Uzņēmumu Uber šogad skāruši vairāki publiskās komunikācijas skandāli, ko acīmredzami izraisījusi savdabīga izpratne par uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu un atbildību, kas ar to saistīta. Reputācijas problēmas publiski atzinis arī Uber kompānijas šī brīža vadītājs Dara Khosrowshahi. Medijos lasīts, ka Londona nav pirmā pilsēta, kurā Uber saskaras ar līdzīgām problēmām – nepienācīga pakalpojuma drošība, tehnoloģiju izmantošana, lai bloķētu uzraugošo institūciju pilnīgu pieeju aplikācijai, kas ir pakalpojuma organizēšanas pamatā – diskusija par šiem jautājumiem arvien nonāk Eiropas mediju dienaskārtībā.

Kopbraucēji veicina papildu nesakārtotību jau tā problemātiskā nozarē

Publiskā informācija par kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem atgādina kaut ko jau pieredzētu un ļoti pazīstamu – nesakārtotu taksometru pakalpojumu Rīgas pilsētā, kurā paralēli taksometriem identisku pakalpojumu sniedz Taxify, kas savā mājaslapā aicina katru interesentu ar privāto automašīnu «pelnīt labu naudu ar savu auto».

Šķiet, ka Uber, Taxify un līdzīgiem kopbraukšanas organizētājiem ir vēlme izmantot visas iespējas, ko dod pasažieru pārvadāšanas pakalpojums, bet ignorēt ar to saistīto atbildību pret pasažieriem, nodokļu nomaksu un pakalpojuma drošību.

Automobiļu uzņēmums Volvo Cars un taksometru pakalpojumu firma Uber prezentējusi kopīgi izstrādātu ražošanas automobili, kas spēj braukt patstāvīgi.

Uber un Volvo Cars 2016. gadā noslēdza inženiertehnoloģiju sadarbības līgumu un kopš tā laika izstrādājuši vairākus prototipus ar mērķi paātrināt uzņēmuma autonomo automobiļu izstrādi. Volvo XC90 SUV ir pirmais ražošanas automobilis, kas apvienojumā ar Uber autonomās braukšanas sistēmu spēj braukt pilnīgi patstāvīgi.

XC90 bāzes automobilis ir aprīkots ar galvenajām drošības funkcijām, kas ļauj Uber instalēt savu autonomās braukšanas sistēmu, kas, iespējams, ļaus nākotnē izmantot pašbraucošos automobiļus Uber tīklā kā autonomas koplietošanas pakalpojumu.

Volvo Cars autonomajai braukšanai gatavā ražošanas automobiļa svarīgākās īpašības ir vairākas rezerves sistēmas stūrēšanas un bremzēšanas funkcijām, kā arī akumulatora rezerves jauda. Ja kāda no primārajām sistēmām kāda iemesla dēļ nespēj darboties, rezerves sistēmas ir ieprogrammētas nekavējoties apturēt automobili.

Nīderlandes Datu aizsardzības institūcija (DPA) pirmdien paziņoja, ka ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijai "Uber" piemērojusi 290 miljonu eiro naudassodu per Eiropas šoferu personas datu nodošanu ASV serveriem.

DPA norāda, ka datu nodošana ir "nopietns Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) pārkāpums," jo nav pienācīgi aizsargāta šoferu informācija.

""Uber" nav ievērojis VDAR prasības, lai nodrošinātu datu aizsardzību attiecībā uz to pārsūtīšanu uz ASV. Tas ir ļoti nopietni," skaidro DPA.

DPA vēstī, ka "Uber" apkopojis Eiropas šoferu sensitīvu informāciju, tostarp taksometru vadītāju licences, atrašanās vietas datus, fotogrāfijas, maksājumu informāciju, personu apliecinošus dokumentus "un dažos gadījumos pat šoferu kriminālos un medicīniskos datus".

Divu gadu laikā šī informācija tika nosūtīta "Uber" galvenajam pārvaldes birojam ASV, neizmantojot pārsūtīšanas rīkus, tādējādi personas datu aizsardzība nav bijusi pietiekama.

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

Francijas Kasācijas tiesa ir nolēmusi, ka attiecības starp ASV kopbraukšanas pakalpojuma kompāniju "Uber" un autovadītāju jāklasificē kā darba līgums.

