«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Gandrīz puse no visiem cilvēkiem pasaulē spiesti iztikt ar mazāk kā 5,50 ASV dolāriem (4,75 eiro) dienā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka.

Ziņojumā, ar kuru Pasaules Banka nāk klajā reizi divos gados, sniegts plašāks skatījums uz nabadzību un secināts, ka galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju joprojām ir «nepieņemami augsts», lai gan proporcionāli to daļa pēdējos gados ir sarukusi.

Ziņojumā arī norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes augļi tiek nevienlīdzīgi sadalīti starp valstīm un reģioniem.

Lai gan globālā izaugsme pēdējos gados ir gausa, kopējais nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam ir samazinājies par vairāk nekā 68 miljoniem, kas ir aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik dzīvo Taizemē vai Lielbritānijā.

Tomēr neskatoties uz šo progresu, pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2030.gadam var neizdoties sasniegt Pasaules Bankas mērķi samazināt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu līdz 3% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

"Rietumu banka" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 17,103 miljonu eiro apmērā, kas ir par 76,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija.

Koncerna peļņa šajā periodā pieaugusi 2,8 reizes un bija 19,124 miljoni eiro.

Bankas procentu ienākumi 2020.gada pirmajos sešos mēnešos bija 18,545 miljonu eiro apmērā, procentu izdevumi - 6,977 miljoni eiro, komisijas naudas ienākumi - 7,473 miljoni eiro, bet komisijas naudas izdevumi - 1,301 miljons eiro.

"Rietumu bankas" aktīvi šogad 30.jūnijā bija 1,579 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,8% jeb 100,005 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 1,479 miljardi eiro.

Rietumu bankai jauna vadība 

AS Rietumu banka valdes priekšsēdētāja turpmāk būs Jeļena Buraja, kas iepriekš ieņēma...

Noguldījumos "Rietumu banka" jūnija beigās bija piesaistījusi 1,17 miljardus eiro, kas ir par 8,1% vairāk nekā pagājušā gada beigās, bet kredītos banka bija izsniegusi 614,248 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 1,3%.

Savukārt bankas kapitāla un rezervju apmērs šogad jūnija beigās bija 340,272 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 5% salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām.

"Rietumu bankas" kapitāla pietiekamības rādītājs jūnija beigās bija 23,26%.

Bankas finanšu pārskatā minēts, ka "Rietumu banka" plāno nostiprināt pozīcijas tirgū ar mērķi nodrošināt stabilu peļņu un uzlabot efektivitātes rādītājus. Starp bankas prioritātēm ir turpināt stabilu izaugsmi, uzlabot tehnoloģiju bāzi, kā arī nodrošināt administratīvās infrastruktūras atbalstu. Banka plāno turpināt pilnveidot kontroles un riska vadības sistēmas, personāla apmācību un visu darbinieku profesionālo izaugsmi.

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja komentē, ka kopš gada sākuma banka novēro klientu darījumu aktivitātes palielināšanu un vispārējo pozitīvo noskaņojumu biznesa vidē, kas izpaužas gan darījumu apmēros, gan plānos uz "pēcpandēmijas" perspektīvu.

""Rietumu bankai" pagājušais periods ir sakritis ar reorganizācijas darbu pabeigšanu nacionālās banku sistēmas modernizācijas ietvaros. Esam gatavi jaunajam attīstības posmam un aktīvi strādājam pie nākamajiem plāniem un aktuālajiem projektiem. Uzskatām, ka situācija pasaules ekonomikā dod pamatu gaidīt pozitīvo scenāriju attīstību un raudzīties nākotnē ar optimismu," norāda Buraja.

2020.gada pirmajā pusgadā "Rietumu banka" strādāja ar peļņu 9,7 miljonu eiro apmērā, savukārt pagājušajā gadā kopumā bankas auditētā peļņa bija 18,125 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šogad jūnijā piemēroja "Rietumu bankai" soda naudu 5,85 miljonu eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību pārkāpumiem. Bankai arī tika noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

Pēc aktīvu apmēra "Rietumu banka" ir piektā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akciju īpašnieki ir SIA "Esterkin Family Investments" (33,12%), Maltas kompānija "Boswell (International) Consulting Limited" (33,11%), kā arī SIA "Suharenko Family Investments" (17,34%).

Esterkin Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet "Suharenko Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko.

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem.

Tas ir samazinājums par vairāk nekā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Pasaules Banka galējo nabadzību definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri dienā jeb 694 dolāri gadā.

Šī summa, kuras pamatā ir valstu ar zemu ienākumu līmeni noteiktie nabadzības rādītāji, ir nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās pamatvajadzības. Šis skaitlis (1,90 dolāri dienā) kā galējas nabadzības slieksnis tika noteikts 1990. gadā, kad vairāk nekā 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 36 procenti dzīvoja zem galējas nabadzības sliekšņa. 2015. gadā kopējais galēji nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija 736 miljoni.

Valdība otrdien atbalstīja 10 miljonu eiro pārdali no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma uz iemaksām starptautiskās organizācijās Ukrainas atbalstam.

Finansējums pārdalīts, lai atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam veiktu granta iemaksu nošķirti Ukrainas atbalstam Starptautiskās Attīstības asociācijas Krīzes atbalsta programmas īpašajā ietvarā Ukrainas un Moldovas atbalstam astoņu miljonu eiro apmērā un granta iemaksu Pasaules Bankas Ukrainas Atjaunošanas, rekonstrukcijas un reformu trasta fondā divu miljonu eiro apmērā.

Finanšu ministram uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas izmaiņas.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Lielbritānijā dzīvojošais Krievijas finansists Grigorijs Guseļņikovs paziņojis, ka pārdevis sev piederošās Latvijas «PNB bankas» (iepriekš «Norvik banka») akcijas.

Guseļņikovs tviterī vēsta, ka akcijas pārdevis «investoriem no Eiropas un ASV», taču tos konkrēti nenosauc.

«Viss dzīvē kādreiz beidzas! Šonedēļ es un manas ģimenes locekļi pārdevām savas «PNB bankas» akcijas investoriem no Eiropas un ASV. Esmu pārliecināts - jaunie bankas akcionāri spēs atrast banku biznesa izaugsmes punktus Baltijā. Milzīgs paldies un vēlu turpmākus panākumus visai bankas komandai!» sacīts Guseļņikova ierakstā tviterī.

ASV un Eiropas investoru grupa pieņēmusi lēmumu pievienoties AS PNB Banka akcionāru sastāvam, iegādājoties bankas akciju kontrolpaketi. Šāds lēmums pieņemts pēc Latvijas banku sektora ekonomiskā potenciāla izvērtēšanas rezultātiem. Vienošanās paredz PNB Bankas vairākuma akcionāra Grigorija Guseļņikova akciju kontrolpaketes iegādi un bankas kapitāla palielināšanu, informē bankas komunikācijas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce, jauno akcionāru neatklājot.

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam kādā brīdī būs jūtama negatīva ietekme.

Piemēram, Pasaules Banka nupat ziņojusi, ka iepriekšējo 50 gadu laikā bijuši četri lieli parādu akumulācijas viļņi. Jaunākais no tiem sācies 2010. gadā, un turklāt esot pats "lielākais, ātrākais un visplašākais". Vēsture liecina, ka šādu parādu audzēšanas ar neko labu nebeidzas. "Visi trīs iepriekšēji parādu pieguma viņi gan daudzās attīstītajās, gan attīstības valstīs beidzās ar finanšu krīzi," piebilst iestādes speciālisti.

Pirmais saistību palielināšanās vilnis bijis no 1970. gada līdz 1989. gadam, otrais - no 1990. gada līdz 1989. gadam, trešais - no 2002. gada līdz 2009. gadam. Būtība Pasaules Banka brīdinājusi, ka nākotnē varētu būt gaidāma kāda parādu krīze. Tāpat tā norādījusi, ka vēsturiski zemās procentu likmes var nebūt pietiekami, lai aizturētu vēl vienu ekonomikas un finanšu tirgu sabrukumu.Pasaules banka rēķina, ka 2018. gadā pasaules kopējās saistības palielinājušās līdz 230% no globālā IKP. Sevišķi strauji parādi auguši attīstības valstīs - līdz 170% no to IKP. Tas kopš 2010. gada ir pieaugums par 54 procentpunktiem.

FIDIC (Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) ir panākusi svarīgu vienošanos ar Pasaules Banku, kas nākamos piecus gadus savā darbā izmantos sešas FIDIC līgumu formas. Tas ir nozīmīgs pavērsiens FIDIC organizācijas attīstībā un atpazīstamībā, jo Pasaules Banka piekritusi pieņemt 2017. gada FIDIC Rainbow līgumu komplektu un izmantot tos kā galveno daļu savos standarta iepirkumos.

Tas radīs lielāku noteiktību būvniecības tirgū, jo tādā veidā Pasaules Banka atbalsta godīgu un līdzsvarotu pieeju būvniecības līgumos. Savukārt mūsu Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka pēc FIDIC parauga būtu jāveido tipveida līgumi, pat neņemot vērā to, ka Finanšu ministrija (FM) to jau ir izdarījusi. Acīmredzami EM ir pieņemami tērēt laiku un nodokļu maksātāju naudu, darot to, kas jau ir izdarīts.

FIDIC organizācijas globālā pieredze liecina, ka, jo vairāk klientu un finansētāju pieņem vienotu pieeju līgumu un finanšu nodrošinājuma jomā, jo efektīvāki ir realizēto projektu rezultāti.

FM darba grupa, kurā piedalījās arī Centrālās finanšu līgumu aģentūras, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), Valsts nekustamo īpašumu, AS Augstsprieguma tīkls un arī Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) pārstāvji, šī gada sākumā pabeidza darbu pie divām FIDIC standarta būvniecības līgumu veidnēm (Sarkanās un Dzeltenās grāmatas). To galvenais uzdevums – standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu. Darba grupas paveiktais bija par pamatu IUB viedoklim, ka «abas būvniecības līgumu veidnes kā paraugu varētu izmantot jebkurš pasūtītājs». Svarīgi, ka šo darbu paveica ne tikai FM ierēdņi, bet kopā ar iepirkumu sistēmu un Latvijas attīstībai nozīmīgu ES fondu un citu finanšu instrumentu projektu īstenošanas uzraudzības iestāžu pārstāvju dalību darba grupā. Tas apliecina, ka pārstāvēts tika dažāds viedoklis un dažādas pieejas.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Miris Latvijas Bankas padomes loceklis un kādreizējais finanšu ministrs Andris Vilks, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Vilks miris nedēļas nogalē 60 gadu vecumā pēc ilgstošas slimības.

No 1987. līdz 1994.gadam Vilks strādāja valsts iestādēs un nevalstiskajās organizācijās, bet no 1995. līdz 2010.gadam viņš strādāja tagadējā "SEB bankā", tostarp no 2007. līdz 2009.gadam viņš bija bankas galvenais ekonomists.

No 2005. līdz 2010.gadam viņš bija Finanšu nozares asociācijas (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācijas) Ekonomikas un monetārās komitejas vadītājs, bet no 2007. līdz 2008.gadam Vilks bija Latvijas valdības Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas grupas dalībnieks.

Vilks tika ievēlēts 10. un 11.Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta un no 2010. līdz 2014.gadam viņš bija finanšu ministrs, kā arī Latvijas pilnvarnieks Pasaules Bankā, Eiropas Investīciju bankā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā, Ziemeļu Investīciju bankā un Eiropas Padomes bankā. 2008. un 2009.gadā Vilks bija Ministru prezidenta Ivara Godmaņa, bet 2009. un 2010.gadā - Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos, kā arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas ekonomikas padomnieks.

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

Tehnoloģiskus risinājumus un inovatīvus pakalpojumus izstrādā, attīsta un pielāgo, lai izpildītu virsuzdevumu – atvieglotu cilvēkiem ikdienas darbības, tostarp finanšu norēķinus.

Arī Eiropas Centrālā banka patlaban meklē alternatīvu skaidrai naudai ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku instrumentu un pielietojumu. Kāpēc izraudzīta virtuālās valūtas stratēģija, un vai tās ieviešana nozīmē, ka digitālajam eiro piemīt nākotnes potenciāls?

Skatoties vēsturiski, digitālās valūtas laikmetu aizsāka “Bitcoin”, kas finanšu tehnoloģiju sektorā ielauzās ar strauji pieaugošu popularitāti. Gandrīz katrā finanšu konferencē tika prezentēts, kāpēc tajā vajadzētu ieguldīt, kāds ir ieguvums no šādām investīcijām. Lai gan Eiropas Centrālā banka “Bitcoin” vienmēr uzskatījusi par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem, tomēr intensīvais mārketings panāca savu – pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās. Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku par spīti Eiropas Centrālās bankas mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē Centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā.

Rietumu banka un starptautiskā kompāniju grupa European Lingerie Group (ELG) ir sagatavojuši un noslēguši darījumu par grupas biznesa finansēšanu, kā arī banka kļuvusi par 30% grupas kapitāla īpašnieci.

Rietumu bankas kopēja piešķirtā finansējuma apjoms ir 27 miljoni eiro.

European Lingerie Group ir pilnībā vertikāli integrēta uzņēmumu grupa, kas darbojas apakšveļas ražošanas un pārdošanu jomā. Grupas ražošanas uzņēmumi strādā Baltijā, Ungārijā un Vācijā, bet tās produkcija ir pārstāvēta mazumtirdzniecībā 46 pasaules valstīs, ka arī online platformās.

ELG nodarbojās tajā skaitā ar audumu ražošanu apakšveļai zem Lauma Fabrics zīmola, kuri tiek piegādāti vadošajām rūpnīcām gan Eiropā, gan citos pasaules reģionos. Tāpat ELG grupa nodarbojas ar apakšveļas dizaina izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas ietver tādus zīmolus kā Felina, Conturelle un Senselle, kā arī ir Francijas apakšveļas un peldkostīmu tirdzniecības tiešsaistes platformas Dessus-Dessous īpašniece. ELG ražo arī zīmola Lauma Medical medicīnas tekstilu.

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

Banku politika saistīta ar valsts ekonomisko attīstību, bankas nevar dzīvot atrauti no valsts ekonomikas, no investīciju stratēģijas, kapitāla tirgus attīstības, tas viss ir cieši saistīts un tā ir iespēja attīstībai, uzskata AS Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja vietniece Ilona Guļčaka.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat šī brīža bankas darbības rādītājus?

Pērnais gads bankai bija interesants un izaicinājumu pilns. 2016.gada beigās sākām ieviest jauno stratēģiju, kas ietvēra biznesa modeļa maiņu, fokusējoties uz investīciju pakalpojumiem. Pamazām sākām pārveidot pakalpojumus atbilstoši jaunajam biznesa modelim, spēcinājām bankas komandu, radījām jaunas kompetences. 2016.gads bija veltīts arī riska samazināšanas pasākumiem, un to turpinājām arī pērn. Līdz ar to mums diezgan ievērojami mainījās arī klientu bāze. Visi šie procesi notika vienlaicīgi un līdz ar to atspoguļojās arī bankas finanšu rezultātos, tādēļ pērn banka strādāja ar zaudējumiem, taču tas bija apzināts solis. Bankai samazinājās ienākumi no pārskaitījumiem– ja 2016.gadā to īpatsvars kopējos ienākumos bija 13-14%, tad 2017.gadā tie bija 7,3%. Bija laiki, kad šis ienākumu veids veidoja pat 30-40% no bankas kopējiem ienākumiem, bet pēdējo gadu laikā tos esam ievērojami samazinājuši. Mums sāk pieaugt komisijas ienākumi no jomām, kas saistītas ar finanšu instrumentu tirdzniecību, aktīvi attīstām aktīvu pārvaldīšanu. Daudz strādājām ar kredītportfeli, un bija jāveido papildus uzkrājumi, kas arī ietekmēja rezultātus. Bija jāveic ieguldījumi IT sistēmās. Mēs joprojām jūtam šo izmaiņu ietekmi, un arī šā gada pirmo ceturksni noslēdzām ar zaudējumiem, bet redzam pozitīvu dinamiku – palielinās visi ar klientu apkalpošanu saistītie ieņēmumi un pieaug komisijas ienākumu īpatsvars ienākumos. Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieaugums ir par 16%. Palielinās arī klientu skaits, kuru darbība un finanšu vajadzības atbilst mūsu jaunajam, uz ilgtspējīgām investīcijām un kapitāla pārvaldīšanu vērstajam biznesa modelim.

