Šo gadu Latvijas ekonomikā atkal var raksturot drīzāk kā grūtību pārvarēšanas, nevis dzīves baudīšanas un vieglas izaugsmes laiku. Taču vienā aspektā dzīve kļūst vieglāka – patērētājus sasniedz izejvielu cenu kritums, kas sākās jau aizpērnā gada nogalē.

Labvēlīgā ietekme uz patēriņa cenām izpaužas pakāpeniski, to bremzē dārgi iepirkti krājumi, uzņēmumu cenu politika, citiem vārdiem, inerce. Ražošanas izmaksu kāpums patēriņa cenas uzrāva augšā ļoti strauji, bet ražošanas izmaksu kritumu pircēji jūt daudz pakāpeniskāk. Jaunākās ziņas no izejvielu tirgiem vairs nav tik pozitīvas.

Vai inflācija un cenas augs?

Dzīves dārdzības perspektīvas šogad tiešām ir nedaudz pasliktinājušās, taču lielam satraukumam nav pamata. Īss pārskats par galvenajiem notikumiem izejvielu tirgos, to iespējamo ietekmi uz Latviju un cenām:

Runājot par notikumiem, kas nav tieši saistīti ar izejvielu cenām, ilglietošanas preču cenas turpinās pakāpeniski samazināties. To cenas vēsturiski bija stabilas vai drīzāk lejupejošas, ko nosaka tehnoloģiju attīstība. Pandēmijas laikā tās krasi pieauga ražošanas un transporta jaudu ierobežojumu dēļ. Tagad tās atgriežas pie ilglaicīgās tendences. Savukārt lielākā daļa pakalpojumu cenu turpinās augt diezgan strauji, to nosaka darba algu kāpums Latvijā.

Tuvākajā laikā nav pamata cerēt uz jūtamu degvielas cenu samazinājumu, sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere, komentējot degvielas cenu prognozes.

Ligere norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā ietekmi uz degvielas cenām galvenokārt atstāj notikumi Tuvajos Austrumos un Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstu vienošanās turpināt naftas ieguves samazinājumu, tā uzturot augstu naftas cenu.

Tāpat viņa minēja, ka būtisku lomu naftas cenas pieaugumā patlaban veido nemieri Sarkanajā jūrā, kas ierobežo tankkuģu kustību Suecas kanālā, kuri kalpo par naftas piegādes ceļiem Eiropai.

Ligere atzīmēja, ka rezultātā pieaug degvielas biržas cenas un secīgi - mazumtirdzniecības cenas. Savukārt Irānas trieciens Izraēlai, kā arī Ukrainas triecieni pa naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā naftas cenu patlaban nav ietekmējuši.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien vienojās pagarināt naftas ieguves apmēra samazinājumu, tādējādi cenšoties palielināt cenas saistībā ar ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām.

OPEC+ norāda, ka naftas ieguves samazinājuma pagarinājums būs spēkā no nākamā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim.

Turklāt astoņas valstis - Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna - paziņoja, ka arī pagarinās brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu līdz septembrim.

Kopumā OPEC+ valstis samazina naftas ieguves apmēru par gandrīz sešiem miljoniem barelu dienā.

Formātā OPEC+ ietilpst 12 Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis.

Pērnā gada nogalē no OPEC izstājās Angola saistībā ar nesaskaņā par naftas ieguves kvotām.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet naftas cenas pieauga, karam starp Krieviju un Ukrainu radot problēmas Krievijas naftas rūpniecībā.

ASV naftas cenas pieauga par 1,6% pēc ziņām, ka jauns Ukrainas drona uzbrukums izraisījis ugunsgrēku svarīgā Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcā.

Analītiķi arī norādīja uz ģeopolitiskā saspīlējuma palielināšanos pēc uzbrukuma Piemaskavas koncertzālei, par kuru uzņēmās atbildību teroristu grupējums "Islāma valsts".

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien pirmoreiz atzina, ka šo teroraktu ar 139 bojāgājušajiem sarīkojuši "radikālie islāmisti", bet mēģināja viņus saistīt ar Ukrainu.

