Latvijas ekonomika būs straujāk augošā eirozonas valsts līdz pat 2018.gadam, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) eirozonas makroekonomikas pētījums Eurozone Economic Forecast.
Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad augs par 4,1%, bet nākamgad izaugsme sasniegs 5,2% līmeni, kam sekos 5% izaugsme 2016.gadā, norāda EY un Oxford Economics ekonomikas pētnieki.
Paredzams, ka inflācija saglabāsies stabilā 2 – 2,4% līmenī gadā līdz pat 2018.gadam, bet bezdarbs turpinās sarukt no 10,3% šogad līdz 9,1% nākamgad un 7,7% 2016.gadā. EY pētījums parāda, ka valsts budžeta deficīts arī saglabāsies stabilā 1% līmenī no IKP šogad un turpmākos četrus gadus.
Finanšu ministrs Andris Vilks norāda, ka kopš gada sākuma ir uzlabojušies noskaņojuma indeksi gan rūpniecībā, gan arī pakalpojumu sektorā, kas vēl vairāk pastiprina Latvijas pievilcību investoriem. Šāda notikumu attīstība kombinācijā ar spēcīgu iekšzemes pieprasījumu dos jūtamu impulsu izaugsmei, uzsver ministrs.
Savukārt EY partneris Baltijā Guntars Krols saka, ka ir redzams, ka Latvijas valdības krīzes laika taupības pasākumi un veiktās reformas, kā arī mājsaimniecību paradumu un saistību pārskatīšana, apvienojumā ar atgūšanos Latvijas galveno tirdzniecības partneru ekonomikās, ir radījuši stabilu pamatu izaugsmei tuvākajos gados., ka Latvijas attīstība tuvākajos gados nebūs atkarīga no kāda viena faktora, bet to virzīs gan iekšzemes patēriņš, gan eksports, gan iekšzemes un ārvalstu investīcijas, uzsver eksperts.
EY eirozonas apskats paredz, ka Latvijas eksports augs par 3,8% šogad un vēlāk par 6,5% ik gadus no 2015. līdz 2018.gadam. Eksporta izaugsmi lielā mērā sekmēs pieprasījuma atgūšanās Latvijas lielāko Eiropas tirdzniecības partneru ekonomikās, norāda EY.
Šobrīd lielas neskaidrības ievieš ģeopolitiskie riski, kas var būtiski ietekmēt Latvijas ekonomikas attīstību un aizēnot ieguvumus no Latvijas iestāšanās eirozonā. Lai arī praktiski visiem galvenajiem Latvijas tirdzniecības partneriem Eiropas Savienībā ir prognozēts uzlabojums izaugsmes rādītājos, tomēr ir jāņem vērā, ka aptuveni 11% preču eksports (kopā ar pakalpojumiem pat 18%) no kopējā Latvijas eksporta ir uz Krieviju, kur šobrīd situācija ir diezgan neparedzama, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks.
Eksperti norāda, ka Latvijas ekonomikas stabilai attīstībai gan saglabājas vairāki būtiski riski. Pirmkārt, esošā Ukrainas krīze ir radījusi nenoteiktību, kas satrauc gan finanšu tirgus un investoru kopienu, gan var ietekmēt Latvijas eksporta nozares. Svarīgi, ka Ukrainas krīzes situācijai nav skaidra risinājuma un dažādu sankciju iespējamība var palikt kā atvērts jautājums ilgāku laiku, kas investoriem var likt nogaidīt ar lēmumu pieņemšanu. Tāpat neskaidrība par tirdzniecības stabilitāti faktiski jau tagad ietekmē eksportējošos uzņēmumus, kuru nākotnes naudas plūsma vairs nav tik paredzama. Papildus, jaunas sankcijas var ietekmēt kapitāla kustību un var mainīties Krievijas investoru uzvedība ne tikai Latvijā, bet eirozonā vispār.
Otrkārt, izaugsmi var bremzēt produktivitātes kritums, kas var rasties pieaugot cenām, kas savukārt radīs spiedienu uz algām. Šī ķēdes reakcija tad var atstāt negatīvu iespaidu uz eksportspēju un eventuāli arī uz iekšzemes investīcijām. Tādēļ inflācijas iegrožošanai, it sevišķi augoša iekšējā patēriņa apstākļos, jābūt vienai no prioritātēm.
Treškārt, pastāv noteikta iespējamība, ka tuvojošās vēlēšanas var ietekmēt ekonomiskos parametrus, politiķiem pieņemot neprognozētus lēmumus attiecībā uz jūtīgām sociālajām grupām, kur elektrības tirgus liberalizācijas atlikšana jau ir viens no piemēriem. Jāņem vērā, ka, ja politiķi pakļausies algu celšanas spiedienam valsts sektorā, tas var atstāt negatīvu iespaidu uz inflāciju.