Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar SIA “BITE Latvija”, aģentūru “MIXD” un un “Clear Channel Latvia” organizē meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana”.

Mārketinga stratēģijas izstrāde ir veiksmīga uzņēmuma darbības pamats. Arvien vairāk uzņēmumu tiecoties pēc augstākiem rezultātiem, sāk pievērst lielāku uzmanību digitālajam mārketingam un tā izmantošanai uzņēmējdarbībā, bet tikai neliela daļa sāk ar strukturizētas digitālā mārketinga stratēģijas izstrādi. Strukturizēts plāns jeb stratēģija digitālā mārketinga darbībām var būtiski ietekmēt uzņēmumu ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Stratēģijas izstrāde nebūt nav jāuztver, kā kvantu fizikas process. Digitālā mārketinga stratēģija ir turpmāko soļu jeb darbību plāns, kas paaugstina ieguldītā darba un resursu efektivitāti.

Dienas Bizness tiešsaistes meistarklase ļaus iepazīt trīs nozaru ekspertu aizgūstamos piemērus, kuru veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus. “Mārketinga stratēģija un pārdošana” sniegs būtiskas atbildes uz jautājumiem, kas skar komunikāciju ar klientu, mārketinga stratēģijas veidošanu un pārdošanas veidu priekšrocības.

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.

Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz "pandēmijas šokam" sekojošo "izmaksu un pandēmijas šoku", aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.

Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.

Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. "Likmju šoka" periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar "izmaksu un pandēmijas šoka" laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda uz vairākiem trūkumiem Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātajā Enerģētikas stratēģijā 2050.gadam, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.

LDDK pārstāvji pauž, ka stratēģijas forma un saturs vairāk atgādina informatīvu ziņojumu, un, lai to sauktu par stratēģiju, nepieciešami vairāki precizējumi un papildinājumi.

LDDK pēc savu biedru un ekspertu viedokļu apkopošanas nosūtījusi KEM atzinumu, piedāvājot gan konceptuālus, gan specifiskus komentārus stratēģiskā dokumenta uzlabošanai.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka stratēģijās ir jābūt skaidriem izvērtēšanas posmiem un pielāgošanās procedūrām.

Vienlaikus LDDK ieskatā, lai KEM piedāvājumu pārveidotu no informatīva ziņojuma par stratēģijas cienīgu dokumentu, ir nepieciešams ņemt vērā kritiku un ieteikumus.

Darba devējus pārstāvošā organizācija norāda, ka nav atbalstāma stratēģijas bieža pārskatīšana - tas liek domāt par dokumenta nepatstāvību un mazina tiesisko paļāvību iekļautajiem mērķiem un plānotajām politikām.

Covid-19 laiks ir mainījis cilvēku paradumus e-komercijā, un pieaugošajam pieprasījumam un klientu prasībām pretī ir jāliek efektīvs piegādes ātrums un pēc iespējas plašāks preču sortiments.

Tāds ir kopīgais secinājums pēc radošās konferences “Loģistika e-komercijā”, kuru izdevniecība Dienas Bizness organizēja sadarbībā ar VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva, SIA Rimi Latvia, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA SSI Schaefer.

Pasts e-komercijas laikmetā

Vēl aizvien Latvijas Pasta īpašumā ir pasta nodaļas, kuras izveidotas pirms 100 gadiem, kad valdīja zirgu transports un telegrāfs, tomēr šīs aizpagājušā gadsimta liecības uzņēmumā mudinājušas VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu domāt par nākotni.

Patlaban vairs tikai daži sūta vēstules papīra formātā, toties teju katrs ir iegādājies preci internetā, un nereti to piegādā Latvijas Pasts. Uzņēmums pēdējos gados ir atdzimis jaunā veidolā kā e-komercijas loģistikas realizētājs, un šī joma ik dienu piedāvā jaunus izaicinājumus.

Pandēmija ir mainījusi Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus.

