Pienācis laiks mainīt likumu Par iedzīvotāju ienākumu nodokli un likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu, jo, rodoties arvien jaunām platformām, kuras dod iespēju veikt gadījuma darbus pēc pieprasījuma, mainās arī veids, kā tiek veikta uzņēmējdarbība un saņemti ienākumi.

Tādēļ būtu svarīgi pilnveidot likumdošanu, lai arī personas, kas izmanto šāda tipa platformas, iegūtu sociālās garantijas, uzskata sertificēts nodokļu konsultants, abill.io platformas līdzdibinātājs Matīss Kodoliņš.

Fragments no intervijas

2021. gada sākumā kopā ar diviem draugiem esat dibinājuši uzņēmumu Abillio, kura mērķis ir atvieglot ieņēmumu saņemšanu no gadījuma darbiem tā vietā, lai dibinātu savu uzņēmumu. Pastāstiet par šo ideju sīkāk un to, kādēļ, jūsuprāt, jāmaina nodokļu likumi?

Idejas pamatā bija mērķis dot cilvēkiem vienkāršu iespēju uzsākt individuālo uzņēmējdarbību, ātri, bez liekām formalitātēm un administratīvā sloga, ļaujot viņiem darīt tikai to, kas viņiem padodas vislabāk. Mūsu platforma ļauj cilvēkam viegli tikt pāri šiem administratīvajiem šķēršļiem, apvienojoties kopīgā uzņēmumā. Proti, tas, ko mēs piedāvājam, ir uzņēmums-kā-pakalpojums, līdzvērtīgi tam, it kā viņiem būtu katram savs uzņēmums, tikai to darot kopā.

Igaunijas apdrošināšanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Cachet" piesaistījis 1,1 miljonu eiro investīcijas, lai apgūtu jaunus tirgus un attīstītu esošos produktus, tostarp arī Latvijā.

"Investīcijas palīdzēs attīstīt mūsu ieceres daudz plašākā apkārtnē un arī produktu ziņā," saka Kalle Pallings (Kalle Palling), "Cachet" līdzdibinātājs. Gada laikā uzņēmums plāno ieiet trijos līdz piecos jaunos tirgos. Tuvākie mērķi ir Polija, Lietuva, Skandināvija un Lielbritānija. Tāpat iecerēts paplašināt produktu portfeli, piemēram, KASKO, apdrošināšanu elektriskajiem skrejriteņiem un koplietošanas automašīnām.

Šīs finansējuma kārtas investoru vidū ir Somijas riska kapitāla fonds "Icebreaker", kā arī iepriekšējās kārtas investori "Lemonade Stand" un "Techstars" un vairāki biznesa eņģeļi.

"Cachet" piedāvā mobilo lietotni, kas, ņemot vērā lietotāja auto izmantošanas paradumus un biežumu, spēj nodrošināt personalizētu pieeju transportlīdzekļa apdrošināšanas polises aprēķināšanā. Šis pakalpojums nodrošina, ka kopbraukšanas platformu auto vadītāji varēs ietaupīt apdrošināšanas polisei veltītos līdzekļus, nemaksājot par laiku, kad auto izmanto personiskām vajadzībām. "Igaunijā patiesi esam samazinājuši ievērojami cenu, bet Latvijā vēl skaļi nesaukšu skaitļus, jo pagaidām tirgū esam samērā īsu laiku. Tomēr nav runa par lētumu, bet gan godīgumu un caurspīdību. Jo vairāk informācijas un izpratnes ir, jo labākas cenas varam piedāvāt," teic Hedi Mardiso (Hedi Mardisoo), "Cachet" līdzdibinātāja.

Lietuvas politiķiem laiks apzināties, ka ekonomikas pieauguma periods beidzies un jāsāk gatavoties ekonomiskajai krīzei, kas var sākties jau rudenī, tādēļ būtu jāvairās dalīt "helikoptera naudu", ceturtdien brīdinājusi bijusī valsts prezidente Daļa Grībauskaite.

Runājot ar žurnālistiem pēc prezidenta Gitana Nausēdas ikgadējā ziņojuma Seimam, viņa sacījusi, ka nekomentēs sava pēcteča runu, bet, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, vēlētos politiķu retorikā un rīcībā redzēt gatavošanos šai iespējamajai krīzei.