"Paaugstinātais saspīlējums starp Ukrainu un Krieviju ir apturējis kāpumu akciju tirgos, kas bija redzēts pagājušajā nedēļā," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences, tirgus dalībniekiem Volstrītā ignorējot negaidīti vājus ASV rūpniecības datus un tirgiem reaģējot uz naftas cenu krišanos.

Pasaules naftas cenas kritās pēc naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ vienošanās pagarināt naftas ieguves apjoma samazinājumu līdz septembrim.

Jautājumi par Ķīnas ekonomikas atveseļošanos un ASV jēlnaftas rezervju palielināšanās ir izraisījuši investoru bažas par jēlnaftas pieprasījumu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā nokritās zem 80 ASV dolāriem par barelu pirmoreiz kopš februāra.

Investori pievērsa maz uzmanības jauniem ASV privātā sektora datiem, kuri rāda, ka ASV ražošanas apjoms aprīlī samazinājies otro mēnesi pēc kārtas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,3% līdz 38 571,03 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,1% līdz 5283,40 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,6% līdz 16 828,67 punktiem.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Volstrītā akciju cenas pārsvarā pieauga, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās visvairāk - par 1,7%.

ASV ražotāju cenas martā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieauga par 2,1%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā februārī, kad tās gada salīdzinājumā palielinājās par 1,6%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas ASV martā pieauga par 0,2%, kas seko 0,6% kāpumam februārī.

Galvenie ASV biržu indeksi rīta lielāko daļu samazinājās, bet vēlāk tirdzniecības sesijas gaitā pieauga, izņemot indeksu "Dow Jones Industrial Average", kuram bija niecīgs kritums.

ASV akciju cenu kāpums atspoguļoja investoru "atvieglojumu" par to, ka jaunie inflācijas dati "nebija sliktāki par gaidītajiem", sacīja "'Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

Krievija no 1.marta noteikusi sešu mēnešu aizliegumu benzīna eksportam, lai nodrošinātu pietiekamas degvielas piegādes vietējā pieprasījuma apmierināšanai, paziņoja valdība.

Neskatoties uz to, ka Krievija ir pasaulē trešā lielākā naftas ieguvēja, valstī kopš pērnā gada vasaras ir degvielas trūkums, ko izraisījis lielais pieprasījums un naftas pārstrādes rūpnīcās veiktie remontdarbi.

Turklāt degvielas vairumtirdzniecības cenas Krievijā kopš gada sākuma ir pieaugušas, un šo problēmu saasinājuši arī vairākkārtēji Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

"Benzina eksporta aizliegums tiek noteikts uz sešiem mēnešiem - no 1.marta līdz 31.augustam," norāda Krievijas valdība.

Valdība skaidro, ka šis lēmums skaidrojams ar nepieciešamību nodrošināt stabilu situāciju degvielas tirgū augsta pieprasījuma periodā, ņemot vērā pavasara lauksaimniecības darbus, atvaļinājumu sezonu un paredzētos naftas pārstrādes rūpnīcu remontdarbus.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, reaģējot uz negatīviem ASV patērētāju pārliecības datiem, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

ASV patērētāju pārliecība martā nedaudz samazinājās, neapmierinot analītiķu prognozes.

Akciju cenas Volstrītā tirdzniecības sesijas gaitā lielākoties bija kāpušas, bet tās beigās sāka samazināties un noslēdza sesiju ar kritumu. Daži analītiķi izskaidroja šo kritumu ar to, ka mēnešiem ilgušais tirgus kāpums uzrāda noguruma pazīmes.

ASV aviobūves uzņēmuma "Boeing" akcijas cena kritās par 2,0%, bet loģistikas uzņēmuma UPS akcijas cena saruka par 8,2%. "Trump Media & Technology Group" akcijas cena pieauga par 16,1%, uzņēmumam debitējot biržā.

Pārējās pasaules biržās akciju cenas pārsvarā pieauga.

Naftas cenas stabilizējās pēc pirmdien piedzīvotā kāpuma, kuru bija izraisījušas bažas par kara starp Krieviju un Ukrainu radītām problēmām Krievijas naftas rūpniecībā.

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās pirmdien pieauga, investoriem gaidot jaunus starptautiskās inflācijas datus, kas radītu lielāku skaidrību par procentlikmju samazināšanas perspektīvu.

ASV akciju tirgi un Londonas birža pirmdien bija slēgti, jo ASV un Lielbritānijā bija brīvdiena.

Āzijas biržās akciju cenu kāpumu veicināja ziņa, ka Ķīnas rūpniecības uzņēmumu peļņa aprīlī pieaugusi pēc martā piedzīvotā krituma.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga attiecīgi par 0,5% un 0,4%, bet Milānas biržas indekss palielinājās par 0,8%, neraugoties uz ziņu, ka Vācijas biznesa pārliecības indekss maijā saglabājies nemainīgā līmenī salīdzinājumā ar aprīļa koriģēto rezultātu. Tas mazināja cerības uz Eiropas lielākās ekonomikas spēcīgu atveseļošanos.

Galveno kontinentālās Eiropas biržu indeksu kāpumu veicināja augoša pārliecība, ka Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras nākamā sanāksme paredzēta 6.jūnijā, varētu sākt procentlikmju samazināšanu. Piektdien ir gaidāma eirozonas inflācijas datu publiskošana par maija mēnesi.

Marts investoriem kļuva par kārtējo veiksmīgo mēnesi, dārgmetāliem turpinot ralliju un naftas cenām pārliecinoši augot, padarot enerģētiku par visveiksmīgāko S&P 500 sektoru (+8.8% mēneša laikā).

Eiropas akcijām izdevās pārspēt savus ASV kolēģus, EuropeStoxx 600 indeksam pieaugot par 3,7%. S&P 500 pakāpās par 3,1% un 2024. gada pirmo ceturksni noslēdza ar 10,2% lielu pieaugumu. Nasdaq 100 pirmajā ceturksnī pieauga par 5,3%, lai gan marts tā sauktajam “Lieliskajam septiņniekam” bija diezgan ikdienišķs. Arī Āzijas tirgiem pavasara pirmais mēnesis izrādījās labs – Ķīnas akcijas atguvās, pateicoties labiem uzņēmumu peļņas rezultātiem, lai gan mēneša beigas sabojāja vāji Alibaba cipari.

“Lieliskais septiņnieks” kļūst par “Četru bandu”

“Lieliskais septiņnieks”, kas sastāda 29% no S&P 500 tirgus vērtības, nodrošināja 37% no indeksa gada peļņas. Taču ir izveidojies jauns spēks: “Četru banda”. Nvidia, Microsoft, Meta Platform un Amazon.com nodrošināja 47% no S&P 500 indeksa gada peļņas un tagad veido 18% no S&P 500 tirgus vērtības. Interesanti, ka Tesla akciju cena kopš gada sākuma ir samazinājusies par 29,3%, kas ir sliktākais rezultāts indeksā uz šo brīdi. Otrs sliktākais rezultāts pieder Boeing (-26,0% YTD), savukārt Apple vērtība ir samazinājusies par 10,9% gada pirmajā ceturksnī.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā kritās, un arī naftas cenas un ASV dolāra vērtība samazinājās, tirgiem gaidot ASV nodarbinātības datu publiskošanu šonedēļ.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz pieauga, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās.

Sākoties septembrim, kas vēsturiski ir vājš periods akcijām, daži investori nolēma fiksēt šogad gūto peļņu, "jo mēs nezinām, kā gads beigsies", sacīja "LPL Financial" analītiķe Kvinsija Krosbija.

Viņa norādīja uz neskaidrību par ASV ekonomikas perspektīvām "un par to, vai ekonomika palēninās straujākā tempā par vienkāršu atdzišanu".

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās pēc tirdzniecības sesijas Tokijas biržā, kuras indekss "Nikkei" saruka par vairāk nekā 4%. Tas sakrita ar jenas vērtības palielināšanos, kas parasti notiek, kad pasaules biržās akciju cenas krītas.

