Automobiļu uzņēmums Volvo Cars un taksometru pakalpojumu firma Uber prezentējusi kopīgi izstrādātu ražošanas automobili, kas spēj braukt patstāvīgi.

Uber un Volvo Cars 2016. gadā noslēdza inženiertehnoloģiju sadarbības līgumu un kopš tā laika izstrādājuši vairākus prototipus ar mērķi paātrināt uzņēmuma autonomo automobiļu izstrādi. Volvo XC90 SUV ir pirmais ražošanas automobilis, kas apvienojumā ar Uber autonomās braukšanas sistēmu spēj braukt pilnīgi patstāvīgi.

XC90 bāzes automobilis ir aprīkots ar galvenajām drošības funkcijām, kas ļauj Uber instalēt savu autonomās braukšanas sistēmu, kas, iespējams, ļaus nākotnē izmantot pašbraucošos automobiļus Uber tīklā kā autonomas koplietošanas pakalpojumu.

Volvo Cars autonomajai braukšanai gatavā ražošanas automobiļa svarīgākās īpašības ir vairākas rezerves sistēmas stūrēšanas un bremzēšanas funkcijām, kā arī akumulatora rezerves jauda. Ja kāda no primārajām sistēmām kāda iemesla dēļ nespēj darboties, rezerves sistēmas ir ieprogrammētas nekavējoties apturēt automobili.

Uzņēmumu Uber šogad skāruši vairāki publiskās komunikācijas skandāli, ko acīmredzami izraisījusi savdabīga izpratne par uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu un atbildību, kas ar to saistīta. Reputācijas problēmas publiski atzinis arī Uber kompānijas šī brīža vadītājs Dara Khosrowshahi. Medijos lasīts, ka Londona nav pirmā pilsēta, kurā Uber saskaras ar līdzīgām problēmām – nepienācīga pakalpojuma drošība, tehnoloģiju izmantošana, lai bloķētu uzraugošo institūciju pilnīgu pieeju aplikācijai, kas ir pakalpojuma organizēšanas pamatā – diskusija par šiem jautājumiem arvien nonāk Eiropas mediju dienaskārtībā.

Kopbraucēji veicina papildu nesakārtotību jau tā problemātiskā nozarē

Publiskā informācija par kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem atgādina kaut ko jau pieredzētu un ļoti pazīstamu – nesakārtotu taksometru pakalpojumu Rīgas pilsētā, kurā paralēli taksometriem identisku pakalpojumu sniedz Taxify, kas savā mājaslapā aicina katru interesentu ar privāto automašīnu «pelnīt labu naudu ar savu auto».

Šķiet, ka Uber, Taxify un līdzīgiem kopbraukšanas organizētājiem ir vēlme izmantot visas iespējas, ko dod pasažieru pārvadāšanas pakalpojums, bet ignorēt ar to saistīto atbildību pret pasažieriem, nodokļu nomaksu un pakalpojuma drošību.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» otrdien paziņoja, ka hakeri nozaguši 57 miljonu šīs kompānijas klientu un šoferu personīgos datus, bet šis hakeru uzbrukums vienu gadu ticis slēpts.

«Nekam no tā nevajadzēja notikt, un es tam nemeklēšu attaisnojumus,» paziņojumā sacīja «Uber» vadītājs Dara Hosrovšahi, kas augustā pārņēma šo kompāniju.

Divi no «Uber» informācijas drošības komandas locekļiem, kuru reakcija uz šo hakeru uzbrukumu ietvēra lietotāju neinformēšanu par hakeru ielaušanos viņu datos, kopš otrdienas ir atlaisti, pavēstīja Hosrovšahi.

«Uber» vadītājs sacīja, ka tikai nesen uzzinājis par to, ka nepiederošas personas ielauzušās mākonī bāzētā serverī, ko izmantoja šī kompānija, un lejuplādējušas «ievērojamu» informācijas apjomu.

Nozagtajās datnēs bija «Uber» lietotāju vārdi, e-pasta adreses un mobilo tālruņu numuri, kā arī apmēram 600 000 šoferu vārdi un autovadītāja tiesību informācija.