Pieslēdzoties "Uber" digitālajai platformai, starp vadītāju un uzņēmumu tiek nodibinātas subordinācijas attiecības. Tādējādi autovadītājs nesniedz pakalpojumus kā pašnodarbināta persona, bet gan kā darbinieks, secinājusi tiesa.

"Uber", izmantojot digitālo platformu, savieno autovadītājus un klientus. Pēc tam, kad "Uber" slēdza vadītāja kontu, autovadītājs pieprasīja pārklasificēt līgumattiecības ar šo uzņēmumu kā darba līgumu.

Kasācijas tiesa secinājusi, ka pašnodarbinātības kritēriji ietver iespēju veidot savu klientu loku, brīvību noteikt savu izcenojumu un brīvību noteikt pakalpojuma sniegšanas nosacījumus. Un otrādi - darba līgums balstīts uz darba devēja pilnvarām dot norādījumus, pārraudzīt to izpildi un noteikt sankcijas par doto norādījumu neievērošanu.

ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijas "Uber" informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lietuvā "Uber Lithuania Software and Development" slēdz savu informācijas tehnoloģiju centru Viļņā, informēja uzņēmumā.

Paziņojumu par atlaišanu saņēmuši 39 darbinieki. Kompānija par plāniem informējusi arī Nodarbinātības dienestu.

Nodarbinātības dienestā apliecināja, ka kolektīvās atlaišanas iemesls ir kompānijas darbības izbeigšana un uzņēmuma likvidācija pēc vienīgā īpašnieka lēmuma. Darbu cita starpā zaudēs 16 inženieri un 12 vecākie programmētāji.

Pašlaik "Uber Lithuania Software and Development" ir 49 darbinieki, liecina Lietuvas sociālās apdrošināšanas fonda "SoDra" dati.

Par plāniem slēgt programmēšanas biroju Viļņā "Uber" paziņoja septembrī, uzsverot, ka tas neietekmēs kompānijas kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanu.

Lēmumu nav ietekmējusi ekonomiskā situācija vai karš Ukrainā, norādīja "Uber", piebilstot, ka uzņēmums apņēmies visiem darbiniekiem, kurus skar šis lēmums, piedāvāt "citas iespējas kompānijā".

ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijas "Uber" informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Uber Lithuania Software and Development", kas maksā vienas no lielākajām algām Lietuvā, plāno slēgt programmēšanas biroju Viļņā, kompānija apstiprinājusi ziņu portālam "15min.lt".

Tas neietekmēs kompānijas kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanu, uzsvērts uzņēmumā.

Lēmumu nav ietekmējusi ekonomiskā situācija vai karš Ukrainā, norādīja "Uber", piebilstot, ka kompānija apņēmusies visiem darbiniekiem, kurus skar šis lēmums, piedāvāt "citas iespējas kompānijā".

"Lēmuma mērķis ir konsolidēt mūsu inženierijas resursus," pamatoja "Uber".

"Uber" nepaskaidroja iemeslus, kādēļ tiek slēgts programmēšanas birojs Viļņā.

Emuāra "The Pragmatic Engineer" autors Džerdžliks Orošs, kurš pirmais ziņoja par "Uber" programmēšanas biroja slēgšanu Viļņā, apgalvo, ka tas darbu turpinās līdz 2023.gada jūnijam.

"Uber Lithuania Software and Development" maksā vienas no lielākajām algām Lietuvā. Jūlijā tās maksātās algas bija otras lielākās valstī/

ASV kopbraukšanas pakalpojumu uzņēmums Uber maksās 148 miljonus ASV dolāru par izmeklēšanu saistībā ar 2016.gada datu drošības pārkāpumiem, ko uzņēmums tīši slēpis vismaz gadu, raksta CNN.

Izmeklēšana tiks veikta visos 50 ASV štatos un Vašingtonā, un Uber maksātā nauda tiks sadalīta starp štatiem. Saskaņā ar Ņujorkas ģenerālprokurora teikto, tas ir lielākais datu aizsardzības pārkāpums starp štatiem ASV vēsturē.

