Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji pietuvojoties jau teju diviem eiro par litru 95.markas benzīna, liecina DB novērotais.

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīst: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena – par 48% (biržas cenas – red.), kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu – dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem/litrā, benzīns – par 30 centiem/litrā.

“Tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un ES sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu. Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu. Redzam, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila. Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc kā mazumtirgotājs nevaram izteikt degvielas cenu prognozes un tirgus nākotnes scenārijus,” skaidro G.Titovs.

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšana, kas paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī, varētu veicināt degvielas cenas paaugstināšanos, liecina degvielas tirgotāju aptauja.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšana kopējā degvielas portfelī noteikti kāpinās cenu, jo tas saistīts gan ar papildu infrastruktūras izbūvi degvielas tirgotājiem, gan arī faktu, ka biopiejaukums ir dārgāks nekā fosilā degviela.

"Jau patlaban klasisko degvielu "Circle K Latvia" saņem no dažādiem piegādātājiem Eiropā, arī biokomponentes tiek pasūtītas atsevišķi. Faktiski varam teikt, ka mūsu degviela tiek ražota tepat Latvijā, " papildināja Titovs.

Tādējādi viņš pauda pārliecību, ka uzņēmums prasībām pielāgosies, tomēr degvielas izmaksas jebkurā gadījumā pieaugs atbilstoši biopiejaukuma cenai.

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Pagājušais gads Igaunijā bija saistīts ar skandālu, kas izcēlās ap naftas produktu tirdzniecības uzņēmumu Olerex. Igaunijas plašsaziņas līdzekļos plaši aprakstīts, kā mazumtirgotājs ticis pieķerts izvairoties pievienot degvielai ar likumu noteikto obligāto bioloģisko piedevu vai biodegvielu.

Skandāls nav norimis arī šajā gadā, tiesvedības turpinās. Latvijā uzņēmumam Olerex pieder degvielas staciju tīkli Kool, 2022.gadā Igaunijas kompānija pārņēma arī 27 no kopumā 29 "Gotika Auto" degvielas uzpildes stacijām.

Atbilstoši Igaunijas presē minētajam, veicot šo pārkāpumu pārkāpumu, uzņēmums guvis nelikumīgu virspeļņu, jo fosilā degviela ir lētāka kā biodegviela. Tādējādi ne tikai nav izpildītas prasības pret vidi bet arī citi nozares uzņēmumi tikuši nostādīti nelabvēlīgos konkurences apstākļos.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Degvielas cena ir viena no tām lietām, kas mūsdienās ietekmē teju ikviena cilvēka un biznesa dzīvi. Tai kļūstot dārgākai, sadārdzinās jebkā pārvietošana.

Tāpat līdz ar krasākiem degvielas cenas pieaugumiem var parādīties šķēršļi cilvēku mobilitātei kā tādai.

Degvielas cenu bilde dažādās pasaules daļās gan ir visai atšķirīga, kur to var ietekmēt dažnedažādu faktoru kopums. Piemēram, ir valstis, kas ir naftas ieguvējas un eksportētājas, un saviem iedzīvotājiem tās pieeju ļoti lētai degvielai, subsidējot šo nozari, sasaistījušas gluži vai ar ikdienišķām un pašsaprotamām pamattiesībām. Savukārt citos reģionos degviela, gluži pretēji, tiek aplikta ar pamatīgiem nodokļiem. Kopumā gan var secināt, ka pasaulē šajā pandēmijā bijis vērojams ievērojams degvielas cenas lēciens. Tas gan droši vien nav nekāds pārsedzošs jaunums pat tiem, kuri kaut vai tikai ļoti pastarpināti mēdz uzmest aci degvielas uzpildes staciju cenrāžiem vai dzird to, kā par augstajām cenām gaužas šoferīši.

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Loģistikas uzņēmums DB Schenker sadarbībā ar aviokompāniju Lufthansa aprīlī uzsāk regulārus iknedēļas reisus starp Frankfurti un Šanhaju, izmantojot ilgtspējīgu, oglekļa neitrālu aviācijas degvielu.

Kā norāda SIA Schenker valdes locekle Evija Sedola, uzņēmums ir pirmā loģistikas grupa, kas piedāvā CO2 neitrāla gaisa transporta iespēju. "Oglekļa neitrālie reisi starp Frankfurti un Šanhaju nedēļā ietaupīs 174 tonnas fosilā kurināmā," atzīmē E.Sedola.

"Lai gan uzņēmumiem šis pakalpojums ir dārgāks, arvien vairāk klientu cenšas samazināt savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, padarīt piegādes ķēdes ilgtspējīgas un panākt klimata neitralitāti. Tuvākajā nākotnē arī mūsu Baltijas klientiem būs pieejams oglekļa neitrāls gaisa transports," papildina E.Sedola.

Pēc viņas teiktā, aviācijas nozare ir piekritusi līdz 2050. gadam uz pusi samazināt CO2 emisijas. "Tā kā gaisa kuģi tehnisku iemeslu dēļ tuvākajā nākotnē nevarēs izmantot alternatīvas degvielas, piemēram, ūdeņradi vai elektrību, ilgtspējīga aviācijas degviela pašlaik ir vienīgais pieejamais veids, kā virzīties uz mērķi. Šī degviela, kas ķīmiski ir līdzīga fosilajam kurināmajam, tiek ražota no izmantotās pārtikas eļļas, biomasas utt.," skaidro E.Sedola.

Degvielas tirgotājs SIA "Kool Latvija" ir kļuvis par SIA "Baltijas degviela" vienīgo īpašnieku, liecina informācija "Firmas.lv".

Iepriekš "Baltijas degvielas" kapitālā 78,52% piederēja maksātnespējīgajai "PNB bankai" un 21,48% SIA "Naples", bet šogad 14.novembrī "Naples" kļuva par vienīgo "Baltijas degvielas" īpašnieci. "Naples" īpašnieki ir Ivo Vasiļevskis (88%) un Ringolds Mencens (12%).

"Kool Latvija" 2023.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn maijā Latvijas Konkurences padomē tika iesniegts apvienošanās ziņojums, kur "Kool Latvija" mātesuzņēmums AS "Aqua Marina" plānoja iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA "East-West Transit" un "Naples" aktīviem - 44 degvielas uzpildes stacijām, kas darbojas ar "Latvijas nafta" zīmolu, un termināliem. Pērn oktobrī Konkurences padome atļāva īstenot darījumu.

Gadījumā, ja ar automašīnām nedēļas nogalēs un brīvdienās, ievērojot jaunos noteikumus pret Covid-19 izplatību, drīkst pārvietoties, tad būtu nepieciešams atļaut arī auto piederumu tirdzniecību, jo tie padara braukšanu ar auto drošu, pauda degvielas mazumtirgotāji, kas saviem klientiem sniedz arī citu preču tirdzniecības pakalpojumus.

Kā skaidroja "Kool Latvija" administratīvo lietu un mārketinga jautājumu speciāliste Laura Lindermane, "Kool Latvija" jautājums par tādu preču kā logu šķidrumu, motoreļļu, auto lampiņu tirdzniecību ir ļoti aktuāls, jo nereti bez šo preču iegādes ar auto nedrīkst braukt, vai tas nedarbojas.

""Kool Latvija" ir skaidrs, ka, veicot pēdējās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas skar mazumtirdzniecību, nav ņemta vērā degvielas mazumtirdzniecības nozare. Latvijā ir vairāk nekā 200 degvielas uzpildes stacijas, tostarp, arī "Kool Latvija". Strādājam nozarē, kas Latvijā nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku. Ikdienā cilvēki iebrauc iegādāties pirmās nepieciešamības preces ne tikai sev, bet arī saviem auto," sacīja Lindermane.

Latvijā pāreja uz alternatīviem transporta līdzekļiem notiek pārāk lēni, savukārt fosilie degvielas veidi nākotnē viennozīmīgi kļūs vēl dārgāki, intervijā sacīja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš papildināja, ka Latvijas tirgū ir nepilni 6000 elektroauto pret aptuveni 700 000 kopējā valsts autoparka.

"Tātad mēs runājam par mašīnu skaitu, kas veido nedaudz zem 1% no kopējā apjoma. Te saskaras vairāki iemesli, kāpēc tas tā ir. Viens no galvenajiem ir iedzīvotāju maksātspēja," sacīja Vība.

Tāpat viņš norādīja, ka, visticamāk, līdz ar likumdošanas izmaiņām, kas paaugstinās fosilās degvielas cenu, radīsies papildu spiediens domāt par alternatīviem degvielas veidiem gan biznesā, gan privātajā segmentā.