Tirgi turpināja cerēt uz FRS procentlikmju pazemināšanu septembrī pēc FRS sanāksmes protokola publiskošanas, kurā vairākums FRS politikas noteicēju pauda atbalstu procentlikmju pazemināšanai, ja ekonomikas dati būs labvēlīgi.

FRS sanāksmes protokolā "debates ir nevis par to, vai [ASV] centrālā banka samazinās procentlikmi gaidāmajā septembra sanāksmē, bet par to, cik agresīva būtu šī normalizācijas cikla sākuma fāze," bija teikts "Oxford Economics" piezīmē klientiem.

Analītiķi ir minējuši vājāku ASV darba tirgu kā dzinuli procentlikmju samazināšanai, lai gan vēl ir cerības uz tā saukto ASV ekonomikas "mīksto piezemēšanos", kas novērstu ASV ekonomikas recesiju.

Citas centrālās bankas, tai skaitā Eiropas Centrālā banka un Anglijas Banka, jau ir sākušas aizņemšanās izmaksu samazināšanu.

ASV naftas cenas sasniedza sešu mēnešu zemāko līmeni. Analītiķi kā iemeslus minēja vāju naftas pieprasījumu Ķīnā un prognozes par naftas ieguves palielināšanos OPEC+ valstīs.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, tirgum gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu pēc jauno ASV inflācijas datu publiskošanas. Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Gada inflācija ASV augustā samazinājusies līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2,9% jūlijā, līdz ar to reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra, turklāt inflācijai kritums fiksēts piekto mēnesi pēc kārtas, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Tomēr, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV augustā veidojusi 3,2%, bet mēneša inflācija bijusi 0,3%.

Jaunie dati palielina FRS pārliecību, ka inflācija tuvojas tās noteiktajam 2% mērķim, tāpēc ir gaidāma FRS procentlikmju samazināšana šomēnes. Tomēr šie dati arī palielina iespējamību, ka procentlikmes tiks samazinātas tikai par 0,25%, nevis par 0,5%.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, atjaunojoties investoru interesei par tehnoloģiju uzņēmumu akcijām. Akciju cenas Eiropas biržās saruka, sākoties nedēļai, kurā gaidāmi centrālo banku lēmumi var dot vairāk skaidrības par procentlikmju dinamiku.

Naftas cenas pieauga, Ķīnai ziņojot par spēcīgu rūpnieciskās ražošanas izaugsmi un Ukrainai turpinot dot triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

Investori pievērsa uzmanību ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS), kuras politiku noteicošā komiteja šonedēļ tiekas un trešdien paziņos par saviem lēmumiem.

Šonedēļ gaidāmas arī Austrālijas Rezervju bankas, Anglijas Bankas, Japānas Bankas un Šveices Nacionālās bankas sanāksmes ar lēmumu pieņemšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,2% līdz 38 790,43 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 5149,42 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,8% līdz 16 103,45 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, bet zelta cena sasniedza jaunu rekordu un naftas cenas pieauga, palielinoties saspīlējumam Tuvajos Austrumos.

Zelta cena pieauga līdz 2279,41 ASV dolāram par unci saistībā ar aizvien lielāku pārliecību par procentlikmju samazināšanu šogad.

Naftas cenas pieauga līdz piecu mēnešu augstākajiem līmeņiem pēc Irānas brīdinājuma, ka tā atriebsies Izraēlai par uzlidojumu ar cilvēku upuriem Irānas konsulāta kompleksam Damaskā.

"Zelta kā vēsturiska droša [investīciju] patvēruma pievilcību ir uzkurinājuši ģeopolitiskie faktori, starp kuriem ir pašreizējā krīze Tuvajos Austrumos," sacīja "Rabobank" analītiķe Džeina Foulija.

Volstrītas galvenie indeksi samazinājās akciju tirdzniecības otrajā dienā pēc Lieldienām, bet Eiropas biržu indeksi kritās pirmajā tirdzniecības dienā pēc četras dienas ilgām brīvdienām.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, sākoties noslogotai nedēļai, kurā Eiropas Centrālā banka (ECB) pieņems lēmumu par procentlikmēm, tiks iesākta uzņēmumu peļņas publicēšanas sezona un tiks publiskoti ASV inflācijas dati.

