Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Vācijas ekonomika 2012. gadā augusi par 0,7%, atsaucoties uz sākotnējām aplēsēm, ziņo BBC. Tas ir daudz mazāks kāpums nekā iepriekšējā gadā.

Šis rādītājs ir krietni zem 3% izaugsmes, kas tika pieredzēta 2011. gadā, un mudina domāt, ka ceturtajā ceturksnī ekonomika piedzīvojusi kritumu.

«Vācijas ekonomika izrādījusies izturīga 2012. gada grūtajā ekonomiskajā vidē un izturējusi Eiropas recesiju,» norādījis federālais statistikas birojs Destatis.

Tomēr daži analītiķi paredz, ka arī Vācijas ekonomika ieslīgs recesijā.

Saskaņā ar Destatis sniegto informāciju ekonomiskā aktivitāte ievērojami palēninājusies otrajā pusgadā, jo īpaši - pēdējā ceturksnī.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Trešā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) papildinātie un precizētie dati parāda, ka jauno pasaules ekonomikas vētru Latvijas ekonomika sagaida «no spēka pozīcijām». Laiks rādīs, vai uzņemtais temps ir pietiekami liels, lai grūtajiem laikiem cauri izkuģotu, tikai zaudējot ātrumu vai arī kādā brīdī tiksim nesti atpakaļ, tas ir, ekonomikā iestāsies recesija, komentē DnB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Pēc ekonomista domām, Latvijai ir labas iespējas ceturtajā ceturksnī izaugsmes tempa ziņā pārspēt vismaz vienu no pārējām Baltijas valstīm vai varbūt pat abas, kuru eksporta sektorus pasaulē notiekošais ir ietekmējis nedaudz asāk, īpaši ievērojot to, ka Igaunijā pārspīlētā jūsma par eiro ieviešanu strauji noplok.

P. Strautiņš uzsver: «valsts ekonomikas struktūras skaitļi parāda, ka mēs šobrīd nerunātu par atkārtotas krīzes draudiem Latvijas ekonomikā, ja nebūtu eirozonā sastrādāto muļķību, mūsu ekonomika šobrīd ir vienlaikus strauji augoša un sabalansēta. Saglabājoties šādai izaugsmei dažus gadus, mēs vairs nerunāt par masveidīgu cilvēku aizplūšanu. Diemžēl mēs nevaram izvēlēties pasauli, kurā dzīvot,» saka DnB bankas eksperts.

Swedbank prognozes šim un 2013. gadam liecina, ka no Baltijas valstīm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad un nākamgad palielināsies vismazāk. Banka paredz, ka šogad no Baltijas valstīm straujāk augs Lietuvas ekonomika.

Igaunijas ekonomiskā izaugsme pērn bijusi ļoti spēcīga, teikts bankas ekonomikas apskatā. To galvenokārt nodrošināja eksports, kas palielinājās straujāk nekā iepriekš tika paredzēts. Neņemot vērā Eiropas recesiju, tiek paredzēts, ka Igaunijas ekonomika 2012. gadā augs par 2,7%, bet 2013. gadā – par 4,0%.

Latvijā pērn ekonomiskā izaugsme ir bijusi straujāka, nekā tika paredzēts iepriekš, un to galvenokārt balstījis eksports un mājsaimnecību patēriņš. Ņemot vērā gaidāmo eksporta tirgu izaugsmes palēnināšanos, Latvijas ekonomikas izaugsme 2012. gadam tiek samazināta līdz 2,0%, savukārt 2013. gadā Swedbank paredz 3,2% izaugsmi.

Kaut arī 10.Saeimas atlaišana un septembrī paredzētās 11.Saeimas vēlēšanas, no vienas puses, ir palielinājušas neskaidrību saistībā ar 2012.gada budžetu, no otras puses, tās dod iespēju padarīt ekonomisko izaugsmi straujāku, teikts "Swedbank" ekonomikas apskatā.

Neskaidrības nākamā gada budžetā radot nepieciešamās konsolidācijas apjoms un struktūra, kā arī tā pieņemšanas laiks. Taču vienlaikus esot iespējama ekonomiskā izaugsme, ja jaunā Saeima un valdība paātrinās strukturālo reformu ieviešanu.