Izmeklēšanā tiek prasīts izvērtēt apgalvojumus, ka kompānija ir pārkāpusi likumdošanu, kas paredz ziņot, ka hakeri 2016.gadā nozaguši 57 miljonu lietotāju un autovadītāju personīgos datus. Informācija par šo pārkāpumu netika atklāta līdz pat 2017.gadam, kad Uber ziņoja, ka samaksājis 100 tūkstošus dolāru, lai hakeri iznīcinātu datus.

Uber paralēli lielajam maksājumam apņēmusies arī uzlabot darbinieku apmācību programmu, lai tie ziņotu par pārkāpumiem. Tāpat uzņēmums piekritis adaptēt datu pārkāpumu ziņošanas programmas un nolīgt trešo neatkarīgo ekspertu, kas izvērtētu kompānijas datu aizsardzības praksi.

Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Valsts nosaka sabiedriskā transporta biļešu tarifus un paredz dotāciju apjomus pārvadātājiem, arodbiedrība prasa lielākas algas šoferiem, bet uzņēmēji protestē, jo neredz iespēju algas palielināt valsts noteikumu dēļ.

Dienas Bizness jau rakstīja par Sabiedriskā transporta attīstības koncepciju 2021. - 2030. gadam, kas paredz par sabiedrisko pasažieru pārvadājumu mugurkaulu padarīt dzelzceļu, investējot dzelzceļa elektrifikācijā un samazinot autobusu dotētos pārvadājumus vilcieniem paralēlajās līnijās. Autotransporta direkcijas prognoze šoferu algām jau pieminētajā koncepcijā 2030. gadā sasniedz 6,05 eiro stundā. Šādi dati tiek sniegti auditorkompānijai PriceWaterhouseCoopers, kas veica pētījumu un prognozes, proti, viņu uzdevums nebija prognozēt reālās algas, bet strādāt ar uzdotu valsts standartu. Rezultātā jau jūnijā uzsākamais sabiedriskā transporta pakalpojumu atklātais konkurss, kas noteiks pārvadātājus Latvijā turpmākajiem 10 gadiem, izskatās apdraudēts. Risks ir, ka, nepalielinot algas, autobusu vadītāju vienkārši nebūs.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» nākamgad plānotajā debijā fondu biržā plāno sasniegt tirgus vērtību virs 100 miljardiem dolāru (86 miljardus eiro), un šis varētu kļūt par visu laiku lielāko tehnoloģiju sektora akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), otrdien paziņoja uzņēmumam pietuvināti informācijas avoti.

Tie norāda, ka «Uber» apsver iespēju paātrināt IPO plānus un fondu biržā debitēt 2019.gada pirmajā pusgadā, nevis otrajā pusgadā, kā paredzēts.

Tikmēr laikraksts «Wall Street Journal» vēsta, ka uzņēmuma tirgus vērtība varētu sasniegt pat 120 miljardus dolāru.

Japānas autobūves kompānija «Toyota Motor Corp.» augustā pavēstīja, ka investēs aptuveni 500 miljonus dolāru «Uber», lai sadarbotos autonomās vadības automobiļu masveida ražošanā. Pēc šo investīciju veikšanas «Uber» novērtēts 72 miljardu dolāru apmērā.

Ja «Uber» tirgus vērtība sasniegs 100 miljardus dolāru, tad uzņēmums būs vērtīgāks par trīs autoražotāju «General Motors», «Ford» un «Fiat Chrysler Automobiles» kopīgo tirgus vērtību.

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas Uber pasažieri ASV ievietojuši sūdzības vietnē Twitter, jo kādas kļūmes dēļ viņu rēķini bijuši simts reizes lielāki nekā reklamētās cenas, ziņo BBC.

Tā, piemēram, viens brauciens, kuram vajadzēja izmaksāt 96,72 ASV dolārus, maksājis 9672 ASV dolārus, bet daži maksājumi bijuši tik lieli, ka izsaukuši brīdinājumus par krāpšanu.

Šī maksājumu problēma, iespējams, skārusi braucējus Sandjego un Vašingtonā.

Uber informē, ka šis problēmjautājums esot ātri atrisināts, bet atsakās izpaust informāciju, cik daudz pasažierus tas skāris.

