«Ekonomiskie rādītāji tieši nesaistās ar katras ģimenes budžetu, tāpēc to izaugsmi neizjūt uzreiz,» jautāts par to, kāpēc iedzīvotāji nepieredz to izaugsmi, par kuru runā politiskajās aprindās un kuras dēļ Latvijas attīstību dēvē par veiksmes stāstu, norādīja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Jebkurai izaugsmei ir jāatsaucas uz tām iedzīvotāju grupām, kas ir mazāk nodrošinātas. Tas nozīmē, ka jābūt vienlīdzīgai nodokļu sistēmai,» sacīja komisārs diskusijā par Eiropas nākotni. Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks piebilda, ka ne jau labi ekonomiskie rādītāji ir pašmērķis, bet gan tas, lai cilvēki izjustu izaugsmi.

Diskusijā pārrunāja ES konkurētspēju ar ASV un Ķīnu, ņemot vērā, ka ES pastāv augsti sociālie izdevumi. A. Piebalgs uz šīm bažām atbildēja, ka «sociālais modelis ir jāpatur»«, jo tas iedzīvotājiem ļauj dzīvot labklājīgi. Komisārs uzsvēra, ka sociālais modelis ir tas, ka iedzīvotājus piesaista Eiropai, bet diemžēl citās jomās tā atpaliek no citiem reģioniem, piemēram, ASV. «ES zaudē konkurētspēju, jo enerģijas izmaksas ir pārāk augstas. Mums ir arī zema konkurētspējība izglītībā un zinātnē. Pat Eiropas labākās augstskolas reitingos atrodas zemāk par ASV augstākās izglītības iestādēm,» sacīja A. Piebalgs, piebilstot, ka bažas, ka ASV un Ķīna var apsteigt Eiropu, ir pamatotas.

Eiropas Savienībā šobrīd lielas galvassāpes rada bezdarbs, salīdzinoši lielais nabadzīgo iedzīvotāju skaits, kā arī nevienlīdzība starp dažādiem sabiedrības slāņiem.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viena no aktualitātēm Eiropā, un diskusijas par šo tēmu turpinās, taču kopumā tās bijušas bez īpašiem pārsteigumiem, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.

Protams, atšķirības ir novērojamas starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, bet tā nav jauna tendence, jo eiroskeptiķi bijuši vienmēr – arī EP, piemēram, Nacionālā fronte Francijā un Neatkarības partija Lielbritānijā. Turklāt abas valstis Eiropas Savienībā (ES) ir tik nozīmīgas, ka to nevar ignorēt, tāpēc sagaidāma šo rezultātu ietekme uz ES politiku. Arī Dānijā EP vēlēšanās ir uzvarējuši labējie eiroskeptiķi – Tautas partija. Tāpat pirmo reizi Eiropā tiek pielietots mehānisms, kad Eiropas Komisijas (EK) prezidentu iesaka ES dalībvalstu vadītāji, balstoties uz EP vēlēšanu rezultātiem, lai to vēlāk apstiprinātu EP. Šobrīd vēl pāragri teikt, vai institucionālā cīņa par EK prezidenta amatu, kas notiks šogad, būs saspringta vai relatīvi mierīga, stāstīja A. Piebalgs. Jāatgādina, ka šobrīd kā EK prezidenta potenciālie kandidāti tiek minēts Žans Klods Junkers – ilggadējais Luksemburgas premjers, un Vācijas sociāldemokrāts un nesenais Parlamenta prezidents Martins Šulcs.

Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Pievienošanās eirozonai 2014.gadā ir pareizs solis un valdībai jāmēģina par to pārliecināt iedzīvotājus, uzskata Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Piebalgs uzsvēra, ka viņš ļoti atbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai, arī no tautsaimniecības viedokļa Latvijai esot labāk būt eirozonā.

«Es neredzu nevienu mīnusu situācijā, ja pievienosimies eirozonai,» norādīja Piebalgs. Viņš gan piebilda, ka risks varētu būt pārtikas cenu pieaugums, tāpēc valdībai jāseko, lai pārejas periodā nenotiktu preču sadārdzināšanās. Tomēr šis risks ir ļoti neliels, jo lats jau tagad ir piesaistīts eiro, skaidroja ES komisārs. Vairāk nekādu risku nav, akcentēja Piebalgs.

