2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, par 4,2 procentpunktiem pieaudzis darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro (2019. gadā – 29,9 %), bet darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, palielinājies par 1,2 procentpunktiem (2019. gadā – 5,3 %).
To liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Līdz 25,8 % (kritums par 4,7 procentpunktiem) samazinājies darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī.
Minimālo algu (2018. un 2019. gadā minimālā darba alga bija 430 eiro) vai mazāk saņēma 116,0 tūkstoši jeb 14,4 % darbinieku, kas ir par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.
2019. gadā reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām vērojams Latgalē, kur 23,6 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju respondentam tiek jautāta darba samaksa pamatdarbā. Tām personām, kuras Darbaspēka apsekojumā neuzrādīja darba algas lielumu, tiek veikta datu papildināšana ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzes informāciju par darba samaksu. Tiek izmantota VID informācija arī par MUN - neto ienākumiem.
Ko par situāciju Latvijas darba tirgū saka eksperti?
Agnese Buceniece, "Swedbank" vecākā ekonomiste:
"Latvijas izsprukšana no iekļaušanas “pelēkajā” sarakstā ir nedaudz mazinājusi negatīvos riskus ekonomikai, tomēr izaugsmes perspektīvu tā nav uzlabojusi - līdzīgi kā pērn arī šogad ekonomikas izaugsme saglabāsies vārga. Darba tirgū tas, visticamāk, nozīmēs esošās situācijas stabilizēšanos. Proti, bezdarbs saglabāsies šī brīža zemajā līmenī, vairs būtiski nemazinoties. Nodarbināto skaitā vērosim nelielu kritumu nelabvēlīgo demogrāfisko tendenču iespaidā. Darbaspēka trūkums joprojām būs aktuāls, tomēr tā loma nedaudz mazināsies, pieaugot uzņēmēju bažām par pieprasījumu.
Jārēķinās ar to, ka laikā, kad vājinās pieprasījums, arī uzņēmumu ieņēmumi aug gausāk, un atsevišķos gadījumos tie var pat samazināties. Tas nozīmē, ka mazāk produktīviem uzņēmumiem būs arvien grūtāk celt algas saviem darbiniekiem. Būs arī tādi uzņēmumi, kuriem, lai turpinātu savu darbību, būs jāizšķiras par to, vai mazināt darbinieku skaitu vai atalgojumu."
Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists:
"Lai arī esam veiksmīgi izvairījušies no nokļūšanas FATF pelēkajā sarakstā un pagājušā nedēļā Latvijas sniegumu novērtējusi arī S&P kredītreitinga aģentūra, paaugstinot Latvijas kredītreitingu līdz vēsturiski augstākajam līmenim, tomēr COVID-19 vīrusa parādīšanās un straujā izplatība ir radījusi jaunu, būtisku risku pasaules ekonomikā. Tas noteikti ietekmēs arī mūsu ekonomiku un Latvijas IKP izaugsme šogad varētu nepārsniegt 1-1,5%. Ņemot vērā nenoteiktību ekonomikā, bezdarbs Latvijā šogad varētu palikt pērnā gada līmenī vai arī samazināties tikai nedaudz.
Šogad darba tirgus situācija Rīgā un tās apkārtnē varētu ļoti būtiski atšķirties no situācijas reģionos. Ap Rīgu darba vietas pēdējos gados pārsvarā tiek radītas pakalpojumu nozarēs, piemēram, viesnīcās un restorānos, IT un biznesa pakalpojumos, kā arī veselības aprūpe. No šīm šogad nenoteiktības pasaules ekonomikā un vīrusa izplatības dēļ nedaudz varētu ciest viesnīcu nozare, taču IT un biznesa pakalpojumi, visticamāk, turpinās augt. Vienlaikus reģioni ir daudz vairāk atkarīgi no būvniecības un rūpniecības, atsevišķas pilsētas - arī no tranzīta nozares. Nevienā no šīm nozarēm šis gads nebūs viegls."
Pēteris Strautiņš, "Luminor" galvenais ekonomists:
"Šobrīd darbu zaudējušajiem ekonomiski aktīvākajās pilsētās nav daudz jāuztraucas par darba atrašanu. 4. ceturksnī bezdarbnieku kopējais skaits (57,9 tūkstoši) bija mazāks nekā nekustamo īpašumu burbuļa ēras zemākajā punktā (59,9 tūkstoši), tiesa, bezdarba līmenis vēl ir nedaudz augstāks, jo darbaspējīgo skaits tad bija par 17% lielāks. Līdz pēcpadomju ēras zemākajam bezdarba līmenim jeb 5,3% vēl esam 0,7 procentpunktu attālumā. Tas varētu tikt sasniegts nākamajā vai aiznākamajā gadā."
Dainis Gašpuitis, "SEB bankas" ekonomists:
"Būvniecības sektora izaugsme ir savu augstāko punktu sasniegusi, problēmas tranzīta sektorā, kā arī izaugsmes izaicinājumi apstrādes rūpniecībā ir daži no faktoriem, kas ierobežos tālāku bezdarba samazināšanos. Īpaši tas būs jūtams reģionos.
Zemāka atalgojuma kategorijās darba piedāvājumu joprojām netrūks. Pietiekami spēcīgs būs pieprasījums pēc darbiniekiem pakalpojumu nozarēs un kvalificētu speciālistu kategorijās. Tādēļ šogad, visticamāk, bezdarba līmenis sasniegs zemāko punktu - 2. un 3. ceturksnī bezdarbs, visticamāk, paslīdēs zem 6% atzīmes. Gada vidējā bezdarba prognoze ir 5,9%.
Taču nākamgad tas pakāpsies virs 6%. No lielāka bezdarba pieauguma turpinās atturēt demogrāfiskā situācija, respektīvi no darba tirgus aizejošo cilvēku skaits būs lielāks par tajā ienākošo. Tas daudzās jomās uzņēmējiem liks pieturēt darbiniekus arī situācijās, kad finansiālā situācija pasliktināsies, jo, izaugsmei atsākoties, atgriezt darbinieku vairs var neizdoties. Jāpiebilst, ka, ja koronavīrusa izplatība paralizēs Eiropas ekonomiku, negatīvās tendences darba tirgū var strauji izplesties."