Kāda Uber lietotāja vēsta, ka 1905 ASV dolāru rēķins 19.05 ASV dolāru vietā novedis pie tā, ka viņas vīrs palicis bez naudas līdzekļiem savā dzimšanas dienā. Turklāt klienti sūdzējušies, ka nav bijis tieša veida, kā paziņot par šo problēmu Uber.

Uber atzinis, ka saprot, cik šokējoša šī kļūme bijusi pasažieriem, bet pēc tās novēršanas visiem ir piemērotas reklamētās cenas.

Eiropas Tiesa trešdien pieņēmusi lēmumu, ka Uber ir parasta transporta kompānija, nevis lietotne, tāpēc tai piemērojams attiecīgs regulējums.

Tādējādi šis ir kārtējais trieciens ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānijai Uber, kas jau saņēmusi vietējo taksometru vadītāju un amatpersonu kritiku par vietējo noteikumu pārkāpšanu.

«Uber nodrošinātais pakalpojums, kas savieno privātpersonas ar neprofesionāliem autovadītājiem, aptver pakalpojumus transporta nozarē,» norāda Eiropas Tiesa. «Tādējādi dalībvalstis var noregulēt nosacījumus šī pakalpojuma sniegšanai.»

Uber apgalvo, ka tas ir tikai pakalpojuma sniedzējs, savienojot patērētājus ar autovadītājiem vairāk nekā 600 pilsētās. Taču taksometru uzņēmumi un citi konkurenti pauduši ievērojamus iebildumus, uzsverot, ka šī situācija ļauj kompānijai izvairīties no noteikumu ievērošanas, tostarp autovadītāju apmācības un licencēšanas.

Visās ekonomiski attīstītajās valstīs pakāpeniski tiek īstenota ražošanas un sadzīves automatizēšana, ieviešot jaunākās kibertehnoloģijas. Neizbēgami, tehnoloģijām attīstoties, cilvēks nodod stafeti robotiem. Pretēja situācija vērojama kravu autopārvadājumu nozarē: pasaulē arvien straujāk palielinās loģistikas speciālistu un kvalificētu šoferu trūkums. Darbinieku meklēšana loģistikas uzņēmumiem ir kļuvusi par izaicinājumu, kurš pēc ekspertu prognozēm tuvākajā nākotnē tikai turpinās sarežģīties. Kaut arī bezpilota kravas automašīnu projekti jau ir ieskicēti, līdz tik radikālas ieceres īstenošanai vēl paies zināms laiks. DB sarunā ar Latvijā lielākā kravu autopārvadātāja - SIA Kreiss- komercdirektoru Pāvelu Solovjovu, uzzināja, kā uzņēmumam sekmējas darbaspēka piesaistīšanā, un kādi vēl faktori nosaka izaugsmes dinamiku.

SIA Kreiss komercdirektors Pāvels Solovjovs atklāja DB, ka ceturtdaļgadsimta ilgā darba Eiropas un NVS valstīs rezultātā uzņēmums ir pierādījis savu atbilstību tirgus standartiem un spēju uzturēt dialogu ar klientiem. Klientu atzinība uzņēmuma komandai ne vien ļauj lepoties ar paveikto, bet arī vienlaikus uzstāda stingrākus kvalitātes standartus un paaugstina atbildību. Neskatoties uz daudzpusīgo pieredzi un panākumiem darbā, Kreiss, kā arī pārējo Eiropas Savienības kravu pārvadātāju, izaugsmes «griestus» nosaka tādi faktori, kā darbaspēka pieejamība un pārvadājumus regulējošie noteikumi.

«Neviens neteiks, ka tagad ir viegli strādāt kravu pārvadājumu biznesā. Kvalificētu autovadītāju trūkuma apstākļos ir jāatrod risinājums, kā palēnināt kadru mainību. Mums ir saliedēts kolektīvs, kurā daudzi strādā jau desmitiem gadu. Tomēr, šoferi mēdz nostrādāt Kreiss pusotru gadu, tādā veidā iegūstot atzītu darba pieredzi un apliecinot savu profesionalitāti, un tad sāk meklēt labākus darba piedāvājumus citās Eiropas valstīs, kur viņus labprāt gaida.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Ministru kabinets 30. aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu neradīt atsevišķu regulējumu sadarbības platformu jeb sadarbības ekonomikas jomas sakārtošanai, bet tā vietā uzlabot esošo regulējumu.