Tāpat no jaunās valdības esot nepieciešama ātra un konkrēta rīcība, lai novērstu riskus eiro ieviešanai Latvijā 2014.gadā.

Galvenie negatīvie riski ekonomikas izaugsmei esot saistīti ar situāciju pasaulē. Svārstības un garastāvokļa maiņas finanšu tirgos pēdējā laikā esot kļuvušas ļoti straujas, un būtiski esot pieaugusi krasas pasaules ekonomikas izaugsmes tempu sabremzēšanās varbūtība. Riska scenārijam īstenojoties, būtiski cietīšot eksports, piekļuve finanšu tirgiem un līdz ar to arī visas Latvijas ekonomikas 2011.gada izaugsme.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Centrāleiropas un Baltijas valstu tautsaimniecības šogad piedzīvos izaugsmi vidēji 1,3% apmērā, prognozējusi Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).

Valstīm austrumu un dienvidaustrumu Eiropā eirozona ir galvenais eksporta tirgus. Aizvadītā gada laikā pieprasījums Eiropas vienotās valūtas zonā ievērojami samazinājies, atsaucoties arī uz tās kaimiņu ekonomikām, norāda ERAB.

Eirozonas bankām Eiropas monetārās savienības kaimiņvalstīs ir meitasuzņēmumi, kuri spēlē nozīmīgu lomu šo valstu mājsaimniecību un uzņēmumu ikdienā, tādējādi samazinoties meitasuzņēmumu finansējumam, samazinās arī aizdevumi mājsaimniecībām. ERAB norāda, ka šajā jomā situācija tuvākajā laikā neuzlabosies, tomēr arī sliktāka tā nekļūs.

Kopumā ERAB ekonomisti norāda, ka eirozonas ekonomiskās krīzes eskalācijas iespējas ir daudz zemākas nekā 2011. gada nogalē. Krīzes eskalācijas iespējas samazinājušās pateicoties gan Eiropas Centrālās bankas, gan Eiropas Savienības politiķu sperto soļu dēļ.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Atsevišķās Eiropas valstīs tehniski ir iestājusies recesija, tomēr tas nenozīmē, ka tā ir attiecināma uz eirozonu, vai uz visu Eiropas Savienību (ES) kopumā, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarede.

«Es domāju, ka dažas Eiropas valstis, iespējams, tehniski atrodas recesijā. Tomēr es neuzskatu, ka visa Eiropa atrastos recesijā,» vizītes laikā Dienvidāfrikas Republikā, sacīja SVF vadītāja. Tomēr K. Lagarde nenosauca valstis, kuras ir piemeklējusi recesija.

SVF vadītāja arī sacīja, ka Eiropai šajā gadā var izdoties izvairīties no recesijas. Esot arī iemesli, kuru dēļ jāsaglabā optimistisks skatījums uz reģiona ekonomikas perspektīvām.

«Pēdējo 18 mēnešu laikā eirozona ir pamatīgi mainījusies, ir iemesli nelielam optimismam,» norādīja K. Lagarde. Tomēr SVF vadītāja atzina, ka 2012. gads «nebūs ne pastaiga parkā, ne arī viegls ceļojums».

Lielbritānijas ekonomika pirmajā pusgadā ieslīgs recesijā, ziņo BBC.

Ekonomikas un sociālo pētījumu nacionālais institūts (Niesr) pavēstījis, ka valdībai vajadzētu uz laiku atvieglot izdevumu samazināšanu, lai veicinātu izaugsmi.

Tas sagaida, ka ekonomika 2012. gadā saruks par 0,1%, bet, ja eirozonas parādu krīze tiks atrisināta, tā 2013. gadā augs par 2,3%.

Niesr gan norādījis, ka deficīta samazinājums ir stiprinājis tirgus uzticību.

Lielbritānija jau ir tuvu vēl vienai recesijai, kas tiek definēta kā divi ceturkšņi pēc kārtas, kad vērojams ekonomikas kritums. Oficiālie dati janvārī liecināja, ka 2011. gada pēdējos trīs mēnešos ekonomika sarukusi par 0,2%.

Lielbritānijas un pasaules ekonomikas prognozēs Niesr norāda: «Mēs prognozējam atgriešanos pie tehniskās recesijas šā gada pirmajā pusgadā.» Tas esot saistīts ar mājsaimniecību tēriņu samazināšanos, stingrajiem kreditēšanas nosacījumiem un uzņēmēju nelabvēlīgo noskaņojumu attiecībā uz investīcijām, kas izriet no neskaidrības par pieprasījumu.

