Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Mākslīgā intelekta attīstība un “Gen Z” paaudzes ienākšanu darba tirgū ir būtiskākie faktori, kas šobrīd maina finanšu pakalpojumu sektoru. Kā mainījušies klientu paradumi, kādas ir viņu gaidas un kas bankām sagādā lielākos izaicinājumus? Saruna ar bankas Citadele valdes locekli stratēģijas jautājumos Vladislavu Mironovu.

Starptautiskajā Fintech balvu ceremonijā banka Citadele nesen saņēma apbalvojumu kā labākā digitālā banka. Cik nozīmīgs ir šis apbalvojums, un pēc kādiem kritērijiem tika izvērtēti pretendenti?

Izvērtējot balvas pretendentus, tika ņemti vērā tādi kritēriji kā bankas digitālo risinājumu spēja uzlabot klientu pieredzi, inovatīvo funkciju apjoms un iespējas, drošības infrastruktūra klientu datu aizsardzībai, kā arī bankas platformās integrēto inovāciju konkurētspēja. Bija patīkami finālā būt kopā ar ASV izcelsmes banku ar ļoti attīstītiem digitāliem risinājumiem un miljoniem aktīvu lietotāju – Wells Fargo, kā arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumu TransferMate. Mums tas bija nozīmīgs brīdis, jo bijām vienīgā Baltijas reģiona banka, kas ieguva iespēju sacensties ar pasaulē vadošajām bankām. Tas stiprināja pārliecību, ka Baltijā radītie digitālie risinājumi ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Pirmo pilnvērtīgo bankas mobilo risinājumu izveidojām 2018. gadā. Varam lepoties, ka mūsu bankas klienti ir vieni no aktīvākajiem digitālo risinājumu lietotājiem Eiropā, proti, mūsu klienti mobilajā lietotnē veic vairāk nekā 20 darbības mēnesī, neskaitot konta bilances apskatīšanu. Tas ietver pārskaitījumus, C Rewards punktu pārvaldīšanu, informācijas meklēšanu un citas darbības. Mūsu klientu vidū vien 4 % nav aktīvi digitālo kanālu lietotāji un galvenokārt izmanto bankomātos vai filiālēs pieejamos pakalpojumus. Pārējie 96 % aktīvi izmanto tieši digitālos risinājumus. Šādi rādītāji ir iespējami, pateicoties ērtai pakalpojumu infrastruktūrai. Bijām vieni no pirmajiem, kas ieviesa klienta konta atvēršanu attālināti ar pašportreta fotogrāfiju, kā arī FaceID un TouchID pārskaitījumu veikšanai. Mūsu pieeja digitālās infrastruktūras risinājumiem ļāva nopelnīt šo apbalvojumu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Anglijas Banka pazemināja procentlikmes.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kritums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem pēc tam, kad FRS ignorēja bažas par Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un pazemināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem.

Tirgu dalībnieku noskaņojumu uzlaboja FRS vadītāja Džeroma Pauela teiktais, ka ir iespējamas tālākas procentlikmju pazemināšanas.

Pauels tomēr atzīmēja, ka vēl nav skaidrs, kāda būs Trampa darba kārtība ekonomikas jomā. "Mēs neminam, mēs neizsakām minējumus un pieņēmumus," preses konferencē sacīja Pauels.

Lielo tehnoloģiju uzņēmumu "Apple", "Alphabet" un "Meta" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 2%.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga dienu pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nolēma samazināt bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem un solīja to samazināt arī turpmāk.

Galvenie Volstrītas indeksi, kas trešdien bija samazinājušies, ceturtdien visu dienu pieauga. Indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmoreiz noslēdza tirdzniecības sesiju virs 42 000 punktu atzīmes, un arī indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

"Procentlikmju samazināšana, kas notika vakar, šodien izraisīja ievērojamu atbildi - lai gan vakar tā tika uztverta ar apslāpētu entuziasmu," sacīja akciju analīzes firmas "Briefing.com" tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss noslēdza tirdzniecības sesiju ar rekordu 19 002,38 punktu līmenī, bet sesijas laikā bija sasniedzis jaunu rekordu 19 044,96 punktu līmenī.

