Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis Latvijas darba tirgu pagaidām ir ietekmējis būtiski mazāk nekā tās pirmais vilnis, un pērnā gada pēdējā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājās līdz 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Protams, stingrākie epidemioloģiskie ierobežojumi stājās spēkā tikai decembra otrajā pusē, un ceturtā ceturkšņa bezdarba rādītājos tos vēl īsti neredzam, taču arī šī gada janvārī situācija darba tirgū saglabājas labāka nekā Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Kā liecina operatīvie dati, janvārī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 8,8 %, savukārt reģistrētais bezdarbs pakāpies līdz 8,1 %. Salīdzinājumam Covid-19 pirmā viļņa laikā 2020. gada maijā reģistrētais bezdarbs Latvijā bija 8,6 %, tomēr jāņem vērā, ka ziemas mēnešos Latvijā ir raksturīgs sezonāls bezdarba pieaugums, secina Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņš norāda, ka darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un Covid-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām. Covid-19 pandēmija ir smagi ietekmējusi atsevišķas pakalpojumu nozares, kuru darbība ir būtiski ierobežota nu jau gandrīz gadu. Tikmēr citas nozares, piemēram, rūpniecību, būvniecību un profesionālos pakalpojumus Covid-19 otrais vilnis nav būtiski ietekmējis, un tajās turpinās izaugsme. Tā rezultātā bezdarbs cilvēkiem ar augstāko izglītību ir samazinājies no 5,6 % 2020. gada 1. ceturksnī līdz 4,5 % gada nogalē. Tikmēr strādājošajiem ar vidējo izglītību bezdarbs ir pieaudzis no 7,5 % līdz 10 %. Šī nevienmērīgā Covid-19 krīzes ietekme redzama arī ienākumu struktūrā, jo gada laikā 15 % līdz 10 % ir sarucis strādājošo īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai zemāku, savukārt no 6 % līdz 8 % pieaudzis lielu algu saņēmēju īpatsvars. Rezultātā Latvijā šobrīd aug bezdarbs, nedaudz samazinās patēriņš un iedzīvotāju kopējie ienākumi, bet vienlaikus strauji aug uzkrājumi tiem, kurus Covid-19 krīzes nav ietekmējusi.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Latvijā bezdarbs nākamā gada beigās varētu būt ap 6-6,7% līmenī, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA pauda, ka labā ziņa darba tirgū ir tā, ka, neskatoties uz nelielo ekonomikas lejupslīdi, bezdarbs Latvijā 2023.gadā nav pieaudzis. Uzņēmumi šobrīd nesteidzas samazināt darbinieku skaitu, jo iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā samazinās un Covid-19 pandēmijas laikā atsevišķi uzņēmumi, kas samazināja darbinieku skaitu, vēlāk saskarās ar grūtībām atrast jaunus darbiniekus.

"Tomēr lēnāka izaugsme darba tirgū ir jūtama, un tādēļ ļoti lielu bezdarba samazinājumu, visticamāk, nav pamats gaidīt. Kopš vasaras ir samazinājies darba sludinājumu skaits, un pēdējos ceturkšņos uzņēmēju aptaujās darbaspēka pieejamība retāk tiek norādīts kā galvenais šķērslis izaugsmei. Vienlaikus Vācijā bezdarbs pieaug jau vairāk nekā deviņus mēnešus, un bezdarbs 2023.gadā ir pieaudzis arī Igaunijā, kur gan ekonomikas lejupslīde ir bijusi izteiktāka nekā Latvijā," sacīja Āboliņš.

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Darba tirgū līdzīgi, kā ekonomikā kopumā pērn bijis ļoti labs gads un jādomā, ka Latvijas darba tirgū esam sasnieguši brīdi, kad varam nopietni domāt par reemigrāciju, uzskata AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pērnā gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieaugusi par 7,5% salīdzinājumā ar 2016. gada nogali, savukārt gadā kopumā vidējā darba alga Latvijā augusi par 7,9%, sasniedzot 926 eiro pirms nodokļiem. Šis ir straujākais algu kāpums Latvijā pēdējā desmitgadē un algas pērn augušas gandrīz tautsaimniecības visās nozarēs. Šīs pozitīvās tendences darba tirgū turpināsies šogad. Ekonomikā gaidāms vēl viens labas izaugsmes gads, bezdarbs turpinās mazināties un papildus tam no šī gada 1. janvāra paaugstināta arī minimālā alga no 380 uz 430 eiro. Tādēļ algu kāpums šogad varētu pārsniegt pat 8% un vidējā darba samaksas pirms nodokļiem, visticamāk, sasniegs psiholoģiski zīmīgo 1000 eiro robežu.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Bezdarbs šā gada beigās Latvijā varētu veidot 7,3-8%, prognozēja banku analītiķi.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka darba meklētāju īpatsvars 2021.gada beigās jeb ceturtajā ceturksnī varētu būt 7,3% apmērā pretstatā apmēram 8% pagājušā gada nogalē. "Tātad gaidāma situācijas uzlabošanās, bet ne gluži pilna nodarbinātība," viņš teica.

Tostarp Strautiņš prognozēja, ka šogad strauji augs nodarbināto skaits nozarēs, kurās 2020.gadā tas samazinājās.

"Izmaiņu virziens darba tirgū 2021.gadā, protams, būs pretējs 2020.gada dinamikai, samazinoties bezdarbam un augot nodarbinātībai, taču gada vidējie skaitļi daudz neatšķirsies," viņš piebilda.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka spēcīgais Covid-19 otrais vilnis situāciju darba tirgū atkal pasliktinās un tuvākajā laikā bezdarbs pieaugs, tostarp novembrī darba tirgus vēl bija stabilitāte, bet, visticamāk, decembrī situācija mainījās, taču augstākā bezdarba virsotne varētu tikt sasniegta 2021.gada pirmajā ceturksnī.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,2%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 3,5%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,2% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2%, bet bezdarbs samazināsies līdz 9,2% šogad un 8,7% nākamgad, lēš EK.

Abās pārējās Baltijas valstīs EK prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Latvijai.Lietuvā EK sagaida 2,9% IKP pieaugumu šogad un 3,1% kāpumu nākamgad. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%. Savukārt bezdarbs šogad saruks līdz 7,6% un nākamgad samazinājums turpināsies līdz 7,2%, lēš EK.

Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,3% ekonomikas izaugsme, kas nākamgad sasniegs 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,3%, bet nākamgad - 2,9%. Savukārt bezdarbs pieaugs no 7,7% šogad līdz 8,6% nākamgad, paredz EK.EK pavasara ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka gan šogad, gan nākamgad Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad - 1,8%.Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8% apmērā, bet nākamgad - 1,7%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,6% un 1,3%. Bezdarbs ES samazināsies no 8% šogad līdz 7,7% nākamgad, bet eirozonā - no 9,4% šogad līdz 8,9% nākamgad.

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā šā gada septembrī samazinājies līdz 10,8%, salīdzinot ar koriģēto augusta rezultātu 10,9% apmērā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tādējādi bezdarbs sasniedzis zemāko līmeni kopš 2012.gada janvāra.

Sākotnējās aplēses liecināja, ka bezdarbs eirozonā augustā veidoja 11%.

Savukārt Eiropas Savienībā (ES) bezdarbs septembrī samazinājies no 9,4% līdz 9,3%.

Eurostat dati liecina, ka septembrī ES bija 22,631 miljons bezdarbnieku, tajā skaitā 17,323 miljoni eirozonā.

Salīdzinot ar augustu, bezdarbnieku skaits ES septembrī samazinājās par 147 000, bet eirozonā - par 131 000.

Tikmēr salīdzinājumā ar 2014.gada attiecīgo mēnesi bezdarbnieku skaits ES septembrī saruka par 1,832 miljoniem, bet eirozonā - par 1,194 miljoniem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi bezdarba līmenis samazinājās 23 ES dalībvalstīs, palielinājās četrās, bet saglabājās nemainīgs Austrijā.

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Bezdarbs Latvijā strauji tuvojas pirmskrīzes zemākajam punktam un šā gada trešajā ceturksnī tas bija vien vairs tikai 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies par 1 procentpunktu, un trešajā ceturksnī pēc 5 gadu pārtraukuma bezdarba līmenis Latvijā atkal ir zemāks nekā Lietuvā. Taču pat ar to visu bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Austrumeiropā un, piemēram, Igaunijā šā gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis ir noslīdējis līdz 3,9%, tādēļ arī bezdarbam Latvijā noteikti ir potenciāls turpināt samazināties.

Pēc manām prognozēm, šogad bezdarbs Latvijā būs zem 6,5%, taču nākamgad uzlabojumi darba tirgū varētu kļūt nedaudz lēnāki. Līdz ar vājāku ekonomikas izaugsmi un joprojām ļoti neskaidro situāciju pasaules ekonomikā, nodarbinātības gaidas būvniecībā un rūpniecībā ir sākušas samazināties. Vienlaikus pakalpojumu nozarēs nodarbināto skaits, visticamāk, turpinās augt un tas kopā ar darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos nozīmē, ka nākamgad bezdarbs Latvijā, visticamāk, būs zemāks nekā 2007. gadā un, pēc manām prognozēm, būs zem 6%.

Latvijā arvien plašāks radītāju skaits norāda uz ekonomikas negaidīti strauju atkopšanos no COVID-19 izraisītā šoka un tas redzams arī darba tirgū, norāda "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir pieaudzis līdz 8,6% no 6% pērnā gada nogalē. Tas ir ievērojams pieaugums un bezdarbs Latvijā ir atgriezies 2017. gada līmenī, taču bezdarba kāpums otrajā ceturksnī bija ievērojami mazāks nekā gaidīts šīs krīzes sākuma posmā, kad Latvijā tik prognozēts bezdarba pieaugums virs 10%. Tāpat bezdarba pieaugums Latvijā otrajā ceturksnī būtiski neatšķiras no Lietuvas un Igaunijas, un labā ziņa ir tā, ka bezdarba kāpums Latvijā, visticamāk, jau ir beidzies.

Līdzīgi kā ekonomikā kopumā arī darba tirgū COVID-19 krīze vissmagāk ir ietekmējusi tūrisma, izklaides un citās pakalpojumu nozares. Uz to netieši norāda arī izmaiņas nodarbinātībā. Salīdzinājumā ar 2019. gada otro ceturksni Latvijā vislielākais nodarbinātības kritums bija starp cilvēkiem ar vidējo izglītību un sieviešu nodarbinātība šajā krīzē ir cietusi vairāk nekā vīriešu nodarbinātība. Tikmēr nodarbināto skaits starp cilvēkiem ar augstāko vai arodizglītību ir palicis iepriekšējā gada līmenī, kas liek domāt, ka citās nozarēs situācija jau ir būtiski uzlabojusies.

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā šā gada jūnijā veidoja 11,1%, tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar maiju, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tādējādi bezdarbs eirozonā saglabājies nemainīgs jau trešo mēnesi pēc kārtas un atrodas zemākajā līmenī kopš 2012.gada marta.

Savukārt bezdarba līmenis Eiropas Savienībā (ES) jūnijā veidoja 9,6%, arī tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar maiju un aprīli.

Tādējādi bezdarbs ES šobrīd atrodas zemākajā līmenī kopš 2011.gada jūlija.

Eurostat dati liecina, ka jūnijā ES bija 23,296 miljoni bezdarbnieku, tajā skaitā 17,756 miljoni eirozonā.

Salīdzinot ar maiju, bezdarbnieku skaits ES jūnijā samazinājās par 32 000, bet eirozonā pieauga par 31 000.

Savukārt salīdzinājumā ar 2014.gada attiecīgo mēnesi bezdarbnieku skaits ES jūnijā saruka par 1,448 miljoniem, bet eirozonā - par 811 000.

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Šā gada augusta beigās Latvijā reģistrētais bezdarba līmenis bija 5,9 %, kas nav slikts rādītājs un ir krietni zemāks par Spāniju (13,8%), Itāliju (9,5%), Franciju (8,5%), Zviedriju (7,1%).

Tajā pašā laikā nevar teikt, ka tas ir iespējami zemākais bezdarba līmenis, jo, piemēram, Čehijā tas ir 2%, Vācijā – 3%, Maltā un Polijā – 3,3%, Rumānijā – 3,8%, Bulgārijā – 4%. Raugoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotajā statistikā, redzams, ka Latvijā bezdarbs ir ar izteikti reģionālu raksturu. Ja Rīgā tas ir 3,9% un Rīgas reģionā – 4%, tad Latgalē tie ir 13,6%, kam seko Kurzemes reģions ar 6,3%. Tāpat bezdarbam ir ne tikai reģionāls, bet arī strukturāls raksturs. Proti, vislielāko bezdarbnieku īpatsvaru veido cilvēki ar profesionālo izglītību – 36,0%, no kuriem puse (54,6%) ir vecumā 50 gadi un vairāk. NVA dati liecina, ka lielākās mērķgrupas no bezdarbnieku kopskaita ir bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 41,2% un ilgstošie bezdarbnieki – 25,3%. Jāteic, ka bezdarbnieki ar augstāko izglītību, īpaši līdz 50 gadu vecumam, darbu atrod ļoti īsā laikā.

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā šā gada janvārī samazinājies līdz 10,3%, salīdzinot 10,4% decembrī, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tādējādi bezdarbs sasniedzis zemāko līmeni kopš 2011.gada augusta.

Savukārt Eiropas Savienībā (ES) bezdarbs janvārī samazinājies no 9% līdz 8,9%, reģistrējot zemāko līmeni kopš 2009.gada maija.

Eurostat dati liecina, ka janvārī ES bija 21,789 miljoni bezdarbnieku, tajā skaitā 16,647 miljoni eirozonā.

Salīdzinot ar decembri, bezdarbnieku skaits ES janvārī samazinājās par 163 000, bet eirozonā - par 105 000.

Tikmēr salīdzinājumā ar 2015.gada attiecīgo mēnesi bezdarbnieku skaits ES janvārī saruka par 2,034 miljoniem, bet eirozonā - par 1,445 miljoniem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi bezdarba līmenis samazinājās 24 ES dalībvalstīs, saglabājās nemainīgs Igaunijā, bet palielinājās Latvijā, Austrijā un Somijā.

Ir sliktas un ir labas ziņas. Sliktās - vīruss ir atpakaļ, un nākamajos mēnešos pret mums spēlēs arī laikapstākļi.

Labās ziņas - pasaules ekonomika šī gada laikā pierādījusi iespaidīgu spēju pēc nokdauna strauji piecelties kājās. Jāatzīst gan, ka bez centrālo banku un valdību atbalsta tas nebūtu bijis iespējams.

Arī turpmāk ekonomikas attīstība būs atkarīga no vīrusa izplatības, valsts atbalsta un valdību spējas skaidri komunicēt spēles noteikumus. Prognozējam, ka kopumā šogad iekšzemes kopprodukts (IKP) saruks par 5%. Tā kā ziemā redzēsim aktivitātes sarukumu gan Latvijā, gan lielākajā daļā partnervalstu, atgūšanās 2021.gadā būs lēnāka nekā iepriekš prognozēts (3,1%). Savukārt, neskaidrībai mazinoties, 2022.gadā izaugsmes tempi būs strauji (4,1%).

Vīruss ir atpakaļ, frontes līnijā - valdības

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Bezdarba līmenis Latvijā ir tikpat augsts kā vidēji pārējā Eiropas Savienībā (ES), bet jauniešu un ilgstošais bezdarbs ir zemāks par ES vidējiem rādītājiem, šodien žurnālistiem preses konferencē pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.

Aprīlī Latvijas un ES vidējais bezdarbs bija 9,7%, un Latvija uz citu valstu fona atrodas pa vidu. Savukārt jauniešu bezdarbs ES vidēji ir 20,9%, bet Latvijā - 15,7%. Arī ilgstošā bezdarba ziņā Latvija ir labākā situācijā nekā vidēji ES, tomēr Latvijas gadījumā liela daļa ilgstošo bezdarbnieku ir virs 50 gadu vecuma, un šāda parādība ir novērojama tikai dažās valstīs.

Kā pastāstīja Kalvāne, ilgstošā bezdarba ziņā liela uzmanība būtu jāpievērš prevencijai jeb tam, lai cilvēks nekļūtu par bezdarbnieku. Viņa norādīja, ka tam domāta mūžizglītība.

Kā sacīja Kalvāne, NVA īstenotā mūžizglītības projektā iesaistījās aptuveni 7000 cilvēku un vēlāk tikai aptuveni 5% no viņiem zaudēja darbu. Vaicāta, vai tas darbotos arī ar mazkvalificētu darbaspēku, piemēram, ar tiem, kuri strādā zivrūpniecībā, Kalvāne norādīja, ka šajā gadījumā minētā pieeja, visticamāk, nedarbotos un būtu jāmeklē kādi citi varianti.

Latvijā šā gada oktobrī bezdarba līmenis bija 8,2%, kas bija astotais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde «Eurostat».

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis oktobrī bijis Spānijā - 16,7%, Itālijā - 11,1%, Horvātijā - 10,5%, Kiprā - 10,2%, Francijā - 9,4%, Somijā - 8,7%, kā arī Portugālē - 8,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis oktobrī reģistrēts Čehijā - 2,7%, Maltā - 3,5% un Vācijā - 3,6%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada desmitajā mēnesī bija 7,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, oktobrī samazinājies no 7,5% līdz 7,4%, kas zemākais līmenis kopš 2008.gada novembra. 2016.gada oktobrī bezdarba līmenis ES bija 8,3%.

Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarbs oktobrī samazinājies no 8,9% līdz 8,8%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada janvāra. Pērn oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 9,8%.

#Darbaspēka trūkums darba devējiem liek straujāk celt algas.

Darba tirgus problēmas parasti atrisina ekonomikas krīze, trešdien preses konferencē sacīja Fiskālās disciplīnas padomes iekšzemes kopprodukta darba grupas vadītājs, Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja uz problēmām darba tirgū, kurā vērojams darbaspēka trūkums. Kazāks atzina, ka darbaspēka trūkums parasti novērojams laikā, kad strauji aug ekonomika, tomēr iepriekšējā pieredze liecina, ka darba tirgus problēmas atrisinās nākamā krīze.

Pēc Kazāka teiktā, darbaspēka trūkums darba devējiem liek straujāk celt algas un pagājušajā gadā algu kāpums varētu būt bijis 7% apmērā.

Ekonomista vērtējumā, algu kāpumam ir arī pozitīvs efekts, jo tādējādi tiek mazināta emigrācija. Tajā pašā laikā algu kāpumam būtu jāiet roku rokā ar ražīgumu.

Par trim nozīmīgākajām problēmām, vērtējot drošību, gaisa piesārņojumu, troksni, sabiedrisko transportu, veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, bezdarbu, mājokļa apstākļus un ceļu infrastruktūru, sešās no astoņām lielajām pilsētām visbiežāk atzītās ir bezdarbs, ceļu infrastruktūra un veselības aprūpes pakalpojumi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Tikai Ventspilī ir atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums par trim galvenajām problēmām, kur pirmajā trijniekā minēts gaisa piesārņojums (61 % iedzīvotāju).

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši – Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %). Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Jaunieši – iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 30 gadiem – bezdarbu kā vienu no galvenajām problēmām visbiežāk bija norādījuši Daugavpilī, kur tā ir problēma 99 % jauniešu (+8 procentpunkti, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu), Jelgavā (+3 procentpunkti) un Ventspilī (+2 procentpunkti), retāk Jēkabpilī (-15 procentpunkti), Jūrmalā (-12 procentpunkti) un Valmierā (-14 procentpunkti). Rēzeknē jauniešu un visu iedzīvotāju vērtējums bija identisks.

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, par 4,2 procentpunktiem pieaudzis darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro (2019. gadā – 29,9 %), bet darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, palielinājies par 1,2 procentpunktiem (2019. gadā – 5,3 %).

To liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Līdz 25,8 % (kritums par 4,7 procentpunktiem) samazinājies darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī.

Minimālo algu (2018. un 2019. gadā minimālā darba alga bija 430 eiro) vai mazāk saņēma 116,0 tūkstoši jeb 14,4 % darbinieku, kas ir par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

2019. gadā reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām vērojams Latgalē, kur 23,6 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju respondentam tiek jautāta darba samaksa pamatdarbā. Tām personām, kuras Darbaspēka apsekojumā neuzrādīja darba algas lielumu, tiek veikta datu papildināšana ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzes informāciju par darba samaksu. Tiek izmantota VID informācija arī par MUN - neto ienākumiem.