Vācijas lielākā banka «Deutsche Bank» svētdien paziņojusi par radikālu restrukturizāciju, kas paredz apmēram 18 tūkstošu darbavietu likvidāciju.

Līdz 2022.gadam bankas darbinieku skaitam jāatbilst 74 tūkstošiem pilna laika darbavietu, kas nozīmē likvidēt apmēram 20% pašreizējo darbavietu.

Pēc bankas padomes sēdes tika paziņots par plašu restrukturizācijas plānu, kas varētu izmaksāt 7,4 miljardus eiro.

Pirms desmit gadiem «Deutsche Bank» smagi cieta pasaules finanšu krīzē, un kopš tā laika cenšas uzlabot finanšu rādītājus laikā, kad bankām pēc krīzes noteikti jauni drošības pasākumi. Tāpat banka samaksājusi milzīgas summas naudas sodos ASV par finanšu krīzes laikā veiktajām darbībām.

Bankas vadītājs Kristians Zēvings amatā tika iecelts pērn aprīlī pēc tam, kad «Deutsche Bank» trīs gadus pēc kārtas bija strādājusi ar zaudējumiem. Viņam dotais uzdevums ir aktivizēt bankas restrukturizāciju.

Aizvadītais gads mežsaimniecības nozarē ir bijis sarežģīts. Problēmas ar nepieredzēto sausumu pavasarī, astoņzobu mizgrauža plosīšanās, aizvien jauni valsts plāni par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu bez paralēliem plāniem par kompensāciju palielināšanu meža īpašniekiem ir ietekmējušas kopējo mežsaimnieku noskaņojumu. Taču par jautājumu numur viens ir izvirzījies – kas tālāk notiks ar koksnes cenām? Pirkt mežu vai pārdot? Nezināmo ir bijis pārāk daudz, ieskaitot ģeopolitiskos faktorus.

Kā zināms, 2022. gads koksnes cenu ziņā bija izcils. To ietekmēja gan Krievijas un Baltkrievijas izkrišana jeb izmešana no tirgus, gan ārkārtīgi augstās energoresursu, tostarp malkas, granulu u.tml. resursu cenas tās pašas Krievijas uzsāktā kara dēļ, gan pasaules ekonomikas atkopšanās pēc kovida krīzes. Latvijas meža produkcijas eksporta vērtība togad pārsniedza 4 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Dažiem šķita, ka sācies pavisam jauns nozares attīstības cikls.

Taču jau pērnā gada sākumā svārsts pavērsās pretējā virzienā. Koksnes cenas strauji samazinājās. Piemēram, vidējā zāģbaļķu cena Latvijas tirgū no 2022. gada septembra, kad tā sasniedza 108,17 eiro par kubikmetru, līdz 2024. gada janvārim bija sarukusi līdz 74,96 eiro par kubikmetru, rāda portāla latvianwood.lv dati. Tajā pašā laika periodā vidējā papīrmalkas cena kritās no 99,62 eiro par kubikmetru līdz 56,93 eiro par kubikmetru, bet malkas cena – no 77,13 līdz 45,74 eiro par kubikmetru.