Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Viņa norāda, ka pašlaik uzmanības centrā ir vairāki būtiski projekti, kuri mainīs lidostu, – biznesa parks, kura mērķis ir palielināt ar aviāciju nesaistītos ienākumus, bet tālākā perspektīvā – Rail Baltica dzelzceļa ienākšana lidostā.
Fragments no intervijas
Kāda ir pašreizējā situācija lidostā?
Notiek strauja atgūšanās no Covid-19 pandēmijas krīzes – vairāk pasažieru, tūristu, vairāk tūrisma galamērķu (pašlaik 91, kas ir tuvu 2019. gada skaitam 100), bet salīdzinoši maz tranzīta pasažieru. Tādu situāciju, kāda bija 2020. gada aprīlī, maijā, kad lidosta Rīga bija slēgta, neatceros, kaut arī aviācijas nozarē strādāju kopš 1987. gada. Protams, lidosta Rīga nebūt nebija vienīgā, kura šajā laikā bija slēgta, jo tādā situācijā bija teju visas Eiropas lidostas, izņemot dažas, kuras darbojās ļoti ierobežotā diapazonā. 2020. gadā apkalpoto pasažieru skaita kritums sasniedza nepieredzētus 70%. Un šis sarukums varēja būt vēl lielāks, ja nebūtu izcili labu rezultātu 2020. gada pirmajos mēnešos līdz Covid-19 pandēmijai. Ceru, ka šādi laiki ir pagātne. Šā gada pirmajā pusgadā apkalpots tikpat pasažieru, cik visā 2020. gadā kopā. 2022. gada maijā apkalpoti 474 000 pasažieru, kas ir pat vairāk nekā 2021. gada pirmajā pusgadā. Skaitļi runā paši par sevi. Pēc pašreizējām prognozēm 2022. gada jūlijā tiks pārspēts arī 2021. gada kopējais apkalpoto pasažieru skaits – 2,35 miljoni.
Lai arī apkalpoto pasažieru skaits strauji pieaug, tomēr līdz 2019. gada līmenim (7,79 miljoni pasažieru gadā) joprojām vēl tālu: no 2019. gada 1. pusgada rādītājiem atpaliekam par 38%. Šo atpalicību gan nākamajos mēnešos mazināsim, tomēr pilnībā to nosegt nevarēsim, un šī starpība ar 2019. gadu saglabāsies apmēram 20% līmenī, ko arī nozare prognozēja. Nenoliedzami, ka aviācijā Eiropā un pasaulē atkopšanās pēc pandēmijas notiek ļoti atšķirīgos ātrumos, kaut arī kritums visiem bija vienā un tajā pašā laikā un līdzīgā apmērā. Strauja atgūšanās notiek Eiropas dienvidu valstu ceļojumu galamērķu lidostās, kurās jau pašlaik ir ne tikai sasniegti 2019. gada rādītāji, bet tie pat ir pārsniegti. Uz šiem tūrisma galamērķiem lidmašīnas ir pilnas, lidostas un arī daudzas aviosabiedrības Covid-19 laikā ir samazinājušas darbinieku skaitu un tāpēc nespēj īsti tikt galā ar pasažieru plūsmu. Uz šiem tūrisma galamērķiem ir strauji pieaudzis zemo cenu aviokompāniju atvesto pasažieru skaits, un tas jau ir lielāks nekā 2019. gadā.
Lai arī pandēmijas laikā cilvēki no Latvijas ceļoja, izmantojot Kauņas, Viļņas un pat Tallinas lidostas, kur atšķirībā no Rīgas bija mazāk ceļošanas ierobežojumu, taču šodien lidosta Rīga ir atguvusi savas pozīcijas un atkal ir lielākais gaisa satiksmes centrs Baltijā ar strauju pasažieru skaita pieaugumu. Visas aviokompānijas, ar kurām bija sadarbība pirms pandēmijas, strādā arī pašlaik.
Visu interviju lasiet 5.jūlija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!