Jaunākais izdevums

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Situācija nozarē kopumā Latvijā ir labāka, nekā tā tika sākotnēji prognozēta 2022. gada sākumā, jo īpaši, ņemot vērā ģeopolitisko notikumu kontekstu - Krievijas iebrukumu Ukrainā 24. februārī. Proti, šā gada laikā ir būtiski pieaudzis galamērķu skaits, kas tiek apkalpoti no Rīgas, vienlaikus pieaudzis pasažieru aizpildījums lidmašīnās. Ļoti labi attīstās tieši tūrisma galamērķi, kas pierāda to, ka cilvēki ir noilgojušies pēc lidojumiem un izmanto iespējas, jo īpaši, kamēr nav skaidrības, kāda būs situācija ar Covid-19 rudenī. Nenoliedzami, ka tieši ģeopolitisko notikumu ietekmē ir sarucis lidostā Rīga apkalpoto tranzīta pasažieru skaits, jo Maskava, Kijeva un Minska vienmēr ir bijušas kā avots tranzīta pasažieru satiksmei. Tā kā sankcijas liedz lidot uz un no Krievijas, kā arī Baltkrievijas, tad ir sarucis apkalpoto lidojumu skaits arī Latvijas gaisa telpā, jo būtiski sarukuši tranzīta pārlidojumi no Āzijas uz Eiropu un otrādi. Šāda situācija ir ne tikai Latvijai, bet arī pārējām Baltijas valstīm, kā arī Somijai un Polijai. Būtībā ir sarucis sniegto aeronavigācijas pakalpojumu apjoms, un Eiropas mērogā tiek meklēti risinājumi, kā amortizēt šo ietekmi.

Nenoliedzami aviāciju ļoti ietekmē degvielas cena, kas gada laikā ir kāpusi par 120%. Tas nozīmē, ka biļetēm jākļūst dārgākām, bet lejupejoša tirgus (kāds bija novērots iepriekš) apstākļos biļešu cenas paaugstināt nevarēja. Biļešu cenu paaugstināšana iespējama tikai pieaugoša tirgus situācijā. Eiropas dati rāda, ka 14 dienas iepriekšējā rezervācijā biļešu cenas 2022. gadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn ir pieaugušas par 33%. Diemžēl ar to nevar nosegt izmaksu pieaugumu, un Eiropas aviopārvadātāji kopumā arī 2022.gadā strādās ar zaudējumiem. Tādējādi izmaksu pieaugums aviopārvadātājiem liek meklēt visāda veida risinājumus. Savā ziņā situāciju glābj salīdzinoši labs lidmašīnu aizpildījums reisos un lielāka piesardzība, atverot jaunus lidojumu maršrutus. Aviokompānijas (arī airBaltic) ir restrukturizējušas savu gaisa kuģu floti, proti, samazinājušas savas darbības operacionālās izmaksas.

Sākoties krīzei, airBaltic sāka izmantot viena tipa gaisa kuģus Airbus 220, pārtraucot ekspluatēt Bombardier, kas kompānijas nākotnes plānos jau bija iezīmēts, taču pašreizējos apstākļos to nācās īstenot ļoti ātri un asi. Līdz ar to nav nepieciešamas divas dažādas lidmašīnu apkopes bāzes un rezerves daļu noliktavas, kā arī servisa apkalpošanas speciālisti. Izmaksu efektivitāte ir noteicošs faktors, lai konkurētu gaisa pārvadājumu tirgū. Airbus 220 ir izrādījies ārkārtīgi veiksmīgs modelis, jo tas patērē mazāk degvielas pat salīdzinājumā ar tā ražotāja specifikācijā sākotnēji solīto. Un situācijā, kad degvielas cenas pieaug, šis - mazāks degvielas patēriņš – ir ļoti būtisks faktors, jo rada priekšrocības tirgū.

Vai ES Zaļais kurss ietekmēs aviāciju?

Protams, ka ietekme būs. Pērn uzstādītais mērķis (Fit for 55) -par 55% samazināt izmešus līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu - šogad jau iezīmē konkrētas aplēses tā ietekmei uz aviāciju globālā mērogā. Tas ir ļoti nopietns izaicinājums. Ir vairāki likumdošanas spiediena punkti uz aviāciju: pirmkārt, uzlabot aviācijas infrastruktūras objektu energoefektivitāti, otrkārt, pakāpeniski ieviest ilgtspējīgas aviācijas degvielas, atsakoties no fosilās enerģijas, kur tas vien ir iespējams, kā arī Eiropas Savienībā ļoti strauji tiks izbeigtas bezmaksas emisiju kvotas aviācijai (tās būs jāpērk brīvajā tirgū).

Tāpat ir paredzēts ieviest aviācijas degvielas nodokli (līdzīgi kā akcīzes nodokli, lai veicinātu alternatīvo degvielu izmantošanu), kam vajadzētu veicināt pāreju uz alternatīviem degvielas veidiem. Tādēļ ilgtspējīga aviācijas degviela ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas tuvāko gadu laikā ietekmēs aviācijas nozares attīstību. Vienlaikus ir jārēķinās, ka ilgtspējīgās aviācijas degvielas ražošanā nevarēs balstīties vien uz bioloģiskās izcelsmes izejvielām, jo tādējādi var tikt radīta nevajadzīga konkurence ar pārtikas rūpniecību, to sadārdzinot vai radot deficītu. Eiropā tiek attīstītas vairākas tehnoloģijas ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanai, to ražojot gan no atkritumiem, gan pārstrādājot bioloģisko masu, taču par perspektīvāko virzienu tiek uzskatīta e-degviela jeb sintētiskā degviela. Ir vairākas sintētiskās degvielas ieguves tehnoloģijas, kur viena no tām ir CO2 (kas savākts no rūpnīcām vai pat no gaisa) sajaukšana ar ūdeņradi.