Japānas ekonomika ceturksnī no jūlija līdz septembrim sarukusi, jo situācija pasaules ekonomikā un pret Japānu vērstie protesti Ķīnā negatīvi ietekmējuši valsts eksportu, vēsta BBC.

Iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar atbilstošo periodu iepriekšējā gadā, sarucis par 3,5%. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim mēnešiem ekonomikā reģistrēts kritums par 0,9%.

Vājie dati, iespējams, radīs spiedienu uz valsts valdību palielināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus, lai veicinātu izaugsmi.

Japānas ekonomika, pasaulē trešā lielākā, cenšas atgūties pēc pagājušā gada zemestrīces un cunami, kas valstī radīja plašus postījumus. Tomēr šos centienus apgrūtina vairāku faktoru kopums.

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/11/65e3ad70-860f-4e89-bc34-bb1337782176.jpg

Dainis Gašpuitis, SEB banka makroekonomikas eksperts

Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikā brīvais kritiens ar pieaugošu inerci turpinājās. Kā rāda ātrie novērtējuma dati, IKP šajā periodā ir samazinājies par 18%. Straujā kritiena pamatā ir korekcija pašmāju un pasaules ekonomikā, ko pastiprina finanšu resursu pieejamības trūkums. Tāpat pasākumi, kas aktivizētu ekonomiku un neļautu kritiena inercei pieņemties spēkā, turpina kavēties.

Tas, ka kritums būs ievērojams, liecināja ievērojamais rūpniecības (-22%), mazumtirdzniecības (-25%), viesnīcu un restorānu pakalpojumu (-34%) apjomu samazinājums. Pagaidām gan nav pieejami precizētie dati, taču mazāks kritums, kas nedaudz līdzsvaro kopējo kritumu, sagaidāms būvniecībā, komerc un individuālajos pakalpojumos, kā arī lauksaimniecībā. Vienīgā nozare, kur kritumu izjūt vismazāk ir transporta un sakaru nozare. Liels nezināmais, kas ietekmē statistiku, ir pelēkās ekonomikas pieauguma apjoms. Taču tai būs tendence pieaugt un apgrūtinās turpmāku nodokļu iekasēšanu.

Lai gan Kanādas ekonomika otrajā ceturksnī sarukusi straujāk nekā gaidīts un pirmā recesija valsts ekonomikā kopš 1991.gada izrādījusies dziļāka nekā domāts, ekonomisti un centrālā banka uzskata, ka trešajā ceturksnī valsts ekonomikā kritums vairs nebūs vērojams, vēsta Bloomberg.

Kanādas iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī gada griezumā samazinājies par 3.4%, liecina Kanādas statistikas biroja dati. Ekonomisti bija prognozējuši, ka ekonomikas sarukums būs mazāks - par 3% gada griezumā.

Sākotnēji tika ziņots, ka Kanādas ekonomika pirmajā ceturksnī saruka par 5.4%, taču vēlāk šis rādītājs tika mainīts uz samazinājumu par 6.1%.

Kanādas centrālā banka un ekonomisti uzskata, ka trešajā ceturksnī Kanādas ekonomikā kritums vairs nebūs vērojams un ekonomika atsāks augt.

«Recesija noteikti ir beigusies,» Bloomberg sacījis Monreālas Laurentian Bank Securities ekonomists un bijušais Kanādas Bankas ekonomists Sebastjens Lavoie (Sebastien Lavoie). Viņš uzskata, ka IKP trešajā un ceturtajā ceturksnī atbalstīs mājsaimniecību pieprasījums.

Investors Raouls Pals (Raoul Pal), kurš paredzējis 2008. gada finanšu krīzi, uzskata, ka zelts pašlaik ir pārāk nenovērtēts, raksta Marketwatch.

Pēc viņa domām, dārgmetālam vajadzētu būt daudz dārgākam, pieņemot to, ka atkal tuvojas globāla finanšu krīze un notiek virzība pretī negatīvām procentu likmēm. Pēc viņa domām, recesija ASV gaidāma 12 mēnešu laikā.

«Zelts ir laba vieta, kur izvietot savu naudu,» sacījis R. Pals, piebilstot, ka viņš gan nav zelta fans, bet tāda ir viņa pašreizējā izvēle.

R. Pals ir pārliecināts, ka ASV ieslīgs recesijā jau gada laikā - par to liecinot gan viņa novērojumi, gan pagātnes pieredzes analīze. Ja viņa prognozes piepildītos, zelta cenas varētu pat dubultoties, viņš saka.

Pastāv liela iespējamība, ka Lielbritānija ieslīgs atpakaļ recesijā, pat tad, ja eirozonas līderi atradīs iespēju, kā cīnīties ar eirozonas parādu krīzi, atsaucoties uz Nacionālā Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta (National Institute for Economic and Social Research (NIESR)) veikto analīzi, vēsta BBC.

Ja tiks drīzumā atrasts veids, kā glābt eirozonu, recesijas iespējamība ir 50%. Savukārt, ja Eiropas Savienības (ES) līderi tuvākajā laikā neatradīs problēmas risinājumu, atkārtotas krīzes draudi Lielbritānijā pieaug līdz 70%, vēsta NIESR aptauja.

Aptuveni pusi no Lielbritānijas kopējā eksporta apjoma veido eirozonas valstīm pārdotās preces.

Drīzumā gaidāma G20 vadošo amatpersonu tikšanās, kuras fokusā būs eirozonas parādu krīze. NIESR norāda, ka, neņemot vērā, kāds būs G20 sarunu rezultāts, pastāv liela iespēja, ka Lielbritānija 2012. gada beigās varētu ieslīgt atpakaļ recesijā. «Visai vājš ir pieprasījums kā no investoriem, tā no patērētājiem, tomēr galveno recesijas risku rada eiropas parādu krīze,» stāstīja NIESR direktors Džonatans Ports (Jonathan Portes).

Mērena ekonomikas izaugsme ASV, augsts bezdarbs un zema inflācija liks ASV Federālo rezervju sistēmai tikai nākamā gada sākumā veikt pirmo ASV dolāra bāzes likmes paaugstinājumu, liecina Reuters 90 ekonomistu aptauja.

Kopumā lielākā daļa ekonomistu sagaida, ka ASV FRS dolāra bāzes likmi no pašreiz noteiktā 0% līdz 0,25% koridora līdz 0,5% paaugstinās 2011. gada pirmajos mēnešos (aptaujas rezultātu mediāna). Jāpiebilst, ka vēl Reuters maija aptaujā vairums ekspertu norādīja, ka ASV FRS likmes cels jau šā gada ceturtajā ceturksnī.

Prognozes par dolāra bāzes likmju palielināšanu ietekmējušas arī problēmas eirozonā, kas radījušas iespēju, ka pasaules ekonomika atkārtoti ieslīgs recesijā.

Kopumā ASV ekonomika šogad augšot par 3,2%, tikmēr nākamajā gadā tās izaugsmes tempi samazināsies līdz 2,9%, norādījuši aptaujātie. Tikmēr iespēja, ka ASV ekonomika pārdzīvos otrreizēju recesiju, esot 15% (rezultātu mediāna). Aptaujāto ekspertu prognozes gan šajā jautājumā svārstījās no 0% līdz 49%.

Lielbritānijas valdībai ir «beigusies nauda» un tā vairs nevar atļauties nodokļu samazinājumus un papildus tēriņus, pavēstījis Apvienotās Karalistes finanšu ministrs Džordžs Osborns, vēsta The Telegraph.

Viņš arī atzina, ka valdošās koalīcijas rīcībā praktiski nav nekādu līdzekļu, lai stimulētu Lielbritānijas ekonomiku. «Britu valdībai nauda ir beigusies tāpēc, ka tā visa tika iztērēta «labajos gados»,» klāstīja Dž. Osborns. «Naudai, investīcijām un darbam tagad jānāk no privātā sektora,» norādīja politiķis.

Iepriekš Dž. Osborns tika aicināts samazināt vairākus nodokļus, lai izvairītos no ekonomiskās lejupslīdes Lielbritānijā. Tomēr Dž. Osborns atteicies to darīt, norādot, ka nodokļu samazinājumus vajadzētu kompensēt ar citu nodokļu palielināšanu vai finansējuma samazinājumu citās jomās.