Starptautiskā lidosta Rīga ir kļuvusi par vienu no četriem Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) oficiālajiem mācību centriem Eiropā.

Līgums par ACI oficiālā mācību centra pārstāvniecības tiesību piešķiršanu lidostas Rīga Mācību centram tika parakstīts trešdien, 14.jūnijā, ACI Ģenerālās asamblejas ietvaros Parīzē.

Jau šobrīd starptautiskās lidostas Rīga Mācību centrs ir ACI apmācību norises vieta, kur regulāri notiek starptautiski kursi. Pēc oficiālā mācību centra statusa iegūšanas šādas mācības notiks vēl biežāk, turklāt lidostai Rīga būs tiesības piedalīties apmācību dienaskārtības veidošanā, pilnveidojot to saturu un piedāvājot jaunus darbības virzienus.

«Oficiālā ACI mācību centra statusa piešķiršana ir augstākais profesionālais novērtējums, kas apliecina lidostas Rīga Mācību centra kvalifikāciju un spējas organizēt starptautiskas augstas kvalitātes apmācības. Stingri regulētajā un nemitīgā attīstībā esošajā aviācijas nozarē šāda līmeņa mācību organizēšana ir ne tikai milzīgs prestižs, bet arī atbildība,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa 3. jūlijā Stambulā notiekošajā Starptautiskās lidostu padomes Eiropā (Airport Council International, ACI Europe) Ģenerālajā asamblejā ievēlēta par organizācijas valdes locekli.

ACI Europe ir starptautiska lidostu organizācija, kas pārstāv vairāk par 500 lidostām 55 Eiropas valstīs. Tās biedri nodrošina vairāk nekā 90 % komerciālās gaisa satiksmes Eiropā. ACI Europe mērķis ir pārstāvēt Eiropas lidostu kolektīvās intereses Eiropas Savienības institūcijās un sadarbībā ar citiem pasaules reģioniem un veicināt profesionālo izcilību lidostu vadībā un darbībā. ACI Europe valdi veido 24 lidostu augstākie vadītāji.

“Pateicos visiem Eiropas lidostu pārstāvjiem, kuri piedalījās balsojumā, un Ģenerālajai asamblejai par izrādīto uzticību, atbalstot manu kandidatūru. Ar gandrīz trīsdesmit gadu pieredzi aviācijā esmu gatava virzīt inovatīvas idejas un projektus, kas dos pievienoto vērtību ACI Europe misijai, īpaši jautājumos par aviācijas nozares ilgtspējas mērķiem un sasniegumiem un to izskaidrošanu plašākai sabiedrībai un ieinteresētajām pusēm,” norāda Laila Odiņa.

Starptautiskā lidostu padome Eiropā ("ACI Europe") brīdina par riskiem, ka vasarā ceļotājiem būs jāpavada ilgas stundas Eiropas lidostās Covid-19 pārbaužu dēļ.

Ņemot vērā jau esošos un arvien gaidāmos ceļošanas ierobežojumu atvieglojumus gan Eiropā, gan ārpus tās epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās dēļ, Eiropas lidostas ar prieku gaida brīdi, kad cilvēki atsāks ceļošanu. Ir paredzams, ka pasažieru satiksme pieaugs gandrīz trīskārtīgi – no 47 miljoniem pasažieru jau šomēnes līdz 125 miljoniem augustā.

Lai gan šis rādītājs joprojām nebūs ne tuvu tam ceļošanas līmenim, kāds tas bija pirms pandēmijas 2019.gadā, tomēr šāda pasažieru plūsmas pieauguma pārvaldīšana radīs lidostām iepriekš nepieredzētus operatīvos sarežģījumus dažādu faktoru dēļ, skaidro "ACI Europe".

Starp šiem faktoriem "ACI Europe" min ierobežoto vietu lidostu telpās. Fiziskās distancēšanās ieviešana maksimāli visos lidostas procesos ir ierobežojusi cilvēkiem pieejamo telpu visos termināļos, ievērojami samazinot pieejamās fiziskās iespējas un palielinot pasažieru apkalpošanas laiku.

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Arī Latvijas vēstnieks paudis sašutumu par Nīderlandes galēji labējās Brīvības partijas (PVV) izveidoto vietni sūdzībām par austrumeiropiešu viesstrādniekiem, vēsta Leta.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis informēja, ka Latvijas vēstnieks Nīderlandē Māris Klišāns kopā ar Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas kolēģiem ir nosūtījis atklātu vēstuli Nīderlandes parlamentam, presei, valdībai un partiju vadītājiem par to, ka partija PVV izveidojusi mājaslapu, kurā nīderlandiešiem iespējams izteikt neapmierinātību par Centrāleiropas un Austrumeiropas darbaspēku Nīderlandē.

Vēstulē izteikta vēlme, lai pret visām tautām izturas vienlīdzīgi, un cerība, ka Nīderlandes sabiedrība un politiskie līderi distancēsies no šīs «nožēlojamās iniciatīvas». Par šo problēmu vēstnieki ir runājuši arī Nīderlandes Ārlietu ministrijā.

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

No jūlija arī Francija atvērta strādniekiem no jaunajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ziņo EUobeserver.com

Francija atvērusi darba tirgu ES valstīm, kas savienībai pievienojās 2004.gadā, tai skaitā Latvijai, izņemot Bulgārijai un Rumānijai. Šāds solis no Francijas puses vērtējams kā cenšanās izpatikt austrumos ES prezidentūras laikā.

"Es apstiprinu, ka visi ierobežojumi brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām ES dalībvalstīm tiks atcelti ar 1.jūliju, gadu ātrāk, nekā iepriekš plānots," kopīgā preses konferencē ar savu Polijas kolēģi Lehu Kačiņski paziņoja Francijas prezidents.

Darba tirgus atvēršana, kura bija paredzēta 2009.gada maijā, notiks Francijas sešus mēnešus ilgās ES prezidentūras laikā. Francijas prezidentūra ES sākas 1.jūlijā.

Latvijas darba devēju interese par ārvalstu darbaspēka piesaistīšanu gada laikā ir būtiski samazinājies, īpaši sarucis pieprasījums pēc viesstrādniekiem būvniecības nozarē.

par to liecina nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie pagājušā gada dati.

Ja 2008.gadā NVA filiālēs tika apstiprināti 2913 darba izsaukumi, tad pagājušā gada tie bija 2.5 reizes mazāki jeb 1156 izsaukumi. Pieprasījums pēc viesstrādniekiem pakāpeniski samazinājies visa pagājušā gada laikā.

Pirmajā ceturksnī tika apstiprināti 478 darba izsaukumi, otrajā ceturksnī – 301, trešajā ceturksnī – 214, bet 4.ceturksnī tikai163 darba izsaukumi.

Ārzemnieki no trešajām valstīm Latvijā pagājušajā gadā pārsvarā tika nodarbināti apstrādes rūpniecībā, transporta/uzglabāšanas nozarē, izmitināšanas/ēdināšanas nozarē, būvniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu jomā, veselības nozarē, mākslas, izklaides, atpūtas nozarē un lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā.

Tā šodien, 20.novembrī, vēsta laikraksta Diena izdevums Lietišķā Diena.

"Žagarkalnam blakus, 400 metru attālumā, pagājušajā gadā sāka darboties Ozolkalns. Pagājušogad mēs viens uz otru skatījāmies ar šķību aci, kā jau latviešiem tas raksturīgi, šogad mēs jau esam noslēguši sadarbības līgumu," tā Lietišķajai Dienai stāsta Žagarkalna īpašnieks Juris Žagars.

Viņš norāda, ka latviešus spiež draudzēties tikai vajadzība: "Mūs konsultēja somu stratēģiskie plānotāji, kas mums pateica, ka ir jāapvienojas, lai kā arī mēs viens uz otru skatītos kā uz konkurentu, un jāveido kopīgs komplekss, kas noteikti paņems līderpozīciju Baltijā."

Latvijas basketbolam vēsturiskā cīņā, kurā pirmo reizi Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumā aci pret aci tikās divi latviešu basketbolisti, Kristapa Porziņģa pārstāvētā Ņujorkas Knicks svinēja uzvaru pret Dāvi Bertānu un Sanantonio Spurs.

Aizraujošajā cīņā Knicks komanda, kura pēc ilgāka pārtraukuma spēli aizvadīja ar lielām emocijām un sparu, svinēja panākumu ar 94:90 (18:21, 24:27, 27:17, 25:25), pārtraucot četru zaudējumu sēriju.

Porziņģis šajā mačā guva 16 punktus, kamēr Bertāns izcēlās ar trīs punktiem. Abi latvieši vairākkārt šajā mačā cīnījās viens pret otru un šajos dueļos biežāk labāks bija laukuma saimnieka lomā esošais Porziņģis.

Knicks komandā spēlējošais latvietis laukumā pavadīja 36 minūtes un 51 sekundi, trāpot trīs no pieciem tālmetieniem un vienu no pieciem divpunktu metieniem, taču esot perfektam no soda metienu līnijas, realizējot piecus brīvmetienus.

Starptautiskās lidostu padomes Eiropas reģiona valdē ievēlēts VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters.

Starptautiskā lidostu padome (ACI) ir vienīgā vispasaules lidostu operatoru profesionālā asociācija. ACI pārstāv vairāk nekā 1530 lidostas 175 pasaules valstīs, un tā ir sadalīta piecos reģionos: Āfrika, Āzija un Klusā okeāna valstis, Eiropa, Latīņamerika un Karību jūras valstis, kā arī Ziemeļamerika. ACI Europe valdē darbojas 20 līdz 24 valdes locekļi.

«Tagad Latvija varēs piedalīties Eiropas aviācijas nozares virziena noteikšanā visaugstākajā līmenī,» norādījis K.Peters. Viņš valdē ievēlēts deviņpadsmitās gadskārtējās ACI Europe Ģenerālās asamblejas sēdē, kas notiek Mančestrā, Apvienotajā Karalistē. Tajā piedalās vairāk nekā 500 Eiropas lidostu un lidsabiedrību augstākie vadītāji, Eiropas mēroga likumdošanas un regulējošo institūciju pārstāvji, kā arī sadarbības partneri, aviācijas nozares konsultanti un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, pastāstīja VAS Starptautiskā lidosta Rīga preses sekretārs Mārtiņš Langrāts.

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Uzņēmēji, kas negrib vai nespēj maksāt darba tirgum atbilstošas algas, vienkārši būs spiesti aiziet no tirgus, tāpat kā tie, kas nevar samaksāt par elektrību vai telpu īri, intervijā laikrakstam Diena pauda DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Lielajās pilsētās atrast strādājošos nevajadzētu būt problēmai – ar nosacījumu, ka darba devējs gatavs maksāt darba tirgus situācijai atbilstošu algu. Ļoti muļķīgi ir piedāvāt algu zem darba tirgus līmeņa un brīnīties, ka neviens nenāk strādāt,» vaicāts par to, vai Latvijā nākotnē aizvien vairāk pietrūks strādājošo un tāpēc varētu augt viesstrādnieku skaits, teica ekonomists. «Nevar taču aiziet uz veikalu un lūgt, lai iedod kaut ko par pusvelti, tā tas nenotiek, un šis pats likums attiecas arī uz darbinieku atrašanu,» skaidroja P. Strautiņš.

«Runājot tieši par viesstrādniekiem, jāsaka, Latvija ir mazs darba tirgus, kurā vienmēr bijis un būs grūtības atrast strādājošos ar specifiskām profesionālajām iemaņām, tāpēc viesstrādnieki Latvijā bijuši un būs vienmēr. Viesstrādnieki ir arī profesionāļi, kuri var piedāvāt tādas zināšanas un iemaņas, kādu nav Latvijas speciālistiem,» norādīja ekonomists.

Neskatoties uz agrāk paustajiem solījumiem atvieglot viesstrādnieku ievešanas procedūru, valdošās partijas kļūst arvien noraidošākas šajā jautājumā.

Lai gan viena no šī procesa atbalstītājām bija Tautas partija, tās ierindas biedra Andra Šķēles uzruna Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijā liecina par pretējo, un to pierāda arī nesenā jautājuma skatīšanas valdībā atlikšana.

Atliek koncepciju

Līdz šim šis process valdošajai koalīcijai bija kā karsts kartupelis, kas tika mētāts no rokas rokā, bet sagremot to neviens nav varējis. Novembra vidū valdībā bija plānots skatīt Migrācijas politikas nodarbinātības kontekstā koncepciju, kas tomēr nenotika, jo pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams panākt politisku vienošanos. Lai gan, atliekot koncepciju, ministriem solīja to atkārtoti skatīt jau decembra beigās, pašlaik valdošās partijas tālāk par solījumiem situāciju vērtēt un skatīties nav tikušas. Tikmēr statistika liecina - šogad Latvijā nodarbinātības nolūkos iebraukušo ārzemnieku skaits pārsitis visus iepriekšējo gadu rekordus, līdz 31. oktobrim sasniedzot 4037 cilvēkus, kas ir teju divreiz vairāk nekā 2006. gadā. Db jau iepriekš vēstīja, ka daudzi uzņēmēji un ekonomisti uzskata par nepieciešamību atvērt darba tirgu viesstrādniekiem. Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle ir pārliecināta, ka valstij ir resursi šā jautājuma risināšanai, taču trūkst mērķa un gribasspēka (Db, 07.11.). To pierādīja novembra sākumā kārtējo reizi atliktā Iekšlietu ministrijas izstrādātā koncepcija, kas atvieglotu darbaspēka ievešanas procedūru un izmaksas no trešajām valstīm. Tāpat Db jau ziņots par bulgāru viesstrādnieku pieredzi celtniecībā un zivju pārstrādē, kad daļa celtnieku norādīja uz zemāku algu izmaksu nekā vietējiem strādniekiem.

Savulaik sparīgi (un visai pamatoti) tika kritizēta metodoloģija, atbilstoši kurai Latvijā tika rēķināta minimālā alga. Laika gaitā dažādas runas par šo tēmu noveda pie tā, ka iepriekšējo metodoloģiju likvidēja, bet jaunu tā arī neradīja. Vai nu aizmirsa, vai nevienam nav skaidrības, kā to darīt, bet šīs metodoloģijas vienkārši nav.

Tā vietā ir tikai klusa čiepstēšana, ka varbūt Pasaules Banka saņemsies un kaut ko šajā jomā izstrādās, un tad arī mums būšot, ko pārņemt.

Tikmēr dažādi pabalsti un arī vecuma pensijas Latvijā tiek noteikti vienkārši «uz aci». Principā var teikt, ka sistēma ir vienkārša – cik naudas budžetā attiecīgajā gadā ir, tik arī sadala «uz galviņām», pasakot, ka iegūtais aprēķins atbilst kādai ļoti gudrai formulai, kuras būtību izskaidrot nemaz nav tik vienkārši un to nemaz nevajag darīt. Iespējams, tāpēc arī nav jābrīnās, ka iztikas minimums, neapliekamais minimums un minimālā alga Latvijā ir trīs pilnīgi dažādi lielumi, lai gan zināmai saskaņai tajos pēc loģikas tomēr vajadzētu būt. Respektīvi, būtu tikai loģiski, ja vismaz minimālā alga un neapliekamais minimums neatšķirtos. Nepārsteidz arī Ekonomikas ministrijas paziņojums, ka iztikas minimums ir lielums, kuru nemaz nevajagot rēķināt.

Foto: AdobeStock

Skropstas vai smilšu grauda nokļūšana acī spēj izraisīt tūlītēju diskomfortu – sāpes, asarošanu, redzes miglošanos un citas nepatīkamas sajūtas, radot vēlmi pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no kairinātāja. Tādā gadījumā noder acu pilieni. Tomēr, kā izrādās, daļa cilvēku nemaz nezina, kā tos pareizi lietot un uzglabāt. Raksta turpinājumā optikas salona METROPOLE speciālisti dalās vērtīgos padomos, lai Tu, lietojot acu pilienus, nekaitētu savai veselībai.

Kā neapjukt plašajā acu pilienu piedāvājumā?

Ieejot optikas veikalos vai aptiekās, redzams, ka to plaukti ir pārbagāti ar dažāda veida pilieniem. Ir acu pilieni nogurušām acīm, acu pilieni sarkanām acīm un vēl dažādi citi, tomēr, kā zināt, kuri būtu vispiemērotākie? Būtībā tie iedalās 2 grupās: ir mākslīgās asaras un acu pilieni. Mākslīgās asaras tiek lietotas tikai profilakses nolūkos, – ja no acīm ir nepieciešams izskalot svešķermeni. Savukārt pilieni ir paredzēti acu slimību ārstēšanai. Piemēram, acu pilieni sausām acīm ir domāti to mitrināšanai, tādējādi mazinot sausās acss sindroma simptomātiku. Vēl ir arī šādi pilieni:

Viļņas starptautiskā lidosta šā gada oktobrī piedzīvojusi visstraujāko pasažieru skaita pieaugumu, liecina ACI Europe (Airports Council International) apkopotie dati par 170 Eiropas lidostām.

Oktobrī Viļņas lidostas pasažieru skaits ir palielinājies par 53,7%, un tas ir straujākais pieaugums Eiropas lidostu vēsturē, citējot ACI Europe datus, vēsta baltic-course.com.

Strauju pasažieru pieaugumu – 49,7% - oktobrī pieredzējusi arī Burgas lidosta Bulgārijā, savukārt Tallinas lidostā pārvadāto pasažieru skaits palielinājies par 37%, bet Venēcijas lidostā – par 33%.

Kopumā Eiropas lidostās pārvadāto pasažieru skaits minētajā mēnesī ir pieaudzis par 3,4%, salīdzinot ar pērno gadu.

Starptautiskā lidostu padome, ACI Europe, pārstāv 46 valstu lidostu intereses. Lidostu padomē ir pārstāvēti 90% Eiropas lidostu tirgus.

Gandrīz 200 Eiropas lidostām tuvākajos mēnešos draud maksātnespēja, ja neatjaunosies pasažieru plūsma, brīdina Starptautiskā lidostu padome Eiropā ("ACI Europe").

"ACI Europe" norāda, ka 193 lidostas, kurām draud bankrots, galvenokārt ir reģionālās lidostas, kas sniedz pakalpojumus vietējām kopienām.

Taču kopā tās atbalsta vairāk nekā ceturtdaļmiljonu darbavietu un sniedz 12 miljardu eiro ieguldījumu iekšzemes kopproduktā.

"Draudi par lidostu slēgšanu nozīmē, ka Eiropa varētu zaudēt ievērojamu tās gaisa transporta sistēmas daļu, ja vien valdības nerīkosies nepieciešamā atbalsta nodrošināšanai," skaidro "ACI Europe".

Padomes dati liecina, ka koronavīrusa pandēmijas krīzes dēļ pasažieru plūsma lidostās oktobra vidū bija nokritusies par 75%, kas nozīmē, ka lidostām, tāpat kā aviokompānijām, ir grūtības nosegt savas operacionālās izmaksas.

Atklāta jauna komēta, kas nākamā gada novembrī Zemei pietuvosies tik tuvu, ka būs vērojama ar neapbruņotu aci, turklāt, ja piepildīsies zinātnieku prognozes, tā būs spožāka par pilnmēnesi, līdz šim novērotajām komētām un būs iespaidīgāka arī par 2013. gada martā gaidāmo Pan-STARRS komētu, vēsta Astronomy Now.

2013. gada 28. novembrī komēta, kas nodēvēta par C/2012 S1 (ISON), atradīsies mazāk nekā divu miljonu kilometru attālumā no Saules. Komētu varēs aplūkot ar neapbruņotu aci no 2013. gada novembra līdz 2014. gada janvāra vidum, savukārt ar binokli komēta būs novērojama, sākot no nākamā gada vasaras beigām. Patlaban astes zvaigzne atrodas Vēža zvaigznāja ziemeļaustrumos, un šobrīd tā nav vērojama ar neapbruņotu aci vai mazāk spēcīgu teleskopu.

Komēta ne vien atradīsies tuvu Zemei, bet, ja piepildīsies zinātnieku prognozēs, būs arī daudz spožāka par pilnmēnesi – zinātnieki lēš, ka ISON zvaigžņlielums būs -16. Salīdzinājumam – pilnmēness zvaigžņlielums ir -12,74. Astronomy Now gan norāda, ka dažkārt zinātnieku prognozes ir iespaidīgākas nekā reālais zvaigžņlielums. Piemēram, 1973. gadā lielu ažiotāžu izraisīja Kohouteka komēta, kas nepiepildīja zinātnieku prognozes.

Aizmirstiet par viņas smaidu. Itāļu pētnieks uzskata, ka galvenā atslēga, lai atklātu Leonardo da Vinči gleznas Mona Līza noslēpumus, slēpjas uzgleznotās sievietes acīs, vēsta AP.

Silvano Vinceti apgalvo, ka viņš ir atradis burtu S sievietes kreisajā acī un burtu L viņas labajā acī. Turklāt tilta, kas ir gleznas labajā pusē, arkā esot redzams arī skaitlis 72.

Pēc pētnieka domām simboli paver jaunas iespējas identificēt gleznas modeli, noteikt tās uzgleznošanas laiku, kā arī apliecina da Vinči interesi par reliģiju un misticismu.

Šī ir tikai viena no versijām, kas saistīta ar šo gleznu. Pastāv arī uzskats, ka tajā attēlots vīrietis, kā arī uzskats, ka tas ir da Vinči pašportrets, bet gleznā attēlotās sievietes noslēpumainā smaida izskaidrojumi ir visdažādākie, sākot no grūtniecības līdz pat sērām.

Pasažieru plūsma Eiropas lidostās šī gada pirmajos sešos mēnešos atgriezusies līmenī, kāds tika reģistrēts pirms koronvīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, liecina trešdien publiskotie Starptautiskās lidostu padomes Eiropā "ACI Europe" dati.

Tie norāda, ka pasažieru plūsma Eiropas lidostās pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 9%.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem sešiem mēnešiem jeb gadu pirms koronavīrusa pandēmijas, kas paralizēja pasaules ekonomiku un aviācijas nozari, pasažieru plūsma palielinājusies par 0,4%.

Šie dati "beidzot apstiprina, ka lidostu nozare pilnībā atguvusies no koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes," norāda "ACI Europe".

Pasažieru plūsma starptautiskajos lidojumos pusgadā pieaugusi par 10,3%, bet iekšzemes lidojumos reģistrēts kāpums par 4,2%.

"ACI Europe" gan skaidro, ka Eiropas lidostu tirgus kļuvis ļoti sadrumstalots, jo vien 53% Eiropas lidostu pasažieru plūsma līdz jūnijam pilnībā atjaunojusies līdz pirmskrīzes līmenim.

«Eiropā aviācija attīstās divos dažādos ātrumos – Eiropas Savienības (ES) lidostu vidējais pasažieru skaita pieaugums gada griezumā pirmajā ceturksnī ir 1,7%, savukārt pasažieru pieaugums lidostās, kas atrodas ārpus ES - Krievijā, Turcijā, Norvēģijā un Islandē, ir vidēji 11,5%,» norāda Airports Council International Europe (ACI Europe) direktors Olivers Jankovecs (Olivier Jankovec).

Dati par apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu martā liecina, ka labāk klājas lielajām lidostām. Izņēmums ir Grieķijas, Spānijas un Itālijas lidostas, kur pasažieru skaita pieaugums samazinās. Tāpat samazinās pasažieru skaita kāpums arī reģionālajās lidostās, atspoguļojot pašreizējo ekonomisko situāciju, teikts ACI Europe pētījumā.

ACI Europe pētījumā tika vērtētas 173 Eiropas lidostas. Tās tika iedalītas četrās grupās – lidostas, kuru pasažieru skaits gadā pārsniedz 25 miljonus (1. grupa), tās lidostas, kuru pasažieru skaits gadā ir no desmit līdz 25 milj. (2. grupa), no pieciem līdz desmit miljoniem pasažieru gadā (3. grupa) un mazāk nekā pieci miljoni gadā (4. grupa). Attiecīgi vidējais pasažieu skaita pieaugums pirmajā ceturksnī šajās grupās gada laikā bija 4,2%, 4,2%, 1% un 2,7%.

Lielbritānijā pagājušā gada beigās dzīvoja 39 tūkstoši Latvijas viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu pretstatā tikai aptuveni 7000 viesstrādnieku 2004.gadā, pirmdien vēstī britu laikraksts Telegraph, atsaucoties uz oficiālajiem Apvienotās Karalistes statistikas datiem.

No Eiropas Savienības (ES) jaunajām dalībvalstīm visvairāk Lielbritānijā ir poļu - 529 tūkstoši; strauji palielinās arī Lielbritānijā dzīvojošo un strādājošo slovāku skaits -pagājušā gada beigās viņu skaits sasniedzis 52 tūkstošus iepretim tikai 8000 slovāku 2004.gadā, kad Lielbritānija atvēra savu darba tirgu strādājošajiem no jaunajām bloka valstīm Austrumeiropā. Savukārt Apvienotajā Karalistē dzīvojošo rumāņu skaits minētajā periodā pieaudzis no 14 tūkstošiem līdz 53 tūkstošiem.

Kopumā Lielbritānijā no jaunajām ES valstīm pērnā gada nogalē dzīvoja 508 tūkstoši ES Austrumeiropas valstīs dzimušu cilvēku - astoņas reizes vairāk nekā 2004.gadā.

Pieprasījums pēc vietējās pārtikas kāpj, taču darbaspēku nozarē piesaistīt ir problēma, teic "Mārupes Siltumnīcās" valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

SIA "Mārupes Siltumnīcas" piederošajos 8,6 hektāros Jaunmārupes siltumnīcās tiek audzēti tomāti un gurķi, un nodarbināti vairāk nekā 120 cilvēki. Aktīvās sezonas laikā uzņēmumā ik gadu nepieciešami apmēram desmit papildus darbinieki, taču piesaistīt šādu skaitu vietējo darbinieku ir izaicinājums, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.

"Problēmu mums rada tas, ka jaunākās paaudzes cilvēki šajā nozarē strādāt nevēlas," norāda M.Kravale. Tam par iemeslu esot tas, ka darbs ir gan fiziski smags, gan atalgojums ārzemēs par līdzīgu darbu - augstāks.