Problēma – šī tehnoloģija ir eksperimentālā izstrādes stadijā, bet tā ir arī unikāla iespēja valstīm, kurās nav naftas ieguves, kļūt neatkarīgām no energoresursu importa. Tomēr šis process ir tehnoloģiski sarežģīts, un tam nepieciešams liels elektroenerģijas patēriņš šāda maisījuma – e-degvielas – ražošanai, tādējādi tās izmaksas pagaidām ir būtiski augstākas nekā fosilajai degvielai pat pie pašreizējām augstajām degvielas cenām. Ieguvums ir tas, ka pašreizējās lidmašīnās var izmantot šādu e-degvielu un nav nepieciešama ne dzinēju, ne arī arī kādas citas būtiskas pārbūves. Iecerēts, ka šāda e-degviela par realitāti kļūs jau 2025. gadā, ieviešot to kā prasību Eiropas normatīvajos dokumentos, vienlaikus prasot tās izmantošanu ik gadu arvien vairāk palielināt.

Paredzamā ilgtspējīgās degvielas izmantošanas prasība Eiropas Savienībā, kas tiks noteikta ar likumu:

2% -2025.gadā,

6% -2030.gadā (tai skaitā 1% e-degviela),

20% -2035.gadā (tai skaitā 5% e-degviela),

32% -2040.gadā (tai skaitā 8% e-degviela),

38% -2045.gadā (tai skaitā 11% e-degviela),

63% -2050.gadā (tai skaitā 28% e-degviela).

Bija idejas, ka ūdeņradis varētu būt tā ilgtspējīgā degviela?

Aviācijas nozare visos laikos ir bijusi starp tehnoloģiski visattīstītākajām nozarēm - viens no inovāciju līderiem. Ja pirms laika biju skeptisks par ūdeņradi kā degvielu lidmašīnām, jo joprojām ir vairāki neatrisināti tehnoloģiski izaicinājumi, kas traucēja šīs tehnoloģijas izmantošanai aviācijā, tad šodien jau ir gatavi prototipi, kā rezultātā ūdeņraža darbināmas lidmašīnas varētu parādīties komerciālajā ekspluatācijā jau 2025.gadā.

Papildu jaunu gaisa kuģu modeļu izstrādei runa ir nevis par jauna lidaparāta veida radīšanu, bet gan esošo lidmašīnu pielāgošanu ūdeņraža izmantošanai. Ir divas tehnoloģijas, kur attiecīgi vienā no tām ūdeņradis tiek sadedzināts (gluži kā iekšdedzes dzinējā), bet otrā – ķīmiskā procesā tiek radīta elektrība. Būtībā esošās degvielas sadārdzināšanās atver vārtus pilnīgi jaunām tehnoloģijām un arī degvielas veidiem. Svecīti nevar mūžīgi modernizēt, arī Edisona spuldzīte toreiz un pašreizējā LED lampiņa ir pavisam kaut kas cits, kaut funkcijas tām ir vienādas. Pie šiem risinājumiem un jaunajām tehnoloģijām strādā lielās aviokompānijas Airbus un Boeing, un savu nišu meklē arī daudzi inovatīvi jaunuzņēmumi, kas jau ir spējuši pārliecināt investorus ieguldīt riska kapitālu jaunu tehnoloģiju radīšanai.

Kāda ir aviācijas nākotne?

Pašlaik daudzi jaunuzņēmumi izstrādā pilsētas gaisa mobilitātes (Urban Air Mobility) koncepciju, kura sākotnēji vairāk atgādina zinātnisko fantastiku. Runa ir par elektriski darbināmiem vertikālas pacelšanās gaisa kuģiem. Tas būtu drons, kurš evolucionējis līdz tam, ka ar to var pārvietoties pasažieris, ar to var transportēt arī lielākas kravas. Vairāki ražotāji, kuri strādā pie šādiem lidaparātiem, ir izrēķinājuši, ka to ekspluatācijas izmaksas uz vienu kilometru ir pielīdzināmas vidējai apvidus automašīnai. Šādi lidaparāti darbotos lielpilsētu robežās, kur ir pārslogota satiksmes infrastruktūra, vai 200 – 400 km rādiusā attīstot starppilsētu mobilitāti. Tādējādi varam iegūt sabiedrisko transportu, kurš pārvietojas pa gaisu. Tas nozīmē, ka no vienas pilsētas līdz otras pilsētas centram varētu nokļūt ļoti īsā laikā un nav nepieciešama arī lidosta. Tas dod iespēju integrēties pilsētu sabiedriskā transporta sistēmā.

Protams, tam ir vajadzīgs nodalīts nosēšanās laukums un sava infrastruktūra, kā arī specializēts un maksimāli automatizēts aeronavigācijas nodrošinājums. Jau šobrīd vairāki izstrādātāji ir veikuši demonstrācijas lidojumus ar šādiem vertikālās pacelšanās elektriskajiem vai hibrīda lidaparātiem. Zīmīgi ir tas, ka Eiropā jau ir izstrādāts aviācijas likumdošanas ietvars, kas ļauj attīstīties šādiem jauna koncepta lidojumiem.

Arī Latvijā pašlaik tiek izstrādāts jauns normatīvais regulējums lidojumiem ārpus tiešas redzamības, kas ir svarīgs nosacījums dronu aviācijas attīstībai, kā arī mums ir pietiekama zināšanu kapacitāte, lai būtu starp citām Eiropas valstīm, kurās tiks ieviesti moderni pilsētu gaisa pārvadājumu risinājumi. Šai virzienā jau šobrīd darbojas vairāki aviācijas uzņēmumi un tehnoloģiju līderi. Piemēram, SIA Latvijas Mobilais Telefons izstrādā lidojumu vadības koncepciju, izmantojot 5G tehnoloģijas. Skatoties perspektīvā, esmu pārliecināts, ka Latvijā starppilsētu gaisa mobilitāte būs pieprasīta un tas dos būtisku pienesumu Latvijas reģionu sasniedzamībai.

Visu rakstu lasiet 19.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošajām Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām patlaban uz lidostu "Rīga" vairs netiek nogādātas lielās e-komercijas un tranzītkravas no Ķīnas, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē teica VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

No šīs nedēļas uz lidostu "Rīga" kravu sektorā lido tikai pasta kravas, kā arī nelielās kravas, bet zaudētas ir visas e-komercijas un tranzītkravas no Ķīnas. Kā skaidroja Odiņa, tas tādēļ, ka lielie kravu aviopārvadātāji, kas lidoja uz Rīgu, bija Krievijas operatori. Viņa gan uzsvēra, ka laika gaitā noteikti notiks pārprofilēšanās, un, iespējams, šīs kravas atgriezīsies ar citiem operatoriem.

Atran Airlines uzsāk tiešos regulāros kravas reisus no Ķīnas uz Latviju 

Krievijas Volga-Dnepr Group koncernā ietilpstošais gaisa pārvadātājs Atran Airlines ir uzsācis...

Lielo kravu aiziešana no Rīgas lidostas šogad plānoto kravu apjomu samazinās no 29 000 līdz 11 500 tonnām. Odiņa stāstīja, ka kravu segments veidoja maksimāli 8% no lidostas budžeta un nav galvenais ieņēmumu avots, tāpēc tam nebūs kritiska ietekme.

Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars uzsvēra, ka jāpagaida vismaz mēnesis, lai zinātu, kā uz esošo situāciju reaģēs Ķīnas puse. Viņš skaidroja, ka galvenais kritums kravās ir tāpēc, ka sankcijām pakļauti krievu operatori, kurus izmanto Ķīna.

Kokars pieļāva iespēju, ka kravu lidojumus šajā virzienā varētu pārņemt paši Ķīnas operatori, jo viņi nav zaudējuši interesi par Rīgu, tomēr pašreiz ir pāragri spekulēt par nākotnes scenārijiem.

Viņš arī uzsvēra, ka lidostas vadītāja savās prognozēs balstās uz maksimāli sliktāko scenāriju, kurā šīs kravas neatjaunojas, un šai situācijā tas ir pareizi.

Kokars arī skaidroja, ka pašreiz kravas gaisakuģiem, kas varētu lidot no Ķīnas pāri Krievijai uz Eiropu, noteiktas ļoti augstas cenas par aeronavigācijas pakalpojumiem.

Jau ziņots, ka lidostas "Rīga" provizoriskais neto apgrozījums 2021.gadā sasniedza 31,8 miljonus eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt lidostas zaudējumi bija 9,4 miljonus eiro, kas ir par 40,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Apgrozījums pērn bijis par 3,5 miljoniem eiro jeb 12,5% lielāks nekā bija plānots budžetā. Tāpat uzņēmums ir spējis par 10 miljoniem eiro samazināt prognozētos zaudējumus.

Pērn apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" sasniedza 2,35 miljonus, kas ir par gandrīz piektdaļu vairāk nekā 2020.gadā, bet salīdzinājumā ar pirmspandēmijas jeb 2019.gadu aizvien ir samazinājums par 70%.

Pagājušajā gadā par 10% pieaudzis apkalpoto lidojumu skaits, sasniedzot vairāk kā 39 000 lidojumu. Kravu segmentā pieaugums pret 2020.gadu sasniedzis 20% (27 800 tonnu), bet pret 2019.gadu - 2%.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aviācijas nozare ir ieinteresēta ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanā Latvijā

Db.lv,07.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare ir ieinteresēta ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražošanā Latvijā, vienlaikus plānu tālākai attīstībai nepieciešams vienots redzējums par konkrēto tehnoloģiju, nozares pieprasījumu un projekta izmaksām.

Tā Satiksmes ministrijas un Latvijas Aviācijas asociācijas rīkotajā Aviācijas domnīcā 4.novembrī sprieda aviācijas nozares eksperti.

Tāpat kā visur pasaulē arī Latvijā zaļās enerģijas un klimata neitralitātes faktori kļūst noteicoši ilgtspējīgas aviācijas nozares darbībai. Šobrīd jau 38 pasaules vadošās aviosabiedrības ir apņēmušās līdz 2050. gadam panākt pilnīgu savas darbības klimata neitralitāti un 30 no tām plāno sasniegt 10% SAF jeb ilgtspējīgās aviācijas degvielas īpatsvaru līdz 2030. gadam.

