Pagājušajā nedēļā naftas cena pasaules tirgū pieauga līdz augstākajam līmenim oktobrī saistībā ar spekulācijām, ka Izraēla varētu uzbrukt Irānas naftas atradnēm.

Šonedēļ jēlnaftas cena pasaules tirgū ir samazinājusies par 5-6%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Riski, kas ietekmētu naftas piegādi, mazinās, un tuvākajās nedēļās tas var ietekmēt arī degvielas cenas Latvijā.

Konflikts starp Izraēlu un Irānu ir saglabājis naftas cenu svārstības pasaules tirgū. ASV prezidenta Džo Baidena paziņojums, ka tiek apspriesta iespēja Izraēlai uzbrukt Irānas naftas atradnēm, paaugstināja naftas cenas līdz augstākajam līmenim oktobrī.

"ASV mediji ziņo, ka Izraēlas premjerministrs ir vienojies ar Balto namu neuzbrukt Irānas naftas atradnēm vai kodolobjektiem. Rezultātā naftas cena ātri nokritās līdz 74-75 ASV dolāriem par barelu, cenai mazinoties vidēji par 5-6%," stāsta Circle K degvielas kategorijas vadītājs Latvijā Gatis Titovs.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Precēm tas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem - par 0,1%.

Oktobrim ir raksturīgs cenu kāpums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Šogad oktobrī pieaugums bija mērenāks nekā bija novērots šajā mēnesī gados pirms Covid-19 un energocenu krīzes (kāpums par 0,4-0,8%), ko lielā mērā ietekmēja mēnesim neraksturīgs cenu kritums apģērbiem un apaviem.

Lielākā palielinošā ietekme oktobrī bija cenu kāpumam pārtikai, kas bija straujākais kopš 2007.gada, neskaitot cenu kāpumu 2022.gadā, kad pārtikas cenas strauji pieauga visos gada mēnešos. Šogad oktobrī cenas pārtikai pieauga par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem. Lielākā ietekme oktobrī sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem un svaigiem augļiem. Cenas būtiski pieauga arī maizei, mājputnu gaļai, svaigām zivīm, pienam un sviestam. Savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam kartupeļiem un cukuram.

Irānas raidītie raķešu uzbrukumi Izraēlai ir paaugstinājuši naftas un naftas produktu cenas pasaules tirgū, un tas var ietekmēt degvielas cenu izmaiņas arī Latvijā. Tajā pašā laikā globālajam pieprasījumam ir tendence samazināties.

"Irānas uzbrukumi ir cēluši jēlnaftas cenu pasaules tirgū par aptuveni 5%, salīdzinot ar pagājušo nedēļu, vienlaikus pašreizējā globālās ekonomikas izaugsme drīzāk liecina par pieprasījuma samazināšanos pēc naftas produktiem," stāsta Circle K Latvia degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

"Iemesli pieprasījuma kritumam ir vairāki, bet galvenokārt to ietekmē Ķīnas rūpnieciskās ražošanas aktivitātes straujais kritums septembrī, kā arī Vācijas rūpnieciskās ražošanas rādītāju negatīvā tendence un rūpniecības produktu eksporta kritums līdz zemākajam līmenim pēdējo 30 gadu laikā."

Prognozes liecina, ka šonedēļ OPEC+ sanāksmē paredzēts apstiprināt līdzšinējā naftas ražošanas plāna turpināšanu, kas nozīmē apjoma palielināšanu par 180 000 barelu dienā, sākot ar decembri. Arī notikumu attīstība Lībijā ilgtermiņā var ienest vairāk naftas pasaules tirgū, kur naftas ieguve un piegādes tika apgrūtināta augusta beigās.

Atbilstoši jaunajam naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modelim, ir uzsāktas naftas produktu piegādes uz Latviju. Ja nebūtu mainīta esošā sistēma, tuvāko desmit gadu laikā valsts par degvielas rezervju nodrošināšanu pārmaksātu 877 miljonus eiro, informē Ekonomikas ministrija.

"Esmu gandarīts, ka šodien, sagaidām pirmo Latvijas naftas rezervju piegādes kuģi, kas nozīmē, ka pilnībā esam pārgājuši uz jauno kārtību. Gadiem ilgi tās bija milzīgas izmaksas, kuras iegādājoties degvielu, no savām kabatām sedza Latvijas iedzīvotāji. Tikai pagājušajā gadā vien, tas nozīmēja papildus piecus centus litrā pie degvielas cenas. Šogad tie jau bija septiņi centi litrā," uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Viņš piebilst, ka pārejot uz jauno kārtību desmit gadu laikā valsts ietaupīs līdz pat 877 miljoniem eiro un turpmāk ik gadu valsts īpašumā tiks iepirkti 20% no naftas produktu drošības rezervēm, lai tādējādi 2029.gadā valsts īpašumā būtu jau visi 100% naftas produktu drošības rezervju.

Akcīzes nodokļa pieaugums, kas no nākamā gada plānots par trim centiem, būtiski nemainīs iedzīvotāju paradumus degvielas patēriņā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka ir sakarība starp degvielas cenas pieaugumu un degvielas patēriņu, proti, ja ir liels degvielas cenas kāpums, pieprasījums pēc degvielas samazinās. Tajā pašā laikā asociācijas izpilddirektore prognozēja, ka plānotais nodokļa palielinājums būtiski nemainīs degvielas patēriņu.

Tostarp Ligere minēja, ka arī Lietuvā un Igaunijā no nākamā gada pieaugs akcīzes nodoklis degvielai - Lietuvā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai 2025.gadā palielināsies par nepilniem 11 centiem litrā, bet 2026.gadā par vēl 8,5 centiem litrā, savukārt Igaunijā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai 2025. un 2026.gadā pieaugs par nepilniem trim centiem litrā.

Jautāta, kā valdības iecere ietekmēs degvielas cenu, viņa sacīja, ka degvielas cenas pieaugs nodokļu pieauguma apmērā.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien vienojās pagarināt naftas ieguves apmēra samazinājumu, tādējādi cenšoties palielināt cenas saistībā ar ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām.

OPEC+ norāda, ka naftas ieguves samazinājuma pagarinājums būs spēkā no nākamā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim.

Turklāt astoņas valstis - Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna - paziņoja, ka arī pagarinās brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu līdz septembrim.

Kopumā OPEC+ valstis samazina naftas ieguves apmēru par gandrīz sešiem miljoniem barelu dienā.

Formātā OPEC+ ietilpst 12 Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis.

Pērnā gada nogalē no OPEC izstājās Angola saistībā ar nesaskaņā par naftas ieguves kvotām.

Astoņas Naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstis svētdien vienojās pagarināt brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu par vienu mēnesi, cenšoties palielināt cenas saistībā ar pieprasījuma neskaidrībām un piegāžu palielināšanos.

Tādējādi šo valstu brīvprātīgais naftas ieguves samazinājuma pagarinājums spēkā būs līdz 31.decembrim.

Šīs astoņas alianses dalībvalstis - Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna - līdz gada beigām turpinās samazināt naftas ieguves apjomu par 2,2 miljoniem barelu dienā.

Formātā OPEC+ ietilpst 12 Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas strauji pieauga, investoriem reaģējot uz bažām par saspīlējuma pastiprināšanos Tuvajos Austrumos.

Naftas cenas cēlās pēc ASV prezidenta Džo Baidena teiktā, ka viņš "apspriež" iespējamus Izraēlas triecienus Irānas naftas rūpniecības objektiem, kas būtu atriebība par vairāku simtu Irānas raķešu raidīšanu uz Izraēlu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas preču biržās pieauga par vismaz 5%.

Galvenie Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās.

Investoru noskaņojumu ietekmēja arī ASV dokeru streiks un pieņēmumi par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamajiem soļiem saistībā ar procentlikmēm.

ASV dolāra vērtība pieauga. Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kritās par vairāk nekā 1% pēc tam, kad Anglijas Bankas vadītājs Endrū Beilijs deva mājienu par straujākām procentlikmju samazināšanām.

Pasaules naftas cenas pirmdien pieauga bažās par saspīlējumu Tuvajos Austrumos.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien kritās, ko noteica bažas par politisko situāciju un procentlikmēm, bet akciju cenas Eiropas biržās mainījās bez vienotas tendences.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pirmoreiz kopš augusta beigām pacēlās virs 80 ASV dolāriem par barelu.

Naftas cenas pēdējā laikā ir bijušas nestabilas. "Brent" markas jēlnaftas cena septembrī nokritās zem 70 dolāriem par barelu bažās par vāju pieprasījumu, bet karadarbības pastiprināšanās Tuvajos Austrumos noveda pie naftas cenu kāpuma par 10% pagājušajā nedēļā.

Naftas cenu pieaugumu veicināja arī cerības uz lielāku pieprasījumu Ķīnā, kas nesen paziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences, tirgus dalībniekiem Volstrītā ignorējot negaidīti vājus ASV rūpniecības datus un tirgiem reaģējot uz naftas cenu krišanos.

Pasaules naftas cenas kritās pēc naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ vienošanās pagarināt naftas ieguves apjoma samazinājumu līdz septembrim.

Jautājumi par Ķīnas ekonomikas atveseļošanos un ASV jēlnaftas rezervju palielināšanās ir izraisījuši investoru bažas par jēlnaftas pieprasījumu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā nokritās zem 80 ASV dolāriem par barelu pirmoreiz kopš februāra.

Investori pievērsa maz uzmanības jauniem ASV privātā sektora datiem, kuri rāda, ka ASV ražošanas apjoms aprīlī samazinājies otro mēnesi pēc kārtas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,3% līdz 38 571,03 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,1% līdz 5283,40 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,6% līdz 16 828,67 punktiem.

Pasaules naftas cenas pirmdien pieauga, pastiprinoties saspīlējumam Tuvajos Austrumos.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien svārstījās pēc tam, kad pagājušonedēļ tās bija pieaugušas cerībās uz drīzu ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 3,0%, pārsniedzot 81 ASV dolāru par barelu.

Tuvajos Austrumos ir pieaudzis saspīlējums pēc svētdien notikušas apšaudes starp Izraēlu un Libānas kaujinieku grupējumu "Hizbollah".

Naftas tirgus reaģēja arī uz Lībijas austrumos bāzētās administrācijas paziņojumu, ka tā slēdz naftas atradnes un "aptur visu [naftas] ieguvi un eksportu līdz turpmākam paziņojumam".

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,2% līdz 41 240,52 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,3% līdz 5616,84 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,9% līdz 17 725,76 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, naftas cenām pieaugot un tirgu dalībniekiem izvērtējot Ķīnas centrālās bankas lēmumu par jaunu procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā pagājušonedēļ bija pieaugušas sesto nedēļu pēc kārtas, bet pirmdien šis kāpums neturpinājās un nepamudināja uz kāpumu akciju cenas citās pasaules biržās.

"Varbūt tirgus reaģē uz augstāku [ASV] obligāciju ienesīgumu un augstākām naftas cenām," sacīja "Cresset Capital Management" galvenais investīciju pārzinis Džeks Ablins.

Viņš atzina, ka daudzi investori arī ir nevēlas riskēt pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.

Investori arī gaidīja jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Otrdien par savu trešā ceturkšņa peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet", bet trešdien to darīs IBM un "Tesla".

Šonedēļ par savu peļņu ziņos arī "Boeing", "Coca-Cola", "General Motors" un "L'Oreal".

Pasaules naftas cenas pirmdien pieauga pēc Ķīnas soļiem savas ekonomikas stimulēšanai, kamēr tirgus dalībnieki sekoja Sīrijas un Tuvo Austrumu neskaidrajai nākotnei.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, investoriem reaģējot uz politiskajām krīzēm Dienvidkorejā un Francijā un sekojot procentlikmju samazināšanas perspektīvām.

Volstrītā naftas cenas samazinājās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pieauga.

"Nedēļa ir sākusies uz lielākoties optimistiskas nots pēc vēlamā paziņojuma, ka Ķīnas varas iestādes plāno īstenot tālākus ekonomikas stimulus nākamajā gadā," atzīmēja "Scope Markets" analītiķis Džošua Mahonijs.

Naftas cenas pieauga par aptuveni 1,5%, tirgus dalībniekiem sekojot notikumu attīstībai Sīrijā pēc prezidenta Bašara al Asada gāšanas.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

Katra jaunā sankciju pakete liek Krievijai meklēt jaunas to apiešanas iespējas pat uz neizdevīgiem nosacījumiem, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Katru reizi, kad tiek pieņemtas kādas sankcijas, Krievija meklē veidus, kā tās apiet. Tā meklē iespējas diversificēt savus noieta tirgus, kā arī jaunus sadarbības partnerus ārpus Eiropas Savienības.

Saskaņā ar pētījumu datiem, Krievija ir spiesta meklēt sadarbības nereti arī uz sliktākiem nosacījumiem.

Kopš kara sākuma saņemti vairāk nekā 1000 ziņojumi par iespējamiem sankciju pārkāpumiem, un FID katru no tiem pārpārbauda.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojās par jaunām sankcijām Krievijai par iebrukumu Ukrainā, vēršoties pret tankkuģu "ēnu floti", kas tiek izmantota Krievijas naftas un naftas produktu transportēšanai.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā saruka, bet naftas cenas pieauga pēc pazīmēm par pieprasījuma palielināšanos Ķīnā.

Naftas cenas Londonas un Ņujorkas biržās kāpa par vairāk nekā 2% pēc Ķīnas varas iestāžu lēmuma atcelt importa kvotas neatkarīgām naftas pārstrādes rūpnīcām 2025.gadā, kas liecina par Ķīnas ekonomikas izaugsmes atjaunošanos.

Volstrītas galvenie indeksi tirdzniecības sesijas laikā svārstījās. Indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kritumu, bet indekss "Nasdaq Composite" pieauga.

Investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par 5.novembrī paredzēto ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, jo jaunākās aptaujas un prognozes norāda uz Donalda Trampa "iegūtu pārsvaru" pār Kamalu Herisu, atzīmēja "Deutsche Bank" ekonomisti.

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt pasaules naftas cenas saruka, Ķīnai atliekot paziņojumu par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Volstrītas indeksu kāpumu veicināja optimisms par ASV ekonomikas labo stāvokli.

Eiropas biržu indeksi kritās pēc akciju cenu samazināšanās Āzijas biržās un sagrautām cerībām uz lielāku pieprasījumu Ķīnā.

Saasinoties Pekinas un ES tirdzniecības strīdam, Ķīna otrdien paziņoja, ka ieviesīs papildi nodevas brendijam un konjakam, kas importēts no ES. Pēc ES izmeklēšanas par Pekinas subsīdijām Ķīnas elektromobiļu ražotājiem šogad Ķīna sāka izmeklēšanu par ES brendija nozari.

"Remy Cointreau" akcijas cena kritās par vairāk nekā 6%, "Pernod Ricard" akcijas cena - par apmēram 4%, LVMH akcijas cena - par vairāk nekā 3%, un "Kering" akcijas cena - par vairāk nekā 4%.

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās pirmdien pieauga, investoriem gaidot jaunus starptautiskās inflācijas datus, kas radītu lielāku skaidrību par procentlikmju samazināšanas perspektīvu.

ASV akciju tirgi un Londonas birža pirmdien bija slēgti, jo ASV un Lielbritānijā bija brīvdiena.

Āzijas biržās akciju cenu kāpumu veicināja ziņa, ka Ķīnas rūpniecības uzņēmumu peļņa aprīlī pieaugusi pēc martā piedzīvotā krituma.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga attiecīgi par 0,5% un 0,4%, bet Milānas biržas indekss palielinājās par 0,8%, neraugoties uz ziņu, ka Vācijas biznesa pārliecības indekss maijā saglabājies nemainīgā līmenī salīdzinājumā ar aprīļa koriģēto rezultātu. Tas mazināja cerības uz Eiropas lielākās ekonomikas spēcīgu atveseļošanos.

Galveno kontinentālās Eiropas biržu indeksu kāpumu veicināja augoša pārliecība, ka Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras nākamā sanāksme paredzēta 6.jūnijā, varētu sākt procentlikmju samazināšanu. Piektdien ir gaidāma eirozonas inflācijas datu publiskošana par maija mēnesi.

Akciju cenas ceturtdien pieauga Eiropas biržās, bet kritās Volstrītā, savukārt kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pirmoreiz pārsniedza 100 000 ASV dolāru.

Naftas cenas mēreni kritās, neraugoties uz astoņu naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstu vienošanos pagarināt brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu par trīs mēnešiem.

Volstrītas galvenie indeksi, kas iepriekš bija sasnieguši rekordus, ceturtdien kritās. Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, neraugoties uz politisko nestabilitāti Francijā.

"Bitcoin" vērtība palielinājās līdz 103 800,45 dolāriem, sasniedzot jaunu rekordu, bet pēc tam noslīdēja zem 100 000 dolāru atzīmes līdz 99 154 dolāriem.

"Bitcoin" vērtība pirmoreiz pārsniedza 100 000 ASV dolāru atzīmi cerībā, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pēc savas inaugurācijas janvārī veiks pasākumus kriptovalūtu regulējuma samazināšanai.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien kritās, jaunākajiem ASV inflācijas datiem samazinot straujas procentlikmju samazināšanas perspektīvas.

Pasaules naftas cenas pieauga bažās par saspīlējumu Tuvajos Austrumos.

ASV patēriņa cenu indekss (CPI), kas ir ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts gada inflācijas rādītājs, septembrī samazinājās līdz 2,4% salīdzinājumā ar 2,5% augustā, līdz ar to tika reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra.

Tomēr, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV septembrī pieauga līdz 3,3% salīdzinājumā ar 3,2% augustā.

Abi inflācijas rādītāji bija augstāki, nekā analītiķi bija gaidījuši. Apvienojumā ar spēcīgiem ASV nodarbinātības datiem, kas bija publiskoti pagājušajā nedēļā, tie vājināja iemeslu FRS agresīvi samazināt procentlikmes.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien lielākoties pieauga pēc mikroshēmu ražotāja "Nvidia" labu peļņas rādītāju publicēšanas. Kriptovalūtas "Bitcoin" cena palielinājās, tuvojoties 100 000 ASV dolāru atzīmei, un naftas cenas pieauga.

"Nvidia" trešdien ziņoja par trešā ceturkšņa ieņēmumiem 35,1 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir par 17% vairāk nekā otrajā ceturksnī un par 94% vairāk nekā pirms gada. Tīrā peļņa bija 19,3 miljardi dolāru - par 16% vairāk nekā otrajā ceturksnī un par 109% vairāk nekā pirms gada.

Uzņēmumu akciju cenas pēc šī ziņojuma pieauga, un "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs atzīmēja, ka investori bija bažījušies par sliktiem "Nvidia" peļņas rādītājiem, kas izraisītu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu krišanos.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pieauga, tostarp indekss "Dow Jones Industrial Average" - par vairāk nekā 1%. Šis pieaugums veicināja cenu kāpumu arī Eiropas biržās.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā kritās, un arī naftas cenas un ASV dolāra vērtība samazinājās, tirgiem gaidot ASV nodarbinātības datu publiskošanu šonedēļ.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz pieauga, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās.

Sākoties septembrim, kas vēsturiski ir vājš periods akcijām, daži investori nolēma fiksēt šogad gūto peļņu, "jo mēs nezinām, kā gads beigsies", sacīja "LPL Financial" analītiķe Kvinsija Krosbija.

Viņa norādīja uz neskaidrību par ASV ekonomikas perspektīvām "un par to, vai ekonomika palēninās straujākā tempā par vienkāršu atdzišanu".

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās pēc tirdzniecības sesijas Tokijas biržā, kuras indekss "Nikkei" saruka par vairāk nekā 4%. Tas sakrita ar jenas vērtības palielināšanos, kas parasti notiek, kad pasaules biržās akciju cenas krītas.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, investoriem nogaidot līdz jaunu ASV ekonomikas datu un tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanai.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" sasniedza jaunu rekordu, arī indekss "Standard & Poor's 500" pieauga, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

Eiropas biržās akciju cenas pārsvarā saruka.

"B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans norādīja, ka jauns naftas cenu kritums atbalsta akciju cenu kāpumu, un atzīmēja, ka ASV obligāciju ienesīgums ir stabils.

Akciju cenas Volstrītā pozitīvi ietekmēja arī tas, ka "Conference Board" aprēķinātais ASV patērētāju pārliecības indekss oktobrī krasi pieauga līdz 108,7 punktiem salīdzinājumā ar 99,2 punktiem pagājušajā mēnesī.

Naftas cenas turpināja kristies, ko noteica prognozes par gaidāmu pārprodukciju.