Covid-19 pandēmija, visticamāk, ieies vēsturē kā viens no izšķirošiem 21. gadsimta notikumiem, kas ir devis grūdienu daudzām jaunām tendencēm un iedzīvotāju ieradumu izmaiņām.
Līdzīgi arī Latvijā šobrīd jau varam runāt par vairākām ieradumu tendencēm, ko izraisīja vai arī paātrināja pandēmijas dēļ ieviestie socializācijas, pārvietošanās un iepirkšanās ierobežojumi. Šajā gadījumā aicinu paraudzīties uz notiekošo caur lombarda prizmu, kas visos laikos ir bijis visai spilgts dažādu sabiedrībā notiekošu aktuālo procesu atspoguļotājs.
Vai šī lieta man patiešām ir nepieciešama?
Pandēmijas laikā cilvēki bija spiesti daudz vairāk uzturēties mājās – strādāt un mācīties attālināti vai atrasties piespiedu dīkstāvē. Tas savukārt veicināja mājās esošo mantu pārcilāšanu – ārā no skapjiem tika vilktas sen aizmirstas un iepriekš reti izmantotas lietas. Kopumā varam patiešām būt pārsteigti par to, cik daudz dažādu labu, kvalitatīvu un pilnībā darbspējīgu mantu neizmantotas glabājas līdzcilvēku skapjos un noliktavās. Normālos apstākļos liela daļa šo mantu turpinātu bezjēdzīgi uzkrāt putekļu kārtiņu mājas bēniņos vai dziļākajā skapja nostūrī, bet vēl pēc kāda laika visdrīzāk tiktu vienkārši izmestas, kļūstot par izšķērdīgas resursu izmantošanas kārtējo apliecinājumu.
Jānorāda gan, ka pirmās izmaiņas šajā jomā iesākās jau krietni pirms pandēmijas, tomēr jaunie apstākļi kalpoja kā papildu grūdiens un paātrināja šo videi draudzīgo tendenci – rīkoties apdomīgāku arī ar lietām, kas cilvēkiem pašiem vairs nav tik ļoti vajadzīgas. Lombardu statistika kopš pagājušā pavasara parāda, ka nozīmīgi ir palielinājies tādu mazlietotu mantu īpatsvars, kuras cilvēki kādreiz ir iegādājušies, nedaudz palietojuši, bet kaut kādu iemeslu dēļ tās vairāk paši neizmanto. Tādējādi mazlietotās lietas, kuras citādi būtu bezjēdzīgi stāvējušas plauktā, pandēmijas laikā ieguva otro dzīvi. To varam raksturot kā pozitīvu tendenci, jo izšķērdīga resursu izmantošana ir viens no virzieniem, pret ko arvien uzstājīgāk vēršas visas Eiropas valstis. Jaunā ES politika ir vērsta pret “izmešanas kultūru”, uzsverot nepieciešamību nepildīt izgāztuves, bet paildzināt lietu dzīves ciklu – remontēt un izmantot lietas atkārtoti.
Mājsēde un tehnoloģijas
Vēl viena specifiska mājsēdes iezīme bija tehnoloģiju lomas pieaugums iedzīvotāju ikdienā. Lombardu statistika liecina, ka gan pandēmijas pirmā viļņa laikā pavasarī, gan arī otrā viļņa ierobežojumu laikā pat par 50% palielinājās portatīvo datoru, planšetdatoru un televizoru iegādes apjomi. Līdzīgs pieaugums bija novērojams arī sadzīves tehnikai. Jāņem vērā, ka jaunu datoru un planšetu iegāde, īpaši skolēnu vajadzībām, kļuva par neatliekamu nepieciešamību daudzām ģimenēm. Tāpēc bija svarīgi, lai šo pēkšņo papildu finansiālo slogu iedzīvotājiem būtu iespējams atrisināt, iegādājoties mazlietotas preces par krietni vien zemāku cenu, nekā tad, ja būtu jāiegādājas pilnīgi jaunas planšetes un datori. Tas ir vēl viens svarīgs aspekts, domājot par ilgtspējīgu aprites ekonomikas attīstīšanu. Palielinot lietu dzīves ciklu, saprātīgāk tiek izmantoti gan dabas resursi, gan arī ekonomiskāk tiek tērēti pieejamie līdzekļi finansiāli mazāk nodrošinātās sabiedrības grupās. Tādejādi ģimenēm paveras plašākas iespējas ietaupītos līdzekļus lietderīgi izmantot citu vajadzību apmierināšanai.