Francijas Kasācijas tiesa ir nolēmusi, ka attiecības starp ASV kopbraukšanas pakalpojuma kompāniju "Uber" un autovadītāju jāklasificē kā darba līgums.

Pieslēdzoties "Uber" digitālajai platformai, starp vadītāju un uzņēmumu tiek nodibinātas subordinācijas attiecības. Tādējādi autovadītājs nesniedz pakalpojumus kā pašnodarbināta persona, bet gan kā darbinieks, secinājusi tiesa.

"Uber", izmantojot digitālo platformu, savieno autovadītājus un klientus. Pēc tam, kad "Uber" slēdza vadītāja kontu, autovadītājs pieprasīja pārklasificēt līgumattiecības ar šo uzņēmumu kā darba līgumu.

Kasācijas tiesa secinājusi, ka pašnodarbinātības kritēriji ietver iespēju veidot savu klientu loku, brīvību noteikt savu izcenojumu un brīvību noteikt pakalpojuma sniegšanas nosacījumus. Un otrādi - darba līgums balstīts uz darba devēja pilnvarām dot norādījumus, pārraudzīt to izpildi un noteikt sankcijas par doto norādījumu neievērošanu.

ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijas "Uber" informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Uber Lithuania Software and Development", kas maksā vienas no lielākajām algām Lietuvā, plāno slēgt programmēšanas biroju Viļņā, kompānija apstiprinājusi ziņu portālam "15min.lt".

Tas neietekmēs kompānijas kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanu, uzsvērts uzņēmumā.

Lēmumu nav ietekmējusi ekonomiskā situācija vai karš Ukrainā, norādīja "Uber", piebilstot, ka kompānija apņēmusies visiem darbiniekiem, kurus skar šis lēmums, piedāvāt "citas iespējas kompānijā".

"Lēmuma mērķis ir konsolidēt mūsu inženierijas resursus," pamatoja "Uber".

"Uber" nepaskaidroja iemeslus, kādēļ tiek slēgts programmēšanas birojs Viļņā.

Emuāra "The Pragmatic Engineer" autors Džerdžliks Orošs, kurš pirmais ziņoja par "Uber" programmēšanas biroja slēgšanu Viļņā, apgalvo, ka tas darbu turpinās līdz 2023.gada jūnijam.

"Uber Lithuania Software and Development" maksā vienas no lielākajām algām Lietuvā. Jūlijā tās maksātās algas bija otras lielākās valstī/

ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijas "Uber" informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lietuvā "Uber Lithuania Software and Development" slēdz savu informācijas tehnoloģiju centru Viļņā, informēja uzņēmumā.

Paziņojumu par atlaišanu saņēmuši 39 darbinieki. Kompānija par plāniem informējusi arī Nodarbinātības dienestu.

Nodarbinātības dienestā apliecināja, ka kolektīvās atlaišanas iemesls ir kompānijas darbības izbeigšana un uzņēmuma likvidācija pēc vienīgā īpašnieka lēmuma. Darbu cita starpā zaudēs 16 inženieri un 12 vecākie programmētāji.

Pašlaik "Uber Lithuania Software and Development" ir 49 darbinieki, liecina Lietuvas sociālās apdrošināšanas fonda "SoDra" dati.

Par plāniem slēgt programmēšanas biroju Viļņā "Uber" paziņoja septembrī, uzsverot, ka tas neietekmēs kompānijas kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanu.

Lēmumu nav ietekmējusi ekonomiskā situācija vai karš Ukrainā, norādīja "Uber", piebilstot, ka uzņēmums apņēmies visiem darbiniekiem, kurus skar šis lēmums, piedāvāt "citas iespējas kompānijā".

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» nākamgad plānotajā debijā fondu biržā plāno sasniegt tirgus vērtību virs 100 miljardiem dolāru (86 miljardus eiro), un šis varētu kļūt par visu laiku lielāko tehnoloģiju sektora akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), otrdien paziņoja uzņēmumam pietuvināti informācijas avoti.

