Francijas Kasācijas tiesa ir nolēmusi, ka attiecības starp ASV kopbraukšanas pakalpojuma kompāniju "Uber" un autovadītāju jāklasificē kā darba līgums.
Pieslēdzoties "Uber" digitālajai platformai, starp vadītāju un uzņēmumu tiek nodibinātas subordinācijas attiecības. Tādējādi autovadītājs nesniedz pakalpojumus kā pašnodarbināta persona, bet gan kā darbinieks, secinājusi tiesa.
"Uber", izmantojot digitālo platformu, savieno autovadītājus un klientus. Pēc tam, kad "Uber" slēdza vadītāja kontu, autovadītājs pieprasīja pārklasificēt līgumattiecības ar šo uzņēmumu kā darba līgumu.
Kasācijas tiesa secinājusi, ka pašnodarbinātības kritēriji ietver iespēju veidot savu klientu loku, brīvību noteikt savu izcenojumu un brīvību noteikt pakalpojuma sniegšanas nosacījumus. Un otrādi - darba līgums balstīts uz darba devēja pilnvarām dot norādījumus, pārraudzīt to izpildi un noteikt sankcijas par doto norādījumu neievērošanu.
Autovadītāji, kuri izmanto lietotni "Uber", neveido savu klientu loku, brīvi nenosaka likmes un nenosaka pārvadāšanas pakalpojuma sniegšanas noteikumus. Kompānija nosaka maršrutu un ar to ir saistīta autovadītāja saņemtā samaksa. Turklāt, ja vadītājs ir noraidījis vairāk nekā trīs braucienus, "Uber" var īslaicīgi atvienot autovadītāju no aplikācijas.
Gadījumos, kad tiek pārsniegts pasūtījuma atcelšanas līmenis vai ja tiek ziņots par "problemātisku rīcību", autovadītājs var zaudēt piekļuvi savam kontam. Visbeidzot, autovadītājs piedalās organizētā transporta pakalpojumā, kuram "Uber" vienpusēji nosaka nosacījumus.
Tādējādi visi šie elementi raksturo subordinācijas attiecību pastāvēšanu starp uzņēmumu "Uber" un autovadītāju brīdī, kad tiek izveidots savienojums ar digitālo platformu, un vadītāja pašnodarbinātā statuss ir fiktīvs, secinājusi tiesa.