DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sadarbības ekonomika nav bizness

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,02.05.2019

Jaunākais izdevums

Ministru kabinets 30. aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu neradīt atsevišķu regulējumu sadarbības platformu jeb sadarbības ekonomikas jomas sakārtošanai, bet tā vietā uzlabot esošo regulējumu.

Kā sadarbības ekonomikas piemērus var minēt tādas platformas kā Taxify, airbnb, BlaBlaCar, SnappCar, Uber, Prosper, Wiseed un virkni citu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, kopumā Eiropas Savienībā (ES) ir 651 šāda platforma. Sadarbības ekonomikas attīstību var tikai apsveikt, vienlaikus skaidrs, ka regulējums ir jāpilnveido. Galvenokārt divu iemeslu dēļ: patērētāju aizsardzība un godīga konkurence.

Jāteic, ka ES valstu presē ir gana daudz rakstu par sadarbības ekonomiku, norādot uz tās ambivalenci. Proti, no vienas puses, pozitīvs ir sadarbības ekonomikas moto attiecībā uz resursiem: pieejamība, nevis īpašumtiesības, tāpat sadarbības platformas daudzus pakalpojumus cenas ziņā padara ļoti pieejamus klientiem, vienlaikus ļaujot gūt papildu ienākumus šo pakalpojumu sniedzējiem, kas pārsvarā nepieder pie sabiedrības turīgākā slāņa. No otras puses, problēmas rada tas, ka šīs platformas apzināti tiek pārvērstas par lieliem biznesiem, tādējādi kropļojot to radīšanas jēgu un veicinot negodīgu konkurenci. Tāpat sadarbības ekonomika izvirza jautājumu par strādājošo aizsardzību, sociālajām garantijām, nodokļu nomaksu.

Eiropā īpaši aktuālas ir diskusijas par Uber, kas sniedz kopbraukšanas pakalpojumus, un airbnb, kas ir platforma, lai savestu kopā īslaicīgus izīrētājus ar īrniekiem. Vispirms tie ir jautājumi, kas skar klientu drošību. Tā, piemēram, Uber gadījumā ir bijušas sūdzības par šoferu seksuāliem uzbrukumiem klientēm. Līdztekus pret šo platformu protesta akcijas ir rīkojuši tradicionālo taksometru firmu šoferi, norādot, ka nereti Uber strādā kā parasts uzņēmums, tikai ar citiem nodokļiem un prasībām, tādējādi kropļojot konkurenci.

Šī problēma nav sveša arī Latvijai. Rīgas Taksometru parka valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks jau pirms trim gadiem satraucās par negodīgu konkurenci, jo ir virkne privātu autobraucēju, kuri ar kopbraukšanu gūst peļņu, tātad faktiski tie ir tie paši taksometra pakalpojumi, tikai kopbraucējiem ir atviegloti noteikumi. Līdzīgi ir ar platformu airbnb. Parīzes mērijas priekšsēdētāja Anne Idalgo ir norādījusi, ka viņai nav nekas pret parīziešiem, kuri savu mājvietu izīrē uz pāris diennaktīm gadā, lai gūtu papildu ienākumus. Taču viņa iebilst pret tiem izīrētājiem, kuriem ir vairāki īpašumi, kas visu gadu tiek izīrēti tūristiem bez to deklarēšanas un tātad bez nodokļiem. Ne velti Parīze ir izīrēšanu airbnb ierobežojusi līdz 120 naktīm gadā, Londona – 90, bet Amsterdama – 30.

Rezumējot - veicināsim sadarbības ekonomiku, bet nezaudēsim tās jēgu, pārvēršot to par biznesu, kas spēlē pēc citiem noteikumiem un kropļo konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta iesaiste 259 miljonu eiro apmērā elektrovilcienu iegādei ir apliecinājums, ka tie tiks iegādāti, jo būtu kauns, ja Latvija trešo reizi neizmantotu iespēju un paliktu bez jaunajiem vilcieniem, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka tas noteikti nav viena gada darījums un līdz 2024.gadam par minēto summu tiks iegādātas arī rezerves daļas, iekļauta apkope un citas pozīcijas. Premjers minētajam darījumam vilka paralēles ar nesen iegādātajiem «Black Hawk» helikopteriem.

Tāpat viņš uzsvēra, ka minētajam darījumam nav tiešas saistības ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai gan viņš augstu novērtēja arī šo projektu, jo tas kalpos kā drošības spilvens, kas kalpos brīdī, kad tiek pārorientētas kravas un meklēti jauni klienti.

Jau ziņots, ka AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, pēc vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajam mēnesim jau redzamas beigas, un interesanti, ka vismaz pagaidām akciju tirgiem padevies viens no pašiem veiksmīgākajiem gada startiem vēsturē. Tas noticis, neskatoties uz pamatā arvien spēcīgākiem pieņēmumiem, ka globālajai ekonomikai izaugsmes ziņā jau klājas un pārskatāmā nākotnē turpinās klāties grūtāk.

Tam it kā būtu jānozīmē lielāks pesimisms finanšu tirgos, lai gan no tā tos šoreiz, šķiet, vismaz daļēji paglābusi centrālo banku retorika. Janvāra sākumā ASV Federālo rezervju sistēma deva mājienus, ka savā likmju paaugstināšanās ceļā tā droši vien būs uzmanīgāka (ASV CB atšķirībā no citiem jau kādu laiku paaugstina likmes). Par to, ka šogad varētu izpalikt eiro likmju paaugstināšana, pagājušonedēļ lika domāt arī Eiropas Centrālās bankas teiktais. Iestāde pamatā uzsvēra lielākus riskus ekonomikai, lai gan oficiālais ziņojums ietver tikai to, ka likmes netiks kustinātas vismaz līdz rudenim. Tikmēr tirgū tiek runāts, ka reālistiskāk eiro likmes varētu tikt skartas vien 2020. gada vidū. Iespējams, varēs teikt, ka centrālās bankas finanšu tirgu atkal būs ievadījušas mērenā «Risk On» stadijā. Turklāt nav pat izslēgts, ka tas, galu galā, materializēsies labākos efektos arī ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru