Tehnoloģiskus risinājumus un inovatīvus pakalpojumus izstrādā, attīsta un pielāgo, lai izpildītu virsuzdevumu – atvieglotu cilvēkiem ikdienas darbības, tostarp finanšu norēķinus.
Arī Eiropas Centrālā banka patlaban meklē alternatīvu skaidrai naudai ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku instrumentu un pielietojumu. Kāpēc izraudzīta virtuālās valūtas stratēģija, un vai tās ieviešana nozīmē, ka digitālajam eiro piemīt nākotnes potenciāls?
Skatoties vēsturiski, digitālās valūtas laikmetu aizsāka “Bitcoin”, kas finanšu tehnoloģiju sektorā ielauzās ar strauji pieaugošu popularitāti. Gandrīz katrā finanšu konferencē tika prezentēts, kāpēc tajā vajadzētu ieguldīt, kāds ir ieguvums no šādām investīcijām. Lai gan Eiropas Centrālā banka “Bitcoin” vienmēr uzskatījusi par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem, tomēr intensīvais mārketings panāca savu – pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās. Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku par spīti Eiropas Centrālās bankas mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē Centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā.
Virtuālās valūtas izaugsmi veicina arī sociālo mediju kompānijas “Facebook” ambīcija izveidot pašai savu kriptovalūtu “Libra”. Lai izvairītos no līdzšinējām līdzīgu digitālās naudas vērtību svārstībām, uzņēmums paziņoja, ka nodrošinās “Libra” stabilitāti, piesaistot to valūtu grozam. Projekta izveidē tika pieaicināti atpazīstami partneri, sākot no “MasterCard” un “Visa” līdz “Spotify” un “Uber”. Galvenais mērķis – veicināt globālo uzņēmējdarbību starp aptuveni diviem miljardiem sociālā medija “Facebook” lietotājiem. Taču bankas, uzraugi un politiķi norādīja uz būtiskiem riskiem digitālās valūtas iniciatīvā, solot bloķēt sociālā medija ieceri, tādēļ projektu atstāja virkne lielo tirgus dalībnieku. Tomēr tas nav apturējis “Facebook”, jo kriptovalūtu plānots ieviest jau 2021. gadā ar jaunu nosaukumu “Diem”.
Neapšaubāmi, procesu paātrināja arī Covid-19 pandēmijas ietekme un izplatība, ko iezīmēja Pasaules Veselības organizācijas ieteikums plašāk izmantot bezkontakta norēķinus. Tas ar lielu lēcienu radīja sabiedrībā arvien pieaugošas prasmes un izpratni par digitālajiem norēķiniem, to ērtumu un drošumu. Likumsakarīgi, ka Eiropas Centrālā banka, reaģējot uz šīm pasaules tendencēm, spēra soli tālāk un pati lēma par digitāla eiro izveidi, kas kalpotu par alternatīvu skaidrai naudai ar garantētu valūtas vērtību, stabilitāti un pārvaldību.
Kāpēc digitālais eiro ir nepieciešams? Atbilde meklējama vairākās valstīs, piemēram, Zviedrijā, kur ir augstu attīstīta digitālā ekonomika. Vienīgais iemesls, kāpēc cilvēki turpina izmantot skaidru naudu, ir līdz šim vēl neieviesta virtuālā alternatīva, kas būtu ērti lietojama. Tāpēc loģisks uzdevums ir piedāvāt risinājumu, lai spētu pielāgoties sabiedrības digitalizācijas procesam, ko raksturo elektroniska dokumentu aprite, identitātes apliecinājumi un daudzpusīgi risinājumi, kur fiziska nauda faktiski paliek vienīgais papīrs. Bet digitālā eiro ieviešana nozīmētu, ka tā pati banknote vai monēta tiktu pārnesta no maka uz telefonu vai citām viedajām nesējierīcēm, tās turētājam piešķirot unikālu valūtas vienību. Vienlaikus risinājums paredzētu, ka digitālo valūtu jebkurā mirklī varētu pārvērst skaidrā naudā, tādējādi nodrošinot iedzīvotāju uzticību minētajam maksājumu instrumentam. No funkcionalitātes viedokļa identiskas prasības – tāpat kā skaidras naudas gadījumā – būtu saistībā ar Centrālo banku, kas organizētu digitālā eiro izdošanu un pārvaldību, atbalstot valstu monetāro neatkarību, kamēr komercbankas, visticamāk, pildītu starpnieka lomu.
Tomēr ar šo attīstību ir saistīti arī daudzi izaicinājumi, it īpaši likumdošanas jomā centrālo banku kontekstā. Viens no svarīgiem problēmjautājumiem ir anonimitāte. Ja fiziska nauda ir pilnīgi anonīma, vai tādai jābūt arī digitālai valūtai un kā centrālā banka to varētu nodrošināt? Kāda būs banku un daudzo maksājumu pakalpojumu sniedzēju loma digitālās naudas apritē, jo skaidras naudas apritei nav nepieciešams konts bankā?
Protams, patlaban nav prognozējams precīzs digitālā eiro attīstības scenārijs, jo pastāv vairāki tehnoloģiski risinājumi un virzieni. Tomēr skaidrs ir viens – katru produktu ar laiku nomaina jauns – ērtāks, ātrāks, drošāks vai lētāks, par ko sabiedrība sāk interesēties vairāk un ar laiku lietot ikdienā. Lai digitālā eiro pakalpojums izpildītu visus priekšnosacījumus, vairākās Eiropas valstīs tiek organizēti pilotprojekti, industrijas diskusijas un sabiedriska apspriešana par iespējamiem risinājumiem. Tagad Eiropas Centrālā banka ir saņēmusi vairākus tūkstošus organizāciju un ekspertu komentāru par digitāla eiro ieviešanu, lai izvērtētu un nonāktu līdz veiksmīgam rezultātam. Taču sagaidāms, ka tiks radīta uzticama norēķinu metode, kā vērtību un drošību – tāpat kā par mūsu makos parasto eiro – garantēs Centrālās bankas un valstu valdības.