"Ne šai runā, ne valdības runās vai politiskajos plānos es nedzirdu, ka būtu jārēķinās ar ģeopolitiskās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Pastāv liela varbūtība, ka globālā ekonomika no stagflācijas teorijām pāries uz recesiju, un to mēs varēsim ieraudzīt jau šajā rudenī un ziemā, kas nozīmē, ka arī Lietuvā pēc diviem trim mēnešiem var pieteikties ekonomiskā krīze," norādījusi Grībauskaite.

"Jebkuros plānos par papildu finansējumu, par pretinflācijas paketēm jāņem vērā globālās ekonomikas palēnināšanās, un jārēķinās (..), ka tāds finansējums var nebūt pieejams. Bet to es nesaklausu, es dzirdu tās pašas runas, kas bija arī miera, izaugsmes un labklājības laikā. Diemžēl šis laiks tuvojas beigām," viņa izteikusies.

Ar mērķi attīstīt aprites ekonomiku, samazināt radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošināt to atkārtotu izmantošanu atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” 4. oktobrī atklāja Latvijā pirmo būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punktu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

No 4. oktobra būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punkts pieejams ikvienam iedzīvotājam. Tajā var bez maksas nodot, paņemt vai apmainīt atkārtotai lietošanai derīgus būvmateriālus, remonta lietas, interjera priekšmetus un strādājošu elektrotehniku. Tāpat apmaiņas punktā noteiktas kvalitātes būvgružus var iemainīt pret grunti vai šķembām, kas iegūtas otrreizējā pārstrādē.

Jaunais apmaiņas punkts ir integrēts būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrā “Nomales”, Brīvnieku ielā 11, Stopiņu novadā. Tas tapis, pateicoties “LIFE Waste to Resourses IP” projektam, kas Latvijā tik plašā mērogā tiek realizēts pirmo reizi.

Cīņa ar it kā naudas atmazgāšanu ir kļuvusi par efektīvu instrumentu nerezidentu padzīšanai no Latvijas, lai šo nerezidentu naudu novirzītu citur, tai skaitā arī ofšoru zonām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, notiekošais pasaulē ir jāvērtē pēc principa – kas šiem procesiem ir patiesie labuma ieguvēji un kāds ir labums Latvijai. Pēc A. Babra domām, mūsu politiskie līderi atgādina atkarīgo – pārvaldāmo – teritoriju nozīmētus pārvaldniekus, koloniālo aristokrātiju, nevis neatkarīgas valsts vadītājus, kuri saviem «partneriem» ir gatavi ļaut Latvijā īstenot jebkuras viņu iegribas.

Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā valsts 100. gadadienas priekšvakarā?

Mēs pa neatkarības gadiem esam ieguvuši 10 miljardus lielu parādu, kura mums nebija un par kuru tagad pat nespējam maksāt procentus, mums aizvien ir negatīva tirdzniecības bilance, mēs esam viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, liela daļa darbspējīgo brīvprātīgajā deportācijā ir pametusi valsti pēc «veiksmes stāsta», atstājot pensionāru slogu uz tā jau novājinātās ekonomikas pleciem. Pateicoties «veiksmes stāstam», tika izglābta zviedru krona un Valdis Dombrovskis realizēja savu sapni nokļūt labā amatā ES. Mēs pazaudējām cukura nozari, daudzus lielus un labus uzņēmumus, kā pēdējo var minēt Liepājas Metalurgu – vienu no lielākajiem eksportētājiem. Mums ir nesodīta OIK zagšanas shēma, veiksmīga Citadeles bankas pārdošana par sviestmaizi partneriem. Ar Edgara Rinkēviča palīdzību atteicāmies no dalības Nord Stream 2 projektā un iespēju nopelnīt šajā projektā klaji atdevām zviedriem. Mēs esam pieradināti pie ES naudām un padarīti atkarīgi, bez ES naudas injekcijas iekšējais patēriņš un budžets sabrūk uzreiz. Un tagad mums vēl atņem finanšu pakalpojumu nozari, kura bija un varēja būt būtisks atbalsts tautsaimniecībai. Caur Rīgu gāja 1% no visu pasaules dolāru darījumiem. Rīgai bija visas iespējas un liels potenciāls pēc Brexit pārņemt no Londonas lielu daļu legālo nerezidentu naudas plūsmu un godīgi pelnīt, bet mums šo iespēju atņēma ar mūsu tautas kalpu atbalstu, kas tiek uzturēti par mūsu nodokļu maksātāju naudu.

