Februāra sākumā Džeroms Pauels (Jerome Powell) pārņēma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadības grožus.

Finanšu tirgi viņam bija sagatavojuši diezgan iespaidīgu sagaidīšanas dāvanu. Pēc viena no ilgākajiem miera un kāpuma perioda finanšu tirgos – visā pasaulē sākās tirgus korekcijas jeb pēc strauja pieauguma pagājušā gada beigās akciju cenas ASV divu nedēļas laikā ir atgriezušās pērnā gada beigu līmenī. Tieši tagad finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par to, vai zemo procentu likmju periods nebeigsies ātrāk, nekā iepriekš iecerēts. Bet vai tam ir pamats?

Šī gada februāra sākumā, pēc izaicinājumu pilniem četriem gadiem, beidzās ASV FRS vadītājas Džanetas Jelenas (Janet Yellen) pilnvaru termiņš. Viņa bija ne tikai pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo amatu, bet arī 39 gadu laikā pirmā no FRS vadītājiem, kura netika nominēta šim amatam uz otro termiņu. 2014. gada sākumā, kad Jelenai tika uzticēts šis amats, ASV tautsaimniecība bija atkopšanās stadijā, turklāt aktīvas stimulējošas monetārās politikas balstīta. Jelena savā vadības laikā uzsāka pakāpenisku virzību monetārās politikas normalizēšanas virzienā. FRS atsāka paaugstināt procentu likmes, pēc septiņu gadu procentu likmju atrašanās rekordzemā līmenī (1. attēls).

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš regulāri kritizē Savienoto Valstu centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par procentlikmju paaugstināšanu, otrdien paziņoja, ka FRS esot viņa lielākais drauds.

«Mans lielākais drauds ir FRS, jo FRS ceļ likmes pārāk strauji,» sacīja Tramps intervijā telekanālam «Fox Business».

«Tā ir neatkarīga, tāpēc es ar viņiem nerunāju, bet es neesmu apmierināts ar to, ko tā dara, jo tas [procentlikmju paaugstināšana] notiek pārāk ātri - paskatieties uz jaunākajiem inflācijas datiem, tie ir ļoti zemi,» sacīja Tramps.

Gada inflācija ASV septembrī bija 2,3%, un tas bija septiņos mēnešos zemākais līmenis. FRS noteiktais inflācijas mērķrādītājs ir aptuveni 2%.

Kad «Fox News» žurnāliste norādīja, ka Tramps pats pieņēmis lēmumu FRS vadītāja amatā nomainīt Dženetu Jelenu ar stingrākas monetārās politikas piekritēju Džeromu Pauelu, ASV prezidents atbildēja: «Ja drīkstu būt godīgs, es nevienu nevainoju. Es viņu [Pauelu] tur ieliku. Un varbūt tas bija pareizi, varbūt nē, bet es viņu tur ieliku.»

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Trešdien finanšu tirgus dalībnieku uzmanība vērsta uz ASV, jo vakarā Federālo Rezervju sistēma paziņos monetārās politikas lēmumus.

Kā raksta Business Insider, FRS noslēgs vēsturisku monetārās politikas ēru un sāks jaunu. Trešdien ASV centrālā banka, visticamāk, palielinās bāzes likmi pirmo reizi deviņu gadu laikā, pārtraucot nulles līmeņa procentu likmes režīmu, kas tika ieviests, lai atbalstītu ekonomiku pēc Lielās recesijas.

Eksperti paredz, ka FRS likmi paaugstinās par 25 bāzes punktiem līdz 0,25-0,5%.

Lēmums tiks paziņots plkst.21 pēc Latvijas laika.

Patlaban ASV bezdarba līmenis atrodas septiņu gadu zemākajā līmeni, un jaunu darbavietu skaits stabili aug, līdz ar to FRS ir pārliecināta, ka darba tirgus turpinās virzīties pilnas nodarbinātības virzienā.

FRS vadītāja Dženeta Jellena iepriekš uzsvērusi, ka riski, atliekot monetārās politikas normalizācijas procesu pārspēj tos, kuri pastāv, sākot rīkoties uzreiz. Tādējādi FRS vēlas izvairīties no situācijas, kad tai steidzīgi ir jāceļ likmes, darot to pakāpeniski.

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jau rudenī FRS var sākt samazināt savu bilances apjomu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus dalībnieki tradicionāli lielu uzmanību pievērš pasaules ietekmīgāko centrālo baņķieru ziņojumiem – par saviem plāniem kārta izteikties nupat bija pienākusi ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS). FRS sapulce notika tikai nedēļu pēc tam, kad savus svaigākos spriedumus par monetāro nostāju atklāja Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadība. Rezultātā šobrīd skaļāk tiek runāts par to, ka ECB neizbēgami dosies stingrākas monetārās politikas īstenošanas virzienā.

ASV FRS šādu kursu jau ir uzsākusi, un šonedēļ iestāde deva tālākus mājienus, ka tā jau drīzumā ir gatava sākt samazināt savas bilances apjomu. FRS vadība lietoja vārdu salikumu – «relatīvi drīz», ko daudzi tirgus dalībnieki iztulkojuši kā šā gada septembri. Jau daudzkārt ziņots – FRS, lai nepieļautu ASV un pasaules finanšu sistēmas sabrukumu, piesakoties iepriekšējai globālajai finanšu krīzei, visai ātri lēma uzsākt tā saucamo kvantitatīvo mīkstināšanu, kas nozīmēja, ka banka par jaunradītu naudu no tirgus izpērk parādzīmes (šis process tiek saukts arī par likviditātes drukāšanu, lai gan reāli dolāri drukāti netika – viss notika elektroniski).

Kā jau tirgus dalībnieki gaidīja, ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) trešdien paaugstināja dolāra bāzes likmi, raksta Bloomberg.

Tāpat FRS vadītāja Dženeta Jellena deva mājienus, ka turpmākais likmes celšanas temps būs pakāpenisks.

Likme paaugstināta no 0-0,25% līdz 0,25-0,5%.

FRS amatpersonas izteica prognozes, ka nākamā gada beigās atbilstoša likme varētu būt 1,375%, kas liecina, ka ik ceturksni likme tiks paaugstināta par 0,25 procentpunktiem.

FRS paziņojumā teikts, ka komiteja ir novērtējusi, ka darba tirgū šogad vērojami uzlabojumi un tā ir pārliecināta, ka inflācija vidējā termiņā pieaugs līdz 2% mērķium.

Db.lv jau rakstija, ka patlaban ASV bezdarba līmenis atrodas septiņu gadu zemākajā līmeni, un jaunu darbavietu skaits stabili aug, līdz ar to FRS ir pārliecināta, ka darba tirgus turpinās virzīties pilnas nodarbinātības virzienā.

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

ASV FRS vadība 22. martā kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 4,75% - 5,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi). Pirmo reizi kopš 2007. gada septembra dolāra bāzes procentu likmes augšējā robeža sasniegusi 5% atzīmi.

16 martā mēs atzīmējām pirmo gada dienu kopš ASV FRS uzsāka procentu likmju celšanas ciklu un pavisam šis ir jau devītais dolāra bāzes procentu likmju paaugstinājums deviņās sapulcēs pēc kārtas un kopējais procentu likmju kāpums jau sasniedzis rekorda augstus 475 bāzes punktus rekorda īsā laikā.

FRS paaugstina bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta 

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes...

Vienlaicīgi ASV FRS sola turpināt savu aktīvu mazināšanu. Vēl pagājušā gada martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz šim brīdim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 320 miljardiem dolāru. Tas ir neto rezultāts ņemot vērā arī to, ka sakarā ar dažu ASV banku bankrotiem un tiem sekojušajai nestabilitātei finanšu tirgū, centrālā banka tirgus likviditātes uzlabošanai pēdējās divās nedēļās ir palielinājusi savus aktīvus par gandrīz 300 miljardiem dolāru.

