Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Februāra sākumā Džeroms Pauels (Jerome Powell) pārņēma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadības grožus.

Finanšu tirgi viņam bija sagatavojuši diezgan iespaidīgu sagaidīšanas dāvanu. Pēc viena no ilgākajiem miera un kāpuma perioda finanšu tirgos – visā pasaulē sākās tirgus korekcijas jeb pēc strauja pieauguma pagājušā gada beigās akciju cenas ASV divu nedēļas laikā ir atgriezušās pērnā gada beigu līmenī. Tieši tagad finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par to, vai zemo procentu likmju periods nebeigsies ātrāk, nekā iepriekš iecerēts. Bet vai tam ir pamats?

Šī gada februāra sākumā, pēc izaicinājumu pilniem četriem gadiem, beidzās ASV FRS vadītājas Džanetas Jelenas (Janet Yellen) pilnvaru termiņš. Viņa bija ne tikai pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo amatu, bet arī 39 gadu laikā pirmā no FRS vadītājiem, kura netika nominēta šim amatam uz otro termiņu. 2014. gada sākumā, kad Jelenai tika uzticēts šis amats, ASV tautsaimniecība bija atkopšanās stadijā, turklāt aktīvas stimulējošas monetārās politikas balstīta. Jelena savā vadības laikā uzsāka pakāpenisku virzību monetārās politikas normalizēšanas virzienā. FRS atsāka paaugstināt procentu likmes, pēc septiņu gadu procentu likmju atrašanās rekordzemā līmenī (1. attēls).

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.

ASV FRS vadība 22. martā kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 4,75% - 5,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi). Pirmo reizi kopš 2007. gada septembra dolāra bāzes procentu likmes augšējā robeža sasniegusi 5% atzīmi.

16 martā mēs atzīmējām pirmo gada dienu kopš ASV FRS uzsāka procentu likmju celšanas ciklu un pavisam šis ir jau devītais dolāra bāzes procentu likmju paaugstinājums deviņās sapulcēs pēc kārtas un kopējais procentu likmju kāpums jau sasniedzis rekorda augstus 475 bāzes punktus rekorda īsā laikā.

FRS paaugstina bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta 

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes...

Vienlaicīgi ASV FRS sola turpināt savu aktīvu mazināšanu. Vēl pagājušā gada martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz šim brīdim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 320 miljardiem dolāru. Tas ir neto rezultāts ņemot vērā arī to, ka sakarā ar dažu ASV banku bankrotiem un tiem sekojušajai nestabilitātei finanšu tirgū, centrālā banka tirgus likviditātes uzlabošanai pēdējās divās nedēļās ir palielinājusi savus aktīvus par gandrīz 300 miljardiem dolāru.

Lēmuma pamatojums

Neskatoties uz pēdējo pāris nedēļu satricinājumiem banku sektorā un to izraisītajiem viļņiem finanšu tirgū ASV dolāram turpinās straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tomēr pamazām jau ir saskatāmas procentu likmju celšanas cikla beigas un procentu likmju griesti šķiet ir tuvu. Šobrīd, spriežot pēc ASV FRS publicētajiem materiāliem, izskatās, ka tuvākajās sanāksmēs varētu būt sagaidāms vēl viens neliels procentu likmju paaugstinājums un tad ne pārāk ilgstoša pauze, kurai, iespējams, var sekot arī likmju pazeminājums gada beigās.

ASV FRS vadītājs prieku par likmju kāpuma beigām gan mazināja ar solījumu, ka, ja būs vajadzīgs cīnīties ar inflāciju, likmju paaugstināšana var tikt arī turpināta. Šobrīd viedoklis par to, kā varētu uzvesties dolāra procentu likmes ir mainījies, jo centrālā banka sagaida, ka pēdējo pāris nedēļu notikumi pasliktinās situāciju ASV kredītu tirgū, kas būs līdzvērtīgs efekts likmju paaugstināšanai. Ja centrālajai bankai ir taisnība, tad līdz šim veiktais kredītu sadārdzinājumu komplektā ar stingrākām prasībām kredītu ņēmējiem panākts patēriņa bremzēšanos un inflācijas līmeņa pazemināšanos.

Pretēji ECB, kura eiro zonas IKP prognozi šim gadam paaugstināja uz 1%, ASV FRS ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam pazemināja no 0,5% uz 0,4%. Joprojām tiek gaidīts bezdarba līmeņa kāpums 4,5% virzienā, bet centrālā banka atzīst, ka brīvo darba vietu joprojām ir daudz un darba tirgus ir spēcīgs. Katrā ziņā jebkuras izteiktās prognozes apdraud liela nenoteiktība, un centrālās bankas abās okeāna pusēs ir gatavas ātri reaģēt uz ekonomikas vai finanšu tirgus izmaiņām, ko ASV FRS pēdējo pāris nedēļu laikā uzskatāmi pierādīja.

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Trešdien finanšu tirgus dalībnieku uzmanība vērsta uz ASV, jo vakarā Federālo Rezervju sistēma paziņos monetārās politikas lēmumus.

Kā raksta Business Insider, FRS noslēgs vēsturisku monetārās politikas ēru un sāks jaunu. Trešdien ASV centrālā banka, visticamāk, palielinās bāzes likmi pirmo reizi deviņu gadu laikā, pārtraucot nulles līmeņa procentu likmes režīmu, kas tika ieviests, lai atbalstītu ekonomiku pēc Lielās recesijas.

Eksperti paredz, ka FRS likmi paaugstinās par 25 bāzes punktiem līdz 0,25-0,5%.

Lēmums tiks paziņots plkst.21 pēc Latvijas laika.

Patlaban ASV bezdarba līmenis atrodas septiņu gadu zemākajā līmeni, un jaunu darbavietu skaits stabili aug, līdz ar to FRS ir pārliecināta, ka darba tirgus turpinās virzīties pilnas nodarbinātības virzienā.

FRS vadītāja Dženeta Jellena iepriekš uzsvērusi, ka riski, atliekot monetārās politikas normalizācijas procesu pārspēj tos, kuri pastāv, sākot rīkoties uzreiz. Tādējādi FRS vēlas izvairīties no situācijas, kad tai steidzīgi ir jāceļ likmes, darot to pakāpeniski.

«Šobrīd var tikai spekulēt par to, vai ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) politika ir pareiza. Tāpat noteikti ir daudz dažādu viedokļu par to, kā labāk vajadzēja rīkoties, tomēr zināmi panākumi ir nenoliedzami - finanšu sistēma funkcionē, ekonomikas izaugsme, kaut neliela, ir panākta,» uzskata Swedbank Private Banking ieguldījumu pārvaldes nodaļas vadītājs Oskars Briedis.

Jau ziņots, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) ASV dolāru drukāšanas ziņā ir krietni iesildījusies un savā šīs nedēļas sanāksmē ir lēmusi palielināt savus pēc kārtas trešās kvantitatīvās mīkstināšanas programmas apjomus. Lielā mērā to var pat uzskatīt par jau ceturto pēc kārtas kvantitatīvo mīkstināšanu (citiem vāriem – ASV dolāru drukāšanas programmu) jeb QE4. Pamatā FRS lēmusi ik jaunu mēnesi iepirkt garāka termiņa ASV obligācijas 45 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas būs papildus jau esošajai FRS programmai, kuras rezultātā ik mēnesi tiek uzpirkti hipotekārie vērtspapīri 40 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tāpat jāņem vērā, ka šīm programmām nav noteikts konkrēts beigu termiņš (teorētiski tās var būt ļoti apjomīgas).

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš regulāri kritizē Savienoto Valstu centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par procentlikmju paaugstināšanu, otrdien paziņoja, ka FRS esot viņa lielākais drauds.

«Mans lielākais drauds ir FRS, jo FRS ceļ likmes pārāk strauji,» sacīja Tramps intervijā telekanālam «Fox Business».

«Tā ir neatkarīga, tāpēc es ar viņiem nerunāju, bet es neesmu apmierināts ar to, ko tā dara, jo tas [procentlikmju paaugstināšana] notiek pārāk ātri - paskatieties uz jaunākajiem inflācijas datiem, tie ir ļoti zemi,» sacīja Tramps.

Gada inflācija ASV septembrī bija 2,3%, un tas bija septiņos mēnešos zemākais līmenis. FRS noteiktais inflācijas mērķrādītājs ir aptuveni 2%.

Kad «Fox News» žurnāliste norādīja, ka Tramps pats pieņēmis lēmumu FRS vadītāja amatā nomainīt Dženetu Jelenu ar stingrākas monetārās politikas piekritēju Džeromu Pauelu, ASV prezidents atbildēja: «Ja drīkstu būt godīgs, es nevienu nevainoju. Es viņu [Pauelu] tur ieliku. Un varbūt tas bija pareizi, varbūt nē, bet es viņu tur ieliku.»

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) rīkojusies tā, kā pirms tam paredzēja lielākā daļa ekonomistu – ASV dolāra procentlikmes iestādes septembra sanāksmē mainītas netika. Tiesa gan, šāda situācija tirgus dalībniekus neatturēja uzreiz sākt spekulēt par FRS tālāko rīcību nākotnē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik izskatās, ka šādas spekulācijas būs labs pamats tam, lai finanšu tirgū turpinātos pastiprinātas aktīvu cenu svārstības. Lielākās daļas ekonomistu bāzes scenārijs ir, ka FRS par dolāra procentlikmju palielināšanu izšķirsies šā gada beigās – decembrī. Arī FRS vadītāja Dženeta Jellena preses konferencē to apstiprināja, piebilstot, ka lielākā daļa FRS attiecīgo amatpersonu grib dolāra likmes paaugstināt jau šogad. Ja tā būs, tad tā būtu pirmā dolāra likmju palielināšana deviņu gadu laikā. Daži finanšu tirgus komentētāji norāda, ka šajā laikā finanšu tirgos izaugusi vesela speciālistu un investoru paaudze, kas vēl ne reizi nav piedzīvojusi likmju paaugstināšanas ciklu. Arī šis apstāklis pēc dažu domām varētu nozīmēt paaugstinātu stresa piedevu finanšu tirgos.

ASV FRS vadība piektajā sapulcē pēc kārtas 21. septembrī paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Latvijā saka, ka dubults neplīst, bet ASV FRS uzskata, ka ar diviem agresīviem procentu likmju paaugstinājumiem, lai apkarotu “lipīgo” inflāciju, nepietiek un trešo reizi pēc kārtas veica paaugstinājumu par 75 bāzes punktiem, no 2,25%/2,50% uz 3,00%/3,25% koridoru.

75 bāzes punktu paaugstinājums trīs reizes viena gada laikā pēdējo reizi bijis tālajā 1973. gadā. Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Šogad ASV FRS aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 130 miljardiem dolāru. Centrālā banka sola turpināt cīņu ar pēdējos četrdesmit gados augstāko inflāciju.

Globālā ietekme

Pasaulē uzņēmumi un valdības ir aizņēmušās triljoniem dolāru, kas nozīmē šo parādu apkalpošanas turpmāku izmaksu pieaugumu un tas atsauksies gan uz uzņēmumu peļņas rādītājiem, gan uz valstu budžeta izdevumiem. Likmju celšana noteikti bremzēs ASV ekonomikas izaugsmi un bremzējoties pasaules lielākās ekonomikas izaugsmei atskaņas būs jūtamas visā pasaulē. To mēs redzam vērtspapīru tirgū. Akciju tirgum nepatīk procentu likmju celšana un kas notiek ASV akciju tirgū, ietekmē arī Eiropas un Āzijas akciju tirgus.

Baltijas valstis pēdējos gados ir audzējušas eksporta tirgus daļas, kas norāda uz spēju konkurēt globālajos tirgos, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Matīss Mirošņikovs un Santa Bērziņa.

Ekonomisti atzīst, ka ārējās tirdzniecības nosacījumi Latvijai bijuši labvēlīgi - eksporta cenas gan globālo cenu kāpuma, gan tagad krituma apstākļos pārsniedz importēto produktu cenas.Latvijas uzņēmumu konkurētspējas noturību var skaidrot ar joprojām zemākām darbaspēka izmaksām salīdzinājumā ar konkurentiem, kā arī produktu kvalitāti un atbilstību patērētāju gaumei.

Latvijas preču eksporta tirgus daļa pasaulē ir augoša, raksta ekonomisti. Tirgus daļu svārstību mazināšanai palīdz eksporta diversificēšana gan produktu, gan valstu skatījumā.

Baltijas valstu eksportētāji lielākoties pielāgojas cenām ārējos tirgos, tas ir, ir cenu ņēmēji, jo ar salīdzinoši nelielajiem apjomiem noieta tirgos nevar ietekmēt cenas. Tā visu Baltijas valstu eksporta cenu pieaugums krīžu laikos atspoguļoja globālo cenu kāpumu, skaidro ekonomisti.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Nākamā gada sākumā iztecēs pasaules ietekmīgākās centrālās bankas – ASV Federālo rezervju sistēmas – vadītāja Bena Bernankes otrais termiņš šajā prestižajā amatā. Šobrīd tirgus dalībnieku vidū arvien aktuālākas kļūst spekulācijas par to, kurš būs nākamais FRS prezidents.

Pagaidām kā ticamākā FRS vadītāja nākamā kandidāte tiek minēta FRS viceprezidente un bijusī San Francisko centrālās bankas vadītāja Janeta Jellena (Janet Jellen), liecina šonedēļ veiktās Reuters ekonomistu aptaujas rezultāti. Minētajā 39 ekonomistu aptaujā vairākums - 26 ekonomisti – pauda viedokli, ka tieši J. Jellena būs nākamā FRS vadītāja. Tiesa gan, vēl pirms mēneša līdzīgā Reuters aptaujā no 44 aptaujātajiem ekonomistiem 40 ekonomisti pauda viedokli, ka tieši J. Jellena būs nākamā FRS vadītāja.

Viņas monetārās politikas stils un skatījums uz ekonomiskajiem procesiem tiek raksturots līdzīgs kā B. Bernankem. Proti, FRS viceprezidente lielu uzmanību pievērš tendencēm darba tirgū, bet ne tik lielu potenciālajiem inflācijas draudiem, ziņo Reuters. J. Jellena ir arī dedzīga B. Bernankes vadībā īstenotās ASV FRS kvantitatīvās mīkstināšanas programmas aizstāve.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Daudzi analītiķi steidz paaugstināt savas ASV dolāra cenas prognozes , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik, runājot par tendencēm finanšu tirgū, viens no galvenajiem tematiem ir ASV dolāra vērtības pieaugums. Līdz ar to, ka tendences ASV tautsaimniecībā ir visai pārliecinošas, bet daudzviet citur pasaulē ekonomiskā aktivitāte bremzējas, arvien vairāk analītiķu samērā krasi maina savas iepriekš izteiktās prognozes attiecībā uz vairākiem valūtu pāriem.

Eiro cena ASV dolāros kopš maijā sasniegtā līmeņa ir samazinājusies jau vairāk nekā par 9% – līdz 1,267 ASV dolāru atzīmei. Jāpiebilst, ka kopējās valūtas cena pagājušās nedēļas sākumā pakavējās arī 1,25 ASV dolāru atzīmes tuvumā, lai gan no tik zema līmeņa eiro/dolāru atbīdīja spekulācijas, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) tomēr vēlāk varētu lemt par savu dolāra likmju paaugstināšanu. Arī eksperti norāda, ka šis īslaicīgais cenas atlēciens nav vis eiro stiprums, bet drīzāk ir īslaicīgs dolāra vājuma brīdis. «ASV FRS iepriekšējās sēdes protokols parādīja uzmanības pievēršanu ASV ekonomikas izaugsmi apdraudošajiem riskiem, kas liecina par ļoti piesardzīgu attieksmi pret procentu likmju celšanu. Tomēr FRS piesardzīgo noskaņojumu kompensē labi ASV ekonomikas dati. Kontrastam – Vācijas eksports mēneša laikā samazinājies par 5,8% un par 4% sarukuši arī šīs valsts ražošanas apjomi,» skaidro SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andris Lāriņš.

Saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, atskaitē ASV Kongresam sacījis FRS vadītājs Bens Bernanke.

Komisijas lēmumi attiecībā uz aktīvu iepirkšanas programmu būs atkarīgi no turpmākās centrālās bankas ekonomiskās perspektīvas vērtējuma un progresa attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, uzsver B. Bernanke. Ja ekonomiskā situācija uzlabotos ātrāk nekā gaidīts un inflācija pieaugtu līdz centrālās bankas noteiktajam 2% līmenim, aktīvu atpirkšanas programma varētu tikt bremzēta straujāk, sacījis B. Bernanke, piebilstot, ka FRS arī ir gatavs paātrināt iepirkumus uz laiku, lai veicinātu nodarbinātību.

B. Bernanke uzsver, ka likmes ir tuvu nullei kopš 2008. gada un tās īsti nav kur samazināt. Tādēļ ASV centrālā banka izmanto citus instrumentus ekonomikas stimulēšanai. Tomēr viņš uzsvēris, ka likmes ārkārtīgi zemā līmenī kādu laiku vēl turpinās saglabāties.

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

ASV Federālo rezervju sistēma šogad jau trešo reizi palielina likmes.

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) šonedēļ spērusi vēl vienu soli augstāku likmju virzienā. Pasaules ietekmīgākā centrālā banka dolāra refinansēšanas likmi noteikusi par 25 bāzes procentpunktiem augstāk – 2% līdz 2,25% koridorā. Šāda ASV centrālo baņķieru rosīšanās vēlreiz apliecina, ka ASV atrodas uz likmju paaugstināšanas ceļa – FRS vadība arī deva mājienus, ka līdz šā gada beigām dolāra bāzes procentlikme tiks palielināta vēl vienu reizi. Pašlaik tirgus dalībnieki paredz, ka aptuveni par procentpunktu FRS dolāra likmes palielinās arī visā nākamajā gadā kopumā. Tādējādi 2018.gada beigās, ja šie pieņēmumi piepildīsies, varēsim tās redzēt jau pie 3,25–3,5% atzīmes.

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

Tirgiem nāksies iemācīties dzīvot bez centrālās bankas narkotikām, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ pasaules finanšu tirgos gaidāms liels notikums – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) lems par dolāra procentlikmju nākotni. Jau ilgstoši tirgus dalībnieki spekulējuši, ka tieši šis septembris vēsturē var ieiet kā mēnesis, kad pirmo reizi kopš 2006. gada paziņos par dolāra bāzes likmju paaugstināšanu (jau septiņus gadus ASV dolāra procentlikme ir noteikta 0 līdz 0,25% koridorā). Šāda veida spekulācijām jau ir bijusi milzīga ietekme uz akciju, obligāciju, valūtu un izejvielu cenu.

Pēdējo nedēļu laikā, sašķoboties pieņēmumiem par Ķīnas tautsaimniecības spēku, vairums tirgus dalībnieku gan ir attālinājuši savas dolāra likmju palielināšanas prognozes. Līdz ar to bāzes scenārijs ir tāds, ka FRS pa likmju palielināšanas pogām spiedīs pašās šā gada beigās – decembrī. Neskatoties uz to, šīs nedēļas pasaules ietekmīgākās centrālās bankas sanāksmei tāpat tiks pievērsta liela uzmanība. Līdz ar to var arī prognozēt, ka lielākās daļas pasaules finanšu aktīvu cena līdz šai ceturtdienai būs bez konkrētas virzības – visi gaidīs, ko darīs un ko pēc tam teiks ASV centrālie baņķieri. Pašlaik vidēji tiek dota 30% iespējamība, ka FRS dolāra likmes palielinās jau šonedēļ.

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

Trešdienas sanāksmē ASV Federālo Rezervju sistēma atstāja bāzes procentu likmi esošajā līmenī, un centrālās bankas amatpersonas uzsvēra, ka tās cītīgi seko līdzi pasaules ekonomiskās un finansiālās situācijas attīstībai, tādējādi signalizējot, ka ņem vērā izpārdošanu pasaules akciju tirgos, bet nav gatavi atteikties no stingrākas monetārās politikas plāna šajā gadā, raksta Reuters.

Šāds FRS lēmums tika gaidīts, jo mēnesi ilgais kritums ASV un pasaules akciju tirgos ir veicinājis bažas, ka iespējamā pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanās var ietekmēt arī ASV izaugsmi.

FRS amatpersonas uzsvēra, ka ekonomika aizvien ieņēmusi mērenas izaugsmes virzienu, un darba tirgus ir spēcīgs, un to nevarētu ietekmēt pakāpenisks likmes paaugstinājums. Tādējādi FRS pārstāvji neizslēdza iespēju paaugstināt likmi martā.

Kā pierādījums tam, ka FRS pašreizējos riskus uztver nopietni, no paziņojuma šoreiz izņemta frāze, ka riski ekonomikas perspektīvai ir sabalansēti. Tā vietā tika uzsvērts, ka FRS izvērtē, kā pasaules ekonomika un finanšu tirgi varētu ietekmēt tālāko perspektīvu.