Viņš uzskata, ka arī banku savienības izveide Latvijai noteikti nākšot par labu, jo valsts ir cietusi no banku nestabilitātes. Vēl viens uzraugs virs citiem uzraugiem nekad nenāk par sliktu, norādīja Piebalgs.

Lai gan pieprasījums vairs nebūs tāds, kāds tas bija iepriekš, pasaules ekonomikai atkopjoties, energoresursu cenas tomēr ies uz augšu – par to liecina visas prognozes, laikrakstam Diena norāda Eiropas Komisijas (EK) komisārs enerģētikas jautājumos Andris Piebalgs.

«Varbūt ne tik dramatiski, kā iepriekš, bet ar zināmu augšupeju ir jārēķinās. Visas prognozes liecina, ka [energoresursu] cenas nepalieks pašreizējā līmenī, ka tās kāps,» tā A. Piebalgs.

Viņš uzskata, ka Latvijā vajadzīga lielāka konkurence enerģijas apgādes sfērā. « Tas vienmēr ir reāli. Visās valstīs situācija ir ļoti līdzīga. Piemēram, Vācijā bija četri lielie spēlētāji energotirgū, bet tagad ir arī vairākas mazās kompānijas. Te runa ir tikai par politisko vēlmi. Nav tā, ka Latvija būtu par mazu, lai to izdarītu,» tā A. Piebalgs.

«Uzskatu, ka Krievija ir uzticams partneris. Protams, rodas dažādas problēmas, taču ar izaicinājumiem vienmēr ir jārēķinās. Turklāt visi kontrakti vienmēr ir tikuši realizēti. Tādējadi domāju, ka ar Krieviju mēs turpināsim sadarboties energobiznesa jomā un tas nav nepareizi,» tā A. Piebalgs.

Nesen noskatījos Krievijas dokumentālo filmu, kurā, visa cita starpā, tika apgalvots, ka t.s. lidojošie šķīvīši jebšu NLO patiesībā ir ASV / britu slepenais ierocis, ko izmanto spiegošanā un ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Pietiekami nopietni ļaudis ar ekonomisko, finansiālo un politisko ietekmi stāstīja, ka valstis NLO izmanto arī, lai novērstu uzmanību no pašreizējām ekonomiskajām problēmām, un to parādīšanās biežums un raksti par tiem tādos respektablos izdevumos, kā The Guardian, norāda uz iespējamo finanšu tirgus krīzi un lielām pārmaiņām eksistējošajās finanšu paradigmās.

Domājams gan, ka nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka pašreiz dzīvojam pārmaiņu laikā, kad mainās ne tikai finanšu, bet kopējais skatījumus uz ekonomikas un politikas procesiem kopumā. Diez vai kāds tagad var prognozēt, kāda būs pasaule pēc 5 –10 gadiem, bet var diezgan droši apgalvot, ka tā būs savādāka.

Pasaule vienmēr ir mainījusies, nekad nav stāvējusi uz vietas, un tieši tas tai ir palīdzējis izdzīvot. Pārmaiņas ir skārušas arī vienu no fundamentālākajiem pasaules aktīviem – zeltu, kas gadsimtu griežos ir bijis viens no centrālajiem valstu monetārās politikas instrumentiem, piedzīvojot kritumus un kāpumus, tomēr allaž saglabājot savu unikālu spīdumu un iekāres objekta statusu.

Latvija nav kaut kāds finanšu eksperimenta mērķis, tomēr Latvijai ir jāparāda Eiropas Savienībai, kā tā var nostāties pati uz savām kājām.

To konferencē Latvija. Izaugsme. Labklājība teica Eiropas komisārs Andris Piebalgs. „Eiropas Komisijas pirmajā sēdē septembrī būs īpaša interese par Latviju un tās pēdējā laika attīstību. Izskatās, ka zemākais krīzes punkts ir sasniegts, bet vai atveseļošanās ir stabila, tas vēl ir jautājums. Krīzes pārvarēšanai Latvijai tika ņemts kredīts, jautājums, vai mēs šo sabiedrisko finansējumu varam aizstāt ar privāto,” tā A. Piebalgs. Viņš uzsvēra, ka, nosakot prioritārās nozares, ir arī savi riski ,bet, ja atbalsta visas nozares, tad patiesībā neatbalsta neko, kas liecina par nespējīgu valdību. Līdz ar to, neizsakoties par konkrētām Latvijas ekonomikas plānā izvirzītajām prioritārajām nozarēm, pašu plāna izveidi Eiropas komisārs apsveic.

Krievijas gāzes kompānijas Gazprom biroja atvēršana Rīgā ir pozitīvs notikums, jo radīs iespēju labākai sadarbībai, intervijā Latvijas Radio sacīja Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Viņš atzina, ka Gazprom nekad ar viņu neesot runājusi par iespējamo Dobeles gāzes krātuvi.

Uz jautājumu: "Vai Jūs zināt, ka Krievijas Gazprom atvēris savu biroju Rīgā?", A. Piebalgs atbildēja: "Es esmu dzirdējis. Protams, tas nav briesmīgi liels notikums. Manā skatījumā katra kompānija var atvērt birojus, kur vien tai vēlme ir." Atbildot uz jautājumu: "Kā Jūs vērtējat šādu Krievijas aktivitāti?", A. Piebalgs paskaidroja: "Es domāju, ka tas ir pozitīvi vērtējams, jo Gazprom ir ilgtermiņa spēlētājs jebkurā Eiropas Savienības valstī un bieži vien ir viņiem jāizskaidro labāk sava politika, kādi viņi ir attiecībā pret klientiem, un globālā politika. Un neapšaubāmi biroja atvēršana rada iespēju labākai sadarbībai. Tā kā es uzskatu, ka tas ir ļoti pozitīvi. Kāpēc tieši Rīgā? To man ir grūti atbildēt, bet no vienas puses, ja skatāmies uz Baltijas reģionu, tad Rīga neapšaubāmi ir centrs - vai nu mēs to gribam, vai negribam. Drošvien mēs to gribam."

Patlaban uzņemties ministru prezidenta amata pienākumus būtu neprāts, eirokomisārs Andris Piebalgs pauda LTV Rīta Panorāmā.

A. Piebalgs skaidroja – šobrīd viņš nedarbojas Latvijas politikā, tāpat viņam nav arī tautas dota mandāta vēlēšanās. Savukārt jaunajam ministru prezidentam būtu jābūt no Saeimas deputātu vidus.

Jāatgādina, ka pēc neoficiālām ziņām Valsts prezidenta Andris Bērziņš uzrunāja A. Piebalgu kā iespējamo nākamo ministru prezidentu. Pirmdienas Rīta Panorāmā A. Piebalgs atzina, ka prezidents ar viņu sazinājies, tomēr, nevis uzrunājot viņu kā iespējamo premjera amata pienākumu pildītāju, bet gan drīzāk «zondējot situāciju».

Tāpat A. Piebalgs arī norādīja, ka viņam jāpabeidz iesāktais savā amatā.

Eirokomisārs Andris Piebalgs pieļauj, ka līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis varētu turpināt darbu Eiropas Komisijā. «V. Dombrovskim ir milzīga autoritāte Eiropā. Viņš ir atstājis ļoti nopietnu iespaidu Eiropā kā ļoti labs kolēģis,» situāciju raksturoja A. Piebalgs, piebilstot, ka V. Dombrovska demisija nebūs mazinājusi viņa labo reputāciju.

Eiropas Savienības enerģētikas lietu komisārs Andris Piebalgs noliedz iespēju, ka verētu kļūt par bezpartejisko premjeru. Tādu viedokli viņš šodien izteicis laikrakstam Dienas bizness.

Jautāts, vai viņš ir uzrunāts kā potenciālais kandidāts, viņš teica: «Diez ko neesmu. Vienīgi Jaunais laiks ir jautājis, ko es domāju par šādu iespēju.

Jāatgādina, ka šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers tiksies ar potenciālajiem premjera amata kandidātiem Edgaru Zalānu (TP) un Valdi Dombrovski (JL). Savukārt 26. februārī, kā Db.lv jau rakstījis, Valdis Zatlers gatavojas nosaukt galīgo premjera kandidātu.

Visu A. Piebalga viedokli lasiet šodienas, 25. februāra laikrakstā Dienas bizness.

Par virsrakstā uzdoto jautājumu nerimstas strīdi jau no tiem laikiem, kad cilvēki zeltu sāka iegūt un izmantot savām vajadzībām.