Vairumā Āzijas biržu akciju cenas pieauga, solīds kāpums bija arī galvenajās Eiropas biržās, bet Volstrītā akciju cenas maz mainījās.

"Es tiešām domāju, ka pēcpusdienā daudz cilvēku fokusējās uz Sauli un Mēnesi tikpat daudz kā uz tirgiem, jo tirdzniecības apjomi [Volstrītā] šodien bija diezgan mazi," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks, atzīstot, ka ASV daudz cilvēku vēroja Saules aptumsumu.

Domājams, ka ECB ceturtdien atstās procentlikmes nemainīgas, bet tā signalizējusi, ka drīz tās var tikt samazinātas, uzlabojoties inflācijas datiem.

Inflācija eirozonā, kas 2022.gada beigās pārsniedza 10%, pēdējos mēnešos ir stabili samazinājusies un ECB progrnozē, ka 2025.gadā tā atgriezīsies noteiktajā mērķa līmenī.

Akciju cenas Eiropas biržās trešdien lielākoties pieauga, bet Volstrītā tās pārsvarā kritās, investoriem gaidot jaunus ekonomikas datus.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu rekordu virs 73 000 ASV dolāru.

Naftas cenas pieauga pēc ziņām par ASV jēlnaftas rezervju samazināšanos un Ukrainas uzbrukumu Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

Lai gan otrdien publiskotais ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) gada pieaugums februārī bija nedaudz augstāks par gaidīto, tas nemainīja investoru prognozi, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) jūnijā pazeminās procentlikmes.

Ceturtdien tiks publiskoti ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma un ražotāju cenu dati, pirms nākamnedēļ notiks FRS politiku noteicošās padomes sanāksme.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi īslaicīgi sasniedza jaunus rekordus, tomēr Frankfurtes biržas indekss noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kritumu.

Akciju cenas Eiropas biržās un Volstrītā pirmdien pieauga, tirgiem gaidot ASV mazumtirdzniecības uzņēmumu peļņas rādītājus un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) komentārus.

ASV mazumtirgotāju "Target", "Lowe's" un TJX peļņas rādītāji šonedēļ sniegs papildu datus par ASV ekonomikas stāvokli pēc labvēlīgiem mazumtirdzniecības apgrozījuma datiem, kas tika publiskoti pagājušajā nedēļā.

"Šķiet, ka šodien turpinās pozitīvā tendence", kas bija vērojama pagājušajā nedēļā, sacīja "B. Riley Wealth" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Pagājušās nedēļas pozitīvie dati mazināja bažas par ASV ekonomikas veselīgumu pēc tam, kad tirgus šomēnes bija negatīvi ietekmējušas bažas par recesiju un Japānas procentlikmju paaugstināšana.

Zelta cena pirmdien atkal sasniedza jaunu rekordu, jo investori, ņemot vērā arvien ticamāku ASV procentulikmju samazinājumu septembrī un paaugstinātus ģeopolitiskos riskus, izvēlējās zeltu kā drošu ieguldījuma veidu.

Naftas cenas pasaulē pirmdien kritās, tirgus dalībniekiem cerot uz deeskalāciju Tuvajos Austrumos, neraugoties uz Irānas triecienu Izraēlai.

Irāna sestdienas vakarā raidīja uz Izraēlu vairāk nekā 300 ballistisko un spārnoto raķešu un kaujas dronu, bet Izraēlas pretgaisa aizsardzība lielāko daļu atvairīja.

"Tirgus uzskata deeskalāciju par visticamāko ceļu par spīti Irānas triecienam," atzīmēja "DNB Markets" analītiķi.

Volstrītas galvenie indeksi samazinājās, investoriem bažījoties par situāciju Tuvajos Austrumos, neraugoties uz labiem ASV ekonomikas datiem.

Londonas biržas indekss saruka, naftas cenu kritumam ietekmējot enerģētikas uzņēmumu akciju cenas. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc datu publiskošanas par labvēlīgām pārmaiņām eirozonas rūpnieciskajā ražošanā.