Tie norāda, ka «Uber» apsver iespēju paātrināt IPO plānus un fondu biržā debitēt 2019.gada pirmajā pusgadā, nevis otrajā pusgadā, kā paredzēts.

Tikmēr laikraksts «Wall Street Journal» vēsta, ka uzņēmuma tirgus vērtība varētu sasniegt pat 120 miljardus dolāru.

Japānas autobūves kompānija «Toyota Motor Corp.» augustā pavēstīja, ka investēs aptuveni 500 miljonus dolāru «Uber», lai sadarbotos autonomās vadības automobiļu masveida ražošanā. Pēc šo investīciju veikšanas «Uber» novērtēts 72 miljardu dolāru apmērā.

Ja «Uber» tirgus vērtība sasniegs 100 miljardus dolāru, tad uzņēmums būs vērtīgāks par trīs autoražotāju «General Motors», «Ford» un «Fiat Chrysler Automobiles» kopīgo tirgus vērtību.

Kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas Uber pasažieri ASV ievietojuši sūdzības vietnē Twitter, jo kādas kļūmes dēļ viņu rēķini bijuši simts reizes lielāki nekā reklamētās cenas, ziņo BBC.

Tā, piemēram, viens brauciens, kuram vajadzēja izmaksāt 96,72 ASV dolārus, maksājis 9672 ASV dolārus, bet daži maksājumi bijuši tik lieli, ka izsaukuši brīdinājumus par krāpšanu.

Šī maksājumu problēma, iespējams, skārusi braucējus Sandjego un Vašingtonā.

Uber informē, ka šis problēmjautājums esot ātri atrisināts, bet atsakās izpaust informāciju, cik daudz pasažierus tas skāris.

Kāda Uber lietotāja vēsta, ka 1905 ASV dolāru rēķins 19.05 ASV dolāru vietā novedis pie tā, ka viņas vīrs palicis bez naudas līdzekļiem savā dzimšanas dienā. Turklāt klienti sūdzējušies, ka nav bijis tieša veida, kā paziņot par šo problēmu Uber.

Uber atzinis, ka saprot, cik šokējoša šī kļūme bijusi pasažieriem, bet pēc tās novēršanas visiem ir piemērotas reklamētās cenas.

Eiropas Tiesa trešdien pieņēmusi lēmumu, ka Uber ir parasta transporta kompānija, nevis lietotne, tāpēc tai piemērojams attiecīgs regulējums.

Tādējādi šis ir kārtējais trieciens ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānijai Uber, kas jau saņēmusi vietējo taksometru vadītāju un amatpersonu kritiku par vietējo noteikumu pārkāpšanu.

«Uber nodrošinātais pakalpojums, kas savieno privātpersonas ar neprofesionāliem autovadītājiem, aptver pakalpojumus transporta nozarē,» norāda Eiropas Tiesa. «Tādējādi dalībvalstis var noregulēt nosacījumus šī pakalpojuma sniegšanai.»

Uber apgalvo, ka tas ir tikai pakalpojuma sniedzējs, savienojot patērētājus ar autovadītājiem vairāk nekā 600 pilsētās. Taču taksometru uzņēmumi un citi konkurenti pauduši ievērojamus iebildumus, uzsverot, ka šī situācija ļauj kompānijai izvairīties no noteikumu ievērošanas, tostarp autovadītāju apmācības un licencēšanas.

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Londonas transporta sistēmas operators Transport for London piektdien paziņoja, ka neatjaunos ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas Uber darbības licenci pilsētā pēc tās termiņa beigām 30.septembrīm, ņemot vērā bažas par sabiedrības drošību.

Transport for London norāda, ka Uber darbība Londonā raisījusi bažas.

«Uber rīcība un darbība demonstrē korporatīvās atbildības trūkumu saistībā ar vairākiem jautājumiem, kas rada riskus sabiedrības drošībai,» vēsta Transport for London.