Tirgus pētījumu kompānija "NielsenIQ" konstatē, ka nepilna gada laikā kopš pandēmijas ierobežojumu sākšanās ir pieaugusi tiešsaistes tirdzniecības popularitāte, bet paši personiski uz veikaliem cenšamies iet retāk un pavadīt tajos īsāku laika posmu, lai gan aizvien biežāk tiek plānotas ilgākas, bet reizē arī lielāka apjoma iepirkšanās. Pandēmijas saīsinātie pārvietošanās maršruti ir vairojuši arī mazo veikalu nozīmi.

Pēc "NielsenIQ" šī gada februārī veiktās patērētāju aptaujas datiem, pandēmija un otrā stingrā karantīna ir ietekmējusi arī lojalitātes izmaiņas: ceturtā daļa pircēju pandēmijas dēļ ir mainījuši veikalu, kurā iepērkas regulāri.

"Pandēmija pamudināja pircējus biežāk plānot savus pirkumus, vienā reizē nopirkt vairāk produktu ilgākam laika posmam, izmēģināt iepirkšanos internetā un padarīt to par ikdienas sastāvdaļu. Mūsu dzīvesveids ir mainījies, darbam vai daļai no tā pārceļoties uz mājām. Bez tam, pieradām vairāk gatavot paši, kā arī mājās rīkot izpriecas un palutināt sevi ar tādiem produktiem, kurus mēdzam bieži baudīt kafejnīcās un restorānos, kā kafiju vai alkoholu", norāda "NielsenIQ" vadītāja Baltijas valstīs Ilona Lepp.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Pirms 10 gadiem, 2013. gada oktobrī, Rīgas centrā darbību uzsāka Realweb Latvia – digitālā mārketinga aģentūra, kas viena no pirmajām piedāvāja tobrīd tādus inovatīvus digitālā mārketinga risinājumus kā reklāmu Google un Facebook.

Šodien Realweb Latvia ir viena no lielākajām digitālā mārketinga aģentūrām Baltijā ar gada apgrozījumu virs 50 milj. EUR, un tās lielāko partneru vidū ietilpst Google, Meta Facebook, Microsoft, TikTok. Realweb Latvia ir viens no 3 Google Premier partneriem Latvijā vairāk kā 40 reklāmas aģentūru konkurencē un pārvalda digitālās reklāmas Google, Meta Facebook, Microsoft, Linkedin, TikTok ar budžetu virs 3 miljoniem EUR mēnesī. Visi aģentūras speciālisti ir sertificēti, savukārt aģentūras vadītāja Velta Mestere 2020. gadā Forbes Latvijas veiksmīgāko sieviešu reitingā ieņēma augsto 4. vietu. Pēdējo gadu laikā esam strauji auguši eksporta nozarē - to apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2022. gada nominācija “Eksporta čempions”.

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Latvija sociālo izdevumu jomā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētīto valstu vidū Eiropas Savienībā izceļas ar zemākajām izmaksām uz personu gadā līdztekus faktam, ka, rēķinot procentos pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mūsu valsts tēriņi sociālajām lietām pēc pandēmijas izskatās neadekvāti. Iespējams, ka sistēmā ir pamatīgas rezerves naudas izteiksmē, kuru tieši šobrīd valstij trūkst.