Lēmuma pamatojums

Neskatoties uz pēdējo pāris nedēļu satricinājumiem banku sektorā un to izraisītajiem viļņiem finanšu tirgū ASV dolāram turpinās straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tomēr pamazām jau ir saskatāmas procentu likmju celšanas cikla beigas un procentu likmju griesti šķiet ir tuvu. Šobrīd, spriežot pēc ASV FRS publicētajiem materiāliem, izskatās, ka tuvākajās sanāksmēs varētu būt sagaidāms vēl viens neliels procentu likmju paaugstinājums un tad ne pārāk ilgstoša pauze, kurai, iespējams, var sekot arī likmju pazeminājums gada beigās.

ASV FRS vadītājs prieku par likmju kāpuma beigām gan mazināja ar solījumu, ka, ja būs vajadzīgs cīnīties ar inflāciju, likmju paaugstināšana var tikt arī turpināta. Šobrīd viedoklis par to, kā varētu uzvesties dolāra procentu likmes ir mainījies, jo centrālā banka sagaida, ka pēdējo pāris nedēļu notikumi pasliktinās situāciju ASV kredītu tirgū, kas būs līdzvērtīgs efekts likmju paaugstināšanai. Ja centrālajai bankai ir taisnība, tad līdz šim veiktais kredītu sadārdzinājumu komplektā ar stingrākām prasībām kredītu ņēmējiem panākts patēriņa bremzēšanos un inflācijas līmeņa pazemināšanos.

Pretēji ECB, kura eiro zonas IKP prognozi šim gadam paaugstināja uz 1%, ASV FRS ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam pazemināja no 0,5% uz 0,4%. Joprojām tiek gaidīts bezdarba līmeņa kāpums 4,5% virzienā, bet centrālā banka atzīst, ka brīvo darba vietu joprojām ir daudz un darba tirgus ir spēcīgs. Katrā ziņā jebkuras izteiktās prognozes apdraud liela nenoteiktība, un centrālās bankas abās okeāna pusēs ir gatavas ātri reaģēt uz ekonomikas vai finanšu tirgus izmaiņām, ko ASV FRS pēdējo pāris nedēļu laikā uzskatāmi pierādīja.

Gaida spēcīgāku eiro; šādas prognozes gan aprīlī apcirptas vēl tālāk.

Eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma nedaudz sarukusi. Liela daļa tirgus analītiķu gan joprojām uzskata, ka Vecā kontinenta valūtas vērtībai tomēr vajadzētu nonākt augstāk. Šīs nedēļas sākumā eiro cena atradās pie 1,123 ASV dolāru atzīmes, kas ir par 2% zemāk nekā pagājušā gada beigās. Eiro cenas ASV dolāros samazināšanās tendence vērojama jau kopš 2018. gada janvāra beigu daļas, kad kopējās valūtas vērtība bija pārkāpusi pāri 1,25 dolāru slieksnim. Šobrīd šo valūtu attiecība atrodas aptuveni turpat, kur tā bija 2017. gada vidū.

Atliek uz vēlāku laiku

Lielā mērā šāda lielo valūtu kustība tiek skaidrota ar centrālo banku politikas izmaiņām. Kļuvis skaidrs, ka to monetāro politiku normalizēšana tiks atlikta. Turklāt pesimistiskāka izklausījusies tieši Eiropas Centrālā banka (ECB), kur šādu tās nostāju pamato arī vājāki reģiona ekonomikas dati. Piemēram, arī šīs nedēļas sākumā vājāki izrādījās gan Vācijas eksporta, gan importa rādītāji.

Ceturtdien palielinājās Āzijas akciju tirgus indeksi, reaģējot uz trešdienas ziņām par ASV centrālās bankas lēmumu paaugstināt likmi pirmo reizi kopš 2006.gada.

Japānas Nikkei vērtība palielinājās par 1,6%, Austrālijas akciju indekss pakāpās par 1,6%, bet Ķīnas Shanghai – par 1,7%.

MSCI indekss, kas apkopo Āzijas-Klusā okeāna reģiona valstu akcijas, izņemot Japānu, pieauga par 0,7%.

Db.lv jau rakstīja, ka likme paaugstināta no 0-0,25% līdz 0,25-0,5%.

FRS vadītāja Dženeta Jellena deva mājienus, ka turpmākais likmes celšanas temps būs pakāpenisks.

FRS amatpersonas izteica prognozes, ka nākamā gada beigās atbilstoša likme varētu būt 1,375%, kas liecina, ka ik ceturksni likme tiks paaugstināta par 0,25 procentpunktiem.

FRS paziņojumā teikts, ka komiteja ir novērtējusi, ka darba tirgū šogad vērojami uzlabojumi un tā ir pārliecināta, ka inflācija vidējā termiņā pieaugs līdz 2% mērķium.

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Varenākās centrālās bankas likmju kāpināšanu uzliek uz pauzes. Tas liek domāt par augstāko šādu likmju punktu.

Rudens pēdējo mēnešu mija pagāja pasaulē varenāko centrālo banku sapulču zīmē. Pašā novembra sākumā tikās globālā mērogā paši ietekmīgāki centrālie baņķieri - ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) politikas noteicēji. Tāpat tirgus dalībnieki joprojām mēģināja sagremot oktobra beigu Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes toni. Par svaigākajiem monetārās politikas lēmumiem informēja arī britu baņķieri.

Visi finanšu pasaulē grib zināt, kas notiks ar naudas cenu, un FRS ir atbildīga par karaļa - ASV dolāra - šādu cenu. Šajā ziņā gan patiešām izskatās, ka dolāru uguņošana varētu būt beigusies vai pasaule tam ir ļoti tuvu. ASV FRS savu galveno refinansēšanas likmi minētajā sanāksmē atstāja nemainīgu 5,25-5,5% koridorā. Tas ir augstākais šo likmju līmenis 22 gados.

ASV biržu indeksi trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem, ka tā drīz varētu pazemināt procentlikmes, ņemot vērā neskaidrību par ekonomikas prognozi.

Kā jau bija gaidāms, FRS atstāja procentlikmes nemainīgas, bet FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka tirdzniecības nesaskaņas un ekonomikas pieauguma palēnināšanās pasaulē ir pamudinājušas daudzus FRS administratorus uzskatīt, ka ir «pastiprinājies» iemesls procentlikmju pazemināšanai.

FRS savā paziņojumā solīja, ka tā «pienācīgi rīkosies, lai uzturētu ekonomikas paplašināšanos", un atmeta iepriekšējo formulējumu, ka tā būs «pacietīga» ekonomikas datu izvērtēšanā. Šī formulējuma atmešana vairoja cerības, ka FRS jau jūlijā samazinās procentlikmes.

«National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka FRS nostāja par labu procentlikmju pazemināšanai atbilst prognozēm.

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Akciju cena turpināja zemāk planēt arī šīs nedēļas vidū. Šāds straujais kritums ir zināms tests pēdējo gadu mantrai, ka jebkāda cenu atkāpšanas jāizmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Būtībā viens no Volstrītas vecajiem labajiem teicieniem ir: “Necenties noķert krītošu nazi!” Jāatceras, ka akcijas ir izteikts riska aktīvs un to cena vienmēr var kristies līdz nullei, ja, piemēram, kompānija bankrotē.

Katrā ziņā zemas vērtspapīru cenas vai, piemēram, valūtu kursi nenozīmē, ka tie nevar samazināties vēl vairāk. Lielas nenoteiktības un tirgus cenu svārstību laikā paredzēt zemāko punktu praktiski ir neiespējami. Kādu zemākā punkta meklēšana tādējādi ir ļoti riskants pasākums, ar ko īpaši aizrauties, ja nav spēcīgu nervu, milzīgas pieredzes un dzelžainas ieguldījumu stratēģijas, nevajadzētu. Savus ieguldījums drīzāk var ieteikt diversificēt ne tikai ar atšķirīgiem aktīviem, bet arī izvēloties dažādus ieguldījumu termiņus (piemēram, neskatoties uz visu fonu, veikt regulārus ieguldījumus). Ļoti svarīgi noteikt un pieturēties pie sava ieguldījumu termiņa un nepārdzīvot, ja īstermiņā viss nenotiek pēc plāna.

Ņemot vērā ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) paziņojumu par pievēršanos jaunai stratēģijai, arī Eiropas Centrālā banka varētu izvērtēt šo metodi, uzskata "Bloomberg" aptaujātie ekonomisti.

FRS jaunā pieeja, ko ceturtdien atklāja tās vadītājs Džeroms Pauels, paredz ar strauju likmju celšanu neapkarot inflāciju, kad tā pārsniegs 2%.

ECB vadītāja Kristīne Lagarda FRS pieeju varētu uzskatīt par labu variantu, un tas ļautu ECB amatpersonām paildzināt labvēlīgas monetārās politikas periodu, nesatraucoties par ekonomistu izteicieniem un prognozēm, ņemot vērā inflācijas dinamiku.

"Es uzskatu, ka šis FRS solis noteiks toni arī citām lielākajām centrālajām bankām," uzskata "Danske Bank" galvenais stratēģis Pīts Kristensens. "Esmu pārliecināts, ka ECB izvērtēs visus šī ierosinājuma plusus un mīnusus," viņš piebilst.

Zemā inflācija ir bijis ilgstošs bieds lielākajām centrālajām bankām, kuru vidū valda satraukums, ka tā pārvērtīsies deflācijas spirālē. Centrālās bankas ekonomikā ir iepludinājušas triljoniem dolāru, taču panākumi bijuši ierobežoti.

Trešdienas sanāksmē ASV Federālo Rezervju sistēma atstāja bāzes procentu likmi esošajā līmenī, un centrālās bankas amatpersonas uzsvēra, ka tās cītīgi seko līdzi pasaules ekonomiskās un finansiālās situācijas attīstībai, tādējādi signalizējot, ka ņem vērā izpārdošanu pasaules akciju tirgos, bet nav gatavi atteikties no stingrākas monetārās politikas plāna šajā gadā, raksta Reuters.

Šāds FRS lēmums tika gaidīts, jo mēnesi ilgais kritums ASV un pasaules akciju tirgos ir veicinājis bažas, ka iespējamā pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanās var ietekmēt arī ASV izaugsmi.

FRS amatpersonas uzsvēra, ka ekonomika aizvien ieņēmusi mērenas izaugsmes virzienu, un darba tirgus ir spēcīgs, un to nevarētu ietekmēt pakāpenisks likmes paaugstinājums. Tādējādi FRS pārstāvji neizslēdza iespēju paaugstināt likmi martā.

Kā pierādījums tam, ka FRS pašreizējos riskus uztver nopietni, no paziņojuma šoreiz izņemta frāze, ka riski ekonomikas perspektīvai ir sabalansēti. Tā vietā tika uzsvērts, ka FRS izvērtē, kā pasaules ekonomika un finanšu tirgi varētu ietekmēt tālāko perspektīvu.

Aizejošais 2022. gads ieies monetārās politikas vēsturē ar jauniem inflācijas rekordiem un Centrālo banku tektonisku noskaņojuma maiņu – no pārmērīgi vaļīga monetārā kursa šī gada sākumā līdz izteikti ierobežojošam gada beigās.

Vai Centrālo banku ierobežojošā politika varētu atslābt nākamgad, un vai Latvijas kredītņēmēju maksājumi pēc jaunāko likmju celšanas arvien turpinās kāpt?

Likmes turpina kāpt, taču mazākiem soļiem

Decembra vidū lielākās Rietumvalstu Centrālās bankas bija sanākušas uz savām šī gada pēdējām sēdēm. Pirmās inflācijas bremzēšanas pazīmes kopā ar jau notikušajām masīvām likmju izmaiņām ļāva Federālo rezervju sistēmai (FRS) ASV un Eiropas Centrālai bankai (ECB) decembrī samazināt likmju celšanas ātrumu. Bāzes likmes abās okeāna pusēs tika celtas par 0,50 procenta punktiem pēc tam, kad iepriekš likmju celšanas solis bija 0,75 procenta punktu vērtībā.

Pagājušās nedēļas beigās kļuva skaidrs, ka nākamā gada sākumā, ja nebūs kādu pārsteigumu, nomainīsies pasaules ietekmīgākais baņķieris. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītāja krēslā virzīs šīs iestādes valdes locekli Džeromu Pouelu. FRS vadītāji mēdz būt vairāk vai mazāk divu veidu. Pirmais paredz tādu vadītāju, kam pašam par sevi ir ļoti stingri pieņēmumi par inflāciju un to, kur jāatrodas procentlikmēm. Savukārt otrai vadītāju grupai pieskaitāmi tie, kas mēģina rast kādu vidusceļu starp to, ko saka citas centrālās bankas valdē esošās amatpersonas. Valda pieņēmums, ka Dž. Pouels pieskaitāms pie otrās grupas.

Kopumā pasaules ietekmīgākās centrālās bankas vadības nomaiņa, visticamāk, ļoti būtiskas pārmaiņas šoreiz neatnesīs. ASV dolāru likmes tiks paaugstinātas ļoti piesardzīgi. Turklāt, ja nebūs simtprocentīgas pārliecības par šāda soļa vajadzību, likmju ceļā augšup tiks paņemts arī pa kādai pauzei. Tāpat kā līdz šim vēsturē, sagaidāms, ka ASV Federālo rezervju sistēmai ar zināmu laika nobīdi sekos arī pārējās pasaules ietekmīgākās centrālās bankas, kas īstenos līdzīgus pasākumus, ko pirms tam veikuši ASV centrālie baņķieri. Katrā ziņā šobrīd netiek gaidīts, ka Dž. Pouels būtu kāds FRS reformators vai nodarbotos ar kaut kāda veida monetārās politikas inovācijām. Tas gan nenozīmē, ka viņš būs slikts FRS vadītājs vai nebūs spiests izdomāt inovācijas.

Pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos turpinās cenu pieaugums. Pamatā tirgus dalībnieki koncentrējušies uz ASV un Ķīnas vēlmi noslēgt pagaidu tirdzniecības vienošanos, potenciālu Brexit atrisināšanos, papildus monetārajiem stimuliem no ASV Federālo rezervju sistēmām (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB), labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem un pasaules ekonomikas datu stabilizēšanos.

FRS intervence

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan izceļ, ka varētu būt vēl viens smalkāks iemesls tam, kādēļ akciju tirgi pēdējos divos mēnešos jūtas ļoti labi.

"Šis iemesls ir saistīts ar ASV centrālās bankas radīto likviditāti finanšu sistēmā ar repo darījumu starpniecību. Vienkāršāk izsakoties, FRS katru nakti ir gatava atpirkt valsts parādzīmes, kas tiek glabātas pie tās tiešajiem tirdzniecības partneriem, kas, galvenokārt, ir ASV lielākās bankas un finanšu iestādes. Bankas šajā procesā saņem papildus līdzekļus, kurus tās var izmantot savām vajadzībā, tostarp, ieguldīšanai citos finanšu aktīvos. Novembra pēdējā dienā šādās operācijās izmantoja 88,45 miljardus ASV dolārus, kas ir tuvu rekordam. Papildus tam - šīs operācijas rudens laikā ir palielinājušas FRS bilanci par 300 miljardiem, kas ir līdzvērtīgs stimuls, kādu iepriekš nodrošināja kvantitatīvās stimulēšanas process. Turklāt jāatgādina, ka arī ECB novembrī atsāka obligāciju uzpirkšanu, tai atvēlot 20 miljardus eiro mēnesī," norāda Luminor eksperts.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

ASV biržās trešdien, nerimstot bažām par Savienoto Valstu procentlikmju kāpumu, turpināja krist akciju cenas, un lielākie indeksi zaudēja vairāk nekā trīs procentus vērtības.

Savukārt Eiropas biržas turpina negatīvi ietekmēt Itālijas valdības un Eiropas Komisijas (EK) nesaskaņas par Itālijas nākamā gada valsts budžeta deficītu.

«Investoriem pašlaik ir par ko raizēties- no [ASV] obligāciju procentlikmju kāpuma tempa un tā ietekmi uz investoru noskaņojumu līdz Itālijas populistu koalīcijas spēlītēm ar Eiropas Komisiju, buksējošajām »Breksita« sarunām un ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikta turpināšanos,» norādīja «Oanda» vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Investori ir bijuši nervozi, kopš ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums pārsniedza 3,0%. Tas pieauga pēc spēcīgu ASV ekonomikas datu publicēšanas, kuri veicina iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās celt procentlikmes.