Atdeve no miljoniem vērtās bezdarbnieku apmācības, kas gadu no gada ir faktiski vienu un to pašu firmu un skolu rokās, krīzes laikā sarukusi līdz minimumam.
Tikai 13.6 % no bezdarbniekiem pēc profesionālās apmācības šogad atgriežas darba tirgū, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Tie varētu būt ap 690 cilvēku, izriet no Db aprēķiniem. Taču līdzekļi, kas šogad atvēlēti profesionālajai apmācībai, pārkvalifikācijai, kvalifikācijas celšanai un neformālās izglītības (piemēram, valodu - arī latviešu - kursi, datorapmācība, auto kursi dažādu kategoriju vadītāja apliecību iegūšanai) nodrošināšanai - vairāk nekā 5.6 milj. Ls -, ir gandrīz divas reizes lielāki nekā pērn. Lielākā daļa naudas gan nāk nevis no valsts budžeta, bet Eiropas Sociālā fonda.
Valsts kontrole šobrīd veic revīziju, lai pārbaudītu NVA darbības likumību un efektivitāti, īstenojot valsts politiku bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, Db informēja valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Niecīgs skaits
Nebūtu pareizi apšaubīt bezdarbnieku apmācības lietderību vai efektivitāti, tādēļ ka šodien iekārtojas darbā 13.6 %, jo cilvēki mācās, lai nodrošinātu savu konkurētspēju. Tā uzskata NVA Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta direktore Inese Kalvāne. Viņasprāt, tas nav kritisks rādītājs, jo «mēs skatāmies ilgākā perspektīvā», veicinot bezdarbniekus līdzdarboties «savu nākotnes prasmju pilnveidošanā». Turklāt cilvēku skaitam, kuri pēc apmācības spēj iekārtoties darbā, esot tendence pieaugt. Tas notiekot ļoti lēni, un iepriekšējo gadu rādītājus tik drīz sasniegt neizdosies. Iepriekšējos gados darbā iekārtojušies 60 - 70 % profesionālo apmācību guvušie bezdarbnieki, atsevišķās profesijās šis procents ir bijis vēl augstāks. «Sākot ar pagājušā gada vidu, šis rādītājs objektīvu iemeslu dēļ samazinājās. Pagājušajā gadā vidēji darbā iekārtošanās bija 48 %,» stāsta I. Kalvāne.
Joprojām veiksmīgi - ap 60 % - darbā izdodas iekārtoties bezdarbniekiem, kas apmācību izgājuši pie darba devēja. Arī šeit iepriekš bija lielāka atdeve - pat 92 %.
«Brīvo vakanču maz. Tādēļ apmācība ir kā investīcija nākotnē,» piekrīt Pēteris Zaļmežs. Viņš ir valdes loceklis vienā no lielākajiem mācību centriem Latvijā SIA BUTS, kurš ir NVA ilggadējs sadarbības partneris (NVA konkursa kārtībā izraugās sadarbības partnerus - valsts un privātās izglītības iestādes -, no kuriem pēcāk izvēlas apmācību veicējus vajadzīgajās profesijās un Latvijas vietās). Bezdarbnieki veido apmēram piekto daļu no BUTS studentu kopskaita.
«Izglītības un zinātnes ministrija ir noteikusi minimālo stundu skaitu, kas nepieciešams profesionālās izglītības apguvei, un NVA bezdarbniekiem nodrošina minimālo apmācību. Autokrāvēja vadītājam varbūt pietiek ar minimālo stundu skaitu, bet ir profesijas, kur ir vajadzīga pieredze, roku veiklība. Darba devēji prasa augsti kvalificētus speciālistus,» akmeni NVA lauciņā met P. Zaļmežs.
Viņš kritizē arī principus, pēc kādiem NVA izvēlas profesijas, kurās organizēt apmācību - par pamatu tiek ņemtas darba devēju aptaujas, kas tiek veiktas divas reizes gadā. P. Zaļmežs domā, ka ne visi darba devēji godprātīgi atzīst, kādus speciālistus varētu pieņemt darbā un kādas iemaņas viņiem nepieciešamas. Par to vedina domāt arī fakts, ka ar NVA starpniecību biežāk tiek meklēti mazkvalificēti darbinieki, nevis vadītāji. «Ir prasmes, kas nepieciešamas, lai strādātu kā pašnodarbinātā persona, bet NVA saka - tādas apmācības nebūs, jo darba devējs neprasa. Bet, piemēram, kādā pagastā nav friziera vai automehāniķa - kurš tad NVA ziņos par vakanci?» nesaprašanā ir P. Zaļmežs.
Strauji mainīgajā darba tirgū nevar paļauties uz pusgadu iepriekš iegūtu informāciju, uzskata BUTS valdes loceklis. Šobrīd atbilstoši darba tirgus pieprasījumam nepieciešams izveidot bezdarbnieku profesionālās apmācības izglītības programmas kravas automobiļa, pašgājēja transporta līdzekļu, sanitārautomobiļa vadītājiem, asfalta klāšanas operatoram, autogreidera, ekskavatora vadītājiem, mežsaimniecības mašīnu operatoram, traktortehnikas vadītājam-, Db uzzināja NVA. Tikmēr BUTS novērojusi, ka cilvēki, kas mācās par saviem vai darba devēju līdzekļiem, izvēlas citas specialitātes - šobrīd aktuāli ir namu apsaimniekošanas jautājumi un prasmes, kas nepieciešamas elektriķiem, elektromehāniķiem, autoelektriķiem, automehāniķiem un metinātājiem.
Milzu konkursi
NVA sadarbības partneru piesaistei bezdarbnieku profesionālajai un neformālajai apmācībai pēdējos gados izsludinājusi vairākus ļoti vērienīgus konkursus. Pērn tika paziņoti uzvarētāji 10 milj. Ls vērtā konkursā par modulāro apmācību bezdarbniekiem un darba meklētājiem, šogad - 8 milj. Ls vērtā iepirkumā par profesionālo apmācību un 3 milj. Ls konkursā par bezdarbnieku un darba meklētāju neformālās izglītības ieguves organizēšanai.
I. Kalvāne gan norāda: «Mēs esam ne tik daudz atkarīgi no iepirkuma summas kā no budžeta gada.» To apliecina arī skaitļi - pērn profesionālajai un neformālajai/modulārajai izglītībai kopumā bija atvēlēti 3.2 milj. Ls, šogad paredzēti 5.6 milj. Ls. I. Kalvāne neslēpj, ka «daudzi apstākļi ir mainījušies un, iespējams, tos nevarēs atrisināt ar grozījumiem esošajos sadarbības līgumos, un mēs būsim spiesti organizēt jaunu iepirkumu». Izmaiņas var nest arī plānotā bezdarbnieku apmācības sistēmas reformēšana, ieviešot tā dēvēto kuponu sistēmu, kur uzsvars vairs netiks likts uz darba devēju pieprasījumu, bet bezdarbniekiem pašiem tiks ļauts izvēlēties, ko tie vēlas mācīties. «Šobrīd vadāmies pēc striktiem principiem - mums ir profesiju saraksts, ko veidojam, aptaujājot darba devējus, nozaru asociācijas. Mēs ņemam vērā vidēja un ilgāka termiņa stratēģijas, Eiropas dokumentus. Mēģinām uzminēt, kas tad ir tas, par ko ir lietderīgi izdot valsts naudu. Kā Ekonomikas ministrijā kāds var zināt, kas būs vajadzīgs nākotnē? Šobrīd arī sabiedrībā ir diskusijas par to, vai ir iespējams saplānot noteiktas prioritātes un kuras jomas vairāk jāatbalsta un attiecīgi arī jāsniedz valsts finansējums apmācībai. Šis jautājums nav viennozīmīgi atbildams. Mēs no pieredzes redzam, ka šobrīd nav nepieciešami speciālisti celtniecībā, bet varbūt konkrētā vietā, konkrētā situācijā pie noteiktiem apstākļiem tas speciālists ir nepieciešams, un es neredzu iemeslu, kādēļ jāliek šķēršļi, lai cilvēks nevarētu būt par celtnieku. Kuponu sistēmā cilvēkam pašam bieži vien nāksies līdzfinansēt mācības, un maz ticams, ka cilvēks gribēs savu latu iztērēt nevajadzīgi,» pārliecināta I. Kalvāne. Jaunās sistēmas īstenošanai būs vajadzīgi jauni sadarbības partneri.
730 Ls cilvēkam
Šobrīd viena bezdarbnieka profesionālā apmācīšana (480 - 960 stundas jeb 4 - 6 mēneši) izmaksā vidēji 730 Ls.
Salīdzinājumam - viena gada studiju maksa Latvijas Universitātē atkarībā no izvēlētās studiju programmas svārstās no 1050 Ls līdz 1800 Ls. Studijas Rīgas Stradiņa universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē ir lētākas. Stradiņa augstskolā bakalaura studiju maksa par gadu svārstās no 950 Ls līdz 1150 Ls lielākajā tiesā mācību programmu. Bet RTU, lai nezaudētus studentus, paziņojusi par studiju maksu pazemināšanu gandrīz visās inženierprogrammās no 1100 Ls - 1250 Ls līdz 950 Ls.
Uz valsts rēķina
Starp NVA apmaksātajiem kursiem ir arī B kategorijas autovadītāja apliecības saņemšana, kas nepareizi šķiet pat kompānijām, kuras uzvarējušas konkursos par šo pakalpojumu sniegšanu.
«Valstij nav jāapmaksā auto kursi. Tā ir nelietderīgi tērēta nauda,» uzskata P. Zaļmežs. I. Kalvāne gan oponē, ka NVA bezdarbniekiem piedāvā apgūt tās prasmes, kuras prasa uzņēmēji: «Mēs nešķirojam vienu vai otru prasmi - ja darba devējs saka, ka šāda papildu prasme ir nepieciešama, mēs organizējam kursus. Kamēr darba tirgū ir pieprasījums, ir lietderīgi tam novirzīt valsts līdzekļus.»
Gada sākumā veiktā darba devēju aptauja liecina, ka auto vadīšanas prasmes vairs nav būtiskas. «Mēs mēģināsim spert kaut kādus soļus šai virzienā. Bet mēģināsim spert, jo mēs jau strādājam ar dzīviem cilvēkiem, kuriem ir savas vēlmes un vajadzības. Lielākā daļa mūsu klientu pirmo reizi palikuši bez darba, ir ilgstoši strādājuši, godprātīgi maksājuši nodokļus un tagad kaut ko sagaida no valsts. Par B kategoriju mums ir ļoti grūti vienoties ar cilvēku, cik šī vajadzība un vēlme ir pamatota, jo kādēļ gan neizmantot šādu izdevību, ja to piedāvā. No pagājušā gada esam ieviesuši kārtību - ja tu atnesīsi no darba devēja apliecinājumu, ka viņš tevi pieņems, ja būs auto vadīšanas prasme, tad mēs viņu ņemsim rindā. Mēs esam runājuši ar Valsts kontroli par šo jautājumu - viņi jautāja, vai mēs ejam un pārbaudām, vai bezdarbnieku pieņem darbā vai ne. Teikšu godīgi, mēs neejam un nepārbaudām, jo tas atkal ir administratīvs resurss. Bet tā rinda ir kļuvusi objektīvāka,» skaidro I. Kalvāne.
Niecīgs procents
Šogad profesionālajā apmācībā plānots iesaistīt vien ap 5 tūkst. cilvēku. Vairāk nekā 9 tūkst. bezdarbnieku varētu iegūt neformālo izglītību. Lai gan apmācīt plānoto cilvēku skaits šogad ir ievērojami lielāks nekā pērn, rindas uz kursiem veidojas ļoti garas. «Mums šobrīd ir aptuveni 6 tūkst. cilvēku rinda uz profesionālo un 30 tūkst. cilvēku rinda uz neformālo izglītību,» stāsta I. Kalvāne.
Šogad 250 bezdarbniekus ieplānots iesaistīt NVA programmā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. Paredzēts, ka atbalstu saņems 80 biznesa plānu. Katra atbalstītā biznesa plāna īstenotājs saņem konsultācijas biznesa plāna īstenošanas pirmajā gadā, dotāciju biznesa plāna realizēšanai (līdz 4000 Ls) un mēneša dotāciju minimālās algas apmērā biznesa plāna īstenošanas pirmajos 3 mēnešos.