Latvijas valsts sektora izdevumi 2022. gadā bija 48,1% no IKP vērtības, kamēr Igaunijā vien 35,6%, bet Lietuvā 34,1%.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) uz iedzīvotāju atšķirības starp Baltijas valstīm ir par kārtu mazākas nekā valstu tēriņi, un tas liecina tikai par vienu – Latvija ir neefektīva, tērējot valsts naudu, nevis ražojot vērtības.

Skaitļi analīzei ņemti no Jura Paidera apskatītā Pasaules Bankas statistikas pētījuma Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā par dažādu valstu tēriņiem, attiecinot tos pret IKP. Uzreiz ir piebilde tiem, kuri labi pārzina valsts budžeta tēriņus un IKP mērījumus pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas datiem. Lietojot nacionālos budžeta tēriņa datus no Finanšu ministrijas, var iegūt, ka tie veido ne vairāk par 40% no IKP 2022. gadā, bet nekādi 48,1% no IKP. Proti, Pasaules Banka, runājot par valsts sektora kopējiem izdevumiem, ņem vērā plašāku tēriņu loku un metodoloģijā iekļauj visus iespējamos izdarītos tēriņus valsts sektorā, arī tos, kas netiek tieši uzskaitīti pamatbudžetā. Runājot par salīdzinājumiem starp Baltijas valstīm, mēs necentīsimies analizēt Pasaules Bankas metodoloģijas nianses, mēģinot gūt skaidrību no Latvijā publiski iegūstamiem datiem, bet lietosim tos kā salīdzināmu lielumu, uzticoties, ka Pasaules Bankas metodoloģija ir vienāda visām valstīm un tādējādi iegūstam ticamus salīdzināmos datus.

Pasaules 26 nabadzīgākajām ekonomikām draud lielākais parādsaistību slogs kopš 2006.gada, liecina Pasaules Bankas (PB) jaunākie dati.

Parādsaistības šajās valstīs, kurās dzīvo aptuveni 40% pasaules iedzīvotāju, šobrīd vidēji veido 72% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir pēdējos 18 gados augstākais līmenis.

Vienlaikus šo valstu saņemtās starptautiskās palīdzības apjoms ir samazinājies līdz 20 gados zemākajam līmenim, norāda PB.

"Zemu ienākumu tautsaimniecības pašu spēkiem spēj daudz izdarīt un to tām vajadzētu arī darīt," saka PB galvenā ekonomista vietnieks Aihans Kese. "Taču šīm ekonomikām ir vajadzīga arī lielāka palīdzība no ārvalstīm."

Banka skaidro, ka koronavīrusa pandēmijas laikā zemu ienākumu ekonomikas aizņēmās daudz līdzekļu, izraisot primāro deficītu trīskāršošanos, un daudzas valstis nav spējušas pilnībā šos deficītus samazināt.

Izejvielu cenas pasaulē nākamgad nokritīsies līdz pēdējos piecos gados zemākajam līmenim, ņemot vērā naftas pārpilnību, ko veicina tās pārmērīgā ieguve un vājais pieprasījums Ķīnā, otrdien paziņoja Pasaules Banka (PB).

"Nākamgad naftas piegādes pasaulē pieprasījumu pārsniegs vidēji par 1,2 miljoniem barelu dienā," norāda PB, piebilstot, ka šāds pārprodukcijas apjoms iepriekš ir pārsniegts tikai divas reizes - 1998. un 2020.gadā.

Gaidāmā naftas pārpilnība ir tik liela, ka tā, visticamāk, ierobežos negatīvo ietekmi uz cenām, ko varētu radīt pat plašāks konflikts Tuvajos Austrumos, uzsver banka.

Prognozēto pārmērīgo naftas piedāvājumu PB daļēji skaidro ar izmaiņām Ķīnā, kur pieprasījums pēc naftas ir samazinājies, ņemot vērā elektrisko automobiļu pārdošanas apjoma kāpumu, pieprasījumu pēc kravas automašīnām, kuras darbina sašķidrināta dabasgāze, un rūpnieciskās ražošanas izaugsmes palēnināšanos.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās otrdien pieauga pēc tam, kad Ķīnas centrālā banka paziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Ķīnas centrālā banka paziņoja, ka samazinās vairākas procentlikmes, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, kā arī patēriņu un investīcijas. Banka norādīja, ka tiks samazinātas rezervju prasības, kas nosaka to, cik daudz naudas bankām jātur rezervē. Tādējādi finanšu tirgū ilgtermiņa likviditātē tiks iepludināts aptuveni triljons juaņu (127,4 miljardi eiro).

Pekinas paziņojums palīdzēja Volstrītas investoriem ignorēt vājos ASV patērētāju pārliecības datus.

Pēc lieliem akciju cenu kāpumiem Honkongas un Šanhajas biržās pieauga arī akciju cenas Volstrītā. Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunus rekordus, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Vairāk nekā 100 ārvalstu uzņēmumi izrādījuši interesi par iespēju licencēt kriptoaktīvu uzņēmumus Latvijā, informēja Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas (LBAA) pārstāvji.

Latvijas Bankas organizētajā vebinārā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri izvērtē iespēju Latvijā saņemt Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem ("Markets in Crypto-Assets Regulation", MiCA) licenci dalībai Eiropas Savienības kopējā tirgū, piedalījās 128 dalībnieki, galvenokārt blokķēdes, finanšu tehnoloģiju un "Web 3.0." nozares uzņēmumu pārstāvji.

Interesi par iespējām saņemt MiCA licenci Latvijā izrādījuši uzņēmumi no Francijas, Turcijas, Lielbritānijas un citām Eiropas valstīm.

Seminārā tika akcentēta Latvijas proaktīvā pieeja MiCA regulējuma ieviešanai, kas stāsies spēkā 2025.gadā. Latvijas Bankas eksperti sniedza ieskatu pirmslicencēšanas konsultāciju procesā, piedāvājot uzņēmumiem vadlīnijas, kā nodrošināt atbilstību regulatīvajām prasībām un nodrošināt veiksmīgu kriptoaktīvu licenču pieteikumu izskatīšanu.

Ministre žurnālistiem piektdien teica, ka Vācijas bankas nodomi Lietuvā ir nopietni un sarunas virzās pozitīvi. Viņa uzsvēra, ka Vācijas bankai pamudinājumi no Lietuvas valsts puses nebūtu nepieciešami.

Gan ministre, gan prezidenta birojā uzsvēra, ka pati banka paziņos par konkrētiem plāniem Lietuvā.

Lietuvas prezidenta padomnieks Vaids Augustinavičs piektdien teica, ka bankas paziņojums gaidāms šogad.

"Commerzbank" rakstiski aģentūrai BNS apliecināja, ka ir ļoti gandarīta par iespēju runāt par "investīciju klimatu Lietuvā", un raksturoja Lietuvu kā "dinamisku un inovatīvu spēlētāju gan Eiropas, gan pasaules mērogā".

Bez Vācijas "Commerzbank" strādā vēl 46 pasaules valstīs.

Pēdējos gados Lietuvas augstākās amatpersonas ir regulāri aicinājušas ārvalstu bankas ienākt Lietuvas tirgū, un arī Lietuvas centrālās bankas pārstāvji ir vairākkārt norādījuši uz jaunu dalībnieku ienākšanu valsts banku tirgū.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA “Syfud”, kas strādā ar zīmolu “Port Lite”, ir pabeidzis trīs jaunu rūpnīcu būvniecību vēsturiskajā Zivju konservu rūpnīcas teritorijā Liepājas ostā.

Investīciju apjoms kā būvniecībā, tā vismodernāko tehnoloģiju iegādē kopumā sasniedzis teju 80 miljonus eiro. Pašlaik ražotnē strādā 130 darbinieki, taču plānots, ka, uzsākot darboties ar pilnu jaudu, tajā tiks nodarbināti 800 strādājošie.

SIA “Syfud” ražotnē uzstādītās visjaunākās un efektīvākās tehnoloģijas ļauj garantēt drošu un ekoloģisku ražošanas procesu, kā arī nodrošina visaugstākās kvalitātes produkciju. Investīcijas ieguldītas arī ilgtspējīgos enerģētikas risinājumos, kā arī jaunu telpu izbūvē darbiniekiem. Tāpat plānots, ka līdz gada beigām ražotnē nodarbināto darbinieku skaits pieaugs līdz 200 strādājošiem, savukārt, kad rūpnīca darbosies ar pilnu jaudu, šeit būs 800 Baltijas apstākļiem labi apmaksātu darbavietu.

Politiķi bieži izsakās, ka situācija kreditēšanā Latvijā ir slikta. Tā tikai daļēji ir taisnība un situācijas vērtējumā būtu jāņem vērā daudzas nianses. Drīzāk varētu pat paust piesardzīgi optimistisku viedokli, konstatējot, ka izsniegto kredītu apjoms pieaug un kreditēšanas pakalpojumi kopumā kļūst pieejamāki.

Tas, kas uztrauc Latvijas politiķus un nozares profesionāļus nav tik daudz kredītu nepieejamība, kā fakts, ka izsniegto kredītu skaita un apjoma ziņā mēs statistiski atpaliekam no kaimiņvalstīm. Taču, nenoliedzami, vēl joprojām ir dzirdamas sūdzības arī par to, ka bankas un nebankas pārāk “piekasoties” kredītu gribētājiem – prasot pārāk daudz dokumentu un paskaidrojumu.

Mūsu uzņēmumam, “Aizdevums.lv”, ir jau diezgan ilga darbības vēsture Latvijas tirgū - tas sākotnēji veidojies kā daļa no “Nelss” grupas 1999. gadā, bet vēlāk 2008. gadā uzņēmumu nopirka Zviedrijas uzņēmums “Marginalen AB” un drīz pēc tam nosaukums tika mainīts uz “Aizdevums.lv”. Zviedrijā un Lietuvā “Marginalen” darbojas kā banka, bet Latvijā – kā nebanku kreditētājs. Tādēļ mums ir bijusi iespēja novērot Latvijas tirgus norises ilgākā laika posmā.

Viens no Baltijas valstīs lielākajiem piensaimniecības kooperatīviem "Pienas LT" plāno investēt vairāk nekā 50 miljonus eiro, lai paplašinātu piena pārstrādes rūpnīcu Kauņas Brīvajā ekonomiskajā zonā.

"Pienas LT" ar paplašināšanos plāno radīt 150 jaunas darbavietas.

Banka "Luminor Bank" otrdien paziņoja, ka piešķirs vairāk nekā 30 miljonus eiro "Pienas LT" ražotnes modernizēšanai un apgrozāmo līdzekļu vajadzībām, tikmēr Ziemeļu Investīciju banka (ZIB) piešķirs vēl 20 miljonus eiro.

"Paplašināšanās ļaus mums ne tikai palielināt piena pārstrādes jaudu, bet arī turpināt attīstīt mūsu augstākās kvalitātes produktu grozu jauniem eksporta tirgiem," pauda "Pienas LT" izpilddirektors Audrjus Skučs.

Pēc projekta pabeigšanas līdz 2025.gada beigām ražošanas jauda dubultosies no 650 tonnām līdz 1300 tonnām piena dienā.

Investīciju projekta ietvaros tiks ieviestas jaunas ražošanas līnijas un modernas tehnoloģijas, paplašināts piena uzglabāšanas tvertņu un piena kravas automašīnu parks, kā arī uzlabotas darbinieku prasmes. Paplašināšana palielinās arī produktivitāti, samazinot enerģijas izmaksas un uzlabojot loģistiku.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, investoriem šonedēļ gaidot svarīgus lēmumus par procentlikmēm ASV un citās centrālajās bankās.

Eiropas biržās un Volstrītā neizdevās izvairīties no nestabilitātes, kuru pagājušajā nedēļā izraisīja dažādi uzņēmumu peļņas rādītāji un tehnoloģiju uzņēmumu akciju krišanās.

Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās. Volstrītas indeksi maz mainījās.

Ir gaidāms, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), Anglijas Banka un Japānas centrālā banka šonedēļ lems par savu monetāro politiku.

"Lai gan nekādas pārmaiņas nav gaidāmas FRS sanāksmē šonedēļ, tagad ir liela varbūtība, ka septembrī notiks procentlikmju pazemināšana," atzīmēja "Interactive Investor" tirgu pārzinis Ričards Hanters.

Naftas cenas kritās, neraugoties uz saspīlējuma pastiprināšanos Tuvajos Austrumos.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences pirms gaidāmiem centrālo banku lēmumiem par procentlikmēm un lielo uzņēmumu ziņojumiem par peļņu.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" kritās.

Eiropā Londonas biržas indekss saruka, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga pēc ziņām, ka eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 0,6%, tādējādi reģistrēta straujāka izaugsme nekā iepriekšējos trīs mēnešos.

Ir gaidāms, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdienas sanāksmē par monetāro politiku atstās ASV procentlikmes nemainīgas.

FRS paziņojums pēc šīs sanāksmes tiks rūpīgi analizēts, meklējot apstiprinājumu tam, ka ASV centrālā banka septembrī pazeminās procentlikmes. Par šī pazeminājuma apmēru vēl tiks debatēts.

Pasaules akciju biržās ceturtdien cenas lielākoties pieauga, jo labie mazumtirdzniecības dati kliedēja bažas par ASV ekonomiku.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 1%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto, liecina ceturtdien publiskotie Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecības apgrozījums pieaugs par 0,3%.

Pagājušās nedēļas sākumā neiepriecinošie ASV darba tirgus dati izraisīja strauju kritumu pasaukes akciju biržās, jo bija radušās bažas, ka pasaules lielākā ekonomika varētu nonākt recesijā.

"Šodienas ziņas bija kā gaismas ieslēgšana tumšā guļamistabā, lai atklātu, ka zem gultas tomēr nav nekādu biedējošu briesmoņu," konstatēja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieka „Raft Capital Management” nodibinātais ieguldījumu fonds „Raft Capital Baltic Equity Fund” ir piesaistījis ieguldījumus 50 miljonu eiro apmērā un plāno tos ieguldīt strauji augošos uzņēmumos Lietuvā un abās pārējās Baltijas valstīs.

Nākotnē tas meklēs iespējamos pirkumus arī ziemeļvalstīs un Polijā.„Raft Capital Management”, ko Lietuvas Banka ir licencējusi veikt ieguldījumu darbību, vadības grupai ir pieredze darbā ziemeļvalstu finansiālajās un pasaules profesionālajās iestādēs.

Dalībnieku grupā ietilpst Artūrs Gegužis, Andrejs Boicovs, Ģintauts Galvanausks un Imre Vise (Igaunija, Tallina).

„Raft Capital Management” partneris Andrejs Boicovs pastāstīja, ka izveidotajai grupai ir specializētas un unikālas zināšanas par šejienes tirgu, plaša pieredze ieguldījumu īstenošanā un pārvaldībā, kā arī zināšanas par mērķtirgiem. „Trīs no četriem partneriem ir kopā strādājuši SEB ieguldījumu bankas darījumu un riska kapitāla uzņēmumos, un mēs visi kopā esam strādājuši pie sarežģītiem finansiālajiem projektiem. Apvienošanos noteica kopīgas intereses, tirgus iespējas un pārliecība, ka mēs varam palīdzēt uzņēmumiem kļūt par līderiem starptautiskajā uzņēmējdarbībā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī pasaules tirgū,” sacīja A. Boicovs.

Olainē atklāta AS “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca – viena no lielākajām Ziemeļeiropā ar plānoto pārstrādes jaudu 80 000 tonnu gadā jeb par aptuveni 30% vairāk, nekā bija iespējams nodrošināt uzņēmuma iepriekšējā ražotnē Jelgavā.

Jaunās rūpnīcas izveidē “ITERUM” investējis vairāk nekā 10 miljonus eiro, savukārt kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā 35 miljonus eiro.

Jaunatklātā rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Ziemeļeiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā, kuras kopējā iekštelpu platība sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru, bet āra platība – aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

“Jaunās “ITERUM” rūpnīcas izveide ir viens no “Eco Baltia” pēdējo gadu vērienīgākajiem attīstības projektiem, kura galvenais mērķis ir kāpināt PET granulu ražošanas jaudas un nodrošināt nepieciešamos apstākļus turpmākai attīstībai, nostiprinot mūsu tirgus daļu Eiropas tirgū. Pēdējos gados esam īstenojuši strauju “Eco Baltia” uzņēmumu attīstības kursu Baltijā un ārpus tās, kā arī līdztekus organiskai izaugsmei esam iegādājušies vairākus uzņēmumus, lai paplašinātu savu pakalpojumu klāstu. “ITERUM” jaunā rūpnīca būs būtisks solis uz priekšu grupas izaugsmē, nodrošinot trīsreiz lielāku ražošanas jaudu nekā pirms desmit gadiem un par 30% vairāk, nekā tas bija iespējams ražotnē Jelgavā. Tas ļaus mums ievērojami kāpināt ES noteikto mērķu izpildi,” teic AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Līdzīgi kā iepriekš, arī pērn par veiksmīgāko reģionu attīstības virzītājspēku kļuva pakalpojumu eksporta nozare, secināts "Luminor Bank" Latvijas novadu un nozaru attīstības pētījumā.

Vienlaikus aizvadītajā gadā preču nozaru pieaugumu bremzēja notikumi pasaules ekonomikā, bet pakalpojumu attīstību virzīja pandēmijas beigu efekti. Reģionu sniegums pērn bija kontrastējošs - vislabāk veicās Rīgai, lēnākā attīstība bijusi Vidzemē.

Pagājušajā gadā vissekmīgākā reģionālā eksporta ekonomika bija Rīgas reģionā, galvenokārt pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta attīstībai. Informācijas tehnoloģiju un biznesa pakalpojumu eksportā strādājošo ienākumi auga par 13%, un šīs nozares ir izteikti koncentrētas galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē.

Tāpat strauji auga Rīgas un tās apkārtnes ienākumi no transporta un tūrisma pakalpojumiem, tāpat te arī koncentrējas vairākas salīdzinoši sekmīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares, kā elektronika un elektrotehnika.

Biznesa ideju grantu konkursā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas valstspilsētu, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem, šogad ir atbalstītas 12 biznesa idejas.

Grantu konkursa mērķis ir veicināt biznesa vides attīstību, tas notiek jau astoto gadu pēc kārtas. Biznesa ideju autoriem šogad kopumā piešķirti teju 96 tūkstoši eiro, viena granta maksimālais apmērs ir 12 tūkstoši eiro.

“Šogad grantu konkursā saņēmām rekordlielu pieteikumu skaitu – tika iesniegtas 117 biznesa idejas. Tāpēc kopējo grantu konkursa finansējumu palielinājām no 70 tūkstošiem eiro līdz 96 tūkstošiem eiro, bet vienam projektam pieejamais maksimālais grants tika palielināts no 10 tūkstošiem eiro līdz 12 tūkstošiem eiro. “(ie)dvesmas” konkursa mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, mudinot cilvēkus idejas pārvērst biznesā, jo cilvēku iesaiste uzņēmējdarbībā, jaunu uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, ir pamata nosacījums valsts ekonomikas attīstībai un labklājības veicināšanai. Būtiski ir tas, ka šādi tiek pārkāpts psiholoģiskais slieksnis, kas daudzus attur no biznesa uzsākšanas. Saņemtais grants nav jāatmaksā, proti, uzņēmumam nerodas papildu saistību slogs. Tas, ka šo programmu realizējam kopā ar pašvaldībām, sniedz plašākas iespējas jauniem uzņēmējiem reģionos. Apsveicu šī gada grantu saņēmējus un novēlu veiksmi biznesa attīstīšanā,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede.

Latvijā ir daudz iespēju un vajadzību drosmīgāk izmantot publisko un privāto partnerību (PPP), lai risinātu ne tikai infrastruktūras izaicinājumus, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde.

Viņa akcentē, ka citu valstu pieredze rāda, ka PPP var būt efektīvs veids, kā finansēt un īstenot projektus, kas citādi būtu grūti realizējami ierobežotu budžeta līdzekļu dēļ. Lai gan ir bijuši izaicinājumi un neveiksmes, Brusbārde uzskata, ka ir svarīgi turpināt attīstīt šo modeli, mācoties no citu valstu pieredzes un pielāgojot to Latvijas vajadzībām. PPP var būt nozīmīgs instruments, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti Latvijā.

Salīdzinot situāciju ar PPP projektiem Baltijas valstīs, Brusbārde norāda, ka Baltijas kaimiņos PPP attīstība ir bijusi ļoti dažāda. Lietuvā ir nozīmīga un ļoti plaša PPP prakse. Līdz 2023.gada beigām Lietuvā noslēgti 73 PPP līgumi, no tiem 50 joprojām aktīvi. Nozaru dalījumā Lietuva atšķiras no pasaules tendences - ar veselības jomu Lietuva iesāka savu PPP praksi 2000.gadā, bet šobrīd vairāk nekā puse PPP projektu īstenoti kultūras un sporta, atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes jomā.

Šī gada oktobrī AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) ar AS "Brīvais vilnis" noslēgusi finanšu darījumu, refinansējot uzņēmuma esošās finanšu saistības 925 tūkstošu eiro apmērā.

AS "Brīvais vilnis" ir viens no vadošajiem zivju konservu ražotājiem Latvijā un Baltijā ar vairāk nekā 70 gadu vēsturi. Uzņēmums turpina mērķtiecīgi attīstīties, piedāvājot jau vairāk nekā 100 dažādas zivju konservu produkcijas, kas tiek tirgota gan vietējā tirgū, gan arī eksportēta ārpus Latvijas. Šobrīd Salacgrīvā gatavotie konservi aizceļo uz aptuveni 40 pasaules valstīm, lielākie pasūtītāji ir ASV, Ukraina, Vācija, Čehija, Slovākija un Izraēla.

"Izaicinājumu ražošanas uzņēmumam nekad nav trūcis - pašizmaksas aug, bet paaugstināt cenas gatavai produkcijai nebūt nav tik vienkārši. Lai saglabātu savu konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgū, regulāri meklējam risinājumus, kā nodrošināt efektīvāku ražošanu, vienlaikus arī optimizējot savus resursus. Esmu gandarīts, ka, pateicoties RIB individuālajai pieejai, noslēdzām refinansēšanas darījumu, kas palīdzēs veicināt mūsu attīstību," stāsta Arnolds Babris, AS "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs.

Jūnijā pieņemot Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu, Latvija ir operatīvi spērusi pirmos soļus dalībai Eiropas Savienības regulētajā kriptoaktīvu tirgū. Kas jādara tālāk, lai pozicionētu Latviju kā draudzīgu valsti WEB 3.0. nozares uzņēmumiem un potenciāli rastu veidus, kā papildināt valsts budžetu?

Pēc vairāku mēnešu produktīva dialoga ar Ekonomikas Ministriju, Finanšu Ministriju un Latvijas Banku Latvija ir kļuvusi par vienu no pievilcīgākajām valstīm Eiropā, kur iegūt Eiropas Savienības kriptoaktīvu tirgus licenci (MiCA). Panāktā vienošanās ļaus Latvijai būt konkurētspējīgai pakalpojumu sniedzēju uzraudzības mehānismā un uzraudzības maksās – pieņemtie noteikumi jau šobrīd ir izdevīgāki nekā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā un ļaus konkurēt globālajā tirgū. Tas nozīmē, ka gan vietējiem, gan ārzemju uzņēmumiem Latvijā būs iespējams saņemt MiCA licenci un būt daļai no ES tirgus.

Ar veiksmīgu politikas attīstīšanu Latvija varētu iegūt jaunus nodokļu maksātājus starptautisku kompāniju veidolā, kā arī radīt jaunas augsti apmaksātas darba vietas vietējiem speciālistiem. LU veiktais pētījums par MiCA ieviešanas potenciālo ietekmi uz Latvijas tirgu prognozē, ka ar kvalitatīva regulējuma izveidi un pozitīvu regulatora darbu Latvijā kriptoaktīvu un blokķēdes nozares darbaspēka nodokļi 5. gadā pārsniegtu 20 miljonu eiro robežu. Nozares uzņēmumu vidējās algas ir konkurētspējīgas ar programmēšanas un finanšu sektora algām, savukārt augsti kvalificēta personāla mēnešalgas var pārsniegt 10 000 eiro mēnesī.