Šie jautājumi aptver nopietnu kriminālpārkāpumu ziņošanu un informācijas iegūšanu par taksometru vadītāju iepriekšēju sodāmību.

Likumdošana paredz, ka Uber ir laiks 21 diena, lai iesniegtu apelāciju pret šo lēmumu, taču uzņēmums jau paziņojis, ka to neplāno darīt.

Uber uzsver, ka lēmums neatjaunot kompānijas darbības licenci ietekmēs vairāk nekā 3,5 miljonus Londonas iedzīvotāju, kuri izmanto šo pakalpojumu.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija Uber tomēr izmantojusi tiesības pārsūdzēt Londonas transporta sistēmas operatora Transport for London lēmumu neatjaunot Uber darbības licenci pilsētā pēc tās termiņa beigām 30.septembrī, vēsta cnbc.com.

Sākotnēji gan Uber paziņoja, ka neizmantos apelācijas tiesības. Šīs sūdzības izskatīšana tiesā plānota 11.decembrī.

Kamēr lietas izskatīšana nav pabeigta, Londonas iedzīvotaji var turpināt izmantoto Uber aplikāciju, norādījis uzņēmums. Tā pārstāvji arī izteikuši cerību, ka izdosies rast konstruktīvu risinājumu un turpināt pakalpojumu sniegšanu.

Jau vēstīts, ka Londonas transporta sistēmas operators lēmumu nepagarināt licenci pamatoja ar to, ka Uber rīcība un darbība demonstrējot korporatīvās atbildības trūkumu saistībā ar vairākiem jautājumiem, kas rada riskus sabiedrības drošībai.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» plāno debitēt fondu biržā ar akcijas cenu, kas uzņēmumu novērtētu aptuveni 80-90 miljardu dolāru (71,9-80,9 miljardu eiro) apmērā, ceturtdien vēstīja ziņu aģentūra «Bloomberg».

«Uber» ilgi gaidītais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) tiek paredzēts nākamajā mēnesī, un «Bloomberg», atsaucoties uz anonīmiem informācijas avotiem, norāda, ka kompānija plāno akcijai noteikt 44-50 dolāru cenu.

Iepriekš analītiķi gan bija izteikuši varbūtību, ka «Uber» tirgus vērtība IPO varētu sasniegt 100 miljardus dolāru.

Kā ziņots, «Uber» 11.aprīlī iesniedza pieteikumu ilgi gaidītajam IPO, kas varētu būt pēdējos gados tehnoloģiju nozarē lielākais.

ASV Vērtspapīru un biržu komisijā (SEC) iesniegtajā pieteikumā gan nebija minēta konkrēta informācija par plānoto akciju pārdošanas cenu vai datumu IPO īstenošanai.

Iepriekš mediji vēstīja, ka «Uber» fondu biržas debijā plāno iegūt aptuveni desmit miljardus dolāru.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu uzņēmums Uber gatavs piemēroties, lai atgūtu licenci darbībai Londonā, atsaucoties uz tā pārstāvja sacīto, ziņo BBC.

Toms Elvidžs sacījis, ka uzņēmums «vēlētos uzzināt, ko mēs varam darīt», taču tam nepieciešamas sarunas ar Londonas transporta sistēmas operatoru Transport for London (TfL). Uzņēmums vēlas dialogu, kas līdz šim diemžēl neesot bijis.

Savukārt TfL pārstāvis no komentāriem medijiem atteicies.

Uber cenšoties sarunāt tikšanos ar Londonas mēru Sadiku Hanu jau kopš viņa ievēlēšanas 2016. gada maijā, taču neveiksmīgi.

Vairāk nekā 680 000 cilvēku parakstījuši tiešsaistes petīciju, lai saglabātu Uber darbību Londonā arī pēc licences beigām 30. septembrī.

TfL, skaidrojot Uber gadījumu, norāda uz nespēju ziņot par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, veikt pietiekamu

Nīderlandes Datu aizsardzības institūcija (DPA) pirmdien paziņoja, ka ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijai "Uber" piemērojusi 290 miljonu eiro naudassodu per Eiropas šoferu personas datu nodošanu ASV serveriem.