Dzīve pārvietojas uz internetu
Covid-19 ir veicinājis vēl kāda sena ieraduma maiņu – vēlmi pārbaudīt preci pirms tās iegādes. Agrāk gandrīz katrs lombarda klients pirms mazlietotās preces iegādes vēlējās to tomēr apskatīt un pārbaudīt. Tagad viss ir mainījies, cilvēki ir pārliecinājušies, ka lombardos tirgo kvalitatīvas mazlietotas preces un tās var droši iegādāties arī internetā. Jau pirmā pandēmijas viļņa laikā, kad vēl nebija noteikti ierobežojumi tirdzniecībai veikalos, cilvēki kļuva atturīgi pret klātienes iepirkšanos un šajā periodā interneta veikala apgrozījums strauji palielinājās, sasniedzot 85% kāpumu. Līdz ar to pandēmijas periodā interneta veikals no papildinošas tirdzniecības vietas pārtapa par izšķirošo preču iegādes vietu. Tas, protams, ir palīdzējis uzplaukt kurjeru pakalpojumu nozarei, savukārt filiāles tagad vairāk kalpo kā preču izsniegšanas punkti. Ierobežojumu dēļ klātienē šobrīd drīkstam tirgot gandrīz tikai mobilos tālruņus. Paredzams, ka arī pēc ierobežojumu atcelšanas lombardu nozarē saglabāsies augsti interneta tirdzniecības apjomi. Piemēram, salīdzinot interneta tirdzniecību pērnā gada sākumā un šā gada sākumā – apjomi ir auguši vismaz desmit reizes.
Uzkrājumi un remonts
Pirmajā pandēmijas vilnī pavasarī lombardos bija novērojams stabils un pat palielināts pieprasījums pēc juvelierizstrādājumiem. Dati ļauj secināt, ka pavasarī cilvēki brīvos līdzekļus centās ieguldīt, veidojot drošus uzkrājumus neskaidrajai nākotnes situācijai. Savukārt otrajā vilnī bija novērojama gluži pretēja tendence – pieprasījums pēc vērtslietām būtiski samazinājās.
Interesanti, ka līdzīga tendence, lai arī citu iemeslu dēļ, bija novērojama arī darba instrumentu un dārza tehnikas iegādē. Pirmajā vilnī bija redzams ievērojams pieaugums, dažbrīd pat sasniedzot 50%, savukārt rudens un ziemas periodā interese samazinājās. Tas ļauj domāt, ka pavasarī cilvēki daudz plašāk, nekā ierasts, brīvo laiku veltīja mājokļu remontam un dārza darbiem, savukārt beidzoties labajiem laika apstākļiem, vairāk pievērsās citām nodarbēm.
Aktivitāte pārceļo uz reģioniem
Atskatoties uz tirdzniecības ierobežojumu ieviešanas gaitu, varam secināt, ka cilvēku reakcija ir jūtama uzreiz, sākot no nākamās dienas. Visstraujākais kritums ir novērojams tieši pirmajās dienās, un pēc tam sākas pakāpeniska stabilizācija, bet kopējie tirdzniecības apjomi jau ir krietni vien zemākā līmenī nekā pirms ierobežojumu ieviešanas. Kā interesants fakts jāmin tas, ka reģionos, mazpilsētās un Rīgas mikrorajonos darījumu skaita samazinājums bija daudz mērenāks. Savukārt Rīgas un lielo pilsētu (Daugavpils, Liepāja, Jelgava) centra filiālēs tas bija daudz nozīmīgāks. To arī varam izskaidrot ar pandēmijas jaunajiem ieradumiem – uzturēties tuvāk dzīves vietai, mazāk braukt uz administratīviem, kultūras un izklaides centriem.