Starptautiskās lidostas "Rīga" sestās kārtas rekonstrukcijas darbi izmaksās apmēram 200 miljonus eiro un pašlaik lidosta strādā pie finansēšanas modeļa izvēles, intervijā sacīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Viņa minēja, ka līdzekļu piesaistei ir iespējama sadarbība ar kādu no lielajām investīciju bankām, sadarbība ar vietējām bankām vai arī ar Valsts kasi.
"Domāju, ka lēmums par finansēšanas modeli tiks pieņemts tuvākā mēneša laikā. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka visi ar mums grib sadarboties un dod piedāvājumus. Tas nozīmē, ka mūsu biznesa plāns ir dzīvotspējīgs un mēs varam ilgtermiņā plānot aizņemtās naudas atdošanu," pauda Odiņa.
Tiklīdz tikšot pieņemts lēmums par finansējuma modeli, lidosta rīkos konkursus par būvniecības darbiem. Tostarp pēc mēneša vai diviem varētu izsludināt pirmo konkursu - kvalifikācijas atlasi būvniekiem.
Paredzēts, ka sestās kārtas būvniecība ilgs aptuveni 36 mēnešus, bet kopā ar labiekārtošanas darbiem, viss process varētu ilgt 3-4 gadus. Paredzams, ka aptuveni tajā pašā laikā būs pabeigta arī dzelzceļa "Rail Baltica" stacijas ēka pie lidostas.
"Protams, tas radīs zināmas neērtības pasažieriem. Būvniecība gan notiks kārtās, un ir jāpārdomā katrs nākamais solis, ko veiksim, lai pasažieru plūsma netiktu traucēta," atzina lidostas vadītāja.
Lidostas rekonstrukcijas sestajā kārtā paredzēts paplašināt un modernizēt termināļa ēku, kurā ierodas pasažieri. Odiņa atgādināja, ka šai termināļa ēkai nākamgad tiks svinēti 50 gadi un diemžēl šajā publiskajā daļā pa šiem 50 gadiem daudz kas tā arī nav mainījies. Līdz ar to lidostas kapacitāte ir nepietiekama.
"2019.gadā to varēja redzēt gan pie reģistrācijas un bagāžas nodošanas, gan pie drošības pārbaudēm. Arī tagad mēs to redzam, it īpaši agrās rīta stundās, kad ir vairāk lidmašīnu reisu - cilvēku ir ļoti daudz, vietas ir maz. Tam ir jāmainās. Tāpat ienāk jaunās tehnoloģijas, tādēļ mēs termināļa publiskajā zonā gribam citādāku izkārtojumu," stāstīja Odiņa.
Tostarp viņa minēja, ka lidosta grib iepirkt jaunākās paaudzes sprāgstvielu atklāšanas sistēmas rokas bagāžas kontrolei, lai pārbaudēs no rokas bagāžas nebūtu jāņem ārā šķidrumi un datori. Taču pašlaik to nevar izdarīt, jo drošības pārbaudei atvēlētajā vietā ir par mazu nestspēja. Jaunās iekārtas ir smagākas un lielākas, tādēļ tagadējo astoņu drošības pārbaužu līniju vietā varētu ievietot tikai kādas četras jaunās, un tas nozīmētu vēl garākas rindas un lielākas neērtības pasažieriem.
Tieši tā paša iemesla dēļ ir jāpaplašina atlidošanas zāle, jo arī tur ir vieta tikai divām lentēm pasažieru bagāžas saņemšanai.
Līdz ar lidostas pasažieru termināļa paplašināšanu būs jāizbūvē arī jauni pievedceļi, tiešais savienojums ar "Rail Baltica" topošo dzelzceļa staciju, kā arī jauna daudzstāvu autostāvvieta.
Odiņa minēja, ka termināļa rekonstrukcija nav visas lidostas iecerētās investīcijas. Lidostas ilgtspējas stratēģijā līdz 2030.gadam ir paredzētas apmēram 200 dažādas aktivitātes, no kurām lielākā daļa ir vērsta uz klimatneitralitāti. Tostarp lidosta pamazām atteiksies no visa transporta, kas ir darbināms ar dīzeļdegvielu vai benzīnu, un pāries vai nu uz hibrīdtransportu vai elektrotransportu. Piemēram, pašlaik lielākais iepirkums ir deviņi elektroautobusi, kuri, visdrīzāk, lidostas rīcībā būs nākamajā gadā.
Odiņa atgādināja, ka vēl viens liels projekts ir "RIX Airport City" jeb "lidostas pilsēta", ko iecerēts izbūvēt otrā pusē dzelzceļa stacijai uz lidostai piederoša zemes gabala, kura platība ir 24 hektāri.
"Mēs vēlamies, lai tur pirmās kārtas darbi beidzas tad, kad gatavs būs jaunais terminālis un stacija. Mēs gribētu, lai tur ir kāda viesnīca, biroji, izklaides vietas, zaļās zonas un atpūtas vietas, kur patīkami pavadīt laiku starp lidojumiem," sacīja lidostas vadītāja.
Šī projekta īstenošanai tiks piesaistīts investors un lidosta piedalīsies, atvēlot projekta īstenošanai zemesgabalu. Odiņa sacīja, ka sarunas ar potenciālo investoru ir sāktas un izteica cerību, ka līdz gada beigām arī varētu noslēgt līgumu. Pašlaik gan sarunas esot tajā stadijā, kad vairāk nevar atklāt.
Jau vēstīts, ka pērn lidostā "Rīga" tika apkalpots kopumā 5,381 miljons pasažieru, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika apkalpoti 2,353 miljoni pasažieru, taču par 31% mazāk nekā 2019.gadā, kad lidostā tika apkalpoti 7,798 miljoni pasažieru.
Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.