Kā sadarbības ekonomikas piemērus var minēt tādas platformas kā Taxify, airbnb, BlaBlaCar, SnappCar, Uber, Prosper, Wiseed un virkni citu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, kopumā Eiropas Savienībā (ES) ir 651 šāda platforma. Sadarbības ekonomikas attīstību var tikai apsveikt, vienlaikus skaidrs, ka regulējums ir jāpilnveido. Galvenokārt divu iemeslu dēļ: patērētāju aizsardzība un godīga konkurence.

Jāteic, ka ES valstu presē ir gana daudz rakstu par sadarbības ekonomiku, norādot uz tās ambivalenci. Proti, no vienas puses, pozitīvs ir sadarbības ekonomikas moto attiecībā uz resursiem: pieejamība, nevis īpašumtiesības, tāpat sadarbības platformas daudzus pakalpojumus cenas ziņā padara ļoti pieejamus klientiem, vienlaikus ļaujot gūt papildu ienākumus šo pakalpojumu sniedzējiem, kas pārsvarā nepieder pie sabiedrības turīgākā slāņa. No otras puses, problēmas rada tas, ka šīs platformas apzināti tiek pārvērstas par lieliem biznesiem, tādējādi kropļojot to radīšanas jēgu un veicinot negodīgu konkurenci. Tāpat sadarbības ekonomika izvirza jautājumu par strādājošo aizsardzību, sociālajām garantijām, nodokļu nomaksu.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» plāno debitēt fondu biržā ar akcijas cenu, kas uzņēmumu novērtētu aptuveni 80-90 miljardu dolāru (71,9-80,9 miljardu eiro) apmērā, ceturtdien vēstīja ziņu aģentūra «Bloomberg».

«Uber» ilgi gaidītais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) tiek paredzēts nākamajā mēnesī, un «Bloomberg», atsaucoties uz anonīmiem informācijas avotiem, norāda, ka kompānija plāno akcijai noteikt 44-50 dolāru cenu.

Iepriekš analītiķi gan bija izteikuši varbūtību, ka «Uber» tirgus vērtība IPO varētu sasniegt 100 miljardus dolāru.

Kā ziņots, «Uber» 11.aprīlī iesniedza pieteikumu ilgi gaidītajam IPO, kas varētu būt pēdējos gados tehnoloģiju nozarē lielākais.

ASV Vērtspapīru un biržu komisijā (SEC) iesniegtajā pieteikumā gan nebija minēta konkrēta informācija par plānoto akciju pārdošanas cenu vai datumu IPO īstenošanai.

Iepriekš mediji vēstīja, ka «Uber» fondu biržas debijā plāno iegūt aptuveni desmit miljardus dolāru.

Londonas transporta sistēmas operators Transport for London piektdien paziņoja, ka neatjaunos ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas Uber darbības licenci pilsētā pēc tās termiņa beigām 30.septembrīm, ņemot vērā bažas par sabiedrības drošību.

Transport for London norāda, ka Uber darbība Londonā raisījusi bažas.

«Uber rīcība un darbība demonstrē korporatīvās atbildības trūkumu saistībā ar vairākiem jautājumiem, kas rada riskus sabiedrības drošībai,» vēsta Transport for London.

Šie jautājumi aptver nopietnu kriminālpārkāpumu ziņošanu un informācijas iegūšanu par taksometru vadītāju iepriekšēju sodāmību.

Likumdošana paredz, ka Uber ir laiks 21 diena, lai iesniegtu apelāciju pret šo lēmumu, taču uzņēmums jau paziņojis, ka to neplāno darīt.

Uber uzsver, ka lēmums neatjaunot kompānijas darbības licenci ietekmēs vairāk nekā 3,5 miljonus Londonas iedzīvotāju, kuri izmanto šo pakalpojumu.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija Uber tomēr izmantojusi tiesības pārsūdzēt Londonas transporta sistēmas operatora Transport for London lēmumu neatjaunot Uber darbības licenci pilsētā pēc tās termiņa beigām 30.septembrī, vēsta cnbc.com.

Sākotnēji gan Uber paziņoja, ka neizmantos apelācijas tiesības. Šīs sūdzības izskatīšana tiesā plānota 11.decembrī.

Kamēr lietas izskatīšana nav pabeigta, Londonas iedzīvotaji var turpināt izmantoto Uber aplikāciju, norādījis uzņēmums. Tā pārstāvji arī izteikuši cerību, ka izdosies rast konstruktīvu risinājumu un turpināt pakalpojumu sniegšanu.

Jau vēstīts, ka Londonas transporta sistēmas operators lēmumu nepagarināt licenci pamatoja ar to, ka Uber rīcība un darbība demonstrējot korporatīvās atbildības trūkumu saistībā ar vairākiem jautājumiem, kas rada riskus sabiedrības drošībai.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu uzņēmums Uber gatavs piemēroties, lai atgūtu licenci darbībai Londonā, atsaucoties uz tā pārstāvja sacīto, ziņo BBC.

Toms Elvidžs sacījis, ka uzņēmums «vēlētos uzzināt, ko mēs varam darīt», taču tam nepieciešamas sarunas ar Londonas transporta sistēmas operatoru Transport for London (TfL). Uzņēmums vēlas dialogu, kas līdz šim diemžēl neesot bijis.

Savukārt TfL pārstāvis no komentāriem medijiem atteicies.

Uber cenšoties sarunāt tikšanos ar Londonas mēru Sadiku Hanu jau kopš viņa ievēlēšanas 2016. gada maijā, taču neveiksmīgi.

Vairāk nekā 680 000 cilvēku parakstījuši tiešsaistes petīciju, lai saglabātu Uber darbību Londonā arī pēc licences beigām 30. septembrī.

TfL, skaidrojot Uber gadījumu, norāda uz nespēju ziņot par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, veikt pietiekamu

Hakeri nozaguši personas datus par 1,4 miljoniem cilvēku, kas 2020.gada vidū veica Covid-19 testus Parīzes reģionā, trešdien pavēstīja slimnīcu amatpersonas Francijas galvaspilsētā.

Amatpersonas sacīja, ka trešdien iesniegušas sūdzību Parīzes prokuratūrai pēc tam, kad 12.septembrī bija apstiprinājušas, ka vasarā noticis šāds kiberuzbrukums.

Hakeri nozaga testēto cilvēku identitātes datus, sociālās apdrošināšanas numurus un kontaktinformāciju, šo testu veikšanā iesaistīto veselības darbinieku identitātes datus un kontaktinformāciju, kā arī testu rezultātus. Cita medicīniska informācija netika nozagta.

"Nozagtās lietas attiecas uz 1,4 miljoniem cilvēku, gandrīz tikai saistībā ar testiem, kas veikti 2020.gada vidū" Parīzes reģionā, paziņoja slimnīcu organizācija.

Zādzības skartie "tiks individuāli informēti tuvākajās dienās".

Fakti par šo zādzību tika paziņoti arī Francijas datu uzraudzības organizācijai CNIL un Francijas Nacionālajai informācijas sistēmu drošības aģentūrai (ANSSI).

Sociālā tīkla uzņēmums "Twitter" pavēstījis, ka šonedēļ notikušajā hakeru uzbrukumā uzlauzti aptuveni 130 tviterkonti, no kuriem daudzi piederējuši prominentām personībām.

"Twitter" paziņoja, ka hakeri guvuši kontroli pār mazu skaitu kontu un varējuši nosūtīt tvītus no tiem.

Kompānija piebilda, ka turpina vērtēt, vai hakeri spējuši piekļūt kontu lietotāju privātajiem datiem.

Izmeklēšanu par "Twitter" uzlaušanu vada Federālā izmeklēšanas biroja Sanfrancisko nodaļa.

Hakeri trešdien uzlauza kompānijas "Apple", uzņēmēju Īlona Maska un Džefa Bezosa, Džo Baidena, Baraka Obamas, "Uber", Bila Geitsa, operācijās ar bitkoiniem specializējušos firmu un daudzus citus tviterkontus.

Hakeri savos paziņojumos aicināja cilvēkus 30 minūšu laikā nosūtīt 1000 ASV dolārus bitkoinos uz viņu digitālo kontu, lai saņemtu atpakaļ divreiz lielāku summu.

Autobusu šoferu trūkumu varētu risināt ģenerālvienošanās nozarē, intervijā stāstīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš uzsvēra, ka šoferu trūkuma problēma ir ne tikai Latvijā, bet kopumā visā Eiropā, un ne tikai sabiedriskajā transportā, bet arī kravu pārvadājumu nozarē. Var aizstāt atsevišķus šoferus slimošanas vai atvaļinājuma laikā, bet lielu rezervju nav nevienam, turklāt lielu rezervju nav arī pilsētu pārvadātājiem.

"Mēs uzskatām, ka ģenerālvienošanās būtu viens no variantiem, kas ļautu saglabāt un piesaistīt nozarei šoferus," teica ATD vadītājs, vienlaikus piebilstot, ka šajā gadījumā visām pusēm ir jāspēj meklēt kompromisus un sarunāties.

Pēc Godiņa teiktā, ja izdotos noslēgt ģenerālvienošanos, tas būtu signāls visai nozarei, arī tiem, kas domā par ienākšanu tirgū, bet, ja kāds iestājas tikai par sava viedokļa pārstāvēšanu, tad kompromiss nav iespējams.

Girteka Logistics paši apmāca šoferus un ņem vērā darbinieku viedokli problēmu risināšanā.

Šis ir risinājums šoferu trūkumam, ar ko saskaras transporta kompānijas, par pērn uzbūvēto šoferu akadēmiju saka Kristians Kāss Mortensens, kas Girteka Logistics (GL) attbild par sabiedriskajām attiecībām un lielākajiem kompānijas klientiem. Tas, kā GL izturas pret saviem šoferiem, neesot ierasts industrijas standarts, turklāt citām kompānijām Eiropā nav tik labu šoferiem paredzētu telpu. Ap 10 milj. eiro vērtajā ēkā ir gan biroju telpas darbiniekiem, gan apmācību, atpūtas, virtuves, dušu telpas šoferiem, gan iespēja izmazgāt un izžāvēt darba drēbes pēc reisa uz kompānijas rēķina.

Dienā, kad Dienas Bizness apmeklēja Šauļus, darbā pieteikties bija atnākuši seši šoferi, savukārt vienā no telpām apmācības notika krievu valodā, kas liek domāt, ka tie bija potenciālie šoferi no Ukrainas, Baltkrievijas un, iespējams, arī Latvijas. GL darbā pieņemot tikai tos, kam jau ir pieredze, un papildu apmāca, kā braukt ekonomiski, izvairīties no negadījumiem vai apieties ar refrižeratoru. Pēc viņa teiktā, GL netiek īstenota industrijā ierastā prakse piestādīt šoferiem rēķinu, piemēram, par auto skrāpējumiem u. tml. lietām. Patlaban kompānijai ir ap 7000 šoferu. GL aplēsusi, ka kompānijas darbinieku mainības rādītājs ir par 20% labāks nekā konkurentiem. Ieguvums no tā, ka šoferiem tiek nodrošināta apmācība, labi darba apstākļi, jaunas mašīnas un labas algas (ienākumi esot vismaz 2000 eiro uz rokas, bet Skandināvijas virzienā vairāk) ir tas, ka katru gadu no jauna nav jāpieņem darbā 1500 šoferi. Vizuāli GL vadītāji izskatījās jaunāki (ap 35 gadiem) nekā Latvijā, kur kompānijas sūdzas par jaunās paaudzes neieinteresētību kļūt par tālbraucējiem. Katram GL šoferim ir par viņu atbildīgais vadītājs, kura pārziņā ir ap 30 šoferu. DB vizītes dienā GL uzsvēra savu misiju Mēs rūpējamies (par saviem darbiniekiem, klientiem, sabiedrību), organizējot darbiniekiem, jo īpaši šoferiem, izklaides un saliedēšanās pasākumu. Ik pa brīdim to patraucēja militārās lidmašīnas, kas pacēlās no blakus tieši esošā NATO lidlauka.