Zelta kā rūpniecības metāla un konkrēta pielietojuma izejvielai patlaban ir tikai aptuveni 10% īpatsvars. Lauvas tiesu aizņem juveliernozare ar aptuveni 40% un finanšu nozare – aptuveni 50%. Pie kam, zelta izmantošana juveliernozares / finanšu nozarēs mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas. Pirms 2007. gada krīzes, zelta izmantošana juveliernozarē pārsniedza 60%, taču pēc 2007. gada strauji pieaugušās zelta cenas mazināja cilvēku vēlmi un iespējas pirkt rotaslietas, vienlaicīgi liekot aizdomāties par savu līdzekļu pirktspējas saglabāšanu un pasargāšanu no visu veidu krīzēm un nelaimēm, kas palielināja pieprasījumu pēc zelta finanšu sektorā.

Klausoties ziņas par eirozonas krīzi, rietumvalstu parādu ilgtermiņa problēmām un agresīvajiem centrālo banku monetārajiem stimulēšanas pasākumiem, ir saprotama investoru vēlme atrast tiešām drošus ieguldījumus saviem uzkrājumiem visapkārt valdošās nenoteiktības laikā.

Zelts tiek uzskatīts par vienu no šādām alternatīvām. Par zelta priekšrocībām šobrīd runā ļoti daudz finanšu tirgus speciālistu un tā iespējamās pozitīvās īpašības, kā aizsardzība pret nenoteiktību finanšu tirgos un nākotnes inflācijas draudiem, ir plaši aprakstītas. Vairums analītiķu ir arī optimistiski par zelta cena izaugsmes perspektīvām. Piemēram, SEB savā 2011. gada decembra Commodity Monthly apskatā prognozē zelta cenu vidēji USD 2050 par Trojas unci 2012. gada laikā. Ja piepildīsies šī prognoze, tad zelta cena būs pieaugusi par aptuveni 25% kopš šā gada sākuma. Tomēr, pirms doties pirkt zelta stieni vai iesniegt savam brokerim uzdevumu pirkt kādu populāru zeltam piesaistītu finanšu instrumentu, ir vērts atcerēties, ka zelts nav bezriska ieguldījums. Zeltu noteikti nevar uzskatīt par «drošu» tikpat lielā mērā, kā augsta kredītreitinga valdības parādzīmes. Proti, ieguldījumi zeltā pieprasa, lai investoram būtu ļoti augsta riska noturība.

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Dimantu un zelta uzpirkšana nav kadri no vēsturiskām filmām. Investīcijas dārglietās un cēlmetālos ir populāras joprojām, un šis ieguldījums ir labs veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai stāties pretī inflācijai.

Lai gan šobrīd par vērtīgiem uzskata astoņus metālus, populārākās ir investīcijas zeltā, sudrabā un platīnā, bet vērtīgākais dārgakmens ir rubīns.

Latvijā investīcijas dārglietās noteikti nav populārākais ieguldījumu veids, tomēr klienti, kuri vēlas vēl vairāk dažādot savu investīciju portfeli, salīdzinoši bieži izvēlas zeltu. Parasti interese par to palielinās krīzes vai satricinājumu laikā, jo pieaug uztraukums, ka “virtuālā” nauda var pazust, bet fiziskā – zaudēt vērtību, kamēr zelts vai citi dārgmetāli vērtību noturēs.

Dažādība vienmēr ir laba, ja kādā brīdī akciju vai obligāciju tirgus sāk svārstīties, aktīviem zeltā vērtība var attīstīties citā virzienā. Ieguldīt zeltā var dažādi Zelts ir pateicīgs materiāls, jo tas ir ļoti izturīgs – nerūsē, ir viegli veidojams, vada siltumu un elektrību. Pateicoties šīm īpašībām, zelta pielietošanas veidi ir ļoti dažādi – tas tiek izmantots ne tikai kā valūta vai juvelierizstrādājumu nozarē, bet, piemērām, arī ražošanā.

ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs atzinis, ka sācis domāt par iespēju palikt šajā amatā un līdz rudenim pieņems gala lēmumu, raksta Diena.

Lai arī vēl pirms dažām nedēļām stingri tika noraidīta iespēja, ka Eiropas Savienības komisāra amatam atkārtoti varētu tikt izvirzīts Andris Piebalgs, gan viņa paša, gan Eiropas Komisijas (EK) vadībai tuvu stāvošu personu izteikumi ļaujot noprast, ka situācija mainījusies.

Par labu viņa kandidatūrai varētu runāt arī tas, ka Žozē Manuels Barrozu, kurš vēlas otrreiz iegūt EK prezidenta amatu, nolēmis dalībvalstīm prasīt izvirzīt spēcīgus pārstāvjus ar nevainojamu reputāciju.

«Es esmu kļuvis daudz domīgāks par to, jo, protams, tas darbs ir interesants un var jau būt, ka es varu to darīt. Es neesmu tik stiprs [sakot nē], kāds es būtu bijis pirms nedēļas,» tā atzinis A. Piebalgs, jautāts, vai tā ir tiesa, ka viņš varētu mainīt savas domas un atkārtoti kandidēt uz eirokomisāra amatu. Pagājušajā nedēļā viņam arī bijusi telefonsaruna ar premjeru Valdi Dombrovski (JL), kurš apjautājies par viņa nākotnes nodomiem.

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Zelta cena pēc pārdzīvotā šoka pagājuša mēneša otrajā pusē nedaudz pieaugusi un šīs otrdienas izskaņā atradās pie 1252 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes. Pagaidām tirgū tiek spriests par to, vai zelta cenas straujais kritums līdz 31 mēneša zemākajai atzīmei (1180 ASV dolāriem par Trojas unci) nav bijis pārspīlēts. Daļa investoru šādu neredzēti zemu zelta cenu uzskata par pievilcīgu un tādējādi lemj ieguldīt dzeltenajā dārgmetālā, ziņo Reuters.

Pagaidām gan arvien vairāk pasaulslavenu investīciju banku turpina samazināt savas zelta cenas nākotnes prognozes. Piemēram, Goldman Sachs paredz, ka zelta cena nākamā gada beigās atradīsies pie 1050 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes (iepriekšējā bankas prognoze šim termiņam bija 1270 ASV dolāri par Trojas unci). Goldman paredz, ka zelta cenas kritums turpināsies, jo ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) apcirps savas dolāru drukāšanas programmas apjomus (mājienus pār šādu rīcību devis arī ASV FRS vadītājs Bens Bernanke).

Savukārt Societe Generale analītiķi izteikušies, ka pašreizējais zelta cenas atlēciens var neturpināties ilgi un galu galā dārgmetāla vērtība var sarukt līdz par 1000 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Minētās bankas eksperti vērš uzmanību arī uz to, ka esot gaidāma ASV dolāra kursa stiprināšanās, kas zelta cenas kritumu šajā valūtā vien paātrināšot. Savu zelta cenas nākotnes prognozi samazinājušas arī tādas bankas kā Credit Suisse, UBS un Morgan Stanley.

Ķīna jau šogad var kļūt par lielāko zelta patērētājvalsti, jo, kamēr zelta patēriņš daudzviet pasaulē samazinās, Ķīnā tas turpina strauji pieaugt, ziņo Bloomberg.

Kopumā Ķīnas zelta patēriņš šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieaudzis par 54% līdz 706,36 tonnām, liecina Ķīnas Zelta asociācijas dati. Zelta stieņu iegāde pieaugusi par 87% un kopumā pirmajā pusgadā zelta stieņu pirkumi pieauguši bijuši 278,81 tonnu apmērā. Savukārt dārglietu zelta iegāžu apjomi palielinājušies par 44% līdz 383,86 tonnām. Auguši arī investīciju zelta iegāžu apjomi.

Jāpiebilst, ka ilgstoši pasaulē lielākā zelta patērētājvalsts ir bijusi Indija, kur milzīgs pieprasījums pēc zelta ir saistīts ar valsts kāzu svinēšanas tradīcijām. Šobrīd Indija cīnās ar savu rekordlielo tekošā konta deficītu un, piemēram, dubultojusi nodokli zelta importam, kas negatīvi ietekmējis pieprasījumu pēc šī dārgmetāla.

Pagājušajā gadā zelta pienesums pasaules ekonomikā bija 210 miljardi ASV dolāru, liecina jaunākais Pasaules Zelta padomes apskats.

Pasaulē pērn kopējais saražotā zelta apjoms sasniedza 4477 tonnas, no kurām aptuveni divas trešdaļas veidoja atradnēs iegūtais zelts, savukārt viena trešdaļa tika radīta no zelta pārstrādes (aptuveni 23,4-27,6 miljardi ASV dolāru).

