Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Starptautiskajā lidostā "Rīga" šogad varētu saņemt aptuveni 20 000 tonnu kravu un visi mēģinājumi pēc kara sākuma Ukrainā atjaunot aviokravu plūsmu kādreizējos apmērs nav bijuši sekmīgi, intervijā aģentūrai LETA atzina lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Krievijas gaisa telpa joprojām ir slēgta un pārvadātāji nevar šurp atlidot pa taisno no Ķīnas. Turklāt, visdrīzāk, tas nemainīsies arī tuvākajos gados, un ir jādomā alternatīvi varianti. Diemžēl tie top lēni, jo bieži vien apkārtceļi gluži vienkārši nav izdevīgi," stāstīja lidostas vadītāja.

Arī nesen bijuši testa lidojumi, bet secinājums bija, ka tas tomēr ir neizdevīgi, salīdzinot ar alternatīvajiem piegādes veidiem. Tādēļ pašlaik lielākā daļa aviokravu, kas nonāk Eiropā, tiek vestas uz citām lidostām un Latvijā nonāk pa zemes ceļiem.

Odiņa uzsvēra, ka tādēļ, paturot prātā arī Ķīnu, tomēr ir jādomā par citiem virzieniem, ar kuriem strādāt.

"Mēs turpinām strādāt pie dažādiem variantiem un ceram, ka kaut ko dos arī ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) auditā Latvijai piešķirtā pirmā kategorija, jo tas paver iespēju Latvijas pārvadātājiem veikt tiešos lidojumus uz Ameriku, kā arī ASV puse ir vairāk ieinteresēta veikt lidojumus uz Rīgu. Šādi pārvadājumi vienmēr ir stāsts par sadarbību, jo mūsu pārvadātājiem noteikti ir jāatrod partneri otrā pusē, lai šīs lielās starpkontinentālās lidmašīnas varētu piepildīt. Kravu pārvadātāji ir ieinteresēti, un, visdrīzāk, viņi arī būs pirmie, kuri sāks lidojumus uz ASV," sacīja lidostas vadītāja.

Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2024.gadā ir 148,4 miljoni eiro, 2025.gadā - 450,3 miljoni eiro un 2026.gadā - 684,3 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) izskatīšanai valdībā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026.gadā.

FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases (VK) datus par kopbudžeta izpildi 2023.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus aktualizētas nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, kā arī valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumi vidējam termiņam.

Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada jūnijā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2023.gadā pieaugs par 1% un 2024.gadā - par 2,5%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2023.gadā būs 10% un 2024.gadā - 2,2%.

Vidējā termiņā prognozēta ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9% 2025. un 2026.gadā, kamēr patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,3-2,5% līmenī.

Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija "Flydubai" ir atteikusies no plāna šogad rudenī sākt lidojumus starp Dubaiju un Baltijas valstu galvaspilsētām, tostarp Rīgu, aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas pārstāve Ilze Salna.

Viņa skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, aizkavējoties jauno lidmašīnu piegādei no ražotāja, kā arī patlaban "Flydubai" nevar precizēt, kad jaunos maršrutus varētu atklāt.

Lidostas pārstāve aicināja pasažierus, kuri ir iegādājušies "Flydubai" lidojumus, vērsties aviokompānijā vai tūrisma aģentūrā, kur biļetes iegādātas.

Vienlaikus lidojumus no Rīgas lidostas maršrutā Rīga-Dubaija turpina nodrošināt Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" - trīs reizes nedēļā vasaras sezonā, kā arī piecas reizes nedēļā ziemas sezonā, norādīja Salna.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas lidostā no šā gada 11.oktobra bija plānots, ka darbu sāks aviokompānija "Flydubai", kas trīs reizes nedēļā piedāvātu ceļotājiem tiešos lidojumus starp Rīgu un Dubaiju.

Rīgas lidosta līdz 2035.gadam plāno sasniegt oglekļa dioksīda (CO2) emisiju nulles līmeni, aģentūru LETA informēja lidostā.

Ņemot vērā nepieciešamību straujāk mazināt klimata pārmaiņas, Rīgas lidosta ir pārskatījusi lidostas ceļa karti CO2 emisiju nulles līmeņa sasniegšanai, par jauno mērķi nosakot 2035.gadu.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa norāda, ka lidosta ir pārskatījusi gan lidostas vidēja termiņa stratēģijā, gan ilgtspējas stratēģijā izvirzītos kaitīgo izmešu samazināšanas mērķus un uzdevumus, virzoties uz ātrāku termiņu "Net Zero" sasniegšanai.

"Lai gan Starptautiskās lidostu padomes Eiropā radītās lidostu apņemšanās "NetZero 2050" sākotnējais termiņš bija sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050.gadam, Rīgas lidosta līdz ar daudzām citām Eiropas lidostām uzskata, ka, strādājot mērķtiecīgi, šo mērķi ir iespējams īstenot agrāk, jau līdz 2035.gadam," papildina Odiņa.

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,8% līdz 0,6%, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam no 3,3% līdz 2,6%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2026.gadam ir samazināta no 3,8% līdz 3%.

Latvijas Bankā skaidroja, ka 2024.gada IKP prognozes samazināšanu noteica gan vājāka, nekā gaidīts, izaugsme šogad pirmajā pusgadā, gan arī Centrālās statistikas pārvaldes veiktā IKP iepriekšējo datu revīzija. Joprojām piesardzīgais tautsaimniecības dalībnieku noskaņojums liek lēst gausāku izaugsmes sasparošanos arī šogad otrajā pusgadā.

Tāpat Latvijas Bankā norādīja, ka 2025.gada IKP prognoze samazināta no jūnijā lēstajiem 3,3% līdz 2,6% līdz ar pieticīgāku privātā patēriņa un investīciju līmeni. Neraugoties uz strauju reālo algu kāpumu, privāto patēriņu pašlaik ierobežo uzkrājumu līmeņa atjaunošana pēc augstās inflācijas perioda. Uzkrāšanu papildus motivē pesimistiskais patērētāju noskaņojums. Savukārt investīcijas kavē gan ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izmantošanu saistītu projektu izpildes vilcināšanās, gan rentabilitātes sarukums vairākās nozarēs, gan arī kreditētāju piesardzība. Jaunu kredītu izsniegšana varētu straujāk sekmēties līdz ar būtiskāku procentu likmju samazināšanos.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Rīgas lidostā 30.aprīlī atklāta aviokompānijas “Norwegian” bāze Rīgas lidostā. Pastāvīgas bāzes atvēršana stiprinās uzņēmuma klātbūtni Latvijā. Rīgas lidosta būs bāzes lidosta 30 aviokompānijas pilotiem un 60 lidojumu ekipāžas darbiniekiem, nodrošinot tiešos savienojumus ar sešiem galamērķiem.

“Mums ir bijusi ļoti laba pieredze sadarbībā ar Latviju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Esam gandarīti oficiāli atklāt savu bāzi ar pilotiem un salona apkalpi. Šajā nedēļas nogalē uzsākam lidojumus uz Tivatu un Korfu, tādējādi palielinot mūsu maršrutu tīklu uz un no Latvijas līdz sešiem maršrutiem. Mūsu mērķis ir turpināt paplašināties šajā reģionā,” tā Geirs Karlsens, “Norwegian Air Shuttle ASA” izpilddirektors.

Aviokompānija “Norwegian” nodrošinās tiešos savienojumus no Rīgas ar Oslo, Trondheimu, Kopenhāgenu, Stokholmu, Korfu un Tivatu.

“Liels paldies LIAA par ieguldīto darbu sarunās ar aviokompāniju “Norwegian” un “Norwegian” par izdarīto izvēli savai jaunajai bāzei. Es esmu pārliecināts, ka šī izvēle bija pareizā, jo mēs – Ekonomikas ministrija un valdība – šobrīd intensīvi strādājam pie tā, lai Latviju padarītu par investīcijām pievilcīgāko vietu reģionā. Man ir gandarījums, ka “Norwegian” ir novērtējusi Latvijas izaugsmes potenciālu, kas mūsu skatījumā nozīmē valsts ekonomikas apjoma dubultošanos nākamo desmit gadu laikā”, uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Satiksmes ministrija (SM) ir izsludinājusi konkursu par pārtikas piegādēm lidmašīnām Rīgas lidostā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Līgums ar uzvarētāju konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas lidostā lotē par dzērienu un pārtikas nogādāšanu un iekraušanu gaisa kuģī, kā arī izkraušanu no tā, tiks slēgts uz septiņiem gadiem.

Konkursa nolikumu var saņemt līdz 2024.gada 19.februārim.

Jau vēstīts, ka iepriekš SM atklātajā konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas lidostā par pirmās lotes uzvarētāju tika atzīts Turcijas lidostu operatora "TAV Airports" grupas uzņēmums SIA "Havas Latvia".

"Havas Latvia" tika atzīta par uzvarētāju konkursa lotē par bagāžas apstrādi, kravu un pasta apstrādi, gaisa kuģu apkalpošanu uz perona, palīdzību gaisa kuģa novietošanā uz perona, kā arī informācijas apmaiņu starp gaisa kuģa apkalpi un pakalpojuma sniedzēju. Līgums noslēgts uz septiņiem gadiem - līdz 2031.gadam.

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Šogad valsts budžeta deficīts, ar pietiekami augstu varbūtību, nepārsniegs 3% robežu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Piektdien Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi ekonomikas un budžeta prognozes šim un turpmākajiem diviem gadiem. Šogad EK Latvijai prognozē vispārējās valdības budžeta deficītu 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2025. un 2026.gadā - 3,2% apmērā no IKP.

FM norāda, ka 2024.gada vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši EK prognozēm ir par 0,2 procentpunktiem no IKP augstāks nekā FM prognozes 2025.gada budžeta izstrādes brīdī. Jaunākais FM novērtējums, kas ņem vērā zemāku ieņēmumu pieaugumu, norāda, ka deficīts varētu būt tuvs EK prognozēm. Tas FM ļauj secināt, ka ar pietiekami augstu varbūtību šogad valsts budžeta deficīts būs zem 3% robežas.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un izskatīšanai valdībā iesniegtais likumprojekts valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Valdība plāno budžeta projektu izskatīt ārkārtas sēdē pirmdien, 14.oktobrī.

Aizsardzībai nākamgad paredzēti 10,3% budžeta izdevumu, nodrošinot pakāpenisku Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumu apjoma palielinājumu līdz 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2026.gadā (3,5% no IKP 2025.gadā, 3,7% no IKP 2026.gadā un 2027.gadā). Uz funkciju "Aizsardzība" daļēji tiek attiecināti arī ar valsts iekšējo drošību saistīti pasākumi, piemēram, ārējās robežas tehniskās infrastruktūras izveide un kiberdrošības stiprināšana.

Ministrijas un citas centrālās iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas ir iesniegušas prioritāro pasākumu pieprasījumus 2025.gadam par 1,292 miljardiem eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Neatkarīgās institūcijas 2025.gadam iesniegušas pasākumus par 7,5 miljoniem eiro, bet ministrijas un citas centrālās iestādes par 1,284 miljardiem eiro.

Kā norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir redzams, ka, veidojot jaunos budžeta pieprasījumus, daļa ministriju drošības jautājumu ir interpretējušas diezgan plaši. "Ir saprotama ministriju vēlme attīstīt savu nozari, taču realitāte ir diezgan skarba. Tādēļ arī esam sākuši budžeta sarunas ar ministrijām par reālajām budžeta iespējām," piebilst ministrs.

Ņemot vērā makroekonomiskos rādītājus un fiskālo telpu, valdība iepriekš vienojās drošību noteikt kā vienīgo prioritāro virzienu valsts budžetam 2025.gadam un budžeta ietvaram 2026., 2027. un 2028.gadam.

Latvijā bāzētā aviokompānija “SmartLynx Airlines” saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Federālās aviācijas administrācijas (FAA) piešķirto Ārvalstu gaisa transporta operatora sertifikātu. Šī sertifikācija ir apliecinājums aviokompānijas augstajiem operacionālajiem standartiem un ļauj “SmartLynx” uzsākt lidojumus uz un no ASV, kā arī to teritorijā.

Saņemtais sertifikāts apliecina, ka “SmartLynx” flotē esošās lidmašīnas, kas reģistrētas Latvijā atbilst ASV noteiktajiem augstajiem standartiem un regulām. Pateicoties saņemtajai sertifikācijai, “SmartLynx” tagad varēs nodrošināt nepieciešamo kapacitāti aviokompānijām, kas veic lidojumus uz šo galamērķi un no tā.

Edvins Demeņus, “SmartLynx Airlines” izpilddirektors: "Gaisa transporta operatoru sertifikāti nodrošina iespēju lidot uz dažādiem pasaules reģioniem un ir svarīga mūsu infrastruktūras sastāvdaļa. ASV ir viens no lielākajiem un visstingrāk regulētajiem aviācijas tirgiem pasaulē, tāpēc iespēja piedāvāt savus pakalpojumus tur sniedz lielu vērtību aviokompānijai un palielina mūsu konkurētspēju.”

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotā streika dēļ Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair" daļu no tālsatiksmes lidmašīnām uzpilda citās lidostās, tostarp Rīgas lidostā, vēsta sabiedrisko mediju portāls "Lsm.lv".

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotais divu nedēļu streiks ietekmējis darbu Helsinku starptautiskajā lidostā. Turpinoties streikam, var rasties situācija, ka Helsinku lidostā izveidojas aviācijas degvielas deficīts, un tā nespēs apkalpot visus gaisa kuģus.

Tāpēc lidsabiedrība "Finnair" savas tālsatiksmes lidmašīnas, kas lido, piemēram, uz dažādām Japānas lidostām, ar degvielu uzpilda Rīgas lidostā. Lai taupītu degvielu Helsinkos, vairāk tiek izmantotas galamērķu lidostas, kur gaisa kuģos tiek uzpildīta degviela vairāk nekā nepieciešams lidojumam.

Somijas lidsabiedrība pirms katra reisa izvērtē, kurā lidostā veikt uzpildi, piemēram, pirmdien, 11.martā, reiss uz Osaku, Japānā, tika uzpildīts Rīgā, bet piektdien, 15.martā, tas tika pildīts Stokholmā, vēsta "lsm.lv".

Rīgas lidosta 2027.gadā plāno apkalpot deviņus miljonus pasažieru, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka 2024.gadā Rīgas lidostā ir plānots apkalpot nedaudz vairāk kā septiņus miljonus pasažieru un, ņemot vērā, ka līdz šim šogad ir apkalpoti 4,5 miljoni pasažieru, šo mērķi lidosta arī sasniegs.

Odiņa atzīmēja, ka ļoti labi attīstās tranzīta pasažieru plūsma, šobrīd veidojot apmēram 25% no kopējā lidostā apkalpoto pasažieru skaita. Tostarp jaunie maršruti uz Balkānu valstīm ir nesuši labus rezultātus.

Lidostas vadītāja arī informēja, ka 2025.gadā Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt apmēram 7,4 miljonus, bet 2027.gadā lidostā varētu apkalpot deviņus miljonus pasažieru.

Jau ziņots, ka 2023.gadā Rīgas lidostā apkalpoja kopumā 6,631 miljonu pasažieru, kas ir par 23,2% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika apkalpots 5,381 miljons pasažieru, taču par 15% mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2019.gadā, kad lidostā tika apkalpoti 7,798 miljoni pasažieru.

Lielbritānijā, Austrālijā, Vācijā un citur pasaulē tiek ziņots par plašiem IT darbības traucējumiem, kas ietekmē aviosabiedrības, medijus un bankas, vēsta mediji.

Traucējumu cēlonis nav zināms, bet ASV datorprogrammatūras gigants "Microsoft" paziņojis, ka veic pasākumus, lai mazinātu traucējumu ietekmi. "Microsoft" norādīja, ka lietotājiem pagaidām var neizdoties piekļūt daļai no "Microsoft" lietotnēm un pakalpojumiem.

Lielbritānijā par plašām IT problēmām ziņo dzelzceļa kompānijas, telekanāls "Sky News" nespēj pārraidīt tiešraidē un traucēta Londonas biržas interneta vietnes darbība.

Lielākā Lielbritānijas dzelzceļa kompānija "Govia Thameslink Railway" (GTR), kas apkalpo četras dzelzceļa līnijas, ziņo, ka saskārusies ar plašām IT problēmām visā tīklā, un brīdina, ka vilcienu reisi var tikt atcelti.

GTR atklāja, ka nevar piekļūt vadītāju diagrammām noteiktās vietās, tādēļ vilcienu reisi var tikt atcelti bez savlaicīga brīdinājuma.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Plānots sākt publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūru Bauskas apvedceļa būvniecībai, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma mērķis ir sākt PPP procedūru valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas "Bauskas apvedceļš" īstenošanai, sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrās kārtas "Iecavas apvedceļš" īstenošanai, kā arī noteikt nacionālo interešu objekta statusu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai.

Autoceļa A7 posma no pašlaik būvniecības stadijā esošā Ķekavas apvedceļa līdz Ārcei, ietverot Iecavas apvedceļu un Bauskas apvedceļu, ir 50,35 kilometri. Plānotā izbūvējamā infrastruktūra ietver pamattrasi, tai skaitā A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam pārbūvi par divu brauktuvju ceļu, Iecavas, Bauskas apvedceļu izbūvi ar divām brauktuvēm (pa divām joslām katrā), kā arī saistītās infrastruktūras izbūvi (satiksmes pārvadi, tehniskie risinājumi infrastruktūru salāgošanai ar "Rail Baltica", paralēlo ceļu tīkls un citi).