Izvēloties jaunus tirgus, kur strādāt, Stripe izvēlas valstis, kur ir tehnoloģiski attīstīti uzņēmumi, daudz jaunuzņēmumu, inovācijas un ekonomiskā aktivitāte
Tā intervijā Dienas Biznesam teic globālās maksājumu platformas Stripe vadītājs Centrāleiropā, Austrumeiropā, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā Fēlikss Hubers (Felix Huber).
Kompānija tiek dēvēta par vienu no pasaulē visstraujāk augošajiem uzņēmumiem. Tās vērtība tiek lēsta 22,5 miljardu dolāru apmērā, un tā līdz šim ir piesaistījusi aptuveni 785 miljonus dolāru investīcijas. Investoru vidū ir Sequoia Capital, Andreessen Horowitz, General Catalyst, Capital G u.c. Stripe galvenais birojs atrodas Sanfrancisko, un tajā kopumā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku. Uzņēmums sadarbojas ar miljoniem uzņēmumu – gan jaunuzņēmumiem, gan lielajiem uzņēmumiem, piemēram, Google, Amazon, Uber un Shopify. Latvijā Stripe jau lieto Datazenit, Atom, ZoomCharts u.c.
Fragments no intervijas, kas publicēta 10. septembra laikrakstā Dienas Bizness:
Kā Stripe izlēma būt Latvijā?
Mēs skatāmies uz valstīm, kur ir tehnoloģiski attīstīti uzņēmumi, jaunuzņēmumi, inovācijas. Latvijā ir ļoti laba IKP izaugsme, kas parāda lielu ekonomisko aktivitāti. Dažādos avotos Latvija tiek minēta kā aktuāla vieta jaunuzņēmumiem, un skaidrs, ka tā ir vide, kur mēs vēlamies būt. Mēs esam priecīgi būt tādās vietās, kur ir liela aktivitāte.
Esmu priecīgs, ka Latvijā uzņēmēji tagad var izmantot Stripe. Mēs esam B2B tipa uzņēmums un nodrošinām, lai citas kompānijas var pieņemt maksājumus tiešsaistē. Stripe nav maksājuma metode, cilvēks nekad nemaksās «ar Stripe», jo mēs visu darbu izdarām fonā. Visticamāk, jūs jau esat maksājusi, piemēram, Vācijas, Francijas vai Zviedrijas kompānijām ar Stripe starpniecību, bet to nezinājāt, jo maksājāt ar kredītkarti vai bankas pārskaitījumu.
Diemžēl attīstība jaunos tirgos vienmēr prasa ilgāku laiku, nekā mēs būtu gribējuši. Tā kā strādājam finanšu pakalpojumu industrijā, ir nopietni noteikumi, ko vajag izpildīt. Daudzu lielu tehnoloģiju uzņēmumu, par ko bieži runā sabiedrībā, attīstība jaunā valstī bieži vien prasa vien iztulkot mājaslapu, bet mums ir vajadzīgs vairāk laika un darba, lai ieietu jaunā valstī.
Kādas ir Stripe ambīcijas Latvijā?
Pamatā mūsu misija ir visur vienāda – uzlabot interneta IKP. Domāju, ka Latvijā varam darīt to pašu. Lai kāds būtu tiešsaistes biznesa īpatsvars, tas var augt. Tas mums ir ilgtermiņa mērķis, jo izmaiņas nenotiek ļoti ātri. Mēs vēlamies nodrošināt infrastruktūru, lai palīdzētu veidot nākamos lielos biznesus.
Jums ir pieredze, sākot biznesu arī citās valstīs. Vai redzat kādas atšķirības, sākot darbības Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm?
Ir valstis, kur ir ļoti labs vietējais tirgus, kas ir gana liels, lai būtu pietiekami labs bizness. Nesaku, ka tas ir slikti, bet bieži vien tas automātiski nozīmē, ka uzņēmums ierobežo savu izaugsmi. Latvijā, Zviedrijā, Izraēlā un Igaunijā ir citādi – uzņēmējiem galvās nav šādu ierobežojumu, tie domā par starptautisku biznesu. Viņi citādi skatās uz to, kā veido uzņēmējdarbību, kā organizē pārdošanu. Ja uzņēmums strādā no kādām valstīm, kas kartē ir mazs punkts, bet mērķē augstu, tehnoloģijas var palīdzēt kļūt par globālām zvaigznēm.
Stripe strādā kopš 2011. gada. Kāpēc tik ilgi bija jāgaida līdz attīstībai Latvijā?
Ja ir kaut kas, ko es būtu vēlējies notiekam ātrāk, tad tā ir attīstība. Mēs to uztveram nopietni – ievērojam visus noteikumus, strādājam atbilstoši regulējumam. Laimīgā kārtā Latvijā nebija valūtas jautājuma, bet citās valstīs cita valūta ir šķērslis.
Ir vajadzīgs klientu loks, ar ko strādāt agrīni, lai pārbaudītu, vai viss strādā labi. Vajadzīga atgriezeniskā saite, kas prasa laiku. Par šo var padomāt arī no otras puses – ja tas nebūtu tik sarežģīti, būtu jau 20 vai 50 kompānijas, kas to darītu. Taču tā nav.
Kas ir lielākie izaicinājumi šodienas digitālajiem uzņēmumiem?
Viens no izaicinājumiem ir saglabāt to, kas jau ir, un inovēt jaunas lietas – jo īpaši uzņēmumiem, kam nav gana daudz inženieru. Tāpēc mēs esam darījuši visu, lai Stripe integrācija ir vienkārša, cik vien iespējams cenšamies izvairīties no sarežģītības. Ja uzņēmumi var būt daudz produktīvāki, tas ir liels grūdiens viņu kopējos nākotnes panākumos.
Visu interviju lasiet 10. septembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!