Kā liecina padomes apskats, 15 lielākās zelta ražotājvalstis pērn nodarbināja aptuveni 529 tūkstošus cilvēku, savukārt to radītie ieguvumi ekonomikai bija 78,4 miljardi ASV dolāru.

Dati rāda, ka 13 lielāko zelta patērētājvalstu pieprasījums veidoja 75% no rūpniecībā izmantojamā zelta un 81% no galapatēriņam saražotā zelta.

Kopumā 43% no zelta pieprasījuma pērn veidoja juvelierizstrādājumi, 35% - zelta stieņi, monētas un zelta biržās tirgotie fondi, 12% veidoja centrālo banku iepirkumi, bet 10% - ražošanai nepieciešamais zelts.

Pieprasījums pēc zelta juvelierizstrādājumiem palīdzēs noturēt šī dārgmetāla cenu augstā līmenī arī 2010. gada otrajā pusē, uzskata Pasaules Zelta padome.

BBC vēsta, ka zelta cena ir ievērojami pieaugusi globālās ekonomikas lejupslīdes laikā, jo laikā, kad citu aktīvu vērtība saruka, investori šo dārgmetālu izmantoja, kā savu līdzekļu drošu patvērumu.

Savā jaunākajā ziņojumā Pasaules Zelta padome norāda, ka tieši privātie noguldītāji ir lielākie zelta pircēji. Padome arī paredz, ka pieprasījums pēc zelta palielināsies arī Ķīnā, jo valsts mazinājusi tirgus ierobežojumus.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieprasījums pēc zelta Eiropā palielinājies par 115%, sasniedzot 84,8 tonnas. Līdz ar to Eiropa šā gada otrajā ceturksnī iegādājās 35% no globālā mērogā pārdotā zelta.

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne viena vien Eiropas valsts ir spiesta rūpīgi apdomāt, ar kuru kurināmo nodrošināt elektrības un siltuma ražošanu.

Un skati bieži vēršas aizmirstu vai neizmantotu vietējo energoresursu virzienā. Latvijā tā ir kūdra.

Taču jautājums, vai un cik lielā mērā Latvijas kūdru var izmantot enerģētiskajām vajadzībām, vairāku iemeslu dēļ ir grūti atbildams.

Latvijā kūdru iegūst jau no XVII gs., taču enerģētikā praktiski neizmanto kopš 2003.gada, kad pēc Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas tā tika pārbūvēta, lai kā kurināmo izmantotu dabasgāzi. Turklāt Eiropas Savienībā (ES) kūdru klasificē kā fosilo kurināmo, tādēļ ar ES struktūrfondu atbalstu celtajās vai renovētajās katlu mājās siltumenerģijas ražošanā to zināmu laiku izmantot nedrīkst. Rezultātā 2021.gadā Latvijā tika iegūtas 6000 tonnas enerģētiskās kūdras, un kūdra kopējā Latvijas energobilancē bija 0,04%.

Vēl dažus gadus atpakaļ par investīcijām zeltā neviens nezināja tikpat kā neko. Toties daudzi bija nekustamā īpašuma speciālisti, zēla un plauka akciju tirgi. Tagad gandrīz katrs zina, kas ir budžeta konsolidācija, valūtu krīze un valstu parādi. Arī par ieguldījumiem zeltā un dārgmetālos nu jau zina daudz vairāk.

Šādu izglītības pieaugumu par investīcijām zeltā sekmē bēdīgais ekonomikas stāvoklis un neskaidrās nākotnes prognozes. Kā sekas tam, pēc brīvā tirgus principiem, parādās arī piedāvājums, jo pieprasījums ir.

Pēc zelta cenu straujā pieauguma, kas daudziem atgādināja nekustamā īpašuma cenu pieaugumu vai akciju tirgu straujo izaugsmi pēdējās desmitgdēs, radās daudz spekulāciju par to, vai neveidojas zelta cenu burbulis. Parādījās arī apgalvojumi par zeltu kā «tukšo naudu».

Dīvaini, ka, lai gan zelts jau vairāk 5 000 gadu cilvēces vēsturē ir patstāvīgi spēlējis lomu kā vienīgā īstā nauda un to, ka gandrīz visu centrālo banku valstu rezevēs atrodas lielāks vai mazāks zelta daudzums, ar apskaužamu patstāvību tiek uzturēts viedoklis par zelta bezjēdzību un visos iespējamos ceļos tiek mazināta tā nozīme finanšu tirgus sistēmā.