Vēlos norādīt uz Latvijā nepietiekami izplatīto personāla akciju un akciju opciju piešķiršanu.

Tas ir labs papildinājums gan biznesa un ekonomikas efektivizēšanai, gan pilsoņu kā savas zemes saimnieku apziņas veicināšanai. Amerikāņiem tā lieta iet rūkdama, un Ķīnā tā ir zināma. Ar ko mēs sliktāki? Ne vien ekonomiskā uzrāviena, bet arī paredzami noturīgas sociālekonomiskās attīstības nepieciešamība nu jau ir ne vien politiskā slenga daļa, bet arī vienīgā ticamā iespēja, lai mums vispār būtu, kur «laimē diet» nākamajā kaut pusapaļajā valsts gadskārtā. Variantu nav daudz, un laika ir vēl mazāk, tāpēc «lielais cepiens» ir jāsāk šeit un tagad, un ar valdības lamāšanu vien būs apmēram uz pusi par maz. Otra puse stabili ir privātā sektora ziņā. Runa ir par veco labo sabiedrisko līgumu, kas sabiedrībām laiku pa laikam ir jāsaskaņo ar savu attīstības pakāpi. Ir skaidrs, ka Latvijas tauta ekonomiskās labklājības ziņā grib vairāk. Bet negatīvā demogrāfija ir skaudra: pat labklājības noturēšanai vien paredzamā nākotnē acīmredzamais risinājums ir pārliecinoša virzība uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku.

#«Domāju, ka 2018. gadā Latvijā vajadzētu parādīties jaunuzņēmumiem apdrošināšanas jomā. Šis lauks Latvijā ir faktiski tukšs un ir perspektīvs.»

Vaicāta, kuru startup attīstībai vajadzētu sekot līdzi 2018. gadā, Startup Wise Guys jaunzņēmumu atlases vadītāja un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.lv vadītāja Egita Poļanska laikrakstam Dienas Bizness min vairākus – HackMotion, CastPrint, Notakey, DigiPulse, TheMonetizr, Robotic Solutions, CEnOS, Solfeg.io un Airboard.

«Protams, ļoti interesē, kā veiksies Anatomy Next ar lielo investīciju raundu, kā arī dažiem citiem salīdzinoši lielajiem jaunuzņēmumiem,» teic E.Poļanska.

Nordigen līdzdibinātājam Robertam Bernānam ir interesanti sekot līdzi jaunuzņēmumiem, kuri strādā konservatīvās nozarēs, tādēļ viņš vēros, kā veiksies Edurio, kā arī nosacītiem jaunpienācējiem – Anatomy Next un Toneboard. «Latvijā ir virkne ar jaunuzņēmumiem, kas pierādījuši sava produkta vērtību, un būs interesanti pavērot, kuri no tiem spēs kļūt par patstāvīgiem biznesiem. Šajā grupā ir diezgan daudzi jaunuzņēmumi, starp kuriem minami ir tādi kā Notakey un Hackmotion,» viņš teic. Savukārt Anatomy Next līdzdibinātājs Sandis Kondrāts aicina sekot līdzi Toma Zvidriņa aktivitātēm Silīcija ielejā, būvējot Latvijas un ASV ekonomisko tiltu.

Ir valstis Eiropas Savienībā, kuras jau pamanījušās uzlikt bankām virspeļņas nodokli, ir bijušas runas par to, ka vajadzētu bankām kādu nodokļa avansu prasīt, jo Latvijas budžetā caurumi, tomēr Dienas Biznesa skatījumā vienīgais jēdzīgais risinājums Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas laikā ir banku dāsnāka dalīšanās ar noguldītājiem un kontu turētājiem.

Uz Dienas Biznesa jautājumiem par banku kreditēšanu, peļņu, virspeļņu šobrīd un tirgum atbilstošāko kārtību esošajā situācijā atbild SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Fragments no intervijas

Paralēli runām par to, ka bankas pelna par daudz, ir pārmetumi, ka kredītus izsniedz nepietiekami, piemēram, uzņēmējiem. Salīdzinoši 2008. gada krīzē pārmetumi bija otrādi - kredīti izsniegti par traku, neapdomīgi. Bija arī banku krahi, kur beigās noguldītāju līdzekļus nācās kompensēt. Kur ir balanss starp drošību un risku, cik daudz nosaka regulējums?