Sociālie izdevumi ESAO izpratnē

Sociālie izdevumi, kurus uzskaita ESAO pētījumu valstīs, ietver naudas pabalstus, tiešu preču un pakalpojumu nodrošināšanu natūrā un nodokļu atvieglojumus dažādiem sociāliem mērķiem. Pabalsti var būt paredzēti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem, slimiem, bezdarbniekiem vai jauniešiem. Lai programmas tiktu uzskatītas par «sociālām», tām ir jāietver resursu pārdale starp mājsaimniecībām. Sociālie pabalsti tiek klasificēti kā publiski, ja vispārējā valdība, proti, valsts, pašvaldības, tostarp sociālās apdrošināšanas fondi, kontrolē attiecīgās finanšu plūsmas. Visi sociālie pabalsti, ko nesniedz vispārējā valdība, tiek uzskatīti par privātiem. Privātus pārvedumus starp mājsaimniecībām neuzskata par «sociāliem». Neto kopējie sociālie izdevumi ietver gan valsts, gan privātos izdevumus, kas arī atspoguļo nodokļu sistēmas ietekmi, izmantojot tiešos un netiešos nodokļus un nodokļu atvieglojumus sociāliem mērķiem. Šis rādītājs tad arī tiek mērīts procentos no IKP vai ASV dolāros uz vienu iedzīvotāju.

Covid-19 pandēmija, visticamāk, ieies vēsturē kā viens no izšķirošiem 21. gadsimta notikumiem, kas ir devis grūdienu daudzām jaunām tendencēm un iedzīvotāju ieradumu izmaiņām.

Līdzīgi arī Latvijā šobrīd jau varam runāt par vairākām ieradumu tendencēm, ko izraisīja vai arī paātrināja pandēmijas dēļ ieviestie socializācijas, pārvietošanās un iepirkšanās ierobežojumi. Šajā gadījumā aicinu paraudzīties uz notiekošo caur lombarda prizmu, kas visos laikos ir bijis visai spilgts dažādu sabiedrībā notiekošu aktuālo procesu atspoguļotājs.

Vai šī lieta man patiešām ir nepieciešama?

Pandēmijas laikā cilvēki bija spiesti daudz vairāk uzturēties mājās – strādāt un mācīties attālināti vai atrasties piespiedu dīkstāvē. Tas savukārt veicināja mājās esošo mantu pārcilāšanu – ārā no skapjiem tika vilktas sen aizmirstas un iepriekš reti izmantotas lietas. Kopumā varam patiešām būt pārsteigti par to, cik daudz dažādu labu, kvalitatīvu un pilnībā darbspējīgu mantu neizmantotas glabājas līdzcilvēku skapjos un noliktavās. Normālos apstākļos liela daļa šo mantu turpinātu bezjēdzīgi uzkrāt putekļu kārtiņu mājas bēniņos vai dziļākajā skapja nostūrī, bet vēl pēc kāda laika visdrīzāk tiktu vienkārši izmestas, kļūstot par izšķērdīgas resursu izmantošanas kārtējo apliecinājumu.

Rūpes par darbiniekiem un klientiem globālās pandēmijas laikā: jaunākās temperatūras mērīšanas, masku detekcijas un cilvēku plūsmas skaitīšanas tehnoloģijas

Droša darba vide un netraucēta uzņēmuma darbības turpināšana ir nozīmīgākie izaicinājumi uzņēmējiem globālās Covid-19 pandēmijas laikā. Lai spētu pasargāt savus darbiniekus un klientus, uzņēmumiem ir jāspēj ātri reaģēt un ieviest ārkārtas situācijas noteikumu prasības. Jaunākās video novērošanas tehnoloģijas ķermeņa temperatūras noteikšanā, masku detekcijā un cilvēku plūsmas skaitīšanā sniedz iespēju uzņēmumiem rūpēties par savu darbinieku un klientu drošību, vienlaikus nemainot ierasto uzņēmuma darbības un klientu apkalpošanas gaitu. SIA ALTAS IT, oficiālais video novērošanas sistēmu ražotāju Mobotix un Kentix izplatītājs, Latvijas tirgū piedāvā plašu integrēto drošības risinājumu klāstu cīņai ar pandēmijas radītajiem izaicinājumiem.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Ja kāds cer, ka influenceru jeb digitālā satura autoru ēra tuvojas izskaņai, tad lai šis kāds ievelk īpaši dziļu elpu, jo 2022. gads solās būt vēl spraigāks.

Pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem pieaug ar katru gadu, taču salīdzinājumā ar citiem tieši pērnajā gadā bija vērojama vislielākā izaugsme, ko rāda arī skaitļi. Influencer Marketing Benchmark Report jaunākie dati vēsta, ka 2021. gadā influenceru mārketinga kopējā vērtība, salīdzinot ar 2020. gadu, provizoriski palielinājusies par 4,1 miljardu, kopumā sasniedzot 13,8 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas 

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.

Degvielas patēriņš Latvijā pašlaik ir atgriezies tuvu tam, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, savukārt šajā gadā kopumā varētu būt neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2020.gadu, pauda degvielas tirdzniecības tīkla "Virši" īpašnieka AS "Virši-A" izpilddirektors Jānis Vība.

Viņš minēja, ka tostarp biznesa jeb komercpārvadājumu segmentā degvielas patēriņš īpaši nekritās arī pandēmijas pirmajā vilnī jeb pagājušā gada pavasarī, savukārt privātpersonu segmentā kritums bija daudz vairāk pamanāms.

"Pirmajā vilnī, it īpaši aprīlī un maijā, tirgus ļoti būtiski samazinājās - mazumtirdzniecībā vairāk nekā par 10%. Protams, tas rezultējās vēl asākā cīņā starp tirgus dalībniekiem par klientiem. Līdz ar to peļņas maržas degvielas tirgū gāja uz leju, un tas savukārt negatīvi ietekmē rentabilitāti kopumā visā tirgū," teica Vība.

Tāpat viņš sacīja, ka no jūlija pandēmijas ietekme kļuva jūtami mazāka, un tirgus sāka atgūties. "Virši" degvielas uzpildes stacijās šajā laikā tirdzniecības apmēri pat pieauga, salīdzinot ar 2019.gada rādītājiem attiecīgajā periodā. Taču oktobrī-novembrī sākās otrais pandēmijas vilnis, un tirgū atkal bija novērojams degvielas realizācijas kritums, kas gan vairs nebija tik izteikts kā pirmajā vilnī pavasarī.

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Jebkura rezultāta sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc no katras situācijas mums jāspēj paņemt kaut vai mazumiņš, kas palīdz nonākt pie lielā mērķa, atzīmē Lelde Kļaviņa, SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

“Nekad nevar gribēt, ka viss notiks tagad un tūlīt, jo sasniegumi, līdzīgi kā māja, ir jābūvē no pamatiem - soli pa solim,” norāda L.Kļaviņa. Viņa uzskata, ka biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja nesarežģīt vienkāršas lietas un vienmēr atgādināt gan sev, gan saviem komandas biedriem, kas ir galarezultāts, ko uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem vēlas sasniegt. Ja nākotnes vīzijas vai vizualizācijas trūkst, bieži vien mēs darām lietas tikai darīšanas pēc, taču mums vienmēr ir jāstrādā kopīgā mērķa vārdā, un to nekad nevajadzētu aizmirst, spriež SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

No finansēm līdz mārketingam

“Skolas laikos man labi padevās matemātika, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA),” stāsta L.Kļaviņa. “Ja godīgi, tolaik es vēl īsti nezināju, kas ir tas virziens, kurā profesionāli vēlos doties, tāpēc izlēmu sevi izaicināt un savus spēkus izmēģināt REA. Lai gan pārsvarā studijas saistījās ar biznesu un finansēm, mums bija arī vairāki kursi, kuros apguvām mārketingu. Šī joma man šķita ļoti dinamiska, radoša un aktīva, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka tas ir lauciņš, kurā vēlos sevi pilnveidot un attīstīt. Arī pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu tieši mārketingā, tādēļ nokļuvu starptautiskā uzņēmumā Unilever. Sākotnēji darbojos šajā kompānijā kā jauno zīmolu vadītāja, taču pēc nepilniem diviem gadiem kļuvu par klientu mārketinga speciālisti - sadarbojos ar vairākiem zīmoliem un izstrādāju tiem konkrētus piedāvājumus ar mārketinga aktivitātēm. Jāsaka, ka laiks Unilever man vienmēr paliks atmiņā ar ļoti pozitīvām emocijām - tas bija enerģisks un interesants darbs, kas man ļāva daudz mācīties. Tāpat šajā uzņēmumā ieguvu arī daudz jaunu draugu, un daži no tiem ieņem svarīgu vietu manā dzīvē arī joprojām,” atzīmē L.Kļaviņa, kura pēc divarpus gadiem Unilever nolēma mārketingu iepazīt no citas perspektīvas un sāka darbu reklāmas aģentūrā Ze Guru.