Viņš papildināja, ka reāls risinājums alternatīvo degvielu veidos pašlaik vieglo automašīnu segmentā ir elektrība, savukārt smago automašīnu segmentā - saspiestā dabasgāze, piebilstot, ka ūdeņraža tehnoloģijas vēl ir tālākā nākotnē.

Plašu ažiotāžu raisījusi diskusija par degvielas sadārdzināšanās ietekmi uz Latvijas ekonomiku un mūsu valdības iespējām, bet nevēlēšanos iejaukties ar nodokļu mazināšanu. Citas valstis, tostarp Polija un Francija, jau iepriekš pieņēmušas lēmumu par šāda veida pasākumiem.

Piemēram, atbalsta pakete Francijā paredz, ka 0,15 eiro litrā degvielas uzpildes staciju īpašniekiem kompensēs valsts. Kas pie mums? Vien demagoģija no valdības vadītāja un vēl virknes augstāko amatpersonu puses. Tostarp šajās dienās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paudis: “Nodokļi ir tas, ko mēs paņemam pašu valstij. Ja sakām, ka nodokļus vairs nemaksājam, sanāk, ka visu naudu dodam Krievijai, kas pērk tankus un posta Ukrainu, bet nodokļu naudas, kas mums vajadzīga, lai pirktu aizsardzības ieročus, nebūs.”

Ko lai te piebilst? Maigi sakot, dīvaina morāle – ja kāds par tavu naudu dara sliktu, bet tu pie reizes ar to pelni, tad veidojas tāds kā labā un sliktā līdzsvars? Un, ja prasa mazināt nodokļu slogu, tas uzreiz jāinterpretē kā pilnīga nodokļu nemaksāšana? Ja jau ir runa par slikto Krievijas degvielu, tad drīzāk vajadzēja parūpēties, lai Latvijā pieejamā degviela tiktu piegādāta no citām valstīm, ne no Krievijas. Citas valstis tā rīkojas.

Konkurences padome (KP) atļāvusi SIA "Kool Latvija" mātesuzņēmumam Igaunijas "Aqua Marina" iegādāties un izmantot tiesības pārvaldīt kopumā vairāk nekā 50 SIA "East-West Transit" un SIA "Naples" aktīvus - galvenokārt degvielas uzpildes stacijas, kas strādā ar "Latvijas nafta" zīmolu, informē KP.

Attiecīgie aktīvi galvenokārt tiks izmantoti degvielas mazumtirdzniecībā.

KP konstatēja, ka apvienošanās negatīvi samazinās konkurenci tikai degvielas mazumtirdzniecības tirgū Rūjienā, tāpēc "Aqua Marina" atteicās no degvielas uzpildes stacijas iegādes šajā pilsētā, un apvienošanās tika atļauta.

"Aqua Marina" un tās saistīto uzņēmumu darbība Latvijas teritorijā ir saistīta ar degvielas mazumtirdzniecību, kā arī ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību. "Aqua Marina" un tās īpašniekiem pieder Igaunijas uzņēmums "Olerex", kas arī nodarbojas ar degvielas mazumtirdzniecību.

Savukārt "East-West Transit" un "Naples" uzņēmumu un to saistīto uzņēmumu saimnieciskā darbība ir saistīta ar degvielas mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās, degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecību. Tādējādi apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas degvielas mazumtirdzniecības tirgū.

Latvijā nav gaidāma īpaši strauja alternatīvo enerģijas veidu attīstība transportā, atzina SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

"Domāju, ka Latvijā alternatīvie enerģijas veidi transportā - elektrība, gāze, ūdeņradis - īpaši strauji neattīstīsies, jo tas prasa diezgan lielus ieguldījumus gan no piegādātājiem, gan arī no patērētājiem, jo šādas mašīnas ir dārgas," sacīja Beiziķis.

Viņš norādīja, ka Latvijā ir reģistrēti apmēram 1000 elektromobiļu, kas pret kopējo apmēram 700 000 automašīnu skaitu ir ļoti mazs procents. "Domāju, ka turpmākos 10, varbūt 15 gadus mēs joprojām būsim fosilās degvielas patērētāji. Tomēr es ceru, ka arvien vairāk ienāks dīzeļdegviela no atjaunojamiem resursiem," minēja Beiziķis.

"Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs piebilda, ka šobrīd notiek diskusijas par jauno Transporta enerģijas likumu, kurā būs paredzētas stingrākas prasības, un degvielas tirgotājiem būs jāpalielina atjaunojamās degvielas īpatsvars. Vienlaikus pašlaik ir iecerēts noteikt, ka šim piejaukumam ir jābūt pie katra pārdotās degvielas litra.