Kopš iepriekšējās krīzes 2008. gadā banku uzraudzība ir kļuvusi būtiski stingrāka, tāpēc šobrīd tā laika scenārijs ir praktiski neiespējams. Lielākās bankas Latvijā šodien tieši uzrauga ECB, kuras prasības ir vienādas visā eirozonā. Kapitāla prasības bankām ir būtiski pieaugušas – piemēram, SEB bankai tās ir augušas no 8% 2007. gadā līdz 15,8% šobrīd. Tāpat ECB noteikusi konkrētus rādītājus īstermiņa un ilgtermiņa likviditātes nodrošināšanai.Ja atskatāmies vēsturē, 2008.–2010. gadu krīzes laikā izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu attiecība Latvijas bankās bija 2 pret 1 (jeb uz 1 noguldīto eiro bija izsniegti 2 eiro). Optimāls līmenis būtu 80%-90%, Latvijā šobrīd tas ir 74% (Avots: Latvijas Banka). Jāuzsver, ka sabalansēts parādsaistību līmenis ir arī viens no faktoriem, kas ļauj valstij uzturēt augstu kredītreitingu, bet mērens saistību līmenis tiek uzskatīts par pozitīvu faktoru.

Jānodrošina tādi apstākļi, kas ļautu cilvēkiem palikt un strādāt Latvijā

DB redkolēģija sapulcējās uz šā gada pirmo sanāksmi. Tika apspriestas gan dažādu nozaru prognozes šim un tuvākajiem gadiem, gan daudzās nozarēs sasāpējušais darbaspēka jautājums. Domas dalījās, kā darbaspēka problēmu vislabāk risināt, un redkolēģijas biedri minēja gan kontrolētu darbaspēka ievešanu, gan robotizāciju, īpaši tomēr izceļot tādu apstākļu radīšanu, kas ļautu cilvēkiem palikt un strādāt Latvijā, jo īpaši tiem, kas ir ieguvuši labu izglītību. Redkolēģijas biedri bija samērā skeptiski attiecībā uz to, ka darba tirgu ir iespējams «stutēt» ar mākslīgiem pasākumiem, piemēram, ar īpašu, labāk atalgotu darbavietu radīšanu reemigrantiem. Tāpat tika apspriestas starptautiskās aktualitātes – no Davosas forumā izceltajai ekoloģijai, kiberdrošībai un protekcionismam līdz jaunieviešamajai personas datu aizsardzības regulai. Karstas diskusijas izsauca temats par dalīšanās ekonomiku un tās nākotnes potenciālu. Izskanot arī kritikai, vairums tomēr tiecās uzskatīt, ka šis jaunās ekonomikas veids, mainoties spēles noteikumiem, iekaros paliekošu vietu un turpinās nostiprināties, mainot līdzšinējās paradigmas.

Latvijā ir jāsāk strādāt pie 2025.gada valsts budžeta, veidojot to par izaugsmes budžetu, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

LDDK vadītājs norādīja, ka kopumā darba devēji atbalsta 2024.gada valsts budžeta prioritāti - drošību, jo esošajā ģeopolitiskajā situācijā tas ir saprotami un nepieciešami.

Vienlaikus Bite uzsvēra, ka 2024.gada budžets joprojām ir "dalīšanas budžets", tāpēc aicināja jau savlaicīgi sākt darbu pie 2025.gada valsts budžeta, lai beidzot varētu izveidot izaugsmes budžetu. "Arī šajos grūtajos globālās recesijas apstākļos ir jāatrod veidi, kā ekonomika var nopelnīt naudu," uzsvēra Bite.

Viņš arī pauda viedokli, ka valdībai kopā ar sociālajiem partneriem ir jāsāk diskusija, kā ekonomikai nopelnīt vairāk naudas, kuru pēc tam varētu sadalīt sociālajām un citām vajadzībām.

Bizness jātur kārtībā pastāvīgi – nevar zināt, kad būs nākamais būvniecības burbulis, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda YIT Corporation prezidents un izpilddirektors Kari Kauniskangas, stāstot par ceļu līdz šogad īstenotajai divu Somijas celtniecības uzņēmumu ‒ YIT un Lemminkainen ‒ apvienošanai, kā arī par nozares aktualitātēm.

Fragments no intervijas

Vai šobrīd ir kādas pazīmes būvniecības burbulim tajās valstīs, kur darbojaties?

Man ir vairāk nekā 20 gadu pieredze šajā sektorā, pirms 10 gadiem redzēju šādu burbuli Baltijas valstīs. Šobrīd šādas problēmas neredzu. Protams, cenas, piemēram, Stokholmas mājokļu tirgū ir ievērojami augušas pēdējos gados, taču mēs no tā neciešam, jo tur šajā jomā nedarbojamies. Savukārt Somijā mājokļu būvniecības apjomi ir dubultojušies salīdzinājumā ar to, kādi tie bija pirms diviem gadiem. Šāda izaugsme gan ilgstoši nevar turpināties. Tai paša laikā cenu līmenis ir ļoti stabils, un no iedzīvotāju redzespunkta tur nav nekāds burbulis. Bet nekad nevar zināt, kad būs nākamais burbulis, un bizness ir jātur kārtībā pastāvīgi.

Banku sektors vienmēr ir bijis digitalizācijas “priekšējās līnijās”, un pandēmija lika šo procesu vēl paātrināt – vairāk pakalpojumu var pieteikt un noformēt pilnībā elektroniski, arī konsultācijas ātri un efektīvi tiek sniegtas attālināti. Taču šis nav vienīgais veids, kā bankām ir jātransformējas, lai ietu līdzi laikam.

Ja bankas vēlas stiprināt lojalitāti un audzēt savu klientu bāzi, tad jāmainās bankas lomai, komunikācijai ar klientu, jo ir mainījies cilvēku dzīves ritms. Tradicionāli banku un klientu attiecību stiprums bija bankas identitātes stūrakmens. Tomēr laikmetā, kad mākslīgā intelekta vadīta hiperpersonalizācija jeb uz konkrēta klienta datiem balstīta apkalpošanas stratēģija kļūst par normu, ir jāatrod līdzsvars starp efektivitāti, ko nodrošina tehnoloģijas, un dzīva cilvēka neaizstājamo vērtību.

Mākslīgais intelekts var pielāgot saturu vai piedāvājumu, kas atbilst konkrēta lietotāja vajadzībām, interesēm un uzvedības modeļiem, taču tas neaizstās sarunu ar bankas darbinieku, kas prot ieklausīties klientā un izprast viņa vēlmes.

No meža apsaimniekošanas uzņēmuma līdz suvenīru ražotājam un pārtikas veikalu ķēdei – aizvien izplatītāka kļūst brīvo līdzekļu ieguldīšana perspektīvos Baltijas valstu uzņēmumos. Vairumā gadījumu tās ir salīdzinoši nelielas summas (vidēji viens investors iegulda 5000 eiro), un atsaucību gūst tieši Baltijas valstīs izveidoti uzņēmumi, jo tie mums ir labi pazīstami un viņu attīstības potenciāls – saprotams.

Kopš Baltijas valstis ir atguvušās no finanšu krīzes sekām un to ekonomika ir atsākusi augt, liekot palielināties algām un samazināties bezdarbam, aktualizējas jautājums par uzkrājumu izvietošanu. Lai būtu droši – šis faktors ir bijis un būs prioritārs. Otrs - lai būtu ienesīgi. Cilvēku interese pieaug, it īpaši, pamanot veiksmīgus biznesa attīstības piemērus, “garšīgus” stāstus, kuros gribas piedalīties, ne tikai vērot no malas. Tradicionālais ieguldījumu galamērķis – komercbanka – ir zaudējis savu pievilcīgumu ne tikai praktiski 0% ienesīguma dēļ, bet arī tāpēc, ka, finanšu pasaulei attīstoties, jūtami sarūk banku monopols pār ekonomikas asinsriti. Mēs redzam daudzas jaunas iespējas, kas ļauj nopelnīt vairāk, tās ir gana drošas un, iespējams, pats galvenais – plaukstošos biznesa uzņēmumos mēs saredzam savu ieguldījumu augļus. Proti, investīcijai parādās jauna vērtība un jēga. Tās kļūst personiskas.