Reaģējot uz klientu pieprasījumu, "Mēness aptieka" samazinājusi cenas 200 aptiekas produktiem. Tagad "Mēness aptiekas" klientiem ir iespēja papildināt savus zāļu skapīšus ar veselībai vajadzīgiem produktiem, iegādājoties tos par draudzīgākām līdz 20 % samazinātām cenām. Tas ir tikai viens no soļiem, kurus "Mēness aptieka" realizē pakalpojuma pieejamības veicināšanai pandēmijas laikā.

Gadu pēc pandēmijas sākuma "Mēness aptieka" martā spērusi jaunu soli pakalpojuma pieejamības veicināšanai, uzklausot pacientu vajadzības un ar akciju "Zvaigžņu cenas" samazinot cenas 200 pieprasītākajiem aptiekas produktiem. "Mēness aptieka" turpina strādāt ar īpašām rūpēm par saviem klientiem, esot līdzās visā Latvijā un uzsākot realizēt jaunu aptiekas produktu cenu pieejamības politiku. Cenu samazinājums 200 no aptiekas produktiem ir vēl viens solis, kas papildina daudzveidīgos aptiekas piedāvājumus farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma un aptiekas produktu pieejamības veicināšanai pandēmijas apstākļos. Līdztekus sarežģītajos apstākļos nemainīgajai iespējai ikdienā aptiekā saņemt farmaceitisko aprūpi visā Latvijā, aptiekas produktu un arī zāļu piegādes iespējām uz māju, ērtam e-mēnessaptiekas pakalpojumam un farmaceita tiešsaistes konsultācijām, cenu samazinājums ir vēl viens solis, kas apliecina "Mēness aptiekas" rūpes par saviem klientiem, operatīvi reaģējot uz situāciju, iedzīvotāju vajadzībām un iespējām pandēmijas laikā.

Pirmais Covid-19 vilnis bija liels pārsteigums visiem, tomēr katrs nākamais vilnis ekonomikai nodara arvien mazāku skādi, izriet no Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Viņš stāstīja, ka Covid-19 krīze būtiski atšķīrās no visām citām krīzēm, ko Latvija jebkad ir piedzīvojusi. Pēc viņa paustā, pandēmijas viļņveidīgā ietekme ir radījusi ekonomikā tādus kā "amerikāņu kalniņus", jo krīzes radītais sākotnējais ekonomikas kritums bijis ļoti straujš.

Konfidences rādītāji, kas raksturo vispārējo konjunktūras situāciju tautsaimniecībā, esot būtiski nokritušies, un sekojot saslimstības un ierobežojumu gaitai, ekonomikas attīstība bijusi viļņveidīga.

"Ekonomika svārstās, bet fundamentālas problēmas ekonomikā nav," secinājis eksperts. Viņaprāt, tas nozīmē, ka jāpalīdz ekonomikai pārdzīvot krasās svārstības, neradot paliekošas negatīvas sekas.

Lēnā vakcinācijas tempa dēļ Latvijai pašlaik ir grūti cerēt uz jaunām būtiskām ārvalstu investīcijām, jo investoru skatījumā Latvija tādējādi būs arī viena no pēdējām Eiropas valstīm, kurā atcels dažādos pandēmijas laikā ieviestos ierobežojumus.