2022. gadā 81% valsts naftas produktu drošības rezervju tiks uzglabātas Latvijas teritorijā, kas ir par 18% vairāk nekā iepriekš un pārsniedz 2023. gadam nosprausto mērķi.

Šī gada 18. oktobrī noslēdzies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izsludinātais iepirkums par Latvijas Republikas valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu 2022. gadam.

Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, novembrī noslēgti līgumi ar 11 komersantiem par 304 400 tonnu naftas produktu uzglabāšanu. No kopējā apjoma 295 400 tonnas jeb 97,04% ir dīzeļdegviela, 7 000 tonnas jeb 2,3% mazuts, 1 000 tonnas jeb 0,33% benzīns, un 1 000 tonnas jeb 0,33% aviācijas degviela.

Attiecīgi Latvijā uzglabāsies 247 000 tonnu naftas produktu rezervju, no tām 99,2% dīzeļdegviela, 0,4% benzīns un 0,4% aviācijas degviela.

Savukārt, 57 400 tonnas jeb 19% naftas produktu rezervju tiks glabātas ārpus Latvijas teritorijas. BVKB iepirkumu procedūru organizēja divās kārtās. Galvenie iepirkuma kritēriji bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Tāpat pretendentu izvēlē tika ņemta vērā arī naftas produktu uzglabāšanas vieta – Latvijas Republikas teritorija vai citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) aicina valdību un politiķus mainīt pirms gada pieņemto lēmumu par biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu un veicināt Latvijā ražotas biodegvielas izmantošanu, kā arī izlēmīgi ieviest citus instrumentus transporta dekarbonizācijai, informē LBBA pārstāvji.

Asociācija norāda, ka 1.jūlijā apritēja gads kopš degvielai vairs nav obligāti jāpievieno biodegviela, un aizvadītais gads pierādījis, ka šis lēmums bijis "ačgārns un kontraproduktīvs".

Pamatojums šim lēmumam bija vēlme samazināt degvielas cenu. Tomēr LBBA ieskatā rezultāts ir visai apšaubāms. Latvijā dīzeļdegvielas cena aizvien ir augstāka nekā Lietuvā, taču tam tā nevajadzētu būt, jo Lietuvā aizvien spēkā ir prasība pievienot biodegvielu katram realizētajam litram. Pat neraugoties uz nelielu akcīzes nodokļa atšķirību, Latvijā dīzeļdegvielai būtu jābūt par septiņiem līdz astoņiem centiem lētākai nekā Lietuvā, bet realitāte ir pilnīgi pretēja.

Patlaban ir paredzēts, ka no 2024.gada aprīļa prasība par obligāto biokomponenti atgriezīsies, kas, pēc energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" aprēķiniem, varētu palielināt degvielas cenu par trīs līdz sešiem centiem litrā, intervijā sacīja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš atgādināja, ka 2022.gadā valdība nolēma atteikties no obligātās biokomponentes degvielai, argumentējot, ka tas samazinās degvielas cenu līdz pat padsmit centiem litrā.

Vība arī sacīja, ka daudzi degvielas tirgotāji tam iebilda, jo zināja, cik lielu daļu veido biokomponente, papildinot, ka tas nevarēja dot tik lielu cenas samazinājumu.

"Rezultātā, protams, dažu centu samazinājums cenā bija, taču tas nebūt nebija tik liels, kā bija postulējusi valdība. Tagad mēs 2022.gada otro pusi un 2023.gadu esam pavadījuši ar šādu valdības lēmumu, kas, protams, ir kardinālā pretrunā ar to, ko vēlas Eiropas Savienība, un to, ka transporta nozarei ir jāiet zaļajā virzienā," papildināja Vība.

Pagaidām vēl ir pāragri spriest, kā un vai degvielas uzpildes staciju tīkla SIA "Kool Latvija" īpašnieku maiņa ietekmēs degvielas mazumtirdzniecības tirgu Latvijā, pauda degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" Degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijā jaunā "Kool Latvija" īpašniekam "Aqua Marina" piederošais "Olerex" tīkls ir plašs - vairāk nekā 80 stacijas. Turpretim Latvijā "Kool" īpašumā pašreiz ir salīdzinoši neliels staciju skaits - 10, galvenokārt, Rīgā un tās tuvumā. "Degvielas mazumtirdzniecības tīkla attīstība un kvalitātes nodrošināšana ir sarežģīts un komplekss pasākumu kopums, kas prasa lielas investīcijas - investīcijas ne tikai vizuālā izskata nomaiņā, bet degvielas piegādes un uzglabāšanas procesā, investīcijas terminālī un degvielas uzpildes stacijās," teica Titovs.

Igauņi iegādājas Kool Latvija 

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par...

Vienlaikus viņš atzina, ka konkurence tirgū jau sen ir ļoti sīva - Latvijā uz vienu ekonomiski aktīvu iedzīvotāju ir divreiz vairāk uzpildes stacijas, nekā, piemēram, Vācijā. "Un konkurenci pastiprina arī fakts, ka tā ir ļoti teritoriāla. Līdz ar to visi esošie degvielas tirgus dalībnieki savā starpā ļoti konkurē par katru klientu. Konkurences metodes, protams, ir dažādas: mēģinājumi piesaistīt klientus gan ar iespējami pievilcīgāku degvielas cenu, labāku degvielas kvalitāti, papildu servisu stacijās vai klientu lojalitātes piedāvājumiem," pauda Titovs un uzsvēra, ka no godīgas konkurences ieguvējs vienmēr ir klients.

Jau vēstīts, ka Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Olerex" grupas holdingkompānija "Aqua Marina" ir parakstījusi saistošu līgumu par "Kool Latvija" iegādi. Darījuma summa netiek atklāta.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, "Kool Latvija" šogad pirmajā ceturksnī bija desmitais lielākais komersants Latvijā pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra.

Latvijā ar "Kool" zīmolu darbojas 10 degvielas uzpildes stacijas, tostarp trīs Rīgā, kā arī pa vienai Piņķos, Babītē, Ādažos, Sauriešos, Augšlīgatnē, Valmierā un Jelgavā.

Kompānija "Kool Latvija" reģistrēta 2016.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Kool Latvija" šobrīd ir 10 īpašnieku - "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitālā pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

2019.gadā "Kool Latvija" strādāja ar 10,96 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi palielinājās par 46,5% un bija 1,585 miljoni eiro. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Pārņemšanas procesa pirmajā posmā ar zīmolu "Latvijas nafta" šobrīd strādājošās degvielas uzpildes stacijas (DUS) darbu turpinās ar pašreizējo zīmolu, norāda degvielas mazumtirdzniecības kompānijas "Kool Latvija" valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Visi esošie "Latvijas naftas" klientu līgumi paliks spēkā un "Kool" pārdošanas komanda personīgi sazināsies ar klientiem, lai garantētu raitu pāreju," atzīmē Šteins.

Savukārt "Kool Latvija" māteskompānijas Igaunijas "Aqua Marina" valdes loceklis Anti Mopels min, ka "Latvijas naftas" DUS pārņemšana ir nākamais solis kompānijas ilgtermiņa attīstības plānā, lai izveidotu vadošo degvielas uzpildes tīklu Latvijā.

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, "Aqua Marina", kurai pieder Igaunijas DUS tīkls "Olerex", iegādāsies 45 DUS, kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta".

Jau vēstīts, ka Igaunijas "Aqua Marina" ir iesniegusi Konkurences padomē (KP) apvienošanās ziņojumu par plāniem iegūt degvielas mazumtirgotāju SIA "East-West Transit", kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta"", un SIA "Naples" kapitāldaļas, kas ļautu "Kool Latvija" lietošanā nodot 50 degvielas uzpildes staciju.

Energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls AS VIRŠI-A ("Virši") uzsāk darbību Lietuvā - pirmā degvielas uzpildes stacija jau darbojas netālu no Marijampoles pilsētas, uz A5 šosejas.

314 m2 plašā degvielas uzpildes stacija ir aprīkota ar saules kolektoriem un drīzumā tiks uzstādītas arī elektromobiļu uzlādes stacijas.

Degvielas uzpildes stacija netālu no Marijampoles ir uzņēmuma pirmais solis stratēģiskajā attīstībā ārvalstīs, un ar šo lēmumu tīkls turpinās tālāku attīstību Lietuvā.