Latvijas ekonomikas inovāciju potenciāla attīstība lielā mērā ir atkarīga no jauniem talantiem, no tā, vai un kā spēsim viņus motivēt palikt Latvijā un attīstīt savas idejas tieši šeit.

Lai to īstenotu, nepieciešamas atbilstošas iniciatīvas un programmas, kā piemēram, “StartSchool”, kuras mērķis ir radīt topošajiem uzņēmējiem un tehnoloģiju līderiem piemērotu vidi, sniegt mentora atbalstu, iespēju iegūt praktiskas zināšanas un attīstīt savas idejas. Šādas iniciatīvas sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā kopumā, jo veicina ekonomisko aktivitāti, inovāciju veidošanos un līdz ar to arī – augstāku dzīves kvalitāti valstī.

Veiksmes stāsti ir un var būt vēl vairāk

Lai radītu jaunas iespējas, izšķiroša nozīme ir atbalstam tieši sākuma posmā. Tas ir attiecināms gan uz Latvijas jaunajiem uzņēmējiem, gan uz ekonomisko izaugsmi. Šādas programmas palīdz identificēt un atbalstīt talantus, kuriem ir potenciāls kļūt par nākotnes uzņēmumu līderiem. Latvijai jau ir veiksmīgi piemēri, piemēram, “Draugiem Group”, “MikroTik”, “Soft Tech”, “Printify” un “Aerones”, kas demonstrē mūsu spēju radīt inovatīvus risinājumus tehnoloģiju jomā. Lai šiem piemēriem sekotu vēl daudzi, ir jāsekmē inovāciju kultūra un vide, kurā topošie uzņēmēji ir gatavi uzņemties riskus. Latvijas uzņēmējdarbības videi ir jābūt atvērtākai eksperimentiem un jauniem risinājumiem. Šeit īpaša loma ir izglītošanai un iedrošināšanai. Šādas iniciatīvas palīdz mazināt jauno uzņēmēju bailes no nezināmā, kā arī radīt dinamisku un konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina inovācijas un attīstību. Patiesībā, būtisks faktors, kas sekmē progresu un palīdz sasniegt labākus rezultātus, ir tieši veselīga konkurence.

Igaunijas tehnoloģiju kompānijas «Veriff» komandu papildina Enns Metsars (Enn Metsar), kļūstot par uzņēmuma biznesa attīstības vadītāju

Iepriekš viņš trīs gadus bija «Uber» vadītājs Baltijā un sāka šīs kompānijas darbību Igaunijā un Lietuvā. «Galvenais iemesls, kāpēc pievienojos «Veriff», ir tas, ka viņi strādā ar ļoti nopietnu problēmu – nodrošināt uzticību digitālajā pasaulē. Daudzi pakalpojumi pārceļas uz digitālo vidi, kas padara tos ātrākus un finansiāli pieejamākus. Taču tiešsaistes biznesus kavē uzticības trūkums starp iesaistītajām pusēm. Jautājums ir par to, vai šis šķērslis ir pārvarams. Es ticu, ka sadarbībā ar «Veriff» tas ir iespējams. Es novērtēju kompānijas profesionālo komandu un man ir bijusi lieliska pieredze, sadarbojoties ar «Veriff» dibinātāju Kārelu Kotkas (Kaarel Kotkas). «Uber» mēs izmantojām «Veriff» pakalpojumus, lai pārbaudītu vadītāju un transportlīdzekļu atbilstību,» saka E. Metsars.

Desmit gados kopbraukšanas platformu tirgus daļa transporta jomā varētu sasniegt 20-40%, paredz igauņu kopbraukšanas platformas Taxify līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig).

Taxify tiek uzskatīts par vienīgo patieso Igaunijas t.s. vienradzi, jo tam izdevies pārliecināt investorus ieguldīt tieši Igaunijas kompānijā, nevis caur mātesuzņēmumu – investoru jurisdikcijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas varētu mainīties nākotnē?

Nākotnē augs platformu tirgus daļa urbānajā transportā. Šobrīd lielākajā daļā pilsētu mobilitātes platformas veido dažus procentus no pilsētu transporta tirgus; parasti pusi veido sabiedriskais transports un otru – privātie auto. Domāju, ka nākamajos desmit gados platformu tirgus daļa palielināsies galvenokārt uz privāto auto rēķina un cilvēki vairāk lietos kopbraukšanas platformu sniegtās iespējas un mazāk savu auto. Ja skatāmies uz jaunāko paaudzi, daļa no viņiem ir uzauguši dalīšanās ekonomikā un drīzāk īrē, nevis pērk dzīvokli, izmanto tādus pakalpojumus kā Taxify un nepērk savu auto. Desmit gados platformu īpatsvars transporta jomā var sasniegt 20, 30 un varbūt 40%.

Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes lejupslīde, taču autobūvē ir veicies īpaši slikti.

Lai gan pie vainas ir daudzi īslaicīgi faktori, situācija nozarē norāda arī uz sarežģījumiem ilgtermiņā, kur liela nozīme ir tirdzniecības kariem. Autobūves vājums atspoguļo automobiļu pārdošanas kritumu daudzviet pasaulē. Īpaši strauji pārdošanas apjomi kritušies Ķīnā (pasaules lielākais tirgus) un Indijā. Taču noiets ir rucis arī citos lielos tirgos, piemēram, ASV un eirozonā. Pieejamās aplēses liecina, ka, ņemot vērā ietekmi uz piegādes ķēdēm, notiekošais ir samazinājis pasaules IKP par 0.2%.

Sarežģījumi daļēji skaidrojami ar pagaidu faktoriem. Piemēram, Ķīnā patērētāji aizturēja jaunu auto iegādi, jo parādījās ziņas, ka varētu tikt atjaunoti nodokļu atvieglojumi. Indijas gadījumā pie vainas ir pērn ieviestie apdrošināšanas noteikumi. Tikmēr eirozonā traucējumus auto ražošanā izraisīja stingrāku emisiju noteikumu ieviešana. Šiem faktoriem izzūdot, automašīnu pārdošana un autobūve nākamgad varētu stabilizēties. Tomēr, ņemot vērā plašo rūpniecības sarežģījuma mērogu, automobiļu ražošanas atgūšanās var būt nepietiekama, lai atjaunotu globālās rūpniecības izaugsmi. Atgūšanās būs lēna, jo stingrāki kredītnosacījumi un patērētāju pārliecības mazināšanās iegrožos automobiļu pārdošanas apjomus.

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš vadītas trīs bankas

Tā jokojot teic elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformas Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks Māris Avotiņš. Agrāk viņš vadīja Swedbank un Expobank Čehijā, bet šobrīd ir pievērsies savam biznesam. Viņš uzskata, ka jaunuzņēmumi ir interesants biznesa virziens un būtu grēks neizmantot savas zināšanas projektu un lielu organizāciju vadībā, jo katrs startup reiz cer kļūt par lielu un globālu kompāniju. Uzņēmēju saista gan mobilitāte, ko sniedz skrejriteņi, gan koplietošanas ideja, tāpēc viņš vēlas šo biznesu attīstīt ne vien Latvijā, bet plašāk. Vairāk par ambīcijām saistībā ar Fiqsy, pieredzi finanšu sektorā un vērtējumu par šobrīd notiekošo banku jomā M. Avotiņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Koplietošanas transportlīdzekļu programmaparatūras izstrādātājs "Atom Mobility" piesaista 200 tūkstošu eiro investīcijas no Igaunijas biznesa eņģeļu tīkla "EstBAN".

Finansējumu uzņēmums ieguva Igaunijas jaunuzņēmumu konferences "Latitude59" laikā, kur "Atom Mobility" ieguva arī 10 tūkstošu eiro finansējumu bez saistībām no "Latitude59", kā ar juridiskā biroja "Hedman Partners" atbalstu nākotnē.

Piesaistītais finansējums ļaus paplašināt pārdošanas un inženieru komandu. "Šobrīd strādājam 20 pilsētās 13 valstīs, bet piesaistītās investīcijas tuvāko divu gadu laikā ļaus mums būt simt pilsētās. Tas mums ļaus būt par vienu no lielākajiem spēlētājiem koplietošanas tirgū. Šo gadu plānojam pabeigt, strādājot 30 līdz 40 pilsētās," teic Artūrs Burņins, "Atom Mobility" (SIA "ATOM Tech") līdzdibinātājs.

Šobrīd "Atom Mobility" pakalpojumus izmanto 25 uzņēmumi dažādās valstīs. Šobrīd uzņēmums fokusējas uz Eiropu, jo par šo reģionu tam ir visvairāk zināšanu. Katru dienu kompānijas klientu sniegtos pakalpojumus izmanto aptuveni 10 tūkstoši cilvēku.

