Lielākā daļa uzņēmumu veido kampaņas sociālajos medijos, tomēr ne visas kompānijas ņem vērā juridiskus riskus, kas «uzglūn» interneta telpā – uzņēmumi saskaras ar juridiska rakstura problēmām un pat tiek sūdzēti tiesā neveiklas sociālo mediju kampaņas dēļ, raksta Gonzalo E. Mons (Gonzalo E.Mon), Kelley Drye & Warner LLP Reklāmas likuma prakses partneris portālā Mashable.
Lai gan katra kampaņa, kas tiek organizēta sociālajos medijos, ir uzlūkojama individuāli, pastāv vismaz pieci juridiski apsvērumi, kurus uzņēmumam būtu jāņem vērā, norāda jurists.
Pirmkārt, uzņēmumam jābūt caurspīdīgam, citiem vārdiem, sociālo mediju lietotājiem ir jāzina, ka informāciju, kas par kompāniju parādās publiskajā telpā, ir izplatījis pats uzņēmums nevis patērētāji, norāda G. E. Mons. Viņš norāda, ka ir bijuši piemēri, kad uzņēmumam radušās juridiskas problēmas tādēļ, ka tā darbinieki pozicionējuši sevi kā «vienkāršus patērētājus» un slavējuši uzņēmumu interneta telpā no patērētāja nevis no darbinieka skatupunkta. Pērn Federālā tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi divas kompānijas, kas viltoja patērētāju atsauksmes.
Kā otru svarīgāko ieteikumu, veidojot kampaņu sociālajos medijos, jurists uzņēmējiem min «pašiem neaicināt problēmas», paskaidrojot, ka viens no biedējošākajiem aspektiem sociālajos medijos ir tas, ka uzņēmumi var ciest patērētāju rīcības dēļ, ko veicinājusi sociālo mediju kampaņa, lai gan pati kompānija neadekvātu patērētāju rīcību tieši nav atbalstījusi. Kā piemēru G. E. Mons min pēdējos gados visai biežos gadījumus, kad par patērētāju ievietotu nepatiesu informāciju uzņēmuma mājas lapā tiesā tiek sūdzēts pats uzņēmums. Jurists iesaka noteikt skaidras vadlīnijas un robežas, ko uzņēmuma klients drīkst un nedrīkst darīt.
Treškārt, G. E. Mons aicina atcerēties, ka arī sociālajos medijos darbojas tie paši likumi, kas «tradicionālajos» medijos, kā arī citi likumi, kas ir jāievēro, un sociālo mediju telpu nedrīkst uzskatīt par nekontrolētu. Piemēram, sociālais tīkls Facebook ir radījis savas «reklamēšanas pamatnostādnes».
Jurists iesaka arī saglabāt daļēju kontroli pār patērētājiem. Kā piemēru, kurā patērētāji netiek pietiekami kontrolēti, G. E. Mons min to, ka jauna produkta nosaukums tiktu izvēlēts, izsludinot patērētājiem konkursu, kura uzvarētāju noteiktu tikai patērētāju balsojums. Var gadīties, ka klienti nobalsotu par tādu produkta nosaukumu, kas neatbilst uzņēmuma tēlam un tādējādi iedragātu uzņēmuma ienākumus.
Nobeigumā jurists atgādina padomāt divreiz - sociālajos medijos ātri parādās informācija ne tikai par kompānijas veiksmēm, bet arī par neveiksmēm. Jurists iesaka - pirms no sociālo mediju telpas tiek ņemtas laukā negatīvas atsauksmes par uzņēmumu vai klientu komentāri par kādu problēmu, daudzos gadījumos labāk būtu ar negatīvo informāciju rīkoties citādāk. Bieži vien patērētāji vairāk novērtēs uzņēmuma spēju atzīt savas kļūdas, nevis izvairīties no šo problēmu publiskas iztirzāšanas sociālo mediju telpā.