Tā intervijā atzina uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu konsultāciju kompānijas "Oaklins" partnere Latvijā un "Oaklins" globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe.

"Ja pandēmijas sākumā Baltijas valstis uz pārējās Eiropas fona izskatījās ļoti labi, tad tagad vakcinācijas kavēšanās dēļ mēs savukārt izskatāmies daudz sliktāk par citiem. Tā ir slikta zīme, jo tas nozīmē, ka mēs būsim vieni no pēdējiem, kuri izies ārā no ierobežojumiem. Arī investoru skatījumā šobrīd daudz labāk ir investēt Polijā nekā Latvijā. Tādēļ tas, ka mēs nespējam tikt galā ar vakcinācijas programmu un esam nokavējuši visu, ko varējām nokavēt, mums ir liels mīnuss," sacīja Lieģe.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, 2020. gads "LMT" darbībā bijis stabils, uzņēmuma apgrozījums sasniedza 228 miljonus eiro, bet klientu pieslēgumu skaits pieauga līdz 1,32 miljoniem, informē uzņēmums.

"LMT" turpinājis savu tehnoloģisko līderību, attīstot tīklu, kopā ar partneriem izstrādājot jaunus IT risinājumus 5G izmantošanai un iesaistoties ārkārtas situācijas spriedzes mazināšanā gan valstiskā līmenī, gan individuāli katram klientam.

Telekomunikāciju nozarei, gluži tāpat kā daudzām citām nozarēm, 2020. gads bijis izaicinājumiem pilns. Pandēmijas radītie apstākļi veicinājuši izmaiņas gan biznesa, gan iedzīvotāju uzvedības modeļos: pieaugusi e-komercijas nozīme un digitālā transformācija. Covid-19 pandēmija mainījusi arī tehnoloģiju un mobilo pakalpojumu patēriņa paradumus Latvijā: lielākajai daļai iedzīvotāju, pārejot uz darbu un mācībām attālināti, ievērojami pieaudzis datu pārraides patēriņš. Pēdējo trīs gadu laikā mobilā tīkla lietošanas apjoms ir palielinājies trīs reizes, pandēmijas laikā – vēl par trešdaļu, norāda uzņēmums.

Vēl īsti neatgūstot no pandēmijas, pasaule piedzīvo šausminošos notikumus Ukrainā, kas ilgst jau vairāk nekā mēnesi. Virkne starptautisku uzņēmumu viens pēc otra pamet Krievijas tirgu, aizvien vairāk kompāniju pauž atbalstu Ukrainai, tostarp ziedojot. Vienlaikus daudzu uzņēmumu dienaskārtībā ir jautājums, kā šobrīd plānot komunikāciju publiskajā telpā un mārketinga aktivitātes?

Turpināt aktivitātes, neraugoties uz notiekošo Ukrainā, apturēt vai mainīt komunikācijas saturu? Kā sabalansēt atbalstu Ukrainai un uzņēmuma mērķu sasniegšanu?

Daļa uzņēmumu, kas jūtas līdzatbildīgi, aktuālās tēmas iekļauj arī savā komunikācijā – gan pandēmijas laikā, piemēram, publicējot atbilstošu saturu un lietojot tēmturus #PaliecMājās, #EsiPiesardzīgs, #IevēroDistanci, gan sākoties Ukrainas notikumiem, piemēram, #StandWithUkraine, #Ukraine, #HelpUkraine u.tml. Gan pandēmijas, gan Ukrainas kara laikā uzņēmumi komunikācijā aizvien vairāk iekļauj drošības tēmu un iespējamos riskus, piemēram, airBaltic vēsta - “Pie mums lidot ir droši.” Virkne uzņēmumu veido arī informatīvās un izglītojošās publikācijas, piesaistot vēstnešus jeb influencerus, kuri runā par aktuālām tēmām, kā arī piedāvājot bezmaksas tiešsaistes pasākumus, piemēram, diskusijas vai seminārus.