"Lietuva mums ir svarīgs tirgus attīstībai divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pēdējo desmit gadu laikā Lietuvu raksturo veselīga ekonomiskā izaugsme. Otrkārt, no ģeogrāfiskā viedokļa šī valsts ir galvenais tranzīta ceļš uz citām Eiropas valstīm mūsu privātajiem un biznesa klientiem. Darbības uzsākšana jaunā valstī vienmēr ir sarežģīts uzdevums, kas kļuvis iespējams mūsu profesionālās darbinieku komandas un partneru neatlaidīga darba rezultātā," saka Jānis Vība, "Virši" valdes priekšsēdētājs.

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par Latvijas degvielas uzpildes staciju tīkla KOOL Latvija iegādi.

Darījuma summa netiek izpausta.

"Mēs jau daudzus gadus sadarbojamies ar mūsu kaimiņiem Latvijā. Ar mūsu tiešu ienākšanu Latvijas tirgū, mēs paplašinām tirgus potenciālu, ienesam savu pieredzi un inovatīvo domāšanu, kas pievienos vērtību ne tikai KOOL Latvija, bet arī visai Latvijas degvielas mazumtirdzniecības nozarei. Mūsu mērķis ir kļūt par vadošo degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā," pēc līguma parakstīšanas Rīgā komentēja Aqua Marina valdes loceklis Antti Moppel.

“KOOL degvielas uzpildes staciju un koncepta veikalu tīkla attīstība trīs gadu laikā ir bijis izaicinošs periods. Esam gandarīti, ka bijām daļa no KOOL straujās izaugsmes,” teica Mārtiņš Jaunarājs, KOOL lielākā akcionāra BaltCap Izaugsmes fonda (BaltCap Growth Fund) partneris.

Degvielas uzpildes staciju tīkla SIA "Kool Latvija" īpašnieku maiņa neradīs būtiskas izmaiņas Latvijas degvielas tirgū, prognozēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis prognozēja, ka īpašnieku maiņa "Kool" uzpildes staciju tīklam būtiski neietekmēs degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā, jo vienu tirgotāju nomaina cits.

Igauņi iegādājas Kool Latvija 

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par...

""Kool" arī ir salīdzinoši neliela tirgus daļa un degvielas uzpildes staciju tīkls. Jāpaiet laikam, lai varētu vērtēt jaunā spēlētāja attīstības plānus un stratēģiju. Taču, noteikti ļoti uzmanīgi sekosim līdzi jaunā spēlētāja aktivitātēm tirgū," sacīja Beiziķis.

Arī AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība atzīmēja, ka "Kool" tirgus daļa Latvijas degvielas tirgū pašlaik ir ļoti zema, tādēļ Vības ieskatā uzņēmuma īpašnieku maiņa nekādas tūlītējas nozīmīgas izmaiņas tirgū neieviesīs.

""Kool" biznesa modelis pēdējos gados ir pierādījis, ka uzņēmuma staciju skaits un tīkla pārklājums ir bijis nepietiekams, lai uzņēmumam nodrošinātu pozitīvus rentabilitātes rādītājus, tāpēc būs interesanti vērot, cik liela būs jauno "Kool" akcionāru apetīte tālākiem kapitālieguldījumiem "Kool" staciju tīkla paplašināšanā," pauda Vība.

Vienlaikus viņš norādīja, ka degvielas tirgus ir zaudējis nu jau kārtējo vismaz daļēji Latvijas kapitālam piederošu uzņēmumu. "Šo apstākli mēs kā vietējā kapitāla uzņēmums plānojam mērķtiecīgi izmantot savas tirgus daļas tālākai palielināšanai, turpinot īstenot "Viršu"w stratēģisko biznesa plānu, kas paredz kļūt par tirgus līderi Latvijā tuvāko triju līdz piecu gadu laikā," atzina Vība.

Jau vēstīts, ka Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Olerex" grupas holdingkompānija "Aqua Marina" ir parakstījusi saistošu līgumu par "Kool Latvija" iegādi. Darījuma summa netiek atklāta.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, "Kool Latvija" šogad pirmajā ceturksnī bija desmitais lielākais komersants Latvijā pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra.

Latvijā ar "Kool" zīmolu darbojas 10 degvielas uzpildes stacijas, tostarp trīs Rīgā, kā arī pa vienai Piņķos, Babītē, Ādažos, Sauriešos, Augšlīgatnē, Valmierā un Jelgavā.

Kompānija "Kool Latvija" reģistrēta 2016.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Kool Latvija" šobrīd ir 10 īpašnieku - "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitālā pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

2019.gadā "Kool Latvija" strādāja ar 10,96 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi palielinājās par 46,5% un bija 1,585 miljoni eiro. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.