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Iepirkšanās, sēžot dīvānā, izmantojot vien pāris klikšķus viedierīcē, vismaz tuvākajā nākotnē pilnībā neizskaudīs tradicionālo biznesa modeli

Tomēr ir skaidrs, ka tādi pēdējo desmitgažu un pat gadu fenomeni kā e–komercija vai dalīšanās ekonomikas attīstība ietekmēs gan veikalniekus, gan tirdzniecības centrus, liekot uzņēmējiem, investoriem lauzīt galvu un meklēt atbildes uz klasisko jautājumu – kā dzīvot tālāk, jo, piemēram, Credit Suisse ir paredzējusi, ka 20-25% tirdzniecības centru ASV tiks slēgti jau tuvākajos piecos gados. Jau patlaban tur daļa senāk būvētu objektu maina funkciju, notiek diskusija, ka varbūt lietderīgāk tos vienkārši nojaukt, jo cilvēkus patiešām ir arvien grūtāk piedabūt uzkāpt augstāk par pirmajiem stāviem.

Aptaujātie pašmāju lielāko tirdzniecības centru (t/c) pārvaldnieki neslēpj, ka bizness tik tiešām ir izaicinājumiem bagāts, taču drīzu galu Eiropas iepirkšanās objektiem neprognozē; nenoliedzami, industrija evolucionē līdzi tehnoloģijām un paaudzēm.

Viens no lielākajiem globālās darba dalīšanas sasniegumiem ir līgumražošana, kurā viens bizness ģenerē idejas, bet cits tās īsteno. Kāpēc pat lielie uzņēmumi izvēlas līgumražotājus, kāda ir šādas partnerības ekonomika un ieguvumi?

Pašražotne VS līgumražošana

Saskaņā ar pētījumu kompānijas BCC Research prognozi pasaules līgumražošanas tirgus var pieaugt no USD 2 triljoniem 2018. gadā līdz USD 2,7 triljoniem 2023. gadā. Pieauguma temps ir vidēji 6,6% gadā.

Līgumražošanā klients saņem unikālu produktu ar savu zīmolu par viņam labāko cenu, vajadzīgajā kvalitātē un daudzumā, bet ražotājs nopelna ar ražošanu, neriskēdams palikt ar nepārdotām precēm. Daudzi uzņēmumi ir izveidojuši arī savas ražoto produktu kvalitātes kontroles shēmas. Šāds ražošanas organizācijas formāts īpaši pievilcīgs ir uzņēmumiem, kas nodarbojas ar elektronisko ierīču un sadzīves tehnikas ražošanu.

“Savas ražošanas organizēšana, tehnoloģiskā procesa stabilitātes nodrošināšana, speciālistu apmācība, ražošanas tehnoloģiju ieviešana ir riskants un ilgstošs process. Samazināt uzņēmējdarbības risku un vienlaikus ražot produkciju modernās ražotnēs ir iespējams līgumattiecību ar līgumražotāju ietvaros, apvienojot kontroli pār ražošanas procesu un produkcijas kvalitāti gan no rūpnīcas, gan no klienta puses,” - komentē Dmitrijs Romaņenko, Canyon Accessories Business Development direktors.

Hakatonu idejas un prakses pirmsākumi meklējami jau 1999. gadā Kanādā. Tagad tie nonākuši arī līdz Latvijai.

Par hakatonu ideju biznesa portālam db.lv stāsta Aļona Beļinska, Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas ‘Startin.lv’ projektu vadītāja.

Kas ir hakatons?

Hakatons jeb tehnoloģiju maratons ir pasākums, kas ilgst 48 stundas. Tā mērķis ir izveidot jaunas komandas un radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Sākotnēji katrs, kuram ir biznesa ideja, prezentē tās pārējiem dalībniekiem. Pēc tam dalībnieki izvēlas, pie kuras idejas attīstīšanas strādāt turpmākās 48 stundas un no nulles veido reālu produkta prototipu. Hakatons ir satikšanās vieta dažāda līmeņa un profesiju pārstāvjiem. Lai tajā piedalītos, nav nepieciešams būt profesionālim, tomēr pasākuma formāts nav domāts tikai studentiem.