Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Kaut arī tiek runāts par kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistes nepieciešamību, ar to Latvijai sokas sliktāk nekā ar mazkvalificētu un vidēji kvalificētu ārvalstu strādājošo piesaisti. 2015. gada 1. janvārī nekvalificētu darbu Latvijā strādāja 5163 ārzemnieki, savukārt kvalificētu darbu – tikai 1002. Tikmēr top jauna imigrācijas koncepcija, kas paredz atvieglojumus viesstrādnieku nodarbināšanas kārtībā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan Latvijā ik pa laikam tiek aktualizēts darbinieku trūkums, viesstrādnieku skaits tomēr ir neliels. Šā gada 1. janvārī saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā uzturējās 2117 ārzemnieku no trešajām valstīm, kuriem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja līdz pieciem gadiem, kam par iemeslu ir nodarbinātība Latvijā. Tomēr lielais vairums mūsu valstī strādājošo ārzemnieku – 4048 – ir no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Kā skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule, lai gan ES ir brīva darbaspēka kustība un strādājošajiem no ES un EEZ īpašas darba atļaujas nav nepieciešamas, tomēr, uzturoties ilgāk par 90 dienām Latvijā, viņiem ir pienākums reģistrēties PMLP un saņemt ES pilsoņa reģistrācijas apliecību.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes zvanu centra iepirkums rada aizdomas par spēli «vienos vārtos».

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iepirkumā par informācijas tālruņa darbības nodrošināšanu par uzvarētāju ar 16,8 tūkst. Ls vērtu līgumcenu, atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem, ir atzīts Lattelecom. Kopumā iepirkumā bez Lattelecom piedāvājumu 13,2 tūkst. Ls apmērā bija iesniedzis Transcom Worldwide Latvia.

Iepirkumā piedalīties gribēja arī CSC Telecom, taču izvirzīto augsto prasību dēļ uzņēmums piedāvājumu neiesniedza. Šī nav vienīgā reize, kad uzņēmumam jācīnās par dalību valsts iepirkumos, jo bieži vien nolikuma prasības ir izvirzītas pārmērīgi augstas, kuras var izpildīt tikai viens tirgus dalībnieks, DB atzīmēja CSC Telecom tirdzniecības direktors Jānis Strumpmanis, piebilstot, ka attiecīgais PMLP iepirkums izcēlās ar īpašu nekaunību. Proti, PMLP iepirkuma specifikācijā bija definējis konkrētu PMLP informatīvo tālruni 8300, kurš iepirkuma izsludināšanas brīdī PMLP mājas lapā, pēc CSC Telecom rīcībā esošās informācijas, nebija uzrādīts.

Atdeve no miljoniem vērtās bezdarbnieku apmācības, kas gadu no gada ir faktiski vienu un to pašu firmu un skolu rokās, krīzes laikā sarukusi līdz minimumam.

Tikai 13.6 % no bezdarbniekiem pēc profesionālās apmācības šogad atgriežas darba tirgū, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Tie varētu būt ap 690 cilvēku, izriet no Db aprēķiniem. Taču līdzekļi, kas šogad atvēlēti profesionālajai apmācībai, pārkvalifikācijai, kvalifikācijas celšanai un neformālās izglītības (piemēram, valodu - arī latviešu - kursi, datorapmācība, auto kursi dažādu kategoriju vadītāja apliecību iegūšanai) nodrošināšanai - vairāk nekā 5.6 milj. Ls -, ir gandrīz divas reizes lielāki nekā pērn. Lielākā daļa naudas gan nāk nevis no valsts budžeta, bet Eiropas Sociālā fonda.

Valsts kontrole šobrīd veic revīziju, lai pārbaudītu NVA darbības likumību un efektivitāti, īstenojot valsts politiku bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, Db informēja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

AS Liepājas metalurgs darbiniekiem pagaidām nav izmaksāta alga, ziņo portāls liepajniekiem.lv.

Kaut arī algu solīts izmaksāt 8. novembrī, darbinieki to aizvien nav saņēmuši, apstiprinājis uzņēmuma arodbiedrības vadītājs Jānis Grava. «Izpilddirektora arī vairs nav, līdz ar to nav kam jautāt,» paudis J. Grava. Uzņēmuma vadītāji solījuši līdz otrdienai algas izmaksāt, taču nav zināms, vai tās izmaksās pilnā apmērā.

Lai norēķinātos ar strādniekiem, uzņēmums cenšas pārdot visu, ko vien var, taču nodrošinātie kreditori lūguši neveikt mantas pārdošanu, jo tas pasliktina viņu stāvokli. «Uzņēmums šobrīd dara to, kas būtu jādara maksātnespējas procesā – pārdod mantu, lai norēķinātos ar parādiem. Tomēr TAP laikā uzņēmumam būtu jāpelna, nevis jātirgo manta,» sacījis administrators Haralds Velmers.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā no pirmdienas līdz 15.jūnijam pieņems darba devēju pieteikumus vakanču izveidei skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumam, informē NVA sabiedrisko attiecību nodaļā.

Darba vietas varēs sākt veidot no 6.jūlija, ievērojot drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības riska novēršanai. Pasākumā tiek iesaistīti jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.

Darba devējiem, kuri nodarbinās skolēnus, NVA nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai un dotāciju darba vadītāja atalgojumam, apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā.

Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā - 430 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Lai reģistrētos bezdarbnieka statusā rindā Rīgas NVA klientu apkalpošanas centros jāgaida vismaz divas stundas, bet centrālajā klientu apkalpošanas centrā Jēzusbaznīcas ielā aptuveni divas stundas jāgaida vien lai iegūtu rindas kārtas numuru.

Par to pārliecinājās Db eksperimentā. Reizēm, lai reģistrētos bezdarbnieka statusā, nākas gaidīt pat visu dienu, Db sacīja šajā centrā sastaptie NVA klienti, kas šo iestādi apmeklējuši jau vairākkārt.

NVA apkalpošanas centros sastaptie apmeklētāji gan NVA darbiniekiem lēnu darbu nepārmet, viņi norāda, ka ierēdņi strādā operatīvi un ir izpalīdzīgi. NVA Siguldas sektora vadītāja Aina Kuzmane Db skaidroja, ka, ja iepriekš šajā iestādē katru mēnesi tika reģistrēti aptuveni 100 jauni bezdarbnieki, tad šobrīd nedēļā tiek reģistrēti 100 – 120. Bezdarbnieku pieplūdums bija saistīts ar to, ka pagājušā gada nogalē Siguldas apkaimē vairāki kokapstrādes uzņēmi samazināja darbiniekus, piemēram, uzņēmums Swedwood decembra beigās atlaida aptuveni 200 cilvēkus, kuri gada pirmajās dienās ieradās uz pirmreizējo reģistrāciju NVA Siguldas sektorā. Siguldas NVA darbinieki klientiem piedāvā ne tikai tās brīvās darba vietas, par kurām uzņēmumi un iestādes informējušas aģentūru, bet paši arī meklē dažādos sludinājumu portālos.

«Nodarbinātības Valsts aģentūrai (NVA) šobrīd ir uzlikti zināmi ierobežojumi attiecībā uz rīcību ar finanšu līdzekļiem. Lai neradītu risku vēl lielākam budžeta deficītam, bet gan to mazinātu, turpmāk atsevišķas NVA aktivitātes un būtiskākie finanšu izdevumi jāsaskaņo ar Labklājības ministriju (LM),» tiekoties ar NVA struktūrvienību un arodbiedrību pārstāvjiem informēja labklājības ministre Ilze Viņķele.

Šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka šobrīd LM nav izdevies gūt skaidrību par vairākiem ar finanšu plānošanu un personāla politiku saistītiem jautājumiem, skaidroja ministre.

Tāpat ir atcelts NVA izdotais rīkojums par algu izlīdzināšanu, saskaņā ar kuru būtiskam NVA ierēdņu un darbinieku skaitam bija paredzēts sākot no šā gada 1. februāra samazināt mēnešalgas, paziņoja I. Viņķele.

LM uzņēmusies atbildību par iepriekšminēto procesu, tādēļ I. Viņķele uzdevusi vairākiem LM speciālistiem maksimāli ātri noskaidrot visus faktiskos apstākļus, NVA budžeta iztrūkuma rašanās iemeslus un piedāvāt iespējamos situācijas risinājumus.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kam tās izsniegtas, pamatojoties uz ieguldījumu uzņēmējdarbībā vai kā uzņēmuma valdes loceklim, informē Valsts kontrole (VK)

Tā konstatējuši revidenti, pārbaudot patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošanu valstī. Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai – ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa. Revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts. Piemēram – ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28,46 tūkstoši eiro, bet faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro. Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. Valsts kontrole par to ir vērsusies KNAB.

Labklājības ministre Ilze Viņķele uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādinājusi Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadība direktori Baibu Paševicu.

Labklājības ministrijas (LM) Finanšu un attīstības departaments, veicot NVA finanšu analīzi, noskaidrojis, ka NVA atalgojumam plānotais fonds 2012. gadā pēc aptuvenām aplēsēm pārsniedz budžetā apstiprināto finansējuma pieprasījumu par 188 tūkst. Ls, preses konferencē norādīja I. Viņķele. Savukārt par to, kā šis deficīts tiktu segts, skaidrība joprojām nav gūta. Tāpat nav skaidrs, kā ar līdzīgu darba algu fondu bijis iespējams iztikt pērn, kaut arī darbinieku skaits bijis līdzīgs.

Jau pagājušā gada nogalē no NVA darbiniekiem saņemta informācija, ka tiek plānots algu samazinājums. Viņi par to tikuši informēti NVA iekšējās sanāksmēs. Tikmēr no NVA vadītājas saņemtie dokumenti LM nav ļāvuši spriest, kādēļ samazinājums tiek plānots. Uz atkārtotu pieprasījumu NVA vadība atbildējusi, ka tiek plānots algu izlīdzinājums. Patiesībā bija sagatavotas darba līguma izmaiņas vairāk kā 300 NVA darbiniekiem, paredzot algu samazinājumu, skaidroja ministre. Savukārt vienīgie, kas tika pasargāti no algu samazināšanas, bijuši NVA pārvaldes darbinieki.

Pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotāji, arvien vairāk izjūtot darbaspēka deficītu, gatavi to piesaistīt no trešajām valstīm. Par to liecina darba devēju sniegtā informācija Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA). Tiesa, daļa uzņēmēju cer potenciālos dabiniekus atrast tepat Latvijā.

Nav variantu

Viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem SIA Gamma-A šomēnes plāno piesaistīt 123 darbiniekus - zivju sagatavotājus, atslēdzniekus. Uzņēmums gatavs kārtot darba atļaujas darbinieku piesaistīšanai no trešajām valstīm. Gamma-A tehniskais direktors Knuts Bude sacīja, ka "nav variantu, jo darbaspēka resursu nav". Īpaši situācija nokaitēta Rīgā, kur uzņēmumam ir sava ražotne. Patlaban kompānija ved strādājošos no Salacgrīvas, kur darbu uz laiku pārtraukusi a/s Brīvais vilnis, tāpat no Jēkabpils. K. Bude pauž, ka pēdējais laiks atvērt darba tirgu viesstrādnieku ievešanai. Maizes cepšanas uzņēmuma a/s Lāči saimnieks Normunds Skauģis norāda: ja tas netiks izdarīts, tad lielas briesmas draudēs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Arī AS Aldaris Personāla vadības departamenta vadītāja Laila Anna Kaca norāda, ka Latvijā šobrīd trūkst gan zemas kvalifikācijas strādnieku, gan arī dažādu līmeņu tehnisko specialitāšu darbinieku. "Valdība ar formālajiem bezdarba procentiem" sevi māna: tie, kas skaitās bezdarbnieki, vai nu strādā "pelēkajā ekonomikā", nav ieinteresēti zaudēt bezdarbnieka statusu, veicot sezonas darbus, par kuriem oficiāli maksā nodokļus, vai arī diemžēl nav spējīgi veikt darbu, kas rada pievienoto vērtību. Esam to pārbaudījuši praktiski - Vidzemes un Latgales pagastos, kuros skaitās salīdzinoši augsts bezdarba līmenis, reālus darbiniekus neatrast - visi strādātgribētāji jau sen ir emigrējuši uz Īriju," tā L. A. Kaca. Aldaris piedāvājot konkurētspējīgas algas, dienesta viesnīcu, citus bonusus, bet Latvijas darba tirgū vienkārši neesot rezervju. Tas izkropļojot darba tirgu, algas nekontrolēti aug, samazinās disciplīna un atbildība, pieaug personāla mainība. "Algu pieaugums bez proporcionālas ražošanas efektivitātes palielināšanās lej ūdeni uz inflācijas dzirnavām. Sen un visiem zināms ekonomikas likums vēsta, ka inflācija un bezdarbs ir savstarpēji atkarīgi apgrieztā proporcijā. Tieši tādēļ - jo ātrāk tiks atvērts darba tirgus viesstrādniekiem, jo labāk Latvijas ekonomikai," tā L.A. Kaca. Aldaris NVA pieteicis, ka no trešajām valstīm grib piesasitīt 15 automatizētās montāžas līnijas operatorus.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012. gada maija beigās bija 12,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2012.gada aprīli ir samazinājies par 0,6% punktiem, informē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

NVA uzskaitē 2012.gada maija sākumā bija 127 783, bet maija beigās – 121 994 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 5789 cilvēkiem.

Bezdarbnieka statusu 2012.gada maijā zaudēja 13 503 cilvēki. Gandrīz puse no viņiem jeb 48,4% statusu zaudēja, jo iekārtojās darbā. Savukārt 43,9% bezdarbnieka statusu zaudēja, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus, piemēram, lai iegūtu statusu, NVA sniedza par sevi nepatiesas ziņas; kļuva par darba ņēmēju un par darba attiecību uzsākšanu neinformēja NVA; divas reizes atteicās no piemērota un reāla darba piedāvājuma; neieradās uz NVA konsultāciju pie sava nodarbinātības aģenta noteiktajā apmeklējuma laikā u.c.

Lai klientiem pakalpojumu saņemšanu padarīt ērtāku, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Rīgas Latgales priekšpilsētas nodaļa (Daugavpils iela 31, Rīga) tiks aprīkota ar jaunām mēbelēm. To uzstādīšana notiks š.g. 20. un 21. septembrī, sakarā ar ko šajās dienās tiks pārtraukta klientu apkalpošana. Nepieciešamos pakalpojumus varēs saņemt citās PMLP Rīgas teritoriālajās nodaļās un Ārzemnieku apkalpošanas departamentā.

Visus pakalpojumus, ko sniedz Latgales priekšpilsētas nodaļa, apmeklētāji varēs saņemt jebkurā PMLP Rīgas teritoriālajā nodaļā:

- PMLP Rīgas Kurzemes rajona nodaļā (Mārtiņa ielā 9, Rīgā)

- PMLP Vidzemes priekšpilsētas nodaļā (Burtnieku ielā 37, Rīgā)

- PMLP Zemgales priekšpilsētas nodaļā (Mazajā nometņu ielā 45/53, Rīgā)

- PMLP Rīgas Ziemeļu rajona nodaļā (Ganību dambī 24a, Rīgā)

Savukārt Ārzemnieku apkalpošanas departamentā (J.Alunāna ielā 1, Rīgā) varēs noformēt ielūgumus un izsaukumus, kā arī kārtot citas ar uzturēšanās atļaujām saistītās procedūras.

Sākot ar 24.septembri, nodaļa turpinās strādāt kā līdz šim - pēc vienota apmeklētāju pieņemšanas laika, bez pusdienu pārtraukuma.

Lai uzlabotu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sniegto pakalpojumu saņemšanu un atvieglotu PMLP nodaļu atrašanas un izvēles procesu, PMLP veic reorganizāciju teritoriālo nodaļu darbā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Sākot ar 2008. gada 2. maiju, Rīgas teritoriālajām nodaļām tiks mainīti nosaukumi:

Rīgas rajona nodaļa turpmāk būs Rīgas 1. nodaļa, Rīgas Kurzemes rajona nodaļa – Rīgas 2. nodaļa, Rīgas Latgales priekšpilsētas nodaļa – Rīgas 3. nodaļa, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas nodaļa – Rīgas 4. nodaļa, Rīgas Zemgales priekšpilsētas nodaļa - Rīgas 5. nodaļa. PMLP aicina doties uz jebkuru no šīm nodaļām, lai tur saņemtu nepieciešamos pakalpojumus.

Izmaiņas gaidāmas arī klientu pieņemšanas laikos. No š. g. 2. maija visas Rīgas nodaļas, kā arī lielākās PMLP nodaļas - Daugavpils pilsētas un rajona nodaļā, Jelgavas pilsētas un rajona nodaļā, Jūrmalas pilsētas nodaļā, Liepājas pilsētas un rajona nodaļā, Rēzeknes pilsētas un rajona nodaļā, Ventspils pilsētas un rajona nodaļā klientus pieņems šādā darba laikā:

Sākot ar šī gada 9.aprīli, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pieņem darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, kas tiks īstenots no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Lai pieteiktos, darba devējam ir jāaizpilda NVA mājaslapā ievietotā pieteikuma veidlapa un tā jāiesniedz NVA filiālē, kuras darbības teritorijā plānots izveidot darba vietu skolēnam.

Vasaras nodarbinātības pasākumā tiks iesaistīti skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Pasākuma mērķis - veicināt skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, nodrošinot viņiem iespēju iegūt darba prasmes, iemaņas un darba pieredzi.

Darba devējs ar skolēnu slēgs darba līgumu uz NVA norādīto skolēna nodarbinātības laiku pasākumā un nodrošinās darbu vadītāju, kurš palīdzēs skolēnam apgūt darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, kas norisināsies no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Šobrīd jau 220 darba devēji NVA filiālēs pieteikuši 2576 darba vietas skolēniem darbam vasaras mēnešos. Skolēnu darbam jūnijā pieteiktas 827 darba vietas, jūlijā - 958 un augustā 791 darba vieta. Darba devēju pieteikšanās turpinās, savukārt skolēni reģistrēties dalībai vasaras nodarbinātības pasākumam varēs no 8.maija elektroniski ar NVA interneta vietnes starpniecību. 2015. gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 3500 skolēnus.

Skolēniem darba devēji piedāvā strādāt tādās profesijās kā konditora palīgs, pārdevēja palīgs, pavāra palīgs, skolotāja palīgs, gids, datu ievades operators, reportieris, administrators, biedrības struktūrvienības vadītāja palīgs, viesmīlis, izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs, dārzniecības darbinieks, lauksaimniecības darbinieks, palīgstrādnieks un citās.

Krimināllietā par iespējamām nelikumībām, piegādājot neatbilstošas dzeloņstieples robežžogam ar Baltkrieviju, apsūdzēta Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) vadība.

Publiski pieejamais Rīgas pilsētas tiesas kalendārs liecina, ka apsūdzēta NVA direktore Ramona Innusa. Toreizējo Iekšlietu ministrijas amatopersonu par NVA direktori 2021.gada vasarā iecēla iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("Republika") pēc tam, kad bez rezultāta noslēdzās konkurss uz NVA direktora vietu.

Tāpat apsūdzēts NVA Infrastruktūras attīstības departamenta vadītājs Oskars Dzirkalis, kurš ir viens no trīs Innusas vietniekiem. Viņš savulaik bijis VAS "Tiesu namu aģentūra" valdes priekšsēdētājs.

Apsūdzēto vidū ir Raimonds Dūcis, kurš patlaban ir NVA Administratīvā un iepirkumu departamenta vadītājs. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Dūcis 2000.gadu sākumā bijis galvenais speciālists Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tāpat viņš savulaik strādājis par padomnieku un vecāko ekspertu Aizsardzības ministrijā.

Neskatoties uz agrāk paustajiem solījumiem atvieglot viesstrādnieku ievešanas procedūru, valdošās partijas kļūst arvien noraidošākas šajā jautājumā.

Lai gan viena no šī procesa atbalstītājām bija Tautas partija, tās ierindas biedra Andra Šķēles uzruna Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijā liecina par pretējo, un to pierāda arī nesenā jautājuma skatīšanas valdībā atlikšana.

Atliek koncepciju

Līdz šim šis process valdošajai koalīcijai bija kā karsts kartupelis, kas tika mētāts no rokas rokā, bet sagremot to neviens nav varējis. Novembra vidū valdībā bija plānots skatīt Migrācijas politikas nodarbinātības kontekstā koncepciju, kas tomēr nenotika, jo pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams panākt politisku vienošanos. Lai gan, atliekot koncepciju, ministriem solīja to atkārtoti skatīt jau decembra beigās, pašlaik valdošās partijas tālāk par solījumiem situāciju vērtēt un skatīties nav tikušas. Tikmēr statistika liecina - šogad Latvijā nodarbinātības nolūkos iebraukušo ārzemnieku skaits pārsitis visus iepriekšējo gadu rekordus, līdz 31. oktobrim sasniedzot 4037 cilvēkus, kas ir teju divreiz vairāk nekā 2006. gadā. Db jau iepriekš vēstīja, ka daudzi uzņēmēji un ekonomisti uzskata par nepieciešamību atvērt darba tirgu viesstrādniekiem. Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle ir pārliecināta, ka valstij ir resursi šā jautājuma risināšanai, taču trūkst mērķa un gribasspēka (Db, 07.11.). To pierādīja novembra sākumā kārtējo reizi atliktā Iekšlietu ministrijas izstrādātā koncepcija, kas atvieglotu darbaspēka ievešanas procedūru un izmaksas no trešajām valstīm. Tāpat Db jau ziņots par bulgāru viesstrādnieku pieredzi celtniecībā un zivju pārstrādē, kad daļa celtnieku norādīja uz zemāku algu izmaksu nekā vietējiem strādniekiem.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā šogad tika nodarbināti 4 287 skolēni. Visaktīvāk vasaras darbā iesaistījās meitenes - 2 326, zēnu bija nedaudz mazāk - 1 961, informē NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tostarp jūnijā pasākuma ietvaros strādāja 1 289, jūlijā - 1 801 un augustā 1 197 skolēni. Visvairāk pasākumā piedalījās skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem (96,17%), vismazāk – skolēni vecumā no 19 līdz 20 gadiem (0,75%).

Kā darba devēji pasākumā piedalījās 449 komersanti un 124 pašvaldības un valsts iestādes. Komersantu piedāvātajās darba vietās aizvadītajā vasarā tika nodarbināti 2 369 skolēni, savukārt pašvaldībās un valsts iestādēs strādāja 1 918 skolēni.

Visvairāk darba vietu skolēniem NVA pasākuma ietvaros piedāvāja darba devēji Rīgas reģionā, kur tika nodarbināti 1 282 skolēni, vismazāk - Vidzemē, kur vasaras brīvlaikā ar NVA atbalstu strādāja 589 skolēni. Kurzemē šovasar bija nodarbināti 1 149, Latgalē - 630 un Zemgalē - 637 skolēni. Pasākuma īstenošanai aģentūra izlietoja 742 962 eiro, par viena skolēna nodarbināšanu darba devējs no NVA saņēmis vidēji 173,31 eiro.

Šā gada 9 mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumā ir iesaistījušies 119 nodarbinātie, kas ir atraduši darbu vismaz 20 kilometru attālumā no savas dzīvesvietas, informē NVA.

Kurzemē nodarbināto reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumā iesaistīti 44, Latgalē - 36, Vidzemē - 22 un Zemgalē - 17 nodarbinātie. 94% reģionālās mobilitātes atbalsta saņēmēju izvēlas transporta izdevumu kompensāciju un tikai 6% - dzīvojamās telpas īres izdevumu apmaksu.

Ja iepriekšējos gados reģionālās mobilitātes atbalstam varēja pieteikties tikai komersantu nodarbinātās personas, tad šogad to var izdarīt arī tie nodarbinātie, kuri uzsākuši darbu publiskā sektora iestādēs. Darba ņēmējam, kurš vismaz divus mēnešus ir reģistrēts NVA kā bezdarbnieks un ir atradis darbu 20 vai vairāk kilometru attālumā no deklarētās dzīves vietas, jādodas uz savu NVA filiāli un jāiesniedz pieteikums mobilitātes atbalsta saņemšanai. Tas ir jāizdara 10 darba dienu laikā no darba līguma noslēgšanas dienas. Savukārt vakancei, kurā tiks nodarbināts darba ņēmējs, vismaz nedēļu pirms darba attiecību uzsākšanas ir jābūt reģistrētai NVA filiālē vai publicētai NVA CV/Vakanču portālā. Bezdarbnieks var pieteikties NVA filiālē personīgi, pa pastu vai elektroniski ar e-parakstu. Klientu ērtībām, iesnieguma paraugs finanšu atlīdzības saņemšanai atrodams arī NVA mājaslapā. Maksimālā summa, ko nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 400 eiro. Reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu NVA īsteno darba vietās Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, izņemot Rīgu.

Nodarbinātības valsts aģentūrsa (NVA) NVA filiālēs 2008. gada pirmajā pusgadā saņemtas 44 oficiālas pateicības no darba devējiem par filiāles vai atsevišķu darbinieku veikumu, kā arī saņemtas pozitīvas atsauksmes par sniegto atbalstu Eiropas Sociālā Fonda (ESF) projektos.

Saskaņā ar NVA datiem, šogad līdz jūlijam Latvijā ir reģistrēti 54 012 bezdarbnieki, kas ir par 8 tūkstošiem bezdarbnieku mazāk nekā pērn līdz 1. jūlijam (62 287). Arī bezdarba līmenis, kurš šā gada jūnijā valstī bija 4.9%, pērn šajā pašā laikā bija lielāks – 5.8%.

Vislielāko daļu no kopējā bezdarbnieku skaita veido ilgstošie bezdarbnieki – 8 562, tad jaunieši vecumā no 15 - 24 gadiem – 6 667, arī pirmspensijas vecuma ļaudis - 6 367. Savukārt pēc bērna kopšanas atvaļinājuma bez darba ir 3 164 māmiņas vai tēti. Starp bezdarbniekiem ir arī 3 569 cilvēki ar invaliditāti un 169 personas, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietām, kurām līdz šā gada 1. jūlijam vēl nebija izdevies atrast darbu.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju darba tirgū, Latvijas uzņēmēji pagaidām vēl ir ļoti piesardzīgi, vērtējot viesstrādnieku nodarbināšanas iespējas, liecina lietišķās aktivitātes indeksa Parex index 2007.gada decembrī veiktās aptaujas rezultāti.

No aptaujātajiem 750 uzņēmējiem tikai 4,1% pēdējā gada laikā savos uzņēmumos ir nodarbinājuši viesstrādniekus un 5,2% to plāno darīt nākamā gada laikā. Savukārt atvieglojumu noteikšanu viesstrādnieku nodarbināšanai Latvijā kopumā atbalsta 41,4% aptaujas dalībnieku. Tas ļaujot secināt, ka pieprasījums pēc papildus darbaspēka Latvijas uzņēmēju vidū ir salīdzinoši liels un, ieviešot atvieglojumus, nodarbināto viesstrādnieku skaits varētu būtiski palielināties.

Vairākums no uzņēmējiem, kuri atbalsta atvieglojumu noteikšanu viesstrādnieku nodarbināšanai Latvijā (41,4%), uzskata, ka to būtu nepieciešams attiecināt tikai uz kvalificētiem speciālistiem - 17,6%, savukārt gandrīz tikpat - 17,5% uzskata, ka atvieglojumi būtu piemērojami gan kvalificētiem speciālistiem, gan mazkvalificētam darbaspēkam. 6,3% uzņēmēju uzskata, ka atvieglojumu noteikšana nepieciešama tikai mazkvalificēta ārvalstu darbaspēka nodarbināšanai. 47,9% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka atvieglojumi šobrīd Latvijā nav nepieciešami.

«Darba tirgus atvēršana ir absolūta nepieciešamība,» atzīst Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Izmaiņas kavējas

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis Db uzsvēra, ka normatīvo aktu grozījumus, kas nepieciešami, lai ieviestu koncepciju, valdība varētu pieņemt līdz šī gada beigām. «Tie ir arī politiski iemesli, kāpēc normatīvo aktu izstrāde kavējas. Ir politiķi, kas uzskata, ka nevajag atvērt darba tirgu. Mēs gan uzskatām, ka tas būtu jādara,» tā I. Godmanis. «Par darba tirgus atvēršanu mēs, protams, diskutēsim valdībā, var būt dažādi modeļi darba tirgus atvēršanai. Atsevišķās profesijās darba tirgu varētu atvērt, bet noteikti jākvotē viesstrādnieku skaits,» uzskata premjers Aigars Kalvītis.

Lai Rīgas pilsētas un Rīgas rajona pašvaldību vadītājus un darba devējus iepazīstinātu ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) 2008. gadā piedāvātajiem pakalpojumiem, pasākumiem un projektiem, kā arī lai kopīgi meklētu risinājumus nodarbinātības veicināšanai, 2007.gada 10.decembrī no plkst. 10:00 līdz 16:00 viesnīcas Rīga telpās, Rīgā, Aspazijas bulvārī 22, notiks informatīvais seminārs NVA sadarbības partnerību veicināšana – iespējas un izaicinājumi 2008.gadā. NVA seminārā Rīgā piedalīsies arī EURES pārstāvji no Polijas, Rumānijas un Bulgārijas, viņi informēs par situāciju savu valstu darba tirgū, liecina sniegtā informācija medijiem.

Semināra dalībnieku reģistrācija sāksies plkst. 9:30. Semināru atklājot, NVA direktora vietniece nodarbinātības politikas jautājumos V.Račinska un NVA Rīgas reģionālās filiāles vadītāja O.Kuzenkova izteiks atzinību labākajiem 2007. gada sadarbības partneriem.

No plkst. 10:30 līdz 12:00 strādās darba grupas. Pašvaldību vadītāju darba grupu vadīs NVA direktora vietniece V.Račinska piedaloties NVA Rīgas reģionālās filiāles vadītājai O.Kuzenkovai, savukārt apspriedi darba devēju grupā vadīs NVA Rīgas reģionālās filiāles vadītājas vietniece D.Odīte. Tiks sniegta informācija par NVA pakalpojumiem darba devējiem 2008.gadā, e-pakalpojumiem un Eiropas Sociālā fonda 2008.-2013.gadā plānotajiem pasākumiem.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.