gards, bet ātri bojājas.»

«Iet pa ielu divi čaļi. Viens nerunā latviski, otrs arī no Saskaņas centra (SC). Šis ir viens no jokiem, kas sociālajos tīklos izplatījās, kad SC kļuva par Saeimas ārkārtas vēlēšanu uzvarētāju. SC uzvara un neņemšana valdībā atkal likusi izvilkt nobružāto etnisko kārti,» norāda laikraksts Diena.

Pēdējie politiskie notikumi sabiedrības integrāciju nesekmē, ir vienisprātis laikraksta aptaujātie eksperti, taču par to, vai etniskā plaisa ir padziļinājusies, viņu domas nav tik vienotas.

Ekspertu atšķirīgie viedokļi parādās jautājumā, vai etniskā jautājuma cilāšana ir mākslīga un ar to nodarbojas tikai politiķi, daļa ekspertu un mediji, vai arī sabiedrībā tas atsācis gruzdēt ar lielāku sparu. Ekonomiskās krīzes laikā etniskie jautājumi aizgāja otrajā plānā, taču pēdējie politiskie notikumi tos atkal saasinājuši, uzskata žurnālists Oļegs Ignatjevs.

O. Ignatjevs novērojis, ka daudzi krievvalodīgie SC atstāšanu opozīcijā vērtē etniskajā griezumā, kā krievvalodīgo diskrimināciju. Tas, viņaprāt, vairošot aktivitāti arī parakstu vākšanā par krievu valodu kā otro valsts valodu un iemesls būšot nevis reāla vēlēšanās ieviest otro valsts valodu, bet gan atbilde SC neņemšanai valdībā.

#Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona.

SIA Skonto Plan Ltd eksporta apjoms sasniedzis 100% atzīmi; nule tas kļuvis par Baltijā modernākās iekārtas īpašnieku un līdztekus Lielbritānijas tirgum cer nostiprināties Skandināvijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Skonto Plan direktors Raimonds Freimanis stāsta: «Mēs Latvijas tirgu esam pārauguši, šeit īstenotie projekti ir ar pārāk mazu vērienu un pārāk vienkārši. Mūsu specializācija ir sarežģītas, liela apjoma fasādes, ar plašu produktu paketi, kas Latvijā nemaz nav tik daudz pieprasītas. Tas gan nenozīmē, ka vietējais tirgus būtu slikts, vienkārši tas ir pārāk mazs mūsu mērogiem.»

Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona. Līdztekus tam jau divus gadus uzņēmums darbojas arī Zviedrijā. Provizoriski uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā būs sasniedzis 32 miljonus eiro, un salīdzinājumā ar 2016. gadu tas ir pieaudzis par 60%. Skonto Plan rūpnīcā Latvijā strādā 250 darbinieki, un vēl 120 cilvēki ir nodarbināti Londonā, tiesa, starp tiem ir ne tikai Latvijas strādnieki, bet arī Apvienotās Karalistes iedzīvotāji. «Londonā mums ir meitas uzņēmums, bet rūpnīcas gan tur nav. Ražošana notiek Latvijā, bet Londonā mūsu darbinieki ir tie, kas uzstāda un montē fasādes. Klienti ir lielās būvkompānijas, kas strādā kā ģenerāluzņēmēji, savukārt mēs strādājam kā apakšuzņēmēji,» stāsta R. Freimanis.