DPA norāda, ka datu nodošana ir "nopietns Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) pārkāpums," jo nav pienācīgi aizsargāta šoferu informācija.

""Uber" nav ievērojis VDAR prasības, lai nodrošinātu datu aizsardzību attiecībā uz to pārsūtīšanu uz ASV. Tas ir ļoti nopietni," skaidro DPA.

DPA vēstī, ka "Uber" apkopojis Eiropas šoferu sensitīvu informāciju, tostarp taksometru vadītāju licences, atrašanās vietas datus, fotogrāfijas, maksājumu informāciju, personu apliecinošus dokumentus "un dažos gadījumos pat šoferu kriminālos un medicīniskos datus".

Divu gadu laikā šī informācija tika nosūtīta "Uber" galvenajam pārvaldes birojam ASV, neizmantojot pārsūtīšanas rīkus, tādējādi personas datu aizsardzība nav bijusi pietiekama.

Atjaunotās krosoverkupejas "Toyota C-HR" rīcībā ir jau divas hibrīdsistēmas. Jaudīgākā no tām attīsta 184 ZS lielu jaudu.

Pēc "Toyota" marketologu aplēsēm, 95% no plānotajiem atjaunotā "C-HR" pārdošanas apjomiem Eiropā veidos hibrīdi. No tiem 62% būs lētākā un mazjaudīgākā hibrīdmodeļa pircēji, bet 33% priekšroku dos 184 ZS hibrīdmodelim. Arī Baltijā "Toyota" hibrīdmodeļu pārdošanas bilance pret benzīnversiju ir nospiedošā pārākumā, turklāt ar katru nākamo dienu tā palielinās par labu hibrīdiem. Būtiski uzsvērt, ka tas attiecas ne tikai uz "Toyota C-HR", bet visu "Toyota" modeļu klāstu.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Paldies līdzšinējam "Toyota Motor Corporation" prezidentam Akio Tojoda (Akio Toyoda), jo viņa vīzija un redzējums, ka "Toyota" mūsdienās vairs nedrīkst būt tikai tehniski uzticami, toties garlaicīga un pelēcīga izskata auto, rezultējās ar to, ka "Toyota C-HR" debijas brīdī 2016. gadā pārsteidza Eiropu ar savu revolucionāro dizainu. Šī pamanāmā personība iekustināja pat allaž konservatīvos Rietumeiropas pircējus, un "Toyota C-HR" ir tas auto, kas deva attīstības grūdienu pārveidot arī pārējo "Toyota" modeļu gammu, kas tiek tirgota Eiropā. Kas attiecas uz uzlaboto "C-HR", tad līdztekus nelielām vizuālajām pārbīdēm auto ir ieguvis jaunu gaismas tehniku, uzlabotu multimediju centru ar plašākām izmantošanas iespējām un dzidrāku ekrāna izšķirtspēju.

Kriptopasaule šobrīd piedzīvo īstu ziemu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kriptovalūtu vērtībai strauji samazinoties, daudzi ir cietuši zaudējumus, bet citi šajā situācija saredz jaunas iespējas. Tostarp, viens no kriptopasaules vecbiedriem, kas veiksmīgi pārdzīvojis ne vienu vien kriptoziemu ir kriptobirža Binance.

Uz sarunu par to, kā biržai sokas šajā tirgus lejupslīdes periodā un, kas cilvēkus vispār mudina pievērsties blokķēžu tehnoloģijām un kriptovalūtām, uz sarunu aicinājām Binance pārstāvi Latvijā un Igaunijā Polinu Brotjē (Polina Brottier).

Kā nokļuvāt kriptovalūtu pasaulē un cik ilgi jau pārstāvat Binance Latvijā un Igaunijā?

Binance sāku strādāt pērnā gada septembrī. Mani ieintriģēja kriptovalūtas un blokķēdes tehnoloģijas. Pirmo kriptovalūtu pati iegādājos 2021. gada sākumā. Pirms manis blokķēdes un kriptovalūtas iesāka apgūt mana māsa. Mums ir kopīgs draugs, kurš mums ieteica izveidot kontus Binance. Māsa to izdarīja pirmā, iepazinās ar platformu un pēc tam apmācīja arī mani. Tāpat kā daudzi citi, sākotnēji arī es biju nedaudz apmaldījusies milzīgajā informācijas apjomā par kripto un vēlējos, lai kāds, kuram es uzticos, man palīdzētu.

Ātrums un tam pielāgoti risinājumi – šāds iespaids par Taivānu rodas, jau izkāpjot no lidmašīnas galvaspilsētas Taipejas lidostā un nonākot lielpilsētas satiksmes plūsmā. Apstākļi, kad ikdienu daudziem nosaka temps un laiks ir zelta vērtē, mudinājis šīs Āzijas valsts iedzīvotājus attīstīt dažādus e-biznesa modeļus, par kuru pielietojamību der padomāt arī Latvijā.

Uz Taivānas dinamisko attīstību un ekonomisko potenciālu skaidri norāda skaitļi - 23 miljoni iedzīvotāju un iekšzemes kopprodukts 523 miljardu ASV dolāru apmērā, kas Taivānu stabili ierindo starp tā dēvētajiem Āzijas tīģeriem. Taivānas interneta biznesu, kura specifiku man nupat bija iespēja iepazīt e-komercijas semināra ietvaros šajā valstī, vislabāk var raksturot skaitļi: interneta lietotāji - 17,6 miljoni, kopējā interneta tirgus vērtība - 34 miljardi ASV dolāru, 40% no interneta pirkumos veiktajiem darījumiem nāk no ārvalstīm. Taivānieši vecumā līdz 30 gadiem galvenokārt iepērkas internetā. 45% no patērētājiem izmanto tiešo pārdevēja platformu, bet 25% iepērkas ar Facebook starpniecību. Taivāna pēc ASV un Lielbritānijas ieņem trešo vietu pasaulē interneta biznesa izmantošanā un attīstībā.

Ministru kabinets 30. aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu neradīt atsevišķu regulējumu sadarbības platformu jeb sadarbības ekonomikas jomas sakārtošanai, bet tā vietā uzlabot esošo regulējumu.

Kā sadarbības ekonomikas piemērus var minēt tādas platformas kā Taxify, airbnb, BlaBlaCar, SnappCar, Uber, Prosper, Wiseed un virkni citu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, kopumā Eiropas Savienībā (ES) ir 651 šāda platforma. Sadarbības ekonomikas attīstību var tikai apsveikt, vienlaikus skaidrs, ka regulējums ir jāpilnveido. Galvenokārt divu iemeslu dēļ: patērētāju aizsardzība un godīga konkurence.

Jāteic, ka ES valstu presē ir gana daudz rakstu par sadarbības ekonomiku, norādot uz tās ambivalenci. Proti, no vienas puses, pozitīvs ir sadarbības ekonomikas moto attiecībā uz resursiem: pieejamība, nevis īpašumtiesības, tāpat sadarbības platformas daudzus pakalpojumus cenas ziņā padara ļoti pieejamus klientiem, vienlaikus ļaujot gūt papildu ienākumus šo pakalpojumu sniedzējiem, kas pārsvarā nepieder pie sabiedrības turīgākā slāņa. No otras puses, problēmas rada tas, ka šīs platformas apzināti tiek pārvērstas par lieliem biznesiem, tādējādi kropļojot to radīšanas jēgu un veicinot negodīgu konkurenci. Tāpat sadarbības ekonomika izvirza jautājumu par strādājošo aizsardzību, sociālajām garantijām, nodokļu nomaksu.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu uzņēmums Uber maksās 148 miljonus ASV dolāru par izmeklēšanu saistībā ar 2016.gada datu drošības pārkāpumiem, ko uzņēmums tīši slēpis vismaz gadu, raksta CNN.

Izmeklēšana tiks veikta visos 50 ASV štatos un Vašingtonā, un Uber maksātā nauda tiks sadalīta starp štatiem. Saskaņā ar Ņujorkas ģenerālprokurora teikto, tas ir lielākais datu aizsardzības pārkāpums starp štatiem ASV vēsturē.

Izmeklēšanā tiek prasīts izvērtēt apgalvojumus, ka kompānija ir pārkāpusi likumdošanu, kas paredz ziņot, ka hakeri 2016.gadā nozaguši 57 miljonu lietotāju un autovadītāju personīgos datus. Informācija par šo pārkāpumu netika atklāta līdz pat 2017.gadam, kad Uber ziņoja, ka samaksājis 100 tūkstošus dolāru, lai hakeri iznīcinātu datus.

Uber paralēli lielajam maksājumam apņēmusies arī uzlabot darbinieku apmācību programmu, lai tie ziņotu par pārkāpumiem. Tāpat uzņēmums piekritis adaptēt datu pārkāpumu ziņošanas programmas un nolīgt trešo neatkarīgo ekspertu, kas izvērtētu kompānijas datu aizsardzības praksi.

Kamēr tehnoloģiju zādzību kaislības risina tiesā, pašbraucošo automašīnu pieteikums ielās ir ar mainīgām sekmēm

Šonedēļ ar Uber skandalozā un nu jau bijušā dibinātāja un vadītāja Trevisa Kalanika liecību Sanfrancisko sākas trīs nedēļas ilga prāva par intelektuālā īpašuma zādzību starp autonomās braukšanas tehnoloģiju kompāniju Waymo un taksometru pakalpojumu kompāniju Uber. Waymo ir Googles mātes uzņēmuma Alphabet biznesa vienība, kas izstrādā autonomās braukšanas tehnoloģijas pašbraucošām automašīnām. Strīda būtība ir komercnoslēpumu un tehnoloģiju zādzības shēma, kurā Uber tiek apsūdzēta kopā ar Waymo kādreizējo inženieri Entoniju Levandovski. Runa ir par tūkstošiem tehnisko dokumentu – 14 tūkstošiem failu, kurus no savas kādreizējās darbavietas uz Uber varētu būt pārnesis E. Levandovskis.

Tempī, ASV Arizonas štatā, kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas «Uber» pašbraucošais automobilis notriecis sievieti, kura no gūtajām traumām mirusi, pirmdien paziņojusi policija.

Brīdī, kad automašīna notrieca sievieti, tajā atradās šoferis, taču spēkratu kontrolēja autonomā vadības tehnoloģija.

Negadījums notika naktī uz pirmdienu.

Sieviete tika nogādāta slimnīcā, kur no gūtajiem ievainojumiem mira.

Policija paziņoja, ka «Uber» sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādām šī incidenta izmeklēšanā.

«Uber» automašīnās ar autonomo vadīšanas tehnoloģiju vienmēr ir šoferis, kuram vajadzības brīdī jāpārņem kontrole pār automašīnu.

«Uber» paziņoja, ka aptur pašbraucošo automašīnu izmantošanu Ziemeļamerikā.

Pašbraucošās automašīnas arī agrāk iekļuvušas dažādos negadījumos, bet, cik zināms, šī ir pirmā reize, kad avārijā miris cilvēks.

Japānas autobūves kompānija Toyota Motor Corp. investēs aptuveni 500 miljonus dolāru (430 miljonus eiro) ASV kopbraukšanas pakalpojumu uzņēmumā Uber, lai sadarbotos autonomās vadības automobiļu masveida ražošanā, teikts otrdien publiskotajā Japānas autoražotāja paziņojumā.

Vienošanās paredz, ka abu uzņēmumu izstrādātās tehnoloģijas tiks integrētas «Toyota» automobiļos un nodrošinātas klientiem «Uber» kopbraukšanas pakalpojumu platformā. Pirmās automašīnas varētu tikt izlaistas 2021.gadā.

Abu uzņēmumu kopīgajā paziņojumā teikts, ka masveidā ražotās autonomās vadības automašīnas piederēs un tās pārvaldīs trešā persona - autonomās vadības automobiļu operators.

Analītiķi norāda, ka «Uber» ir starp tiem tehnoloģiju uzņēmumiem un autoražotājiem, kas straujiem soļiem virzās uz nākotni, kurā automašīnas spēs braukt bez šoferiem.

Arī «Toyota» aktīvi iesaistījusies šajā sāncensībā, kurā piedalās pasaulē lielākie autobūves uzņēmumi, kā arī tādi tehnoloģiju giganti kā «Google» un «Alibaba».

Atskaitot virsbūves čaulu un par braukšanu atbildīgo mezglu regulējumus, visu pārējo jaunajai Toyota GR Supra ir izveidojis vācu ražotājs BMW

Auto, kura izstrādes procesā aktīvi iesaistījās viens no planētas Zeme aizņemtākajiem cilvēkiem, proti, Toyota Motor Corporation prezidents Akio Toijota (Akio Toyoda). Kaislīgs autoentuziasts, kurš testēja Supra prototipus un pieņēma galalēmumu par modeļa sērijveida ražošanu. Auto izlolots ar Toyota sporta apakšnodaļas Toyota Gazoo Racing tiešu atbalstu, attiecīgi auto nosaukumā, kā arī uz automašīnas virsbūves daudzviet atradīsim Gazoo Racing (GR) logo.

Kāpēc tas būtu jāpērk?

Leģendāras personības atgriešanās. BMW un Toyota sadarbības sinerģija ir radījusi unikālu auto, kas būs pamanāms koplietošanas satiksmē un atpazīstams pēc savām gaitas īpašībām. 340 ZS jaudīgs sešcilindru rindas turbomotors ar trīs litru tilpumu kupejas degungalā, astoņpakāpju automāts, aizmugurējā diferenciāļa bloķētājs un citas sastāvdaļas liks ortodoksālas orientācijas autofaniem sajūsmināties. Pirmās atsauksmes ir ļoti pozitīvas, jo neba velti japāņu koplietošanas ceļiem piejaucētā klasiskās piedziņas sporta auto 900 vienību kvota pirmajam gadam jau ir pārdota. Arī 90 vienībās tiražētās limitētās Mate Gray Metallic virsbūves krāsas Toyota GR Supra modeļi jau atraduši savus pircējus, starp citu, viens no tiem esot ceļā pie kaimiņzemes Igaunijas klienta. Atgādināsim, ka pats modelis tiks ražots Austrijā, Grācā jeb turpat, kur dvīņubrālis BMW Z4. Tādējādi var teikt, ka Toyota GR Supra ir Eiropā dzimis un arī Eiropā attīstīts produkts ar japāņu zīmotni pierē.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos «WESS Motors Toyota» pārdošanas apjoms audzis par vairāk nekā 17%, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn, informē kompānija.

Kopš šā gada sākuma «WESS Motors Toyota» pārdevis 791 jaunu «Toyota» auto, no kuriem 28% jeb 225 bija hibrīdauto. Mazlietoto auto pārdošanas apjomu pieaugums ir 28%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. «WESS Motors Toyota» auto tirgus daļa ir 7,7% no kopējā auto tirgus Latvijā.

«Šā gada pirmajā pusē vērojam pakāpenisku tirgus izaugsmi – pieaug pārdošanas rādītāji gan privātpersonu, gan komercsegmentā. Visstraujāk šogad audzis korporatīvais segments – šā gada sešos mēnešos pieaugums ir 31%. Pieprasījuma pieaugumu veicinājusi līzinga risinājumu un kreditēšanas pieejamība gan privātpersonu, gan komercsegmentā. Kopumā pirmo pusgadu vērtējam pozitīvi – augam ātrāk nekā kopējais auto tirgus. Arī nākamajā pusgadā, visticamāk, būs vērojams attīstības temps - tirgus pakāpeniski augs, ja vien to nesatricinās kādi nepatīkami lēmumi ekonomikā, piemēram, pēc vēlēšanām,» komentē Aleksejs Radionovs, AS «WESS» izpilddirektors.