“Aviācijas nozarei ir būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, tādēļ, lai nodrošinātu līderību Baltijā un konkurētu ar Ziemeļvalstu aviācijas centriem, ir svarīgi sekot līdzi visām jaunākajām tendencēm un runāt ar pašmāju un arī ārzemju partneriem par Latvijas uzņēmu iesaisti SAF degvielas tehnoloģiju izpētes un ražošanas procesos. Tas nepieciešams, lai sasniegtu vides neitralitātes mērķus un nodrošinātu mūsu aviācijas nozares enerģētisko neatkarību, kā arī stiprinātu konkurētspēju un garantētu turpmāko izaugsmi,” norāda Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" akcionāru sapulcē 25.janvārī apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Grinbergs, savukārt par padomes locekļiem ievēlēti SM Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars un uzņēmējs Mikus Ozols.

Padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz "Pasažieru vilciena" padomes locekļu amatiem ministrija plāno izsludināt tuvākajā laikā.

A.Grinbergs ieņem Domnīcas "Certus" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Pirms tam viņš strādājis par Veselības ministra padomnieku digitālās transformācijas jautājumos, Ekonomikas ministra padomnieku ekonomikas jautājumos, kā arī ieņēmis citus amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izsniedz licenci jaunai Latvijā reģistrētai aviokompānijai

Db.lv,30.11.2022

Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars (no labās) un SIA “GetJet Airlines Latvia” valdes loceklis Rolands Ramiņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija 30.novembrī izsniedza gaisa pārvadājumu licenci uzņēmumam SIA “GetJet Airlines Latvia”, kas plāno strādāt un attīstīties čarterlidojumu tirgū.

Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas aviācijas nozarē stiprina nozares konkurētspēju un paver jaunas ceļošanas iespējas Latvijas iedzīvotājiem.

Aviokompānijas mērķis ir uzsākt darbību Latvijas čarterlidojumu tirgū sadarbībā ar Latvijas tūroperatoriem. Izsniegtā gaisa pārvadājumu licence SIA “GetJet Airlines Latvia” ļauj veikt komerclidojumus visā pasaulē. Pašlaik uzņēmuma flotē ir viens Airbus A320 tipa gaisa kuģis. Tomēr, jau nākamajā gadā uzņēmums plāno paplašināt savu floti, jo pieprasījums komerclidojumu segmentā pieaug. Par konkrētiem galamērķiem pašlaik vēl pāragri runāt, līdz ar to precīzāka informācija būs pieejama nākamā gada sākumā, norāda SIA “GetJet Airlines Latvia” valdes loceklis Rolands Ramiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””) padomes locekļa amata nominācijas komisija nolēmusi Satiksmes ministrijai ieteikt divus pretendentus, no kuriem viens tiks virzīts iecelšanai amatā.

Konkursa trešajā kārtā piedalījās trīs amata pretendenti. Šajā atlases kārtā komisija vērtēja pretendentu vadības kompetences.

Apkopojot šo kandidātu vērtējumus visās trīs konkursa kārtās, nominācijas komisija lēma uz vakanto VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” padomes locekļa amatu ar kompetenci finanšu jautājumos un audita jomā, stratēģijas izstrādes un īstenošanas jomā un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” darbības jomā Satiksmes ministrijai ieteikt divus kandidātus, norādot tos prioritārā secībā atbilstoši iegūto punktu kopskaitam. Par šiem kandidātiem Satiksmes ministrija pieņems gala lēmumu – kuru no tiem iecelt amatā.

Konkursa nominācijas komisiju vadīja Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne. Tās sastāvā bija Satiksmes ministrijas Valsts kapitāla daļu pārvaldības departamenta direktore Inguna Strautmane, Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars, biedrības “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” darba vides jautājumu koordinators Jānis Gredzens, biedrības “Latvijas Aviācijas Asociācija” valdes loceklis Zigmārs Vestfāls, arodbiedrību apvienības “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība” priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja un biedrības “Latvijas Darba devēju konfederācija” ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Kandidātu novērtēšanai un atlasei tika piesaistīts personāla atlases uzņēmums SIA “Fontes Executive Search”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par vienu rezerves daļu cīnās desmit pretendentu

Armanda Vilciņa,26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozares eksperti prognozē, ka 2022. gadā pasaules gaisa satiksme no krīzes būs atguvusies 70% apmērā, bet līdz 2024.gadam - pilnībā, stāsta Serkans Kaptans (Serkan Kaptan), TAV Airports izpilddirektors un Eiropas Starptautiskās lidostu padomes (Airports Council International Europe) valdes loceklis.

Lai gan pēdējie divi gadi ir bijis vissarežģītākais periods civilās aviācijas vēsturē, ilgtermiņā aviācijas nozare strauji attīstīsies un pasažieru skaits tikai pieaugs, atzīmē S. Kaptans. Viņš stāsta, ka šobrīd tiek lēsts, ka līdz 2040. gadam katru gadu lidostas visā pasaulē apkalpos apmēram 19 miljardus pasažieru, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā 2019. gadā. Šis pieaugums prasīs papildu investīcijas lidostās, un pašlaik tiek uzskatīts, ka, lai apkalpotu tik lielu pasažieru skaitu, lidostās visā pasaulē būs jāiegulda vismaz 2,4 triljoni ASV dolāru, skaidro TAV Airports izpilddirektors.

Fragments no intervijas

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā šajā laikā veicies TAV Airports?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem, informē "SmartLynx" pārstāvji.

Šobrīd SmartLynx Airlines operē ar 33 lidmašīnām, aprīlī tiks piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 – pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Uzņēmuma floti veido Airbus A320 (25), A330-300 (6) un A321 (4) modeļu gaisa kuģi. Vēl divas ir Airbus A321F gaisa kravas lidmašīnas, bet jau aprīlī floti papildinās arī pirmā Boeing 737 MAX 8 lidmašīna.

“Prognozējam, ka flotes lieluma ziņā šogad apsteigsim pāris lielos pasaules aviācijas vārdus, taču konkrētāk par to varēsim runāt tad, kad būsim saņēmuši visus lidaparātus. Galvenokārt tieši Covid-19 krīzes sākumā gūtā pieredze palīdzēja mums turpināt attīstīt ilgtspējīgu kompānijas izaugsmi, lai savu 30. dzimšanas dienu sagaidītu ar rekordaugstu lidmašīnu skaitu. Līdz ar flotes paplašināšanos pieaug arī mūsu darbinieku skaits – šobrīd Rīgas birojā esam jau 300, un līdz gada beigām plānojam aizpildīt vēl aptuveni 40 vakances. Ceram sagaidīt nākamo dzimšanas dienu jau kā lielākais Latvijas darba devējs aviācijā,” saka SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA “Datakom” sadarbībā ar “LSG Sky Chefs”, kas nodrošina ēdināšanas un produktu tirdzniecības pakalpojumus aviokompānijām visā pasaulē, uzsācis mobilo kases aparātu “Tika-Taka PAY” eksportu uz Serbiju.

Šobrīd iekārtas jau tiek aktīvi izmantotas “Air Serbia” avioreisos uz visdažādākajiem pasaules galamērķiem. Avio nozare ir kļuvusi par vienu no uzņēmuma radītā produkta virzīšanas eksporta prioritātēm. Līdz šim “Tiki-Taka PAY” bija pieejams “airBaltic” reisos no Rīgas un Tallinas, taču šogad īstenojusies ilgi lolotā iecere piedāvāt mobilo kases aparātu ārpus Baltijas.

“Pērn vienojāmies ar “LSG Sky Chefs” par jaunu biznesa sadarbības modeli, kura pamatā bija piedāvājums piegādāt mūsu mobilās kases iekārtas visās aviokompānijās, kurās viņi nodrošina ēdināšanu un tirdzniecību. Šīs iekārtas un sistēmas izmantošana viņiem ir ļoti izdevīga, jo tā ļauj ne tikai ātri un vienkārši apkalpot klientus gaisā, bet arī nodrošina pārdošanas uzskaiti, kas palīdz veikt detalizētu ieņēmumu analīzi par tirdzniecību katra lidojuma laikā. Skaidrs, ka avio industrijā viss notiek lēnu un uzreiz lielu pieprasījumu panākt ir grūti, taču pirmais solis – iekļūšana Serbijā – ir paveikts sekmīgi. Tam sekoja arī kopīga dalība vairākās starptautiskās izstādēs, kā rezultātā šobrīd par mūsu inovāciju jau interesējas aviokompānijas no Ukrainas, Somijas, Norvēģijas, Spānijas, Bulgārijas un Nīderlandes,” sadarbību ar “LSG Sky Chefs” ieskicē Edijs Tanons, SIA “Datakom” inovāciju direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas tirgus nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī, tomēr redzams arvien lielāks pieprasījums pēc aviopakalpojumiem, teica Latvijā reģistrētās aviosabiedrības "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") valdes loceklis Žīgimants Surints.

Viņš stāstīja, ka aviācijas tirgus ir piedzīvojis lielas svārstības. 2020.gadā šis bizness teju pārstāja eksistēt. Arī "SmartLynx" samazināja savu lidmašīnu floti no 22 līdz 12 lidaparātiem. Savukārt jau 2020.gada beigās uzņēmuma flotē bija 35 lidmašīnas, jo tika izlemts, ka krīze ir arī iespēju laiks, lai atsāktu izaugsmi.

"Ņemot vērā, ka 40% no mūsu izmaksām ir saistītas ar lidmašīnām, mēs šajā laikā nodrošinājāmies ar izdevīgiem lidaparātu izmantošanas nosacījumiem ilgtermiņā, jo arī lidmašīnu līzinga tirgu spēcīgi ietekmēja pandēmija," stāstīja Surints.

Viņš uzsvēra, ka, protams, pandēmijas laiks radīja arī daudz citu izaicinājumu, un pat divus gadus pēc pandēmijas sākuma aviācijas tirgus joprojām nefunkcionē tā, kā tas funkcionēja pirms tam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas lidosta līdz 2035.gadam plāno sasniegt CO2 emisiju nulles līmeni

LETA,19.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas lidosta līdz 2035.gadam plāno sasniegt oglekļa dioksīda (CO2) emisiju nulles līmeni, aģentūru LETA informēja lidostā.

Ņemot vērā nepieciešamību straujāk mazināt klimata pārmaiņas, Rīgas lidosta ir pārskatījusi lidostas ceļa karti CO2 emisiju nulles līmeņa sasniegšanai, par jauno mērķi nosakot 2035.gadu.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa norāda, ka lidosta ir pārskatījusi gan lidostas vidēja termiņa stratēģijā, gan ilgtspējas stratēģijā izvirzītos kaitīgo izmešu samazināšanas mērķus un uzdevumus, virzoties uz ātrāku termiņu "Net Zero" sasniegšanai.

"Lai gan Starptautiskās lidostu padomes Eiropā radītās lidostu apņemšanās "NetZero 2050" sākotnējais termiņš bija sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050.gadam, Rīgas lidosta līdz ar daudzām citām Eiropas lidostām uzskata, ka, strādājot mērķtiecīgi, šo mērķi ir iespējams īstenot agrāk, jau līdz 2035.gadam," papildina Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") flotes palielināšanā šogad plāno investēt līdz 50 miljoniem eiro, stāstīja "SmartLynx" valdes loceklis Žīgimants Surints.

Šogad martā "SmartLynx" ziņoja, ka lidsabiedrība šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem. Martā flotē bija 33 lidmašīnām, aprīlī tika piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 plānots piegādāt pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Surints stāstīja, ka "SmartLynx" investīcijas var sasniegt 50 miljonus eiro. Viņš gan uzsvēra, ka lidmašīnas "SmartLynx" nepērk, bet izmanto uz līzinga nosacījumiem.

"Mēs pilnīgi noteikti redzam pieprasījumu pēc mūsu pakalpojumiem. Ilgtermiņā tas nozīmē arī ieiešanu citos kontinentos, ne tikai darbu Eiropā," stāstīja "SmartLynx" valdes loceklis.

Viņš teica, ka līdz gada beigām lidsaiedrība paplašinās savu kravas lidmašīnu floti no divām līdz 11 lidmašīnām. Viņš arī skaidroja, ka "SmartLynx" izmanto vienu no visefektīvākajām lidmašīnām šajā segmentā - "Airbus A-321", pēc kuras ir liels pieprasījums tirgū, tādēļ uzņēmums to redz kā vienu no galvenajām izaugsmes platformām nākamajos gados. "SmartLynx" plānos nākamo trīs gadu laikā ir iegūt vismaz 25 šādas lidmašīnas savā flotē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 15 miljonus eiro energoefektīvos risinājumos un nodrošinot vairāk nekā 50 jaunas darbavietas reģiona iedzīvotājiem, AS Valmieras stikla šķiedra ražotnē pabeigta otrās augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns būvniecība.

Tā darbosies līdztekus jau divām esošajām E-stikla un vēl vienai augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsnij. 14. jūlijā tika uzsākta jaunās krāsns sildīšana, lai to sagatavotu stikla šķiedras ražošanas uzsākšanai un jau augusta sākumā tā varētu nodrošināt augtsvērtīgus eksporta produktus ārvalstu tirgiem.

“Mēs esam vienīgais Rietumu piegādātājs augstas temperatūras noturības stikla šķiedras produktiem. Mūsu klienti, sekojot līdzi kara izraisītajām sekām uz pasaules politiskās skatuves un saskaroties ar nedrošām produkcijas piegādes alternatīvām no sankcijām pakļautajām teritorijām un valstīm, kuru politiskie un ekonomiskie plāni ir apšaubāmi, meklē ilgtspējīgu piegādes ķēdi Eiropā. Redzot augošo pieprasījumu, mēs šobrīd palielinām savas ražošanas jaudas, lai spētu apkalpot šo tirgus sektoru,” stāsta AS Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels (Stefan Jugel).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: airBaltic obligāciju likme šī brīža situācijā uzskatāma par izdevīgu

LETA,09.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz vides aizstāvju pretestību, Zviedrijas premjerministra Ulfa Kristersona valdība nolēmusi atcelt nodokli ceļošanai ar lidmašīnām.

Šo nodokli, kura apmērs tiek noteikts atkarībā no lidojuma ilguma, 2018.gadā ieviesa iepriekšējā kreisā valdība kā preventīvu pasākumu, lai mazinātu aviokompāniju radīto ietekmi uz klimatu.

Kristersons preses konferencē norādīja, ka nodokli nepieciešams atcelt, lai saglabātu efektīvu aviosatiksmi Zviedrijā un aizsargātu Zviedriju kā starptautisku tranzītmezglu.

Enerģētikas ministre Eba Buša norādīja, ka lidojumu nodoklis ir ieviests tikai nelielā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu.

Koalīcijas valdība, ko atbalsta nacionālkonservatīvā partija "Zviedrijas Demokrāti", iepriekš apsvēra nodokļa samazināšanu uz pusi. Taču šodien valdība paziņoja, ka no 2025.gada 1.jūlija nodoklis tiks pilnībā atcelts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Roterdama noliedz tilta demontāžu Bezosa superjahtas pārvietošanai

LETA--AFP,04.02.2022

Bezosa milzīgā 430 miljonus eiro vērtā trīsmastu jahta tiek būvēta Roterdamas pievārtē esošajā Alblaserdamā. Tā ir pārāk liela, lai varētu izkuģot zem 1878.gadā būvētā tilta, kuru pārbūvēja pēc tam, kad 1940.gadā Otrā pasaules kara laikā to sabombardēja nacistiskās Vācijas aviācija.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes ostas pilsēta Roterdama nav saņēmusi lūgumu atļaut uz laiku demontēt vēsturisku tiltu, lai cauri varētu izbraukt interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātāja Džefa Bezosa jaunā superjahta.

Pilsētas mērs noliedzis, ka ir pieņemts lēmums par tilta pagaidu demontāžu, lai gan iepriekšējā dienā pašvaldības preses pārstāve ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka ir apmierināts kuģubūves uzņēmuma lūgums demontēt pazīstamā Koningshuvena tilta centrālo daļu.

Tāds lēmums izraisīja sašutumu un kritiku sociālajos medijos.

Tomēr Nīderlandes laikraksts "Algemeen Dagblad" citē Roterdamas mēru Ahmedu Abutalebu sakām, ka, viņaprāt, "ažiotāža ir diezgan savāda. Nekas vēl nav nolemts, nav pat pieteikuma atļaujai".

Viņš informējis, ka pašvaldība jautājumu izskatīs, kad būs saņemts pieteikums atļaujai un būs izvērtēta demontāžas ietekme, tostarp, vai to iespējams veikt, nebojājot vēsturisko tiltu, kā arī tas, vai Bezoss apmaksās ar to saistītos izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB,05.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Vēl uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness 5.jūlija numurā lasi:

• Tēma

Darbaspēka cenas aug atšķirīgi un par lēnu

• Aktuāli

Izīrētāji pamanījuši iespēju nopelnīt

• Finanses

Indexo grib pārtraukt finanšu pakalpojumu sniedzēju snaudienu. Intervija ar pensiju pārvaldītāja AS IPAS Indexo valdes priekšsēdētāju Valdi Siksni

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu dzimstība nākotnes neskaidrības ēnā

• Aviācija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lidosta ir pabeigusi publiskā iepirkuma procedūru jaunā pasažieru izlidošanas termināļa būvniecībai Viļņas lidostā.

Par uzvarētāju atzīts Eikos Statyba, kas būvēs termināli starp VIP termināli ar konferenču centru un veco pasažieru termināli. Līguma kopējā vērtība ir 41,5 miljoni eiro (bez PVN).

“Lietuvas galvenajai lidostai ir jābūt pasažieriem ērtai, jāatbilst starptautiskajiem standartiem un jāpilda savas funkcijas. Jaunais Viļņas lidostas terminālis sniegs būtisku ieguldījumu aviācijas sektora attīstībā, paverot jaunas kapacitātes iespējas. Pieaugot pasažieru plūsmai lidostā, ir svarīgi nodrošināt komfortablus un mūsdienu standartiem atbilstošus apkalpošanas apstākļus,” sacīja satiksmes un sakaru ministrs Mariuss Skuodis.

“Novērtējam publiskā sektora spēju ātri un elastīgi reaģēt mainīgajā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā, kā arī prioritizēt šādu nozīmīgu valsts infrastruktūras projektu attīstību neatkarīgi no esošās situācijas. Uzskatām, ka pieredze, kas gūta sarežģītu konstrukciju būvniecībā, tostarp mūsu jau pabeigtajā Viļņas lidostas VIP termināļa būvniecības projektā, būtiski veicinās jaunā termināļa būvniecības veiksmīgu realizāciju,” skaidroja Eikos Statyba vadītājs Almants Čebanauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas “Rīga” pasažieru reģistrācijas zālē no trešdienas, 30. augusta, aplūkojama leģendārā latviešu aviokonstruktora, rūpnīcas VEF lidmašīnu būves nodaļas vadītāja Kārļa Irbīša 1937. gadā konstruētās lidmašīnas I–12 replika.

I–12 ir viena no slavenākajām Kārļa Irbīša konstruētajām lidmašīnām, kas pirms Otrā Pasaules kara piedalījusies vairākos aviācijas šovos un izstādēs un guvusi godalgas starptautiskās aviācijas sacensībās.

Otrā Pasaules kara laikā emigrējis uz Vāciju, kur vairākus gadus strādāja par konstruktoru uzņēmumā “Messerschmitt” Bavārijā, Irbītis no 1950. līdz 1970. gadam bija Kanādas lielākā aviācijas uzņēmuma “Canadair” vecākais inženieris. Par šajā laikā radīto vertikālās pacelšanās lidmašīnu “V-STOL CL-84” viņš 1970. gadā saņēmis prestižo Makārdija balvu (McCurdy Award).

Mūža laikā Irbītis radījis 20 lidmašīnu modeļus un pasaules aviācijas vēsturē paliek ar vairākiem Kanādā reģistrētiem patentiem un daudzām publikācijām. Turklāt Irbītis ir arī VEF slaveno radiouztvērēju masveida ražošanas procesa un paša VEF logotipa autors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krievija plāno vienpusējā kārtā mainīt jūras robežas ar Lietuvu un Somiju

LETA--MOSCOW TIMES,22.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas varas iestādes ir nolēmušas vienpusējā kārtā mainīt valsts jūras robežas ar Lietuvu un Somiju Baltijas jūrā, liecina valdības lēmuma projekts, kas publicēts juridisko aktu portālā.

Saskaņā ar šo Aizsardzības ministrijas sagatavoto dokumentu Krievija grasās pasludināt par saviem iekšējiem jūras ūdeņiem akvatorija daļu Somu līča austrumos, kā arī pie Karaļauču apgabala Baltijskas (Pillavas) un Zeļenogradskas (Krancas) pilsētām.

Šim nolūkam tiks mainītas ģeogrāfiskās koordinātas punktiem, kuri nosaka izejas līniju stāvokli, no kurām tiek mērīti Krievijas teritoriālie jūras ūdeņi, kā arī pierobežas un salu zona.

Krievijas valdība ir nolēmusi uz Somijas robežas koriģēt koordinātas Jahi, Sommersas, Hoglandes, Rodšēras, Mazās Tjutersas, Vigrundas salu zonā, kā arī pie Narvas upes ziemeļu ieejas zemesraga, teikts lēmuma projekta pielikumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, kā to aicinājusi darīt Kijeva, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.

"Sabiedrotie ir vienisprātis, ka mums nevajadzētu NATO lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā vai NATO karavīrus Ukrainas teritorijā," pēc alianses ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.

"Vienīgais veids, kā ieviest lidojumiem slēgto zonu, ir iesūtīt NATO kaujas lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā un tad noteikt šo lidojumiem slēgto zonu, notriecot Krievijas lidmašīnas," sacīja Stoltenbergs. "Ja mēs to darītu, mēs nonāktu pie kaut kā, kas varētu izvērsties par pilna mēroga karu Eiropā, iesaistot daudz vairāk valstu un nodarot daudz lielākas cilvēku ciešanas. Tas ir iemesls, kāpēc mēs pieņēmām šo sāpīgo lēmumu."

"Mums kā NATO sabiedrotajiem ir atbildība neļaut šim karam iziet ārpus Ukrainas, jo tas būtu vēl bīstamāk, vēl postošāk un var izraisīt vēl lielākas cilvēku ciešanas," sacīja Stoltenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Inflācija un ģeopolitika neapturēs lidostas attīstību

Māris Ķirsons,05.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norāda, ka pašlaik uzmanības centrā ir vairāki būtiski projekti, kuri mainīs lidostu, – biznesa parks, kura mērķis ir palielināt ar aviāciju nesaistītos ienākumus, bet tālākā perspektīvā – Rail Baltica dzelzceļa ienākšana lidostā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija lidostā?

Notiek strauja atgūšanās no Covid-19 pandēmijas krīzes – vairāk pasažieru, tūristu, vairāk tūrisma galamērķu (pašlaik 91, kas ir tuvu 2019. gada skaitam 100), bet salīdzinoši maz tranzīta pasažieru. Tādu situāciju, kāda bija 2020. gada aprīlī, maijā, kad lidosta Rīga bija slēgta, neatceros, kaut arī aviācijas nozarē strādāju kopš 1987. gada. Protams, lidosta Rīga nebūt nebija vienīgā, kura šajā laikā bija slēgta, jo tādā situācijā bija teju visas Eiropas lidostas, izņemot dažas, kuras darbojās ļoti ierobežotā diapazonā. 2020. gadā apkalpoto pasažieru skaita kritums sasniedza nepieredzētus 70%. Un šis sarukums varēja būt vēl lielāks, ja nebūtu izcili labu rezultātu 2020. gada pirmajos mēnešos līdz Covid-19 pandēmijai. Ceru, ka šādi laiki ir pagātne. Šā gada pirmajā pusgadā apkalpots tikpat pasažieru, cik visā 2020. gadā kopā. 2022. gada maijā apkalpoti 474 000 pasažieru, kas ir pat vairāk nekā 2021. gada pirmajā pusgadā. Skaitļi runā paši par sevi. Pēc pašreizējām prognozēm 2022. gada jūlijā tiks pārspēts arī 2021. gada kopējais apkalpoto pasažieru skaits – 2,35 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Straujais gāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka tās saglabāsies zemas visu ziemu

LETA,19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RIX Rīgas lidosta pērn strādājusi ar būtisku apgrozījuma, apkalpoto pasažieru un lidojumu skaita pieaugumu un finanšu gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, liecina uzņēmuma auditētais gada pārskats par 2023. gadu.

Uzņēmuma neto apgrozījums 2023. gadā sasniedza 72,5 miljonus eiro – par 25 % vairāk nekā 2022. gadā. Neto apgrozījuma pieaugumu sekmējis kopējais pasažieru skaita kāpums un jo īpaši tiešo pasažieru skaita pieaugums par gandrīz piekto daļu jeb 19 %. Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pērn veidoja 43,3 miljonus eiro, savukārt no neaviācijas pakalpojumiem – 29,2 miljonus eiro.

Apkalpoto pasažieru skaits Rīgas lidostā pērn sasniedza 6,6 miljonus ceļotāju jeb par 23 % vairāk nekā 2022. gadā. Vairāk nekā 78 % no visiem ceļotājiem bija tiešie pasažieri. Arī lidojumu skaits no un uz Rīgas lidostu pieaudzis par 12 %, – kopā apkalpoti 61,3 tūkstoši lidojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitāls automātiski nenozīmē "zaļš" – kāpēc jādomā par CO2 pēdas samazināšanu arī IT jomā?

Viesturs Bulāns, “Helmes Latvia” vadītājs,13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par ilgtspēju, visbiežāk saprotam racionālu elektroenerģijas patēriņu, atkritumu apjoma samazināšanu un šķirošanu vai videi draudzīgu mobilitāti. Dzīvojot laikmetā, kad aizvien vairāk pakalpojumi tiek sniegti un saņemti attālināti un strauji pieaug datu apjomi, jāatceras, ka digitāls automātiski nenozīmē videi draudzīgs vai ilgtspējīgs.

Arī IT nozare rada CO2 pēdu, turklāt salīdzinoši lielu, piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija. Diskusija par to, kā padarīt aviāciju ilgtspējīgāku, aktīvi norit jau vairākus gadus, un nozares vadošie uzņēmumi uzstādījuši ļoti ambiciozus mērķus emisiju samazināšanai, tāpēc arī IT nozarei ir laiks meklēt risinājumus, piemēram, zaļajā kodēšanā (green coding) un ilgtspējīgā programmatūrā (sustainable software).

E-komercijas apjomi un augošs viedierīču skaits

Lai arī varētu šķist, ka digitalizējot noteiktus pakalpojumus vai informācijas apjomus, piemēram, datu bāzes, automātiski rīkojamies arī videi draudzīgāk, ne vienmēr viss ir tik viennozīmīgi. Arī dažādi IT nozares elementi rada CO2 nospiedumu, piemēram, IT pakalpojumi veido aptuveni 15% no kopējām nozares emisijām, datu centri – 19%, programmatūras – 18%, tīkli – 15%, bet gala lietotāju ierīces - aptuveni 30%. Pieprasījums pēc dažādiem IT pakalpojumi strauji pieaug, to būtiski ietekmēja arī pandēmija, kas veicināja e-komercijas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru