Rīgas ostas teritorijā sadarbībā ar investoriem no Ukrainas taps Baltijas mērogā pirmā atjaunīgās degvielas - HVO (hidrogenētās augu eļļas) un SAF (ilgtspējīgās aviācijas degvielu) produktu ražotne.
Šie inovatīvie, augstas pievienotās vērtības produkti ir plaši pieprasīti gan Latvijā, gan Eiropā, jo atbalsta klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu, vienlaikus projekta īstenošana būtiski stiprinās Latvijas eksportspēju un enerģētisko neatkarību no degvielas piegādēm ārvalstīs.
Lai iepazītos ar SIA PARS TERMINĀLS īstenoto projektu, apskatītu plānoto ražotnes vietu Kundziņsalā, kā arī pārrunātu vēl citus ostā īstenotos atjaunīgās enerģijas projektus, 26.novembrī Rīgas ostu apmeklēja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. “Ilgtspējīga domāšana, veidojot jaunu, ilgtermiņā pieprasītu atjaunīgās degvielas ražotni Rīgas brīvostas teritorijā, ir ekonomiski tālredzīgs veids, kā apstākļos, kad tranzīta kravu apjoms reģionā mazinās, palielināt Latvijas kā ilgtspējīgas enerģijas ražotāja ietekmi Baltijas reģionā. Atjaunīgās degvielas rūpnīca stiprinās enerģētisko neatkarību, radīs 120 augsti kvalificētas darba vietas, vienlaikus nodrošinot Latvijas lauksaimniekus ar stabilu, enerģētiski ietilpīgas kultūras pieprasījumu un palīdzēs Latvijai pildīt klimatneitralitātes mērķus,” vizītes laikā norādīja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Atjaunojamo degvielu ražošanai paredzēts izmantot inovatīvas tehnoloģijas, kas ļauj radīt ekoloģiskas un konkurētspējīgas degvielas alternatīvas no dažādiem dabīgiem augu eļļas avotiem. Kā galveno izejvielu plānots izmantot augu eļļas. Plānotā ražotne ir pirmais šāda veida projekts un ir unikāls Baltijas mērogā.
Paredzētā rūpnīcas jauda būs aptuveni 236 tūkstoši tonnu pamata izejvielas gadā, no kuras plānots saražot 93 tūkstošus tonnu HVO un 87 tūkstošus tonnu SAF. Projekta kopējās izmaksas prognozētas līdz 120 miljoniem eiro, un to būtu iespējams realizēt 20 mēnešos, jo visas iekārtas un tehnoloģijas jau ir pieejamas. “Jaunā ražotne ir solis biznesa modernizācijā. Ar Ukrainas partneriem mēs radīsim ekonomisko neatkarību no piegādēm ārzemēs, tādā veidā saīsinot loģistikas ķēdes un iegūstot augstas pievienotās vērtības produktus, kas šobrīd Baltijā tiek vienīgi importēti. Ar šādu rūpnīcu iegūtu arī mūsu aviācijas sektors, un tiešs ieguvējs būtu arī Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic, kas tai radītu tūlītējus, ievērojamus ekonomiskos ieguvumus, īpaši skatoties pēc 2030. gada, kad vismaz 20% no patērētās degvielas aviācijā būs jābūt atjaunojamai,” galvenos ieguvumus jaunajai ražotnei uzskaita SIA PARS TERMINĀLS īpašnieks Armands Sadauskis.
Atjaunojamo degvielu ražošanas projekts ir arī būtisks solis, lai veicinātu Latvijas energoneatkarību un vietējās ražošanas attīstību, balstoties uz Latvijā pieejamiem resursiem. Tas veicinās gan tiešu, gan netiešu ieguldījumu vietējā ekonomikā, uzlabojot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, ņemot vērā, ka bio degvielas būs nepieciešamas ne tikai avio kompānijām. Vienlaikus sadarbībā ar Ukrainas investoriem tiks attīstīta mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā nozīmīga ekonomiskā sadarbība, kas ir īpaši svarīga gan Latvijai, gan arī Eiropai. Iepazīstinot Klimata un enerģētikas ministru ar Rīgas ostas attīstības virzieniem, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzsvēra: “Industriālo projektu realizācija, īpaši zaļās enerģijas ražošanas segmentā, kuram ir augsta pievienotā vērtība un liels pieprasījums, ir viens no Rīgas ostas nākotnes attīstības stūrakmeņiem. SIA PARS TERMINĀLS projekts ir lielisks piemērs tam, kā Rīgas osta var kļūt par modernu un ilgtspējīgu industriālo projektu platformu.”
Diskusiju fokusā bija arī vairāku ar zaļo enerģiju saistīto projektu virzība Rīgas ostā - plānotā vēja turbīnu komponenšu ražošanas un loģistikas infrastruktūra Kundziņsalā, kā arī topošais saules paneļu parks Spilves pļavu teritorijā, kas būs viens no lielākajiem Baltijā un gada laikā spēs saražot ap 100 tūkstošus MWh zaļās elektroenerģijas. Tika pārrunāta arī Rīgas ostas dalība ūdeņraža izpētes projektā “BalticSeaH2 - Baltic - Nordic Hydrogen Valley”, kā arī vairāki ar klimatneitralitāti saistīti izpētes projekti - krasta elektroenerģijas pieslēguma iespēja kuģiem un Rīgas brīvostas pārvaldes kapitālsabiedrības “LVR Flote” tehniskās flotes modernizācija.
#1/5
#2/5
#3/5
#4/5