"Tesla" akcijas cena kritās par 5,6% pēc ziņām, ka elektromobiļu ražotājs plāno samazināt darbavietu skaitu par vairāk nekā 10%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences, investoriem rīkojoties piesardzīgi pirms gaidāmās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanas, kas notiks pirmoreiz kopš 2020.gada.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, un arī indekss "Standard & Poor's 500" palielinājās, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās.

Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

ASV dolāra vērtība samazinājās pirms trešdien gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmēm, savukārt zelta kā droša investīciju objekta cena sasniedza jaunu rekordu.

FRS amatpersonas jau ir devušas signālus par trešdien gaidāmo procentlikmju samazināšanu, bet vēl tiek debatēts par to, vai procentlikmes tiks samazinātas par 25 vai 50 bāzes punktiem.

Investoru noskaņojumu ietekmēja arī bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, jaunākajiem ekonomikas rādītājiem samazinot cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu drīz pazemināt procentlikmes.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi uz neilgu laiku sasniedza jaunus rekordus attiecīgi virs 8200 un 18 000 punktiem, bet Volstrītas krituma ietekmē Parīzes biržas indekss noslēdza tirdzniecības sesiju ar tikai nelielu pieaugumu un Frankfurtes biržas indekss to noslēdza ar kritumu.

"ASV ražotāju cenu dati pārsteidza ar kāpumu, kas palielināja bailes par to, ka inflācijas spiediens pieaug un centrālās bankas nevarēs samazināt procentlikmes tik ātri, kā bija prognozēts," sacīja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

ASV ceturtdien ziņoja, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ASV februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0,6%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga.

Naftas cenas sasniedza piecu mēnešu augstāko līmeni, ko noteica saspīlējums Tuvajos Austrumos un OPEC+ aicinājums dalībvalstīm turpināt ieguves apjoma samazināšanas stratēģiju.

Eirozonas biržās akciju cenas pieauga, inflācijas samazinājumam raisot cerības uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītā akciju cenas maz mainījās pēc dažādām tendencēm ASV ekonomikas datos.

Āzijas biržās lielākoties bija kritums, jo investoru noskaņojumu pasliktināja spēcīga zemestrīce Taivānā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,1% līdz 39 127,14 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,1% līdz 5211,49 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,2% līdz 16 277,46 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga, tirgiem reaģējot uz augošu politisko saspīlējumu Tuvajos Austrumos.

Tirdzniecības sesijas sākumā ASV uzņēmumu akciju cenas pieauga, bet pēcpusdienā pieaugumu nomainīja kritums un galvenie ASV biržu indeksi krasi samazinājās.

Jēlnaftas cenas turpināja pieaugt, tirgum "ļoti nervozējot" par saspīlējumu Tuvajos Austrumos, sacīja "Again Capital" analītiķis Džons Kildafs.

ASV prezidents Džo Baidens pastiprināja kritiku par Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā un sarunā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu paziņoja, ka turpmākais ASV atbalsts ir atkarīgs no soļiem, kas tiks sperti civiliedzīvotāju un palīdzības organizāciju darbinieku aizsardzībai Gazas joslā.

Frankfurtes un Londonas biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

Akciju cenas Volstrītā otrdien mainījās dažādos virzienos, investoriem gaidot inflācijas datu publiskošanu šonedēļ, bet pasaules naftas cenas pieauga, turpinoties saspīlējumam Tuvajos Austrumos. Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Volstrītā akciju cenu dinamika bija bez vienotas tendences, tirdzniecībai atsākoties pēc trīs dienu ilgām Piemiņas dienas brīvdienām. "Izskatās, ka ir pēcbrīvdienu letarģija," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, ko veicināja "Nvidia" akcijas cenas palielināšanās par 7,1% pēc ziņām, ka Īlona Maska uzņēmums "xAI" plāno pirkt mikroshēmas no "Nvidia".

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās, pieaugot ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam, bet indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās.

Piektdien ir paredzēta eirozonas patēriņa cenu datu publiskošana par maiju, un pēc tam tiks publiskots arī ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss. Tiek prognozēts, ka